Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Autosportistu saujiņa Eiropā un pasaulē

Latvijas autosportisti ik gadu startē visdažādākajās starptautiskajās sacensībās un seriālos. Tomēr maz ir tādu sportistu, kuriem sacensības ārpus Latvijas ir kā īpaša sezonas programma, ar mērķi kāpt pa autosporta disciplīnu hierarhijas kāpnēm. Kurš un cik augstu ir gatavs rāpties?

Latvijas sportisti ar panākumiem startē tuvējās ārzemēs vai Latvijai pietuvinātos starptautiskos seriālos. Drifta braucēji progresē reģionu sacensībās, autošosejnieki, kartingisti, autokrosa un rallijkrosa braucēji ir spēcīgi Baltijas kontekstā, atsevišķi rallija braucēji cīnās ne tikai nacionālajā čempionātā, bet arī kaimiņvalstu seriālos. Rallijreidu braucēji vēl bez Dakaras respektē Krievijas čempionātu. Tomēr tās nav izteiktas starptautiskās programmas, kuras vestu uz, piemēram, WRC, F-1 vai Eiropas čempiontituliem. Tomēr ir arī tādi, kuri gatavi lielākiem izaicinājumiem.

Autosporta specifika — ja vēlies būt pasaules autosporta augstākajā līgā, iemācies rīkoties ne tikai ar pedāļiem un stūri, bet arī ar vairākiem miljoniem līdzekļu kontā. Vispirms gan tie kaut kur jāatrod. Prakse rāda, ka autosportā no Pelnrušķītes par pēkšņu balles karalieni īsti nevar kļūt, tā nenotiek. Ja ir augsti mērķi, tad līdzās perfektai braukšanai jābūt tikpat perfektam menedžmentam.

ŠLĒGELMILHS JOPROJĀM SPIRINĀS

Jau gadiem ilgi, runājot par Latvijas autosporta izredzēm pasaulē, pirmais tiek pieminēts Haralds Šlēgelmilhs. Daudzu apziņā kā potenciālais F-1 braucējs viņš bija norakstīts. Daudzsološā karjera izsīka pirms pāris gadiem minēto trūkstošo miljonu dēļ — vienkārši čaļi no laukiem vairs F-1 nenokļūst. Pat nenoliedzami talantīgie F-1 braucēji Serhio Peress, Pastors Maldonado un Romēns Grožāns augstākajā līgā nonāca tikai ar pamatīgu finanšu atbalsta spieķi. Peresu balsta pasaules bagātākais cilvēks meksikānis Karloss Slims — viņa telekomunikāciju kompānija Telmex. Maldonado aizmuguri veido Venecuēlas PDVSA, turklāt motoru sporta pasaule, kas interesējas par Pastora karjeru, ļoti cītīgi sekoja līdzi Venecuēlas prezidenta vēlēšanām — pārvēlot Hugo Čavesu, ar Maldonado karjeru viss joprojām būšot kārtībā. Grožānu atgrieza F-1 Francijas Autosporta federācijas pašlepnums, kas tika iedragāts, kad vairākus gadus F-1 nebija ne Francijas sportistu, ne sava Grand Prix. Un, lai kādi visi trīs būtu draiskuļi, sevišķi Maldonado un Grožāns ar kuplo avāriju kolekciju, viņi ir neapšaubāmi talanti. Nebūtu minētā daudzmiljonu atbalsta, diez vai par viņiem kaut ko zinātu tie līdzjutēji, kuri neinteresējas par sportistu karjeru līdz nonākšanai F-1.

Šlēgelmilham nebija, nav un no Latvijas puses diez vai kādreiz būs summas, ar kurām kārdināt F-1 komandu vadītājus. Tomēr tas neliedz Haraldam turpināt sapņot un vismaz no savas puses darīt visu iespējamo, lai pietuvotos sapnim. Sezonas nogalē aizvadīts daudzsološs F-2 čempionāta posms Moncas trasē. Braucējam, kurš divus trīs gadus nebija braucis ar formulu, ielauzties rezultātu tabulas pirmajā pusē bija atzīstami, turklāt nedaudz apkaunojoši visiem pārējiem, kuri vismaz visu 2012. gadu bija meklējuši regulējumus un līdz sīkumiem iepazinuši F-2 mašīnas. Cik noprotams, tad Šlēgelmilhu var atgriezt elitē nākamā sezona, kuru, iespējams, latvietis varētu pavadīt F-2.

