Spēks, ko nedrīkst zaudēt
2015. gads sportā — senāk to sauktu par klusu, starpolimpisku periodu, bet ne šajos laikos. Tāpēc Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas uzmanības centrā bija ne tikai gatavošanās olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Tiesa, no LOK apstiprinātā 2016. gada budžeta 8,25 miljonu eiro apmērā vairāk nekā 70 procenti novirzīti olimpisko sporta veidu finansēšanai. Bet olimpiskā dzīve kūsā ne tikai lielo spēļu arēnās.
Ieskatam izvilkumi no LOK prezidenta Aldona Vrubļevska pārskata ziņojuma.
ČETRI OLIMPISKIE PASĀKUMI GADĀ
2015.gadā LOK galvenie darbības virzieni augstu sasniegumu sportā bija Latvijas komandu sagatavošana un piedalīšanās Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Austrijā un Lihtenšteinā, Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādē Tbilisi, pirmajās Eiropas spēlēs Baku, II Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un gatavošanās 2016. gada Rio olimpiskajām spēlēm.
Sadarbībāarvalstsinstitūcijām, citiem partneriem un atbalstītājiem gūti arī vērāņemamirezultāti —medaļas visos Eiropas jaunatnes un pieaugušo olimpiskajos pasākumos.
MEDAĻAS UN IESPĒJAS
Atzīmējami pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, kuri kļuva par pirmo Eiropas spēļu čempioniem. Arī Aleksandra Samoilova un Jāņa Šmēdiņa Eiropas 2015. gada čempionu tituls pelna visaugstāko novērtējumu.
Gatavojoties 2016. gada olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, ar labiem rezultātiem iepriecinājusi septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, cīkstone Anastasija Grigorjeva un citi.
Prieks arī par vīriešu basketbola izlasi, kas Eiropas čempionātā izcīnīja 8. vietu, bet tikai šāgada janvārī uzzināja par tiesībām jūlijā Belgradā cīnīties par ceļazīmi uz Rio, olimpiskās kvalifikācijas turnīrā sacenšoties ar Serbijas, Čehijas un Japānas izlasēm. Ceram, ka valdība atradīs šos neparedzētos, bet nepieciešamos 196 000 eiro, lai mūsu komanda varētu sagatavoties un sekmīgi piedalīties šajā cīņā.
PA ZIEMAS PANĀKUMU CEĻU
Arī ziemas sporta veidu pārstāvji 2014./2015.gada sezonu pabeiguši unpagājušajāsezonā turpinājuši sekmīgo ceļu, kas visiem par iepriecinājumu sākās 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos.
Martins Dukursnenogurstoši iekaro visus iespējamos pjedestālus un titulus skeletonā — viņa vārds ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, jo neviens cits nav kļuvis par četrkārtēju pasaules čempionu skeletonā. Martinam pa pēdām seko brālis Tomass Dukurs — unikāli, bet abi brāļi šogad kļuva par Eiropas čempioniem, sasniedzot identisku rezultātu līdz pat sekundes simtdaļai.
Latvijas bobsleja ekipāžas gan divniekos, gan četriniekos ir starp pasaules līderiem. Kā vainagojums visam bija Oskara Melbārža ekipāžas uzvara 2015. gada Pasaules kausa izcīņā un pasaules čempionu tituls šogad.
Savus panākumus komandu stafetē, vairākkārt izcīnot medaļas Eiropas un Pasaules kausos, kā arī čempionātos, atgādinājuši un apliecinājuši Latvijas kamaniņu braucēji, kuriem aug laba jaunā maiņa.
Veiksmīgi startēja vīriešu hokeja izlase, kas 2015. gada pasaules čempionātā ieguva tiesības šogad Rīgā rīkot 2018. gada ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru, kura sarīkošanai un komandas sagatavošanai valsts budžetā šogad atvēlēti 212 000 eiro.
UĻAS FONDA KAPACITĀTE PALIELINĀS
Sportistu un viņu treneru atbalstīšanā arvien lielāka loma ir sadarbībai starp LOK, sporta veidu federācijām, Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Olimpisko vienību un Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, kuru kopš tā dibināšanas jau vairāk nekā 20 gadus vada leģendārā basketboliste Uļjana Semjonova.
Ar fonda starpniecību ikmēneša stipendijas saņem Latvijas Olimpiskās vienības pamatsastāva sportisti un viņu treneri — labākajiem šīs stipendijas pārsniedz pat 2000 eiro mēnesī. Arī atbalsts nopelniem bagātajiem sportistiem fondā pieaug — Latvijas Olimpiešu sociālā fonda ikmēneša pabalsti olimpiskajiem čempioniem palielināti pusotru reizi un sasniedza 450 eiro, sākot no 2016. gada janvāra.
