Ceļā uz F-1. Pie parastajiem cilvēkiem
Haralds Šlēgelmilhs ir viens no tiem, kurš
motoru sporta atpazīstamu Latvijā pacēlis jaunā pakāpē. Viņu sauc par nākotnes
F-1 pilotu, viņš kļuvis slavens. Haralds, viens no galvenajiem pretendentiem uz
Latvijas Gada balvu sportā motoru sporta nominācijā, kļūst pieprasīts arī
pasaules autosporta sabiedrībā. Mērķis – F-1.
Varēja būt labāk
Lai arī šogad Haralds
izcīnīja uzvaru vienā no F-3 Euroseries
posma braucieniem, kas var izrādīties pietiekami, lai par latvieti runātu arī
F-1, ar sezonu Šlēgelmilhs nav apmierināts.„Īsti ne. Rezultāts
varēja būt ievērojamāks. Daudz apstākļu, kas liedza sasniegt labākus
rezultātus. Ja neesi līderkomandu ASM
Formula 3 vai Manor Motorsport
pārstāvis, cerību uz sasniegumiem ir krietni mazāk. Turklāt mana komanda HS Technik bija debitante, ar minimālu
pieredzi darbā ar visai spītīgajām Kumho
riepām. Līdervienībām ir ne tikai pieredze, tām ir arī čempionāta gandrīz vienīgā
motoru piegādātāja Mercedes tiešs
atbalsts. Šajās komandās brauc puiši, kuriem jau ir cieši kontakti ar F-1. Grožānam
ir sadarbība ar Renault, Kobajaši
strādā ar Toyota, viens ir no Red Bull programmas pārstāvjiem. Cits
līmenis."Šāds skaidrojums rada
tipiskam latvietim raksturīgu jautājumu: vai nav sajūta, ka čempionāts vairāk
koncentrējas uz F-1 zvaigžņu radīšanu, cītīgāk strādājot ar spēcīgajām
vienībām, tādus satelītus kā Haralda komandu atstājot novārtā. „Skaidrs, ka piegādātie motori nav visiem
vienādi. Runāju ar itāļu braucēju Piskopo, kurš testējis Mercedes motorus – tiem vienam no otra bijusi pat 0,4 sekunžu
atšķirība aplī. Taču nesūdzos. Izdevās viena uzvara, daudz interesantu cīņu.
Protams, kopvērtējumā pirms sezonas sev paredzēju vietu vismaz labāko astoņniekā.
Taču pierādījās, ka ar sliktu mašīnu nevar sasniegt rezultātus, lai kā arī censtos.
Piemēram, 2006. gadā vācietim Hulkenbergam biju Vācijas čempionāta kopvērtējumā
priekšā. Es – trešais, viņš – piektais. Šogad viņš Eirosērijā ir trešais, es – 14. vietā. Mums atšķiras vienīgi
komandas un to kvalitāte."
Vislēnākais uzvārds F-3
Vienā no posmiem
Haralds Šlēgelmilhs pārsteidza pasauli ar uzvaru. Pirmajā braucienā finišējis
astotais, viņš pēc noteikumiem saņēma iespēju otro braucienu sākt no pirmās
starta vietas. Lai arī sacīkstes televīzijas komentētāji dažādās valodās jau
pirms starta bija gatavi nosaukt apli, kurā Šlēgelmilhs pazudīs tālu aiz
līderiem, Haralds noturēja visus aiz sevis un netieši izraisīja pat daža
komentētāja atvainošanos skatītājiem par sportista nenovērtēšanu. Interesanti,
ka jau pēc sezonas Eiropas spēcīgākais motoru sporta žurnāls – britu Autosport – F-3 sezonas apskatā rakstīja
arī par latvieti: „Varbūt
Latvijas braucējam Haraldam Šlēgelmilham ir vislēnākais uzvārds visā dalībnieku
sarakstā, taču viņš pats ar uzvaru pierādīja, ka vērošanas vērts braucējs."
Haralds labprāt atceras uzvaru Nirburgringā: „Visā sacīkstē nācās turēt aiz sevis visus čempionāta līderus.