WRC IZREDZES?

Vairākus gadus pasaules rallija čempionātā lauzušies brāļi Andis un Māris Neikšāni. Pēdējās sezonās uzsvars bijis tieši uz Anda nonākšanu WRC vadošajos slāņos, tomēr, lai cik Neikšāns būtu bijis daudzsološs, rezultāta nav. Ir panākumi N4 klasē, gandrīz laba sezona pirms pāris gadiem PWRC ieskaitē, gan ātrums, gan stabilitāte, ar ko atzīmēties lielo komandu vadītājiem. Turklāt pat cienījams finanšu atbalsts savās mājās. Tomēr 2012. gads nebija veiksmīgs. Vēl bez dažādām peripetijām Neikšānu saimniecības iekšienē neveiksmīgs izrādījās Anda Neikšāna plāns karjeras izšķirošo uzrāvienu veikt ar WRC RallyClass ieskaites palīdzību, kas bija atsevišķas komandas iekšējs projekts WRC ietvaros. Tomēr izrādījās, ka šī kompānija nespēja nodrošināt atbilstošu tehnisko līmeni, jo nedaudzajiem šīs RallyClass sērijas dalībniekiem tehnika pārāk bieži neļāva tikt līdz ralliju finišam. Līdz ar to konflikti, aizvainojumi un palikšana mājās jau pēc pirmajiem posmiem.

Liekas, Neikšānu cerības uz nonākšanu vismaz tur, kur šobrīd ir, piemēram, igaunis Ots Tanāks (Ford junioru programmā), ir izsmeltas.

Tomēr Latvijas sportistu situācija nav bezcerīga. Ir aizdomas, ka savu lomu var nospēlēt pērn uzsāktais OKartes Autosporta Akadēmijas (OAA) projekts. 2011. gadā šajā projektā trešo vietu guva Ralfs Sirmacis, bet jau šogad viņš, sakaujot līdzīgos apstākļos bijušos OAA komandas biedrus, pārliecinoši kļuva par Latvijas čempionu. Turklāt, ja 2011. gada akadēmijas uzvarētājs Mārcis Ķenavs un otrās vietas ieguvējs Kārlis Nebars p­­ar nākamo gadu cīnīsies, lai vispār varētu braukt, tad Sirmacis, šķiet, tēmē daudz augstāk. Komanda un ģimene ir neatlaidīga progresa meklējumos, turklāt arī Ralfs aug gan kā pilots, gan kā personība, un no Sirmača tik tiešām var sanākt spilgta Latvijas WRC cerība. Protams, ja pietiks spēka visiem iesaistītajiem, ja pietiks attieksmes sportistam un ja pietiks pacietības atbalstītājiem.

Starp citu, 2012. gada OKartes Akadēmijā uzvarēja Emīls Blūms — kluss, tomēr daudzsološs jaunietis no Raunas, kurš jau veiksmīgi aizvadījis šā gada sezonu rallijā un rallijsprintā. Arī viņam un viņa komandai ir lielākā daļa priekšnoteikumu izcilai karjerai. Nepieciešams tikai pozitīvs finansiālais grūdiens.

EIROPAS ČEMPIONS KĀ SPILGTS TITULS

Atšķirībā no daudziem citiem sporta veidiem, autosportā hierarhija uz augstākajiem seriāliem neveidojas uz nacionālo un kontinentu čempionātu pamatiem. Ja loģiska šķiet secība: Latvijas čempions, Baltijas čempions, Eiropas čempions un pasaules čempionāta dalībnieks, tad autosportā šāda secība faktisi neeksistē, turklāt pat nav vajadzīga. Teorētiski WRC un F-1 var nonākt sportists, kurš nekad nav startējis attiecīgās disciplīnas nacionālajā čempionātā. Ceļā uz F-1 pat nav neviena seriāla, kurš tiktu saukts par Eiropas čempionātu vai pielīdzināms šādam statusam. Tas tāpēc, ka šajā hierarhijā nekas netiek balstīts uz nacionālā pamata — tas, kāda sportistam ir tautība, lielā mērā ir svarīgi tikai tajā brīdī, kad lielajam sponsoram ir jāizvērtē, cik liels tirgus iekarojams, pieņemot darbā, piemēram, Polijas braucēju.