LATVIJAS ZIEMAS UN VASARAS OLIMPIĀDES
2015. gada februārī jau 20. reizi Ērgļos norisinājās Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kuras rīkošanu ar nosaukumu Latvijas Skolu ziemas olimpiskais festivāls no šī gada pārņēmusi Latvijas Sporta federāciju padome. LOK, protams, būs aktīvs sadarbības partneris un atbalstītājs visiem šāda līmeņa kompleksiem jaunatnes sporta pasākumiem.
2015. gada martā Siguldā un citviet Latvijā tika sarīkota Latvijas III Ziemas olimpiāde, kura klimatisko apstākļu dēļ nevarēja notikt 2014. gadā.
2015. gada jūlijā Valmierā un Cēsīs notika Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, kuras organizētāji apliecināja savu gatavību arī Latvijas IV olimpiādes sarīkošanai 2016. gada 1.—3. jūlijā. Tajā redzēsim arī Latvijas labākos vasaras sporta veidu pārstāvjus, aizstāvot savu pašvaldību komandu godu, bet dažos sporta veidos vēl cīnoties par Rio olimpisko spēļu normatīvu izpildi.
VISIEM, BET JO ĪPAŠI SKOLĒNIEM
2015. gada septembrījau piekto reizi notikaLatvijasOlimpiskādienaarkopīgurītavingrošanu visā Latvijā,kurāpiedalījāsvairāk nekā 100 000 dalībnieku90 pašvaldībās. Tradīciju turpināsim.
Domājot par bērnu un jauniešu veselības un stājas uzlabošanu, 2015./2016. mācību gadā turpinājās 2014. gadā uzsāktā programma Sporto visa klase. Tā notiek sadarbībā ar LSPA, IZM, pašvaldībām, LOK ģenerālsponsoru Latvijas Mobilo telefonu, to augstu novērtējusi SOK olimpiskās Solidaritātes vadība, kas piešķir arī finansējumu. Latvijas lielo pilsētu un citu pašvaldību izglītības iestādēs — kopā 49 klases ar 1200 skolēniem — 10—11 gadu vecumā tiek nodrošinātas sporta nodarbības piecas reizes nedēļā. Programma Sporto visa klase turpināsies arī 2016./2017. mācību gadā un turpmāk, lai Latvijas simtgadē to ierosinātu ieviest kā valsts programmu visās Latvijas skolās.
NAUDA FEDERĀCIJĀM, TOP50
Aktivizēta sadarbības uzlabošana ar sporta veidu federācijām. Jau trešo gadu pēc kārtas federācijām nemainīgs ir pēc kritērijiem sadalāmās naudas apjoms. Tajā pat laikā, kā plānots, LOK izdevumu sadaļā esam varējuši palielināt individuālo sporta veidu federāciju bāzes finansējumu, kas 2016. gadā sasniedz 21 000 eiro. Palielinājums neliels, tikai par 1 200 eiro. Taču jāatceras, ka tas notiek sistemātiski, sākot no 2012. gada, kad tas bija tikai 6000 latu.
Kopīgi ar federācijām, sportistiem un IZM izstrādāta un veikta LOK programmas TOP50 daļēja ieviešana 2015. gadā, kas sekmīgi turpinās 2016. gadā, gatavojoties Rio olimpiskajām spēlēm.
SOLIDARITĀTE, ĢENERĀLSPONSORI, SPONSORI, PARTNERI
2015. gadā turpinājām realizēt arī sadarbības programmas ar SOK un olimpisko Solidaritāti, rezultātā dažādām programmām piesaistot vairāk nekā 500 000 eiro lielu finansējumu.
Esam pateicīgi mūsu ilggadējiem atbalstītājiem — LOK ģenerālsponsori arī 2015. gadā bija Latvijas Valsts meži un Latvijas Mobilais telefons.
Auglīga sadarbība 2015. gadā turpinājās ar sponsoriem Swedbank un Latvijas Gāzi, kā arī ar sadarbības partneriem Latvijas Dzelzceļu, LDz Cargo, Moller Auto KrastaVW Komerctransports.
Pagājušajā gadā uzsākta četru gadu sadarbība ar Polijas kompāniju OTCF, kuras sporta preču zīmols 4F uzvarēja LOK iepirkumā un kļuva par Latvijas olimpiskās komandas tērpu un ekipējuma piegādātāju līdz 2020. gadam. Šī kompānija ir oficiālais piegādātājs arī Polijas un Serbijas olimpiskajām komandām.
Maijā demonstrēsim Latvijas 2016. gada olimpiskās komandas tērpus.Tajos pirmo reizi vizuāli parādīsies arī Latvijas olimpiskās komandas jaunā identitāte — logo un pīne, kuras izstrādē iesaistījās pazīstamie dizaineri un mākslinieki Gatis Rozenfelds, Miķelis Baštiks un Bruno Birmanis.
