Eiropas putekļi vēl gaisā

Autokrosa sezona Latvijā sākusies ar
pamatīgu vērienu – interesantai Latvijas čempionāta pirmajai sacīkstei Smiltenē
sekoja dramatiska Eiropas čempionāta nedēļas nogale Mūsas trasē. Savukārt vēl
nedēļu vēlāk Brenguļos aizvadīts arī otrais nacionālā čempionāta posms. Šīs
sacīkstes, galvenokārt notikumi Bauskā, līdzjutējiem un speciālistiem liek
runāt joprojām.

Protams, avārija D-1 klasē

Skaidrs, ka
galvenā tēma pēc Eiropas autokrosa čempionāta ir Jāņa Bogdanoviča un čeha Jana
Bartoša kūleņošana. Interneta resursi ir pārpildīti ar fotogrāfijām un
videomateriāliem par šo tēmu, bet ļaužu valodās notiek nemitīga situācijas
analīze. Tomēr galvenā ziņa – lai cik dramatiska arī būtu avārija, viss
beidzies bez mazākā savainojuma kādam no sportistiem.

Vispirms
pirmajā līkumā Bogdanoviča mašīnā ar pilnu jaudu ieskrēja čehs Jans Bartošs,
taču tas nevienam no iesaistītajiem problēmas nesagādāja. Taču izejā no
pagrieziena, abiem turpinot savā starpā cīnīties, Jānim un Bartošam virsū
uznesās krievu debitants Valentīns Koršunovs. Pēc visa tā Bogdanoviča mašīnai
trasē vairs nebija vietas un Jānis pacēlās gaisā. No otras puses, Koršunova
mašīnu taranēja arī Bartošs, un arī viņa Škoda
sāka kūleņot. Abi automobiļi pēc vairākiem kūleņiem pamira trases malā…

Par laimi, ar
sportistiem viss ir kārtībā, turklāt Bartoša komanda pat ķērās pie mašīnas
atjaunošanas – cerībā braucienu turpināt. To gan apturēja tehniskā komisija, jo
bija piedzīvots drošības karkasa ievērojams defekts, kas automātiski aizliedza
domāt par turpināšanu.

Par otras
mašīnas atjaunošanu nevar būt ne runas – Jāņa mokošais lolojums pārvērtās
gruvešu kaudzē. Zinot, cik sarežģīta ir sportista pēdējo pāris gadu karjera,
cik smagi nākusi iespēja iziet uz starta, Jāņa un viņa komandas ir patiesi žēl.

Starp citu,
latvieša Ford Focus, lai arī pārvēlās
pār betona apmali, tomēr neuzrādīja ne mazākās atkāpes no drošības karkasa
prasībām – būris perfekti izpildīja savu uzdevumu un tikai tāpēc Bogdanovičs
sacīksti varēja noskatīties līdz beigām, nevis vārtīties slimnīcas gultā.
Karkasu mašīnai savulaik lika igaunis Valdurs Reinsalu, par ko Jānis viņam
izteica pateicību. Sportists atzīmē, ka visi sitieni mašīnai tikuši tieši pa
izšķirošajām karkasa vietām un neviena no tām nav padevusies.

Jānis Bogdanovičs par avāriju

Jānis nākamajā
dienā pēc avārijas sacīja, ka ar veselību viss ir kārtībā, pat nav klasisko
sāpju plecos, ko dažkārt atstāj drošības jostas. Tātad visa drošība
nostrādājusi perfekti. Jānis stāsta par avāriju: „Tagad esmu noskatījies arī
video un zinu, kas notika. Uzreiz ir skaidrs, ka šajā avārijā neviens nav
vainīgs, arī Koršunovs nē, jo visi bijām situācijas upuri. Video rāda, ka
krieva mašīnas aizmugure saskārās ar Bartoša mašīnu un Koršunovs sāka griezties
mums virsū. To, ka tas nav tīšām, pierāda uz pretējo pusi izgrieztie riteņi. Nu
un tad mēs ar Bartošu katrs no savas puses uztriecamies Koršunova mašīnai un
aizlidojam. Ja par to, kādas sajūtas bija mašīnā, tad likās, ka krievs mums ir
uzgriezis virsū. Taču lidojuma iemeslu pat nespēju aptvert. Zinu, ka līderis
Karai aizmuka, bet man viss veidojās veiksmīgi, braucu ar mērķi uzbraukt
tramplīnā. Taču pēkšņi trases vietā pa logu ieraudzīju debesis – nebija ne
mazākās nojausmas, kas izraisīja lidojumu. Krieva mašīnu neredzēju. Un tad ilga
kūleņošana. Pāris reižu, kad galva bija pie zemes, domāju, ka nu jau būšu
apstājies, taču mašīna lidoja un lidoja. To, ka man blakus vēl kāds kūleņo,
nemanīju, jo mašīnai jau ar pirmajiem sitieniem izsprāga logi un salons bija
pilns ar smiltīm. Vai tas bija lielākais negadījums manā mūžā? Man paziņas un
līdzjutēji sacīja, ka krosā vispār neko tādu nekad nav redzējuši. Protams, šī
ir trakākā avārija, un kūlenis uz otrā tramplīna pirms dažiem gadiem ir pilnīgs
sīkums."

