Ar skatu uz Jauno pasauli
Kopš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) pirms vairāk nekā pieciem gadiem uzaicināja golfu atgriezties olimpisko sporta veidu saimē, jautājums par Latvijas golferu izredzēm nākamvasar doties uz Riodežaneiro ir pārtapis no sporta veida attīstības teorijas apcerēšanas par ļoti praktisku aspektu, kas attiecas uz divām spēlētājām — Lauru Jansoni un Kristu Puisīti. Taču olimpiskās perspektīvas nav vienīgās, kas nosaka pasaulē tik senās, bet Latvijā sporta aprindās arvien par jaunpienācēju uzskatītās spēles nākotnes izredzes.
Golfs ir ļoti individuāls sporta veids, un laikam jau tāpēc spēlētāji ātri aprod ar situāciju, ka izvirzīto mērķu sasniegšanā paļauties var praktiski tikai uz sevi, bet apkārtējo atbalsts lielākoties būs patīkams uzmundrinājums. Tieši šādā gaisotnē par iespēju 2016. gadā Riodežaneiro pārstāvēt Latviju cīnās potenciālās olimpietes Jansone un Puisīte. Jansone ir ieguvusi tiesības spēlēt Dāmu Eiropas tūrē (LET), bet daļu sezonas aizvada arī Amerikā, kur LET kalendāra logos epizodiski startē Dāmu profesionālā golfa asociācijas (LPGA) fārmtūrē jeb Symetra tūrē. Savukārt Puisītes sacensību kalendārā gandrīz visi ieraksti attiecas uz Symetra.
Neilgu brīdi viesojoties mājās, Jansone atzina, ka pēc ilga un pamatīga treniņu darba šosezon jūtas pārliecināta par savu spēli un uzskata to par būtiskāko ieguvumu, neraugoties uz rezultātiem katrā atsevišķā turnīrā, kur sava ietekme ir daudzām niansēm. Sporta veidā, kur tik daudz ir atkarīgs no psiholoģijas un prasmes noturēt savu spēli līdzsvarā, tas ir īpaši svarīgi. Gatavojoties sezonai, Jansone trenera Džeroda Fanka vadībā Amerikā īpaši daudz trenējās īsajā spēlē — sitienos tuvu grīnam —, kas paver iespēju saglābt rezultātu arī tad, ja tālākas distances sitienos diena nav diez cik veiksmīga.
Savukārt Puisīte pēc ne tik veiksmīga sezonas sākuma un pierašanas pie jaunām nūjām kopš maija vidus visos turnīros ir tikusi tālāk par pirmajām divām kārtām un piedalījusies cīņā par naudas balvām, kas savukārt nosaka spēlētājas vietu tūres kopvērtējumā. Dramatiskas Puisītei izvērtās sacensības jūnija vidū Indianā, ASV, kur Latvijas spēlētāja dalīja 11. vietu, taču rezultātu ietekmēja viņas vietējā brīvprātīgā kedija jeb palīga rīcība, laukumā uz labierīcībām aizbraucot ar organizatoru piedāvāto golfa mašīniņu. Tas izrādījās aizliegts turnīra noteikumos, bet par sava kedija rīcību atbildīga ir spēlētāja, tādēļ Puisītes rezultātam kā sodu pieskaitīja divus sitienus, bez kuriem Latvijas golfere būtu dalījusi 6. vietu.
Puisītei iespēja piedalīties olimpiskajās spēlēs ir sapnis gluži tāpat kā katram sportistam. No profesionāles viedokļa starts spēlēs būtiski neietekmētu Kristas līmeni golfā, taču tas būtu augstākās raudzes turnīrs ar neatsveramu pieredzi. Lai kvalificētos startam Rio, Kristai nav jākoriģē savi plāni, jo nepieciešams labi aizvadīt sezonu LPGA fārmtūrē, kur var tikt pie pasaules ranga punktiem. "Tas ir mans mērķis jebkurā gadījumā, tādēļ iespēja piedalīties Rio spēlēs ir papildu dzinulis jau manis uzstādītajiem mērķiem," uzsvēra sportiste.