Rallijs cenšas šo hierarhiju precizēt. Līdzšinējais Intercontinental Rally Challenge (IRC) kopš nākamā gada būs FIA Eiropas rallija čempionāts. Tiesa, pašā virsotnē — pie WRC rūpnīcas komandām — tas vienalga būs otršķirīgs pjedestāls. Tomēr tā ir iespēja arī Latvijas sportistiem cīnīties par augstvērtīgu titulu, kurš ir saprotams vispārējā sporta mērogā.

Paradoksāli, bet bez Šlēgelmilha un Neikšāna nosacītajām komercprogrammām vienīgie, kuri kuri aizvada Eiropas čempionāta cīņas, ir krosa un rallijkrosa braucēji.

LATVIEŠI EIROPAS ČEMPIONĀTOS

Šogad īpaši aktualizējusies Eiropas rallijkrosa čempionāta tēma. Pirmkārt, seriālā debitēja viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunajiem autosportistiem Reinis Nitišs. Starp citu, viņš šīs sērijas vārdā upurēja, iespējams, izcilu sasniegumu OKartes Akadēmijas rindās. Otrkārt, līdzšinējo FIA Eiropas rallijkrosa čempionātu Starptautiskā Automobiļu federācija nodevusi rīkotājkompānijas IMG rokās, kas šo seriālu plāno pāris gadu laikā pārvērst FIA pasaules čempionātā, tātad līdzvērtīgu F-1, WRC, WTCC. Tā kā Nitišs karjeru sācis tik tiešām daudzsološi, iespējams, viņš var izrādīties viens no tiem, kas tuvākajā nākotnē Latviju regulāri pārstāvēs pasaules čempionātā.

Dalību Eiropas čempionātā regulāri turpina arī autokrosa braucēji. Sezona sākās ar Māra Līča un Ervina Grenča plāniem iekarot Eiropu Buggy 1600 klasē, tomēr abi bija spiesti apstāties nopietnu tehnisku problēmu dēļ. Līča bagijs kāva vienu motoru pēc otra, līdz motoru gatavotājkompānija samazināja tā jaudas maksimumu. Ar šādu risinājumu cīņām Eiropā vairs nebija jēgas, tāpēc Māris pēdējos posmos vairs nepiedalījās. Grencis savukārt sāka ar lielām cerībām uz labiem rezultātiem, tomēr drīz izrādījās, ka arī viņa tehnika Eiropas čempionātam ir par vāju. Secinājumi izdarīti, un valmierietis gatavojas nākamajam gadam.

Tomēr pārsteidza citi. Jānis Boks, kurš sezonas sākumā neplānoja nopietnu programmu, vienkārši brauca uz katru posmu kā atsevišķu pasākumu, sezonas beigās izrādījās regulārs pjedestālu pretendents. Bokam vēl nebija gadījies četrreiz pēc kārtas iekļūt A finālā (top 10), kā tas izdevās šīs sezonas pēdējos posmos. Ar šādu sniegumu Jānis uzlēca uz desmito vietu SuperBuggy klasē šā gada čempionātā.

Par sezonas lielāko pārsteigumu, šķiet, jāuzskata Andris Kuļikovskis, kurš jau Mūsas posmā Buggy 1600 klasē iekļuva A finālā, gūstot desmito vietu. Tomēr šokējošākais rezultāts bija septītā vieta 50 dalībnieku konkurencē pēdējā posmā Itālijā. Ja nākamajai sezonai pietiks finansiālā un tehniskā spēka, var sanākt lielas lietas! Andrim asistē arī SuperBuggy klasē braucošais brālis Juris Kuļikovskis. Viņa bagijam vēl jārisina tehnikas problēmas, tomēr arī Juris šogad sasniedza savus augstākos rezultātus Eiropā šajā klasē.