Jānis arī
paspējis aplūkot to, kas palicis pāri no mašīnas. „Skats briesmīgs. Jo vairāk
līdu kaut ko pētīt, jo mazāk veselu detaļu atradu. Ļoti ceru, ka ātrumkārba ir
vesela, tāpat ir cerība, ka būs izdzīvojis motors. Tas arī viss. Virsbūve
izmetama, grīda no vietas ārā, piekares nav, no Reiger amortizatoriem vesels palicis, pie veiksmes, viens, stūres
sistēma sadragāta, bremzes noārdītas pilnībā, bremžu diski salauzti… Nav, ko
paņemt. Šis gads man ir beidzies. Ar brāli Juri apspriedām, ko darīt, taču
šobrīd vēl neko nevaru pateikt. Taču braukt es vēl gribu…"

Drošība bez jautājuma zīmēm

Jāņa
Bogdanoviča dramatiskā avārijā Mūsā iepriekšējā nedēļas nogalē sniegusi
vairākas mācības. Pirmām kārtām par drošības karkasu un tā kvalitātes nozīmu.
Mašīnas pirmā apskate liecina, ka karkass pilnībā izdarījis savu darbu,
nepiedzīvojot ne mazāko neatļauto deformāciju. No mašīnas, kas pēc vairākiem
kūleņiem ar braucēja durvīm trāpīja arī betona apmalē, nekas daudz nav palicis
pāri, bet sportists nav guvis ne mazākos savainojumus. LAF prezidents Dainars Dambergs
tūlīt pēc avārijas devās aplūkot mašīnas drošību: „Droši vien šī avārija
līdzjutēju runās tiks bieži analizēta," saka prezidents. „No savas puses varu
pateikt, ka šī mašīna uzbūvēta ļoti pareizi un droši. Karkass ir izdarījis
visu, kas bija nepieciešams, tas nav padevies dažādajiem sitieniem." Šis ir
labs piemērs visiem autosportistiem un tiem, kuri uzskata, ka drošības karkass
un tā kvalitāte ir īpaši izdomāta formalitāte.

Starp citu,
zinātājiem bija vēl viens secinājums – Jāņa mašīnas durvju logā bija, kā to
prasa D-1 noteikumi, siets, kurš šogad tiek izmantots arī Latvijas čempionāta
salonauto klasēs. Kreisā puse bija tā, kas triecās pret betonu, arī kūleņošana
bija pamatīga. Protams, nekur nav teikts, ka braucēja roka bez sieta būtu ārpus
mašīnas (autosportā tas ir bieži redzēts), taču šoreiz siets nodrošināja, ka
šāda iespēja ir izslēgta.

D-3: Jaluņina komandas varoņdarbs

Sestdienas laika
kontroles braucieni ar dūmu asti aiz bagija noslēdzās Aleksejam Jaluņinam – nosvila
motors. Taču komanda nodemonstrēja cīņassparu un atrada risinājumu, kā
sagatavot citu motoru un svētdien pusdienlaikā būt uz starta.

Aleksejs, kā
ierasts, aizvadīja stabilus braucienus, nepieļaujot kļūdas un neiekuļoties
problēmās. Taču ar to nepietika, lai iekļūtu A finālā, un, tā kā klasei B
fināla brauciena nebija, formāli sasniegta 13. vieta šajā posmā.