Krista atzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu šogad jau uzkrājusi svarīgu pieredzi, kas palīdz gan pārbraucienos no viena turnīra uz otru, gan fiziskās formas uzturēšanā, treniņu un atpūtas sabalansēšanā. Februārī golfere Amerikā nomainīja treneri un pārcēlās no Toma Burneta pie Šona Hogana, kurš trenē arī pasaules ranga vicelīderi jaunzēlandieti Lidiju Ko un citas augsta līmeņa LPGA spēlētājas. "Domāju, ka treneru maiņa ietekmēja manu spēli pozitīvi un pēdējie divi mēneši izvērtās diezgan veiksmīgi Symetra tūres sacensībās, kas devis man lielāku pārliecību," uzsvēra Krista Puisīte.
PROFESIONĀĻU JAUNAIS STATUSS
Pašlaik Latvijā mazāk populāru sporta veidu atpazīstamību var veicināt vai nu ar plašāku iesaistīto dalībnieku loku, vai ar izciliem panākumiem pasaules līmenī, kad sasniegumiem ir garantēta globālu ziņu aģentūru un lielāko raidsabiedrību uzmanība. Latvijas golfu pašlaik raksturo centieni darboties abos virzienos. Latvijas Golfa federācija par nozīmīgāko uzskata sporta veida paplašināšanos un pamatu nostiprināšanu, lai veicinātu spēlētāju skaita pieaugumu un pastarpināti līdz ar to radītu pieprasījumu pēc jauniem golfa laukumiem. Tikmēr Latvijas labākajām spēlētājām nav laika gaidīt saulainās nākotnes iestāšanos, jo sportā karjeras gadi rit ātri un katra diena ir gluži kā skriešana augšup pa lejupejošu eskalatoru, kur nepārtrauktu piepūli prasa jau sasniegtā līmeņa noturēšana, taču mērķi arvien ir augstāki.
Turklāt golfā profesionālo sportistu atbalstīšana nacionālo federāciju līmenī ir relatīvi jauna parādība, ko būtiski veicināja sporta veida atgriešanās olimpiskajā sarakstā. Līdz tam lielākoties bija ierasts, ka profesionālie golferi gluži tāpat kā pianisti, inženieri un ārsti par savas karjeras izaugsmi gādāja paši, uz palīdzību no malas necerot. Turpretim pašlaik arvien skaidrāk iezīmējas dažādu valstu atšķirīgās iespējas. Vieni atbalsta arī jaunos profesionāļus, bet citi netiek tālāk par panākumu novēlēšanu un liek noprast, ka spēlētāju pašu ziņā ir treniņiem un sacensībām nepieciešamais finansējums.
Cik lielā mērā izdosies nodrošināt nepieciešamās finanses Latvijas golferu cīņā par olimpisko sapni, ir atkarīgs no pašām spēlētājām, viņu ģimenēm un atbalstītājiem, ja tādus izdodas piesaistīt. Piemēram, Jansones olimpisko cerību stiprināšanai maijā Ozo Golf Club laukumā risinājās labdarības turnīrs, kur no dažādiem avotiem, tostarp golfa spēlētāju ziedojumiem, izdevās piesaistīt vairāk nekā 10 000 eiro, taču objektīvās vajadzības ir daudz lielākas. Lai piedalītos olimpiskās kvalifikācijas turnīros un cīnītos par reitinga punktiem, nepieciešama nopietna finanšu bāze. Piemēram, Jansonei iespēja spēlēt LET un LPGA fārmtūrē ir gan pašas izcīnīts sasniegums, gan vienlaikus radīta nepieciešamība pēc sezonā aptuveni 40 000 eiro, lai startētu turnīros teju visā pasaulē — no Jaunzēlandes līdz ASV un no Dienvidāfrikas līdz Ķīnai. Savukārt ar LGF nodrošinātā atbalsta summu pietiek startam vienā no aptuveni 25 turnīriem.