Protams, viņi bija ātrāki. Izvirzīju sev uzdevumu saglabāt vēsu prātu un
nepalaist nevienu garām. Tas izdevās! Bija vismaz trīs reizes, kad mani reāli
apdraudēja, bet vienreiz Grožāns bija pat blakus. Šajā situācijā izdevās viņu
apšmaukt. Turklāt rēķinājos, ka viņš ir čempionāta līderis, bija sezonas otrā
puse, un viņš neveiks pārdrošus un riskantus uzbrukumus."
Kļūst slavens
Pēdējo pāris sezonu
laikā Šlēgelmilhs neapšaubāmi kļuvis par pazīstamāko savas sportiskās ģimenes
pārstāvi. Kas zina, varbūt pēc pāris gadiem būs jāpārceļas dzīvot uz, piemēram,
Monako vai Šveici, kur mieru bauda slavenākie F-1 piloti. „Protams, atpazīstamība aug, to manu katru
dienu. Taču tas ir pozitīvi. Kāds izsaka komplimentu, taču nav nogurdinošas
uzbāzības. Runājot par iespējamo pārcelšanos, – man vislabāk patīk Latvijā. Ja
divas nedēļas esmu prom no Latvijas, vairs nevaru izturēt, gribu mājās. Daudz
laika jāpavada Austrijā un Vācijā. Man tur nepatīk. Ja ir iespēja kaut uz divām
dienām atlidot mājās, to izmantoju. Jūtu, ka kļūstu pazīstams sporta
līdzjutējiem. Sezonas sākumā pat iedomāties nevarēju, ka uz F-3 Euroseries sacīkstēm varētu
ierasties latviešu līdzjutēji. Pēdējos posmos autogrāfu sniegšanas pasākumos
jau katrs trešais bija savējais. Bija
pat līdzjutēji, kuri ieradās trīs posmos pēc kārtas. Viņus uzaicināju uz savu
tehnisko telti, visu parādīju, izstāstīju. Patīkami!"
Protams, nauda
Skaidrs, ka, kāpjot
augšup autosporta debesīm, paliek arvien retinātāks gaiss, pastiprinās
psiholoģiskie un materiālie spiedieni. „Ar
katru nākamo soli nepieciešamas arvien lielākas finanses. Latvijā šādas summas
ir grūti atrast. Jābūt labiem rezultātiem un spēcīgai aizmugurei, lai varētu tikt uz priekšu. Šogad daļu no budžeta
finansēja komanda, pāris sponsori. Arī no Latvijas – Merks, Parex Līzings, Latvijas Automobiļu federācija. Lielākie
līdzekļi nāca no vairākām austriešu kompānijām un mana tēva uzņēmuma Sporta komplekss 333. Nākamgad vajadzēs
lielākas finanses. Piemēram, GP2 sezona izmaksās 1,5 miljonus eiro."
Varbūt pat GP2
Tā nav nejausšība, ka
Šlēgelmilhs sācis pieminēt GP2 sēriju, lai arī vispārējais noskaņojums līdz šim
liecināja, ka Haraldam vēl vienu gadu jāpaliek F-3 Euroseries. „Runājot
par 2008. gadu, ir vairāki varianti. Ir piedāvājumi, kurā čempionātā, kurā
komandā un ar kādu atbalstu braukt. Līdz ar to par nākamo sezonu nav nekādas
skaidrības. Domāju, ka nedēļas vai divu laikā parakstīsim kādu līgumu. Visu
kājām gaisā sagrieza GP2 mašīnas izmēģinājumi Pola Rikāra trasē jau pēc
sezonas. Speciālisti, kuri pievērsa uzmanību, bija pārsteigti, ka es, pirmo
reizi sēžot šajā mašīnā, tik ātri piešāvos
un rādīju spēcīgus apļa rezultātus. Līdz ar to pēkšņi radās daudzi jauni
varianti. Jā, to vidū ir arī GP2, taču viss atkarīgs no finansēm. Protams, ir
variants palikt Eirosērijā, ir citi
čempionāti. Šā gada pieredze rāda, ka jāmeklē vieta komandā, kas var uzvarēt."
Diemžēl gan ar
Haralda, gan citu Latvijas motoru sporta pārstāvju piemēru tiek pierādīta sen
zināma teorēma – mūsu valstī nav tik daudz līdzekļu, lai uzturētu savu augstākā
ranga sportistu. „Latvijā var
atrast desmit, trīsdesmit, varbūt piecdesmit tūkstošus sponsoru naudas. Taču,
ja gada budžets ir pusotrs miljons, uz mašīnas par šiem pārdesmit tūkstošiem
varu uzlīmēt sērkociņu kastītes izmēra uzlīmi. Tā, protams, nav atdeve, kuru
vēlas redzēt Latvijas kompānijas. Līdz ar to strādājam, lai atrastu ārvalstu
līdzekļus."
