Sporta organizācijas sāk trenēt partijas
12. Saeimas vēlēšanu kandidātpartiju 4000 zīmju īsajās programmās jēdziens sports kārtējo reizi atrodams tikai salikteņos, piemēram, transports vai eksports. Nacionālā apvienība gan šo vārdu atļaujas lietot arī patstāvīgi, norādot, ka Dziesmu un deju svētku simtgadei jānotiek sakārtotā sporta stadionā. Vienīgi ZZS programma divos teikumos vispārīgi izsakās par jomām, kas varētu attiekties uz sportu. Tāpēc Latvijas vadošās sporta organizācijas nāk klajā ar Memorandu politiskajām partijām pirms 12. Saeimas vēlēšanām.
„Mūsu pieredze, cenšoties sadarboties ar politiskajām partijām un dažādu sastāvu koalīcijas valdībām, liecina par partiju nepilnīgu izpratni par sporta specifiskajiem procesiem un pasivitāti aktuālu problēmu risināšanā,” Memoranda nepieciešamību pamato LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. „Ņemot vērā, ka ir pieņemtas sporta politikas pamatnostādnes 2014.—2020. gadam un nākamā Saeima strādās līdz 2018. gadam, no visām sporta aktualiātēm gribējām iezīmēt konkrētas visaktuālākās problēmas, kas jāatrisina vispirms, respektīvi, jaunievēlētās Saeimas darba laikā. Tāpēc memorandā esam iekļāvuši gan ļoti konkrētus programmu uzskaitījumus, nosaukumus, pasākumus un arī gada skaitļus, līdz kuriem jābūt realizētam attiecīgajiem uzdevumiem. Visi šie pasākumi ir izklāstīti arī Sporta politikas pamatnostādnēs, bet tā ir kā liela grāmata, kuru maz kas lasa. Tāpēc memorandā ir tikai esence — kas ir vissvarīgākais šogad, kas — nākamgad utt.
To skaitā ir gan sporta pārvaldības, gan finansēšanas jautājumi. Finansēšanas sistēmas sakārtošana, atbalsta palielināšana invalīdu sportam, tautas sportam, jauniešu sportam un, protams, treneru darba algu palielināšana, kas ir aktuāla jau kādu piekto gadu.
Pirms 10. Saeimas vēlēšanām nācām klajā ar Aicinājumu politiskajām partijām, kas nebija tik konkrēts kā šis memorands. Sapratām, ka vispārējām frāzēm gatavi piekrist visi, bet, ja nav konkrētu faktu, grūti apliecināt, ka tās tiek pārvērstas arī darbos. Šoreiz gribam, lai partijas atbild uz konkrētiem jautājumiem. Vai atjaunos treneriem algas pirmskrīzes līmenī? Vai uzdos izveidot līdz galam sporta infrastruktūras koncepciju? Vai nodibinās no vienas specifiskas ministrijas neatkarīgu sporta pārvaldes institūciju? Vai arī turpmāk atbalstīs valsts kapitālsabiedrību ziedojumu piešķiršanu sportam, jo vismaz reizi gadā finanšu institūcijas cenšas šo kārtību pārskatīt. Pieredze rāda, ka daļa no valsts kapitālsabiedrību ienākuma nodokļa var tikt novirzīta sporta attīstībai, un Nacionālā sporta padome ir atradusi labu formulu, pēc kuras sadalīt šos līdzekļus. Mums rūp, lai to daudzums palielinās, nevis samazinās, kā tas bijis pēdējos gados. Uzstājam arī uz nepieciešamību sportam tāpat kā kultūrai nodrošināt ilglaicīgā periodā prognozējamu un plānojamu finansēšanas avotu, kas būtu neatkarīgs no dažādām politiskām peripetijām.
Septembrī aicināsim uz tikšanos partiju pārstāvjus, lai no viņiem dzirdētu atbildes uz šiem un citiem memorandā skartajiem jautājumiem.”
