Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Bauska atgriežas pie tradīcijām

Eiropas autokrosa
čempionāta posms Bauskā noslēdzās vietējiem līdzjutējiem labvēlīgi –
stabilitāte un pieredze ļāva uz pjedestāla uzkāpt Aldim Zēbergam D-1 klasē.
Nenotika cerētā sensācija D-3A klasē – no sešiem Latvijas pārstāvjiem tikai
viens – Jānis Boks – iekļuva A finālā, izcīnot septīto vietu. Toties stāsts, kā
tika nonākts līdz šim rezultātam, ir drāmas pārpilns.
Pjedestāls ir!
Tik augstas
konkurences sacīkstē, kāda bija Bauskā, gan D-1, gan D-3A varēja sagaidīt gan
latviešu uzvaras, gan pilnīgu rezultātu izjukšanu. Var uzskatīt, ka šoreiz
Eiropas čempionāta trešais posms noslēdzās pa vidu starp abām galējībām.
Zēbergs izdarīja maksimumu, taču nepameta sajūta, ka uz pjedestāla varēja būt
arī Jānis Bogdanovičs. Jānis Boks tika finālā, taču mazākas problēmu gūzmas
gadījumā arī Bokam bija iespēja laistīt šampanieti.

Zēberga brauciens
bija ļoti stabils. Ventspilnieks kvalifikācijas braucienus aizvadīja
piesardzīgi un tehnikas iespēju robežās. Finālā Aldis izmantoja visas zināšanas
par Mūsas trases pirmā līkuma viltībām un, lai arī vēl pirmajā tramplīnā
uzbrauca viens no pēdējiem, sāka rāpties uz augšu. Pjedestāls bija arī veiksmes
sagādāts: nonācis līdz ceturtajai vietai Zēbergs bija pazaudējis daudz laika,
lai noķertu līderus lietuvieti Nerjusu Naujokaiti, krievu Aleksandru Kvašņinu
un itāli Kristianu Džarolo. Taču kaut kas atgadījās Kvašņina – viena no sezonas
favorītiem – mašīnai, un viņš izstājās. Zēbergs iekrita trijniekā un pozīciju
nosargāja.

D-1 – līmenī

„Šodien ir iemesls
smaidīt," sacīja Zēbergs, komentējot savu neredzēti plato smaidu. „Šis rezultāts man ir pamatīgs pārsteigums, jo
pjedestāls nelikās reāls. Sacensībai gatavojos ļoti nopietni, taču sacīkstes
laikā atklājās motora defekts, kuru regulēšanas stends neuzrādīja. Pēc sešiem
tūkstošiem apgriezienu motors pārstāja darboties ar pilnu atdevi un varēju likt
jebkurā pārnesumā – negāja un viss! Nenoliedzu, ka trešā vieta ir arī veiksmes
sagādāta – ja Kvašņins paliktu sacīkstē, nekas neizdotos."

Zēbergs pēc savas pirmās
šā gada Eiropas sacīkstes nepiekrīt viedoklim, ka Eiropas klase būtu atslābusi
savā attīstībā. Mānīgo priekšstatu rada fakts, ka par čempionāta līderpozīcijām
cīnās vismaz divi lietuvieši un krievu braucējs. Tas piešķir D-1 klasei
provinciālisma pieskaņu – zinot, ka Latvijas autokross nacionālā līmenī ir
pārliecinoši kvalitatīvāks par lietuviešu krosu, neliekas, ka Naujokaitis un
Aurēlijs Simaška varētu būt Eiropas vadošie piloti. „Noteikti tā nav. Nav starpības nacionalitātei,
kuras pārstāvji brauc ar šīm mašīnām. Tehnika līderiem ir izcila un, piemēram,
ar trīs gadus vecu mašīnu šeit nebūtu ko darīt – labi, ja tiktu fināla
desmitniekā. Pēdējā laikā veidojas priekšstats, ka Eiropā rallijkross ir pāri
visam un autokross mirst. Tā nav taisnība – Eiropa ir pilna ar autokrosa
braucējiem un mašīnām. Tas, ka ne visi brauc visus Eiropas čempionāta posmus,
drīzāk saistāms ar saimnieciskiem jautājumiem."

Zēbergam sezona turpinās?
Tiek
ziņots, ka veiksmīgais Alda Zēberga starts Eiropas autokrosa čempionāta posmā Bauskā
ļāvis piesaistīt papildu līdzekļus, kas palīdzētu turpināt Eiropas čempionāta
karjeru. Cik zināms, bijis noteikums Aldim Mūsā finišēt pirmajā pieciniekā.
Trešā vieta ar uzviju pārsniedz plānu.

