Prezidenta pjedestāls
Ar savu vienbalsīgi atbalstīto pārskata ziņojumu Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Andris Kalniņš pēc septiņpadsmit gadiem atstāja šo posteni, iešķiļot intrigas dzirksteli nepavisam ne rāmajā sporta sabiedrībā. Kurš būs nākamais prezidents? To vajadzēja izlemt LSFP 30. maija kopsapulcei, kurā no 86 atzītajām federācijām piedalījās 75 delegāti.
Iespējams, iedvesmojies no režisora Alvja Hermaņa 25. maija intervijā SestDienai peltajām metodēm, Juris Savickis kopsapulci centās pārvērst improvizācijas teātrī, uzvedot savu Ibsena lugas Tautas ienaidnieks versiju, lai vairākums, „kuram nekad nav taisnība”, nostrādātu viņa iedomāto sabiedrības interešu labā.
Mēnesi pirms kopsapulces LSFP valde apstiprināja prezidenta un valdes locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtības nolikumu, pēc kura federācijām savi kandidāti bija jāizvirza līdz 17. maijam. Pēc šī datuma kļuva zināms, ka uz augsto sabiedrisko (ne algoto!) prezidenta amatu pretendē bijušais Latvijas Ūdens motosporta federācijas vadītājs Modris Kalnciems, kā arī Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs, starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas viceprezidents Einars Fogelis. Divas nedēļas abi kandidāti varēja skaidrot savas programmas un Latvijas sporta attīstības vīzijas visām šajos procesos ieinteresētajām personām un organizācijām.
Vēlēšanu dienas priekšvakarā Jurim Savickim, kura vadītā Tenisa federācija ar oficiālu vēstuli maija vidū iestājās par Einaru Fogeli, iešāvusies prātā vēl labāka kandidatūra, kas visas durvis, aiz kurām glabājas nauda, kuras tik akūti trūkst sportam, „vērtu vaļā bez gaidīšanas priekštelpās” — Valsts eksprezidents Guntis Ulmanis! Tika radīta revolucionāra situācija un, izmantojot itin boļševistiskas aģitācijas metodes, panākts, ka kopsapulce atceļ valdes apstiprināto vēlēšanu nolikumu. Tā nu Kalnciemam un Fogelim blakus nostājās Guntis Ulmanis. Daudziem uzreiz likās, ka pāri viņiem.
Sākās cīņa par trim vietām uz goda pjedestāla. Kalnciems un Fogelis prezentēja savas rūpīgi sagatavotās LSFP darbības programmas nākamajai četrgadei. Ulmanim programmas nebija, toties bija aģitatori. „Programmai šādās reizēs ir formāls raksturs,” no tribīnes paziņoja Ulmanis. „Jūs tāpat zināt, uz ko ir spējīgs katrs kandidāts (..) Turklāt tikai vakar sākās sarunas ar mani par šīsdienas intrigu (..) Ja man būtu jārunā par programmu, es runātu trijos aspektos — bērni un jaunieši visos aspektos! Otrs jautājums — finanses un budžets — visos aspektos! Trešais jautājums — mums jādara viss, lai primārais un noteicošais Latvijas sportā būtu Latvijas čempionāts — jebkurā veidā! (..) Jā, esmu gatavs piedalīties šajā darbā, bet bez šī antagonisma, bez šķelšanās, mums jāatrod kopīga valoda, lai Latvijas sports iet kalnup.”
Uz kopīgu darbu iepriekš savās prezentācijās bija mudinājuši arī abi pārējie kandidāti. Jo sevišķi Einars Fogelis, kura programmas moto bija „Vienot, nevis šķelt!” Galīgā izvēle aizklātā balsojumā, kura laikā Kalnciems savus atbalstītājus aicināja balsot par Ulmani, bija jāizdara federācijām.
Ar aizturētu elpu tika gaidīts balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Nila Žuravļova spriedums: „Par Modri Kalnciemu — 6 balsis, par Gunti Ulmani — 25 balsis, par Einaru Fogeli — 38 balsis.”
Pateicoties par uzticību, jaunais un LSFP vēsturē trešais prezidents Einars Fogelis atzina, ka „pēc šīm vēlēšanām mūsu organizācija kļuvusi daudz bagātāka”, un apsolīja „kopīgi strādāt, lai Latvijas sports nebūtu pelēcīgs, bet kļūtu arvien spožāks”.
VIENOT, NEVIS ŠĶELT
(Izvilkumi no Einara Fogeļa darbības programmas nākamajai četrgadei)
Latvijas Sporta federāciju padomes mērķis ir vienot visas Latvijā aktīvi darbojošās sporta veidu un darbības jomu federācijas, lai nodrošinātu tām vienlīdzīgu atbalstu savu programmu realizācijai, dodot iespēju ikvienam iesaistīties sportiskās aktivitātēs, nodrošinot gan aktīvu dzīvesveidu, gan realizējot visaugstākos sportiskos mērķus.
