Stabilizācija
Kopš vasaras sākuma Latvijā darbojas LOK izveidota jauna sportistu atbalsta programma TOP 50. Līdzīgas programmas ar dažādiem nosaukumiem jau gadu gadiem tiek īstenotas daudzās valstīs, ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Austrāliju un Īriju ieskaitot, kuru valdības ne tikai izprot augsto sasniegumu sporta milzīgo nozīmi tautas saliedēšanā, veselīgas nācijas veidošanā un valsts prestiža vairošanā, bet arī to tieši veicina ar attiecīgu finansējumu.
Līdz šim interese par mūsu sporta līderiem bijusi viļņveidīga — atbilstoši olimpisko spēļu gadiem. Kopš neatkarības atjaunošanas esam spējuši izcīnīt medaļas visās vasaras un arī iepriekšējās trijās ziemas spēlēs. „Pēc Sočiem kārtējo reizi aktualizējās jautājums, kā labākos sportistus atbalstīt nākamajā četru vai pat astoņu gadu ciklā, lai viņus motivētu palikt sportā un pilnveidot savu meistarību,” sākot srunu ar Sportu, uz idejas sakni norāda Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.
Soču spēlēs, medaļu skaitu vērtējot proporcionāli iedzīvotāju daudzumam, Latvija ar saviem diviem sudrabiem un divām bronzām bija ceturtā labākā valsts aiz Norvēģijas, Slovēnijas un Austrijas. Tātad savu pieticīgo finansējumu protam izmantot ļoti racionāli. Tagad šī summa palielinājusies par 160 000 eiro.
— Līdz šim sportisti, kas spēja izpildīt attiecīgus meistarības kritērijus, lielāko atbalstu saņēma Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV)…
— Tā tas būs arī turpmāk. Bez finansiālā atbalsta LOV sniedz arī metodisku palīdzību, medicīnisko un rehabilitācijas nodrošinājumu. LOV sastāvā ir vairāk nekā 170 ziemas un vasaras sporta veidu pārstāvju. Tajā ir gan divkārtējais olimpiskais čempions, gan gados pavisam jauni atlēti, kas tikai nupat sāk savu ceļu lielajā sportā. Diemžēl tik daudz līdzekļu mums nav. Mēs papildus varam atbalstīt tikai labākos no labākajiem. Turklāt pagaidām tikai 40, kas gatavojas Rio olimpiskajām spēlēm.
— Tātad nācās izveidot Latvijas labāko atlētu reitingu vasaras individuālajos olimpiskajos sporta veidos!
— Izstrādājot kritērijus, mums vajadzēja krietni palauzīt galvas. Analizējām iepriekšējos divos gados sasniegtos rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos, arī junioru konkurencē. Skaitījām kopā punktus, un izveidojās saraksts, kurā, protams, ir vairāk nekā 50 sportistu ar svarcēlāju Artūru Plēsnieku priekšgalā.
— Tālāk vienkārši — jo reitingā augstāk, jo līdzekļu vairāk?!
— Nē. Katra sporta veida pārstāvim ir ļoti atšķirīgs nepieciešamais sezonas finansējums. Tas svārstās aptuveni no 15 līdz pat 70 tūkstošiem. Dažāds ir arī jau iepriekš piešķirtais nodrošinājums. Kādam tas pārsniedz 75 procentus, vairākumam ir ievērojami mazāks. Izanalizējām katra atlēta ieguvumu no visiem finanšu avotiem — LOK, LOV, olimpiskās Solidaritātes, federācijas, starptautiskās federācijas, individuālajiem sponsoriem, pašvaldības — un konstatējām deficītu. Tad, ņemot vērā mums pieejamo summu — 160 000 eiro —, izveidojām īpašu algoritmu, kā šo iztrūkumu mazināt. Protams, pirmajiem numuriem ir priekšroka, bet tas nenozīmē, ka absolūtajos skaitļos viņi saņem pašu lielāko TOP 50 atbalstu. Pirmajiem divdesmit tagad finansējums nosegts pilnībā, nākamajiem divdesmit — vēl jāsadzīvo ar nelielu deficītu.
Mēs ļoti rūpīgi sekosim šo līdzekļu izlietojumam. Ir speciāla uzraudzības kārtība un finansēšanas mehānisms. TOP 50 ietvaros piešķirtos līdzekļus drīkst izmantot tikai sacensībām un treniņiem, bet ne, piemēram, inventāram vai treneru algām. LOK, slēdzot līgumu ar federāciju, tiek apstiprināta arī attiecīga tāme. Lielākoties federācijas vispirms pašas sedz šos izdevumus un, tikai iesniedzot atbilstošus norēķinu dokumentus LOK, saņem kompensācijas maksājumus. Mums svarīgi ir, lai līdzekļi tiktu izmantoti tikai tiem mērķiem, kuriem paredzēti.
— Kāda ir nepieciešamā summa, lai TOP 50 programmu īstenotu pilnībā?
— Viens miljons 37 tūkstoši 979 eiro. Šī nauda būtu jāsadala vasaras un ziemas individuālo sporta veidu, kā arī basketbola un hokeja nacionālo izlašu atbalstam.
— Kaut arī valsts finansējums augstu sasniegumu sportam joprojām vairāk nekā divas reizes jeb par nepilniem sešiem miljoniem atpaliek no pirmskrīzes apjoma, arī 160 000 papildus iegūšana šajos laikos ir notikums. Kā jūs to panācāt?