2015. gadā noslēdzām divu gadu sadarbības līgumu ar Latvenergo, kura viens no realizācijas rezultātiem ir Rīgas olimpiskā sporta centra nosaukuma maiņa — sporta komplekss Grostonas ielā 6b tagad saucas Elektrum Olimpiskais centrs.
Esam atjaunojuši tiešu sadarbību ar ilglaicīgāko SOK sponsoru Coca-Cola, tās pārstāvniecību Latvijā un Baltijā. Sadarbība jau devusi gan finansiālu efektu, gan aktivizējusi sporta sabiedrību Ziemassvētku karavānas labdarības projektam, kur Rīgas, Siguldas, Jelgavas un Valmieras skolām tika ziedots sporta inventārs, kā arī Baltijas mēroga akcijas Par aktīvu dzīvesveidu ietvaros sniedzot papildu finansējumu 22 000 eiro apmērā 11 tautas sporta pasākumiem dažādās Latvijas vietās.
Sadarbība un partneru atbalsts 2015. gadā ļāvuši aktīvi attīstīt un pilnveidot LOK izglītības, informācijas, kā arī citas programmas un pasākumus.
Kopumā 2015. gadā vairāk nekā 1 miljons eiro LOK saņemti kā sponsoru ziedojumi.
OLIMPISKO CENTRU PROGRAMMAS
Turpinājušās ilgtermiņa programmas olimpisko centru attīstīšanā Latvijas reģionos — Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā, Rīgā un Ventspilī. Tajos ar sportu un fiziskajām aktivitātēm ik dienas nodarbojas vairāk nekā 8000 Latvijas iedzīvotāju. Katru dienu! Gadā tas nozīmē ap 3 miljoniem sportošanas reižu!
Ja par centru attīstību reģionos galvenās rūpes uzņemas pašvaldības, tad olimpiskais centrs Rīgā 100 % pieder LOK. Pēc kredīta dzēšanas 2015. gadā Olimpiskā sporta centra ēka, kas atrodas Grostonas ielā 6b, Rīgā, ieguldīta SIA OSC pamatkapitālā atbilstoši FM apstiprinātajam biznesa plānam, un uzsākts darbs pie OSC rekonstrukcijas projekta.
LOK piederējušās kapitāla daļas olimpiskā centra Sigulda pamatkapitālā2015. gadā uzdāvinātas Siguldas novada pašvaldībai. Novada dome sekmīgi attīsta ziemas sporta infrastruktūru un sadarbībā ar valsti būvē multifunkcionālu sporta kompleksu. Tas dos iespēju ne tikai Siguldas iedzīvotājiem un viesiem, bet arī visaugstākā līmeņa ziemas sporta veidu pārstāvjiem no visas pasaules pilnvērtīgi trenēties šajā centrā, kā arī Siguldas ledus trasē un estakādē.
Vidzemes Olimpiskajā centrā Valmierā šogad uzsākta jauna baseina izbūve, kas Valmierā jau sen bija nepieciešams.
Jaunās sporta būves palīdz attīstīt dažādus sporta veidus Latvijas novados, paver nebijušas iespējas sportot gan skolēniem, gan studentiem — sportistiem, jo reģionālie olimpiskie centri tiek attīstīti pilsētās, kurās ir visu pakāpju izglītības iespējas, ieskaitot augstskolas. Tādēļ apsveicama ir arī Rēzeknes un Cēsu iniciatīva, kur paredzēts izveidot mūsdienīgus sporta centrus.
Turklāt šādi centri veicina Latvijas sporta federāciju un valsts autoritātes celšanu starptautiskās sporta sabiedrības vērtējumā, jo tajos varam sarīkot augsta līmeņa starptautiskas sacensības.
PAR 20 PROCENTIEM VAIRĀK
Par kopumā veiksmīgu un progresējošu var dēvēt LOK sadarbību ar valdību, Saeimu, IZM un Iekšlietu ministriju, arī ar Nacionālo sporta padomi, veidojot valsts budžetu sportam 2016. gadā. Kopīgi strādājot un atrodot 2016. gada IZM budžeta projektā iekšējās rezerves, šogad tieši sporta federāciju, pasākumu, komandu sporta spēļu izlašu un augstu sasniegumu sportam atvēlēts ap 20 % vairāk nekā 2015. gadā.
Iepriecina, ka 2015. gada septembrī ar valsts un pašvaldību atbalstu beidzot sāka darboties sportistu sagatavošanas centru jeb sporta internātu pilotprojekti Valmierā un Ventspilī. Par to nepieciešamību runājām vairākus gadus un ar vairākiem ministriem un koalīcijām — paldies, ka valdība ieklausījās.