Bez pašvaldībām mūsu sporta attīstība nav iespējama. Pēdējo gadu konstruktīvā sadarbība ir tas pamats, uz kuru liekams viens no galvenajiem akcentiem. Ilgtermiņa mērķis ir izveidot sportam paredzētu infrastruktūru, lai radītu iespēju ikvienam iedzīvotājam sportot visa mūža garumā, bet mērķtiecīgākajiem gūt panākumus visaugstākajā līmenī, stiprinot nacionālo pašapziņu un Latvijas atpazīstamību starptautiskajā arēnā.
Palielināt Latvijas sporta federāciju padomes lomu valsts sporta politikas izstrādē un realizācijā, kļūstot par stabilu un atbildīgu sadarbības partneri valstij un pašvaldībām.
Veicināt sporta pedagogu izglītības iegūšanu un zināšanu papildināšanu, kā arī sporta pedagogu prestiža un materiālās motivācijas paaugstināšanu. Veidot jauno sportistu un treneru atbalsta fondu. Īpaša uzmanība pievēršama sporta nodarbībām skolās (minimums — obligātas trīs sporta stundas nedēļā) un augstskolās.
Šo mērķu sasniegšanai LSFP galvenie partneri ir Latvijas valdība un tās ministrijas, Pašvaldību savienība un pašvaldības, sporta veidu federācijas, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Tautas sporta asociācija, ikviens sabiedrības loceklis un, protams, uzņēmēji, bez kuru atbalsta sporta klubu un atsevišķu individuālo atlētu izaugsme nav iespējama.
Sadarbībā ar sporta organizācijām izveidot valdībai piedāvājumu — ilgtermiņa atbalsta sistēmu ar nozares attīstībai labvēlīgu likumdošanu, kas veicinātu sponsoru un reklāmdevēju piesaisti, valsts budžeta finansējuma pieaugumu, Eiropas finansējuma piesaisti.
Federāciju atbalstam noteikt bāzes finansējumu.
Cīnīties par sporta attīstību veicinošas nodokļu politikas ieviešanu — grozījumi Azartspēļu likumā, likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” un „Par nekustamā īpašuma nodokli”, grozījumi akcīzes nodokļu jomā, grozījumi Sporta likumā.
Pilnveidot LSFP iekšējo struktūru, aktivizējot darbu neolimpisko sporta veidu komisijā, olimpisko sporta veidu komisijā, tehnisko sporta veidu komisijā, sporta komisijā cilvēkiem ar pielāgotām vajadzībām, skolu jaunatnes, studentu un senioru sporta komisijās. Finanšu un juridiskajām komisijām pilnveidot finansējuma sadales kritēriju sistēmu. Piešķirot finansējumu, īpaši akcentēt programmas, kuras palielina visu vecumu grupu līdzdalību sportā. Izveidot ētikas komisiju un komisiju sadarbības nodrošināšanai ar pašvaldībām.
LSFP birojam federācijām vispirms jābūt palīgam, atbalstam un konsultantam.
Einars FOGELIS
LSFP prezidents, LOK viceprezidents, LOV valdes priekšsēdētājs, Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas viceprezidents
Dzimis: 1960. gada 30. aprīlī Siguldā
Izglītība: absolvējis Siguldas 1. vidusskolu, Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu LU
Sportā: trenējies kalnu slēpošanā, kopš 1992. gada LOK Izpildkomitejas loceklis, no 2004. līdz 2012. gadam LOK ģenerālsekretārs, Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs piecās spēlēs
Darba pieredze: Sporta pils direktora vietnieks, Valsts Sporta komitejas Celtniecības direkcijas vecākais inženieris, Siguldas kamaniņu un bobsleja trases ekspluatācijas dienesta priekšnieks, galvenais inženieris, direktors, IzM Sporta pārvaldes vadītājs (līdz 2004. g.)
Ģimenes stāvoklis: divu dēlu tēvs
Hobiji: literatūra, slēpošana, teniss, vindsērfings, riteņbraukšana
LATVIJAS SPORTA FEDERĀCIJU PADOMES PREZIDENTI
Valdis Kleinbergs 1992.—1996. g.
Andris Kalniņš 1996.—2013. g.
Einars Fogelis kopš 2013. g.
LSFP VALDE
Einars Fogelis, prezidents
Pēteris Apinis, viceprezidents
Atis Sausnītis,viceprezidents
Agita Ābele
Agris Blaus
Raimonds Emuliņš
Māris Liepiņš
Jānis Naglis
Ilvis Pētersons
Jānis Upenieks
Diāna Zaļupe