— Sapratām, ka mums ir svarīgi izveidot tādus prezentācijas materiālus, ar kuriem doties uz lēmumu pieņēmēju kabinetiem, rēķinoties ar to, ka cilvēkiem, kas mūs uzklausīs, būs ļoti ierobežots laiks un viņiem uzreiz jārada priekšstats, kas mēs esam, kāpēc un ko gribam, kāds ir mērķis. Vajadzēja radīt kaut ko jaunu, ne tikai tradicionālo atklāto vēstuli ar tai pievienotiem izmaksu aprēķiniem Excel programmā. Mūsu darba grupā strādāja gan mārketinga speciāliste Dace Gulbe, gan federāciju vadītāji — Guntis Zālītis, Andris Feldmanis, Jānis Kols, Zintis Ekmanis, Dainis Dukurs. Ļoti svarīgi, ka programmas prezentācijās piedalījās paši sportisti. Piemēram, uz Saeimu gājām kopā ar Martinu Dukuru, Valsts prezidentu ar mūsu idejām palīdzēja iepazīstināt Ineta Radēviča un Andrejs Rastorgujevs, sportisti bija klāt Izglītības un zinātnes ministrijā, Nacionālās Sporta padomes sēdē.
— TOP 50 ir iekļauti 40 sportisti un tikai Rio spēļu kandidāti. Kas sekos tālāk?
— Nākamie soļi. Ar Hokeja federāciju jau sākam domāt, kā palīdzēt tās nākamgad gaidāmajām grūtajām cīņām pasaules čempionātā. Tāda pati ir Basketbola savienības vēlme, arī groza bumbā esam bijuši pārstāvēti olimpiskajās spēlēs, un šis ceļš ir atkārtojams. Nākamruden galveno uzmanību un spēkus sāksim koncentrēt 2018. gada ziemas olimpisko spēļu virzienā.
Šī ir daudzgadīga programma. Mums jāgādā, lai tās saturs kļūtu arvien pilnvērtīgāks. Lai arī pagaidām programmā iekļauti 40 sportisti, tas nav tik būtiski, jo nosaukums TOP 50 vairāk izvēlēts kā simbols, kas vienlaikus apliecina piederību labākajiem un arī norāda, ka šis nav tikai dažu izredzēto klubiņš, ka tajā ir iespēja iekļūt tiem, kas patiesi savā olimpiskajā sporta veidā kāro kļūt par izcilniekiem.
UZSKATĀMI PAR KOMPLICĒTO
LOK Mārketinga direktore Dace Gulbe par TOP 50 prezentācijas programmu:
„Mērķis bija šķietami vienkāršs — pēc iespējas interesantāk izstāstīt jau labi zināmajiem politiķiem un lēmumu pieņēmējiem, kāpēc mums vajadzīgi šie finanšu līdzekļi, konkretizējot ar sporta personībām, kurām tieši tie ir nepieciešami. Prezentāciju veidoja divas daļas. Pirmajā bija videosižets, ko palīdzēja sagatavot Armands Tripāns, izmantojot ļoti emocionālus olimpiešu portretējumus gan visai bēdīgos treniņu apstākļos, gan spožos panākumu mirkļos. Otra bija pragmatiskā daļa, kurā izskaidrojām, kurā vietā Latvija atrodas pasaules rangā, kā citās valstīs atbalsta top sportistus, kā mūsu atlētu panākumi ietekmē sabiedrību. Uzskatāmi demonstrējām, cik naudas mūsu vadošajiem sportistiem gadā nepieciešams, cik viņiem ir un cik vēl trūkst.
Ļoti svētīgi, ka šo ideju līdz politiķiem palīdzēja nest paši sportisti. Tā bija veiksmīga gan ārējā, gan iekšējā komunikācija, jo arī sportisti redzēja un saprata, cik tas patiesībā ir grūti — kaut vai kapeiciņu dabūt.”
Vasaras elites sākumsastāvs.Pirmajā rindā no kreisās: Elza Gulbe (airēšana), Olga Šišlova (modernā pieccīņa), Jeļena Prokopčuka, Līna Mūze (abas vieglatlētika), Valērija Grišāne (vingrošana), Sinta Ozoliņa (vieglatlētika), Jeļena Rubļevska (modernā pieccīņa), Aiga Grabuste (vieglatlētika). Otrajā rindā: Roberts Akmens (smaiļošana), Dagnis Iļjins, Aivis Tints, Gatis Pranks (visi kanoe), Valērijs Zolnerovičs (vieglatlētika), Edžus Treimanis (BMX), Vitālijs Kardašovs (vingrošana), Laura Skujiņa (cīņa), Elvijs Misāns (vieglatlētika). Trešajā rindā: Ansis Brūns (vieglatlētika), Konstantīns Ovčiņņikovs (džudo), Mārtiņš Pļaviņš, Hermanis Egleskalns, Aleksandrs Samoilovs (visi pludmales volejbols), Rihards Veide, Kristens Krīgers (abi BMX), Zigismunds Sirmais (vieglatlētika).
Vēl TOP 50 iekļauti: Artūrs Plēsnieks, Rebeka Koha (abi svarcelšana), Anastasija Grigorjeva, Armands Zvirbulis (abi cīņa), Jānis Šmēdiņš (pludmales volejbols), Aleksejs Rumjancevs (smaiļošana), Laura Ikauniece-Admidiņa, Madara Palameika, Gatis Čakšs (visi vieglatlētika), Māris Štrombergs (BMX), Jevgeņijs Borodavko (džudo), Lauris Strautmanis, Emīls Vasermanis (abi šaušana), Toms Skujiņš (šosejas riteņbraukšana) un Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa).
Foto: Dains Caune, Sports