REITINGA MATEMĀTIKA UN ĶĪMIJA
Kvalifikācijas sistēmas pamatprincipi cīņā par vietu olimpiskajā turnīrā nav sarežģīti — no pasaules rangā 15 spēcīgākajām uz Rio brauks ne vairāk par četrām vienas valsts pārstāvēm, bet pārējās vakances reitinga secībā iegūs ne vairāk kā divas spēlētājas no vienas valsts. Gan vīriešiem, gan sievietēm olimpiskajā turnīrā būs pa 60 dalībniekiem, tiesa, vienu starta vietu pietaupot mājiniekiem brazīliešiem.
Sarežģītākā kvalifikācijas daļa ir reitinga punktu piešķiršana, kas gan LET, gan LPGA fārmtūrē ir atkarīga no katra turnīra dalībnieku sastāva un spēlētāju tābrīža vietas pasaules rangā. Tādējādi golferes pat sacensību noslēgumā uzreiz neuzzina, vai izcīnītā vieta ir ļāvusi nopelnīt kādu punktu pasaules rangā un līdz ar to arī olimpiskajā kvalifikācijā. Jautājumu, protams, nav uzvarētājām, bet itin tuvu līderēm tikušajām spēlētājām jāpaliek neziņā līdz nākamā reitinga publicēšanai. Var vienīgi aptuveni lēst, ka parasti labas izredzes uz reitinga punktiem sola TOP 20 vieta LET sacensībās un TOP 10 LPGA fārmtūrē.
Šosezon ieskaites punktus pasaules rangā ir izdevies nopelnīt gan Jansonei, gan Puisītei. Jansone februārī Austrālijas dāmu Masters, kas ir LET kalendārā iekļautas sacensības, dalīja 12. vietu un guva līdzšinējā karjerā augstāko sasniegumu. Vēlreiz pie punktiem izdevās tikt jūnija beigās turnīrā Nīderlandē, kur tika dalīta 22. vieta. Savukārt Puisīte jūnija beigās savu situāciju uzlaboja ar Symetra tūres posmā ASV jau iepriekš pieminēto dalīto 11. vietu.
Līdz ar to pašlaik Jansone olimpiskās kvalifikācijas rangā ir 61. vietā un pirmā aiz svītras, taču cīņa par iespēju tikt uz Riodežaneiro turpināsies vēl veselu gadu, un visām spēlētājām iespējami gan kāpumi, gan kritumi. Arī Puisītes izredzes ir cerīgas, jo viņai jāapsteidz pusotrs desmits sāncenšu.
Taču būtisks ir fakts, ka atšķirībā no tenisa, kur iegūtie punkti nemainīgi ir spēkā apaļu gadu, golfā pēc 13 nedēļām attiecīgajā turnīrā nopelnītais punktu skaits sāk dilt un divu gadu laikā pārvēršas par nulli. Tādēļ līdz nākamā gada 11. jūlijam, kas noteikts par olimpiskās kvalifikācijas atskaites slieksni, vēl ļoti daudz kas mainīsies kvalifikācijas rangā.
KĀ SASNIEGT VAIRĀK PAR NEIESPĒJAMO?
Interesanti, ka Latvijas sieviešu golfā pašlaik sasniegto pasaulē uzskata par praktiski neiespējamu no teorijas viedokļa. Pēc golfa lielvalstu mēroga Latvijā kopējais reģistrēto spēlētāju skaits, kas rakstāms ar trim cipariem, atbilstu aptuveni pusotram klubam, taču pašlaik mums ir viena spēlētāja LET tūrē, kas ir pasaulē otrais prestižākais līmenis, vēl viena golfere pastāvīgi startē LPGA fārmtūrē, kas pēc līmeņa daudz neatpaliek, bet divas spēlētājas ar sporta stipendiju šoruden spēlēs un mācīsies ASV augstskolu komandās. Linda Dobele jau iepriekš izcīnīja vietu Austrumtenesijas valsts universitātes komandā, bet jaunākais Latvijas devums ASV augstskolu sportā (NCAA) būs 2014. gadā nacionālajā amatieru Open uzvarējušās Annas Diānas Švankas pievienošanās Kempbela universitātei vasaras beigās.