Labāk pašu spēkiem
Lai varētu atrast finanses,
nepieciešams menedžments. Brīžiem ne mazāk leģendārs kā pats Šūmahers ir viņa
menedžeris Vilijs Vēbers un citi viņa kolēģi. Izveidot labu kartingista karjeru
vai palīdzēt spert pirmos soļus lielākā autosportā droši var arī tēvs. Taču,
kad runa ir par miljonu atrašanu, jādomā, ka latviešiem nav pieredzes, kas ir
menedžeru grupām, gadu desmitiem strādājošām Eiropas autosporta industrijā.
Taču Šlēgelmilhi joprojām visu dara paši. Haralda tēvs Vladislavs šad tad
dzirdējis par sevi joku: „Darbība
biznesā – atbilstoša uzvārdam". „Šobrīd
ar tēvu visu darām paši. Vēl vakar līdz vēlai naktij nosēdējām, lai spriestu,
ko un kā darīt. Ir kāds cilvēks, ar kuru ir interese parakstīt līgumu, jo viņam
ir iespējas atrast gan budžetu, gan labu vietu komandā. Bijuši vairāki menedžeru
un aģentu piedāvājumi. Taču tas ir riskanti. Šim cilvēkam var būt iestrādnes,
kas aizved pa nepareizo taku, un karjera ar to var arī beigties. Vislabāk ir
aiziet līdz F-1 ar saviem spēkiem, un tad meklēt palīdzību, piedāvāt sevi kā
produktu. Bijuši gadījumi, kad sportists tiek uz pārrunām ar F-1 komandām,
taču, atklājot, ar kādām firmām viņam ir kontrakti, F-1 bosi saprot, ka šis
sportists nav izmantojams viņa saistību dēļ. Nesen aizvadīju izmēģinājumus kopā
ar austrieti Andreasu Cūberu, kurš nu ticis pat līdz Honda F-1 komandas testiem. Arī viņš visu sasniedzis tikai ar
saviem un tēva spēkiem, izvairījies no menedžeriem. Turklāt, atkarībā no
līguma, peļņas gadījumā menedžeris prasa nežēlīgus procentus."
Jau F-1
Brīžiem liekas, ka
Latvijas prese un līdzjutēji tik pārliecinoši uztvēruši Šlēgelmilha F-1
iespējas, ka nepieļauj domu – Haralds varētu arī nebūt to trīs jauno braucēju
vidū, kuri katru gadu ienāk F-1 no vairāku desmitu sportistu lielā pulka, kas
klauvē pie karalistes durvīm. Vai viņš pats tik pārliecinoši uztver savas
karjeras plānu? „Man, tēvam un
cilvēkiem, ar kuriem kopā strādājam, ir mērķis: vismaz 2009. gada sezonas
beigās būt situācijā, kad varam runāt ar F-1 komandām. Pagaidām izskatās, ka
tas ir iespējams."
Cik ļoti lomu spēlē
Latvijas karogs? Tas, ka esam maza tautiņa no Eiropas nostūra, palīdz vai
traucē? Līdz šim provinciālisms tika minēts kā iemesls, kāpēc kaut kur tiesneši
mums atņēmuši uzvaru vai nav pielaiduši pie pīrāga lielākās daļas. „Ja neatrodu finansējumu un nav citu
variantu… Tas pats Cūbers, ar kuru kopā trenējos, visu sezonu startē kā
Dubajas pārstāvis no Arābu Emirātiem. Dubajā tika atrasts finansējums,k un
tikai tā viņš palika ceļa virzienā uz F-1. Ja tas ir vienīgais variants – startēt
zem cita karoga -, es to pieņemtu. Protams, Latvijā daudz ko dabūtu dzirdēt un
mani nesaprastu."
Tomēr realitāte jāņem
vērā. F-1 ir visai noslēgta vide jaunajiem sportistiem. Alternatīva? „Ja netieku F-1, variantu ir daudz. Amerikas ChampCar, IndyCar, vācu DTM, pasaules TouringCar, visas Le Mans sērijas – arī tur var pelnīt miljonus. Taču šādas iespējas
šobrīd netiek izskatītas."