Ceru, ka arvien lielāks skaits olimpisko sporta veidu federāciju paplašinās un uzlabos sadarbību ar pašvaldībām un tajās esošajām sporta bāzēm, lai palielinātu un uzlabotu arī savu labāko jauno sportistu iespējas augstvērtīgi trenēties un iegūt izglītību vienuviet.
Tam vajadzētu sekmēt labāko jauno sportistu saglabāšanos lielajā sportā arī pēc vidusskolas vai ģimnāzijas beigšanas.
DRAUDS NĀKOTNEI
Sekmīgi gribētu turpināt sadarboties ar valdību, taču jau tagad redzams, ka tas nebūs vienkārši.
1. martā valdība konceptuāli apstiprinājusi valsts budžeta projektu 2017.—2019. gadam, kur sporta sadaļā vairākās apakšprogrammās, kas tieši skar federācijas un pasākumus, tai skaitā augstu sasniegumu sportu, 2017. gadā paredzēts samazinājums līdz 2015. gada finansējuma līmenim.
Ir gan pozitīvi Nacionālās sporta padomes lēmumi, gan izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska aicinājumi valdībai saglabāt šajās sporta apakšprogrammās 2016. gada finansējuma līmeni, taču šobrīd tā ir kā saucējbalss tuksnesī.
Mums šis jautājums ir ļoti nozīmīgs, jo tikai gadu un piecus mēnešus pēc Rio olimpiskajām spēlēm jau 2018. gada februārī notiks ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā, un 2016./2017. gada ziemas sporta sezona un 2017./2018. gada sezonas sākums ir izšķirošas, lai pienācīgi tām sagatavotos.
Tādēļ nevaram tikai noskatīties, bet ir aktīvi jārīkojas, lai šādu situāciju nepieļautu — nedrīkstam pieļaut, ka tiek apdraudēta Latvijas labāko ziemas sporta veidu pārstāvju gatavošanās 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.
No Latvijas valsts taču netiek prasīta papildu nauda, tikai pamatoti norādīts, ka 2017. gadā nedrīkst samazināt augstas klases sasniegumu sporta finansējumu, salīdzinot ar 2016. gadu.
Čempioni nerodas ne vienā, ne divos gados, tam nepieciešami vismaz četri līdz astoņi gadi stabila mērķtiecīga darba. Tas nav iespējams, ja nav drošības par stabilu atbalstu.
KĀ MĒS TO PANĀCĀM
Sporta nozares attīstību Latvijā nodrošina ilggadēja sporta organizāciju vienotība. Šī vienotība, LOK sadarbība ar Latvijas Sporta federāciju padomi un citām sporta organizācijām bija noteicoša iepriekšējā desmitgadē.
Tā ļāva vienoti uzstāties gan tad, kad sporta finansēšana un sponsorēšanas iespējas tika apdraudētas, gan veidojot Sporta attīstības pamatnostādnes 2014.—2020. gadam un piedaloties to īstenošanā, gan cīnoties par Sporta centra Mežaparks attīstību, kur 2015. gada pavasarī durvis vēra jau otrā LOV darba spēju diagnostikas laboratotija un sporta rehabilitācijas komplekss, palīdzot Latvijas labākajiem sportistiem saglabāt konkurētspēju pasaules elitē, gan izcīnot 2016. gada valsts sporta budžeta pieaugumu par 20 % savās apakšprogrammās.
Šī sadarbība dod pamatu gaidīt sporta nozares attīstību un labus rezultātus arī nākotnē.
INDIVIDUĀLAIS UN KOPĪGAIS
Ir kopīgais un svarīgais sporta nozares attīstībai ilgtermiņā un atsevišķais jeb individuālais, kas īslaicīgi, subjektīvi vai konkrētā situācijā kādam liekas nozīmīgāks par kopīgo.
Ja mēs sanākam šajā zālē kā LOK Ģenerālā asambleja, ja esam ievēlēti un darbojamies LOK Izpildkomitejā vai kādās LOK komisijās, tad jāatceras, ka mūsu pienākums ir ievērot un pildīt LOK statūtos un olimpiskajā hartā noteikto par Nacionālās olimpiskās komitejas mērķiem un uzdevumiem, arī LOK Ētikas kodeksā noteikto par Godīgas spēles principiem un cīņu pret negodīgumu sportā.
Jāspēj paskatīties plašāk nekā tikai uz sava sporta veida problēmām un vajadzībām. Mums jāatturas no rīcības, kas nevairo kopējo labumu, bet ienes subjektīvismu un var izraisīt šķelšanos. Ja kopā izcīnīsim vairāk naudas, vairāk saņems katrs sporta veids.
Pozitīvus rezultātus sadarbībā ar valsti, pašvaldībām un citām nozarēm jau ilglaicīgi esam guvuši, darbojoties vienoti. Un tikai vienoti.