NCAA devumu Latvijas golfa attīstībā nevar novērtēt par zemu — savulaik veiksmīga karjera studentu sportā bija gan Jansonei un Kristai Puisītei, gan viņas māsai Mārai Puisītei. Turklāt Māra Puisīte ir lielisks piemērs NCAA sistēmas nodrošinātai duālas karjeras iespējai. Neraugoties uz labiem sasniegumiem golfā, Māras Puisītes talants un prasmes IT jomā nodrošināja bijušajai Latvijas amatieru čempionei ASV augsti kvalificēta darba piedāvājumu, ko viņa pieņēma. Izvēloties veidot karjeru ārpus sporta, Māra arvien ir iesaistīta arī golfā, jo turnīros ASV bieži palīdz vecākajai māsai kedija jeb padomdevēja lomā.
Taisnība, ka sieviešu golfā konkurence nav tik nežēlīga kā vīriešiem, taču, aplūkojot sacensību rezultātus un iesaistīto spēlētāju skaitu, kļūst skaidrs, ka drīzāk pareizāks būtu pretējs apgalvojums, ka kungiem sasniegt pasaulē atpazīstamu līmeni ir vēl sarežģītāk. Jo ne jau tukšu vietu aizpilda Latvijas profesionāles, kuras iespēju spēlēt pašreizējā līmenī nodrošināja, pārvarot daudzpakāpju kvalifikāciju. Dāmām golfā konkurence ir milzīga, bet vīriešiem tā ir tuva neiespējamā robežai. Tādēļ pašlaik nav pamata gaidīt, ka jau šajā desmitgadē kādam Latvijas golferim izdosies pakāpties līmenī, kas būtu samērojams ar Jansones un Puisītes iespēto.
SAVA OLIMPIĀDE PIE VALMIERAS
Katrs kāpiens kalnā sākas no pakājes, un labs atspēriens ceļā uz augstākiem mērķiem jaunajiem golferiem šovasar bija Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības, kas pirmoreiz risinājās Avotu laukumā, Burtnieku novadā pie Valmieras. Turnīrs ilga trīs dienas, dalībniekiem summā izspēlējot 54 bedrītes, līdz ar to jaunajiem golferiem bija iespēja pārbaudīt savus spēkus pilnvērtīgā sacensību formātā.
Avotinākamgad atzīmēs jau savu 10. sezonu, tikmēr citviet Latvijā rodas arvien jauni mazāka izmēra golfa laukumi. Jaunākais papildinājums sarakstā ir Kalnozoli Madonas pusē, taču klasiskā standarta laukumu skaits neaug tik strauji, kā gribētos lielākajiem golfa entuziastiem, jo jārēķinās ar ļoti nopietnām investīcijām. Ar nepacietību golferi gaida, kad nākamgad atvērsies bijusī Saliena, kas ar ārzemju kapitāla finansējumu pārtop par Jūrmala Golf Club ar jaunu spēles laukumu. Taču par prestižās ASV kompānijas Nicklaus Design projektētā golfa laukuma pārtapšanu Jūrmalas pievārtē varēs priecāties, kad pienāks laiks izdarīt pirmo sitienu un uz papīra zīmētais būs pārtapis par iekoptas zaļas zāles segtiem plašumiem.
Pašlaik vienīgais 18 bedrīšu laukums arvien ir Ozo Golf Club, kas šogad uzņems gandrīz visus nozīmīgākos pašmāju turnīrus. Jūnija beigās jau 28. reizi notika Latvijas amatieru čempionāts, bet augusta otrajā pusē daudzu valstu spēlētājus uzņems amatieru Latvian Open, kas pērn izpelnījās atzinību augstā organizatoriskā līmeņa dēļ un rīkotājiem ļauj cerēt uz dalībnieku lielu atsaucību.