Lietuvas laiks

D-1 klase, kas
vēsturiski joprojām līdzjutējiem šķiet tuvāka nekā bagiju kategorijas, nonākusi
jaunas hegemonijas priekšā – šobrīd dominē lietuvieši. Tāpat, kā savulaik
dominēja Latvija, vēlāk Krievijas tatāru atzars. Uzvarētājs Naujokaitis Bauskā
izskatījās vairāk nekā pārliecinoši. Pauļum Pleskovam šī sacensība neizdevās
tehnikas problēmu dēļ, taču viņš ir pārliecinošs, kad viss notiek braucējam pa
prātam. Pārsteidza Simaška – pieredzējušais un titulētais 1999. gada Eiropas
čempions Bauskā ne tuvu nebija savā spilgtākajā formā. Aurēlijs atzina, ka
netika galā ar šo trasi, turklāt arī tehnikas problēmas traucējušas sasniegt
panākumus. Simaška nebija konkurents Naujokaitim, turklāt pēdējos braucienos –
trešajā kvalifikācijā un finālā – pamatīgi zaudēja startu, paliekot pēdējās
vietās un ķerot visus, kurus var noķert. Viņam Latvijas posmā tikai piektā
vieta, lai arī uz sacīksti viņš ieradās favorīta lomā. Naujokaitim un Simaškam
šobrīd kopvērtējumā divvaldība. Pārsteidzoši, bet par titulu šobrīd gatavs
cīnīties arī itālis Džarolo.

Boks rudenī uz galda
Vienā
no Bauskas braucieniem avāriju piedzīvoja Jānis Boks. Izkāpis no mašīnas, Jānis
lēca pāri apmalei un tūdaļ sāpēs nokrita zemē. „Man kopš ziemas ir
sarautas ceļgala krusteniskās saites, līdz ar to katra kājas kustība sānu
virzienā izsit ceļgalu no vietas. Tādās reizēs minūti pavārtos pa zemi,
pakliedzu un tad sāpes sāk pāriet. Rudenī sarunāta operācija – veikšu pēdējo
Eiropas posmu un tad „uz galda"! Domājam, ka sezonas laikā sliktāk
nevajadzētu palikt – vienkārši jāuzmanās."

Vairākas
sadursmes ar konkurentiem, veselības problēmas un motora maiņa jau sacensību
pirmajā dienā – Boka brauciens Bauskā nelīdzinājās 2006. gada izcilajam
sniegumam, kad Jānis finišēja otrajā vietā. „Liekas, uzstādījām
Eiropas rekordu motoru mainīšanā," saka pilots. „Čehi lepojas, sakot,
ka viņi motoru var nomainīt divās stundās un 30 minūtēs. Mēs uzņēmām laiku no
brīža, kad pielikām skrūvgriezi pie pirmās skrūves līdz brīdim, kad mašīnu
iedarbinājām – divas stundas, piecas minūtes! Nevaru izteikt vārdos to
pateicību, kuru veltu savai komandai par šo darbu. Brīžiem pie viena mezgla
strādāja uzreiz sešas rokas – tā bija fantastika. Kopā ar citām likstām šī bija
nedēļas nogale, kurā skrūvējām bagiju tā, kā nekad mūžā to neesam darījuši. Pēc
katra brauciena bija nopietni remontdarbi, katrs savā frontē."

Boka
zemo rezultātu (salīdzinot ar 2006. gadu!) jāskaidro ar mainītā motora
īpašībām. Ar sākotnēji uzstādīto dzinēju Jānis, veicot tikai vienu lidojošo
apli, laika kontrolē uzstādīja ceturto rezultātu. Otrajā lidojošajā aplī nodega
motors, kamēr pārējiem šādi apļi bija astoņi. Rezerves motors bija pagājušā
gadā izmantotais, taču tas nebija regulēts, elektronikas piedzīšana trases
apstākļos nebija līdz galam veiksmīga. Uzstādītais mezgls puslīdz nodrošināja
izturību, jo pērn bija labi pārbaudīts, taču cerēt uz panākumiem ar to varēja
īpašs optimists. Šoreiz Latvijā bija jāveicas Zēbergam – Bokam veiksmes
nepietika!

Citi

Gatavs pjedestālam
D-1 bija arī Jānis Bogdanovičs. Tomēr pēc pārpratuma startā nelīdzēja ne pirmā
starta rinda, ne pārsvars pār to pašu Zēbergu kvalifikācijas braucienos.
Iekļūstot pirmā līkuma burzmā, no kuras izvairījās Aldis, Jāņa auto tika
sasists viss, ko varēja sasist. Līdz ar to iznīcināta savirze neļāva mašīnu
vadīt tā, kā to gribas – līkumi bija jāveic, kā sanāk. Cerības – vēl par gadu
uz priekšu…