Paradokss
Latvijas autosports
tiek uzskatīts par gana sakārtotu un spēcīgu arī starptautiskā arēnā. Taču
industrija, kurā ir ielauzies Haralds Šlēgelmilhs un pirmos soļus sper arī
Karlīne Štāla, ir līdz šim neapgūts lauciņš, un Latvijas sports nekalpo kā
tramplīns uz starptautisko arēnu. Mums ir kartings, kurā gadiem ilgi ir nesaskaņas,
mums ir šoseja, kura nīkuļo ar katru sezonu arvien vairāk. Turklāt mums nav
formulu tipa mašīnu sporta, var gadīties, ka mums nebūs pat savas autošosejas
trases. Ko tādam censonim kā Haralds var dot Latvijas Automobiļu federācija? „LAF mani ļoti atbalsta. Ir milzīgs prieks, ka
federācija seko līdzi katrai manai sacīkstei, informē par to publiku, zina visu
par manām darbībām un pat pārmet dažas lietas, piemēram, manas interneta mājas lapas
nesakārtotību! Ģenerālsekretārs Andris Berķis un pārējie arī finansiāli cenšas
atbalstīt. Paldies viņiem par to!"
Atpūtas vietā papīru kārtošana
Sezona beigusies, it
kā varētu atpūsties. Taču Šlēgelmilha skaidrojums, ka nekas nav zināms par
nākamo gadu, liek domāt, ka mājās pie televizora viņš iepriekšējās nedēļas nav pavadījis.
„Darba šobrīd ir vairāk nekā visā
sezonā. Divu nedēļu laikā esmu trīsreiz bijis Itālijā. Jātiek skaidrībā par
nākamo gadu. Turklāt nemitīgi fiziskie treniņi – pēc iespējas ātrāk jātiek
Austrijā trenēties pie austriešu speciālista. Ja viss rīt no rīta pēkšņi būtu
sakārtots, vienalga, atvaļinājuma nav – jau decembrī sākas izmēģinājumi."
F-1 braucēji – parasti cilvēki
Cik ļoti F-3 Euroseries pilotam izdodas
saskarties ar tik kārdinošo F-1 pasauli? Tās ir divas dažādas jomas, kur vienā
darbojas puikas un otrā dievi? „Man
nav elku autosportā, lai arī apbrīnoju Mihaela Šūmahera pieeju un attieksmi
pret darbu. Žēl, ka šogad Luiss Hamiltons nekļuva par čempionu… Taču domāju,
ka viņš vēl paspēs piepildīt šo plānu. Runājot par F-1, prognozēju, ka nākamgad
smagās problēmās nonāks veterāni – Fisikella, Trulli, Barikello, Kulthārds –
nebūs pretbuksēšanas sistēma, elektroniskās palīdzības. Viņi, braucot F-1 jau
vairāk nekā desmit gadu, to ir aizmirsuši. Viņu ēra ir izbraukšana no līkuma,
gāzes pedāļa nospiešana līdz grīdai un aizbraukšana bez jebkādām bažām. Jaunie
braucēji, tikko atnākuši no F-3 vai GP2, to visu ir apguvuši. Testējot GP2
mašīnu, uzreiz sapratu: pieskaries pedālim, un mašīnas aizmugure jau trako. Par
F-1 pilotiem? Viņi nav dievi, viņi ir cilvēki, turklāt lielākoties atsaucīgi un
lādzīgi. Hamiltons, kad mūsu posmi sakrita ar F-1, pie mums uz F-3 parku nāca
vienmēr, jo viņš pats pirms pāris sezonām brauca šajā čempionātā un daudzus
pazīst. Pietiekami labi pazīstu Adrianu Zutilu. Kkopā pērn testēju mūsu
komandas mašīnas. Toreiz mūsu apļu laiki bija gandrīz vienādi. Milānā satiku
Vitantonio Ljuci, ar kuru biju pazīstams kopš kopīgas 24 stundu kartinga
sacīkstes vērošanas. Liekas, viņam nākamgad F-1 nespīd, un viņš dosies uz ASV. F-1 nav neievainojamo. Parasti
cilvēki…"
Viesturs SAUKĀNS