Komandai
Bauskā bija dubulti krosa svētki – debiju autokrosā B600 klasē piedzīvoja
Alekseja dēls Nikolajs Jaluņins. Lai arī cīņa nacionālajā klasē nebija viegla
un sākumā braucieni bija rezervēti, ar katru startu Nikolajs progresēja un
balvā saņēma lielisku ceturto vietu debijas sacīkstē.

D-3A: Bēdu ieleja ar gudrinieku
Kuļikovski

D-3A klases
Latvijas braucēju starts savās mājās būtu jānosauc par katastrofu, ja vien
izcilu sniegumu savā otrajā Eiropas čempionātā nedemonstrētu Juris Kuļikovskis.

Juris
sestdienas kvalifikācijā finišēja trešais, lieliski izvairoties no pirmā līkuma
iekšmalas iespējamām problēmām, tādā veidā apbraucot atsevišķus konkurentus.
Nonācis trešajā vietā, Kuļikovskis sacīksti aizvadīja lieliski, kontrolējot
braucienu. Labs pamats ceļā uz finālu bija ielikts.

Izcila bija
otrā kvalifikācija, kurā Juris izvirzījās līderpozīcijā un kuru noturēja līdz
pēdējā apļa pēdējai trešdaļai. Viņu nemitīgi mocīja Jirži Svoboda, kuru izdevās
noturēt aiz muguras lielāko daļu brauciena. Taču Svobodu pašu apdzina Eiropas
vicečempions Ondžrejs Muzils, kas jau bija cita līmeņa spēks arī cīņā ar
latvieti. Pirms otrā tramplīna Muzils sakārtoja braucienu par labu sev. Taču
jebkurā gadījumā arī Kuļikovska otrā vieta bija maza sensācija kvalifikācijās.
Šie rezultāti bija veselīgi centieniem iekļūt A finālā, taču lielajā 27
dalībnieku konkurencē un trijās kvalifikācijas grupās garantēts nekas vēl
nebija. Trešajā kvalifikācijā Kuļikovska mašīnai nolūza ritenis, kas nozīmēja,
ka situāciju uzlabot neizdosies. Taču protokols rādija, ka Kuļikovskis
kvalifikāciju beidzis astotajā vietā, iekļūstot A finālā pat bez B fināla
palīdzības.

A fināla
startā problēma – Muzils, kurš stāvēja pirmajā rindā vidū, bija ielicis
atpakaļgaitā un, kad visi brauca uz priekšu, čehs nesās atpakaļ. Ar pamatīgu
piepūli Kuļikovskim izdevās izvairīties no sadursmes un braukšanu turpināt.
Nospēlēja arī veiksmes faktors – nelielā aizkavēšanās startā ļāva nedaudz
attālināti izvērtēt pirmajā līkumā notiekošo, un, kad kļuva skaidrs, ka
iekšmalā atkal ir sastrēgums, Juris nesās uz jau izmēģināto ārmalu un apbrauca
lielāko daļu finālistu! Izejā no pirmā pagrieziena Kuļikovskis bija ceturtais,
sīvā cīņā pozīciju noturot līdz finišam. Izcils rezultāts viņa otrajā Eiropas
sacīkstē mežonīgā konkurencē. „Sajūta ir lieliska, viss izdevās, attaisnojās
iepriekšējo nedēļu darbs," saka Juris. „Prieks, ka izdevās saglabāt vēsu prātu
startā, jo, ja nestos ar pilnu gāzi prom no starta laukuma, es Muzilam būtu
pārbraucis pāri un brauciens, visticamāk, beigtos. Arī pirmais līkums izdevās –
braucu ar KX riepām, tāpēc paļāvos uz to, ka mašīna nezaudēs tempu ārmalas
smiltīs. Viss ir kārtībā! Galvenais secinājums – Eiropā var cīnīties, tikai
jābrauc un jātrenējas. Domāju, ka sezonas beigās aizbraukšu uz vēl kādu posmu."

Tēvs – laimīgs

Šķietami
pragmatiskais Jura tēvs – bijušais Latvijas čempions un lieliskais
konstruktors Ivars Kuļikovskis – bija sen neredzēti smaidīgs pēc dēla
sasnieguma. Pat likās, ka varētu parādītos arī kāda prieka asara. Ivars īpaši
novērtēja Jura paveikto: „Tas, ko es noteikti gribu atzīmēt, ir Jura
neatlaidība gatavošanās procesā, un izcilais rezultāts ir atalgojums par
nežēlīgo darbu, kuru pēdējās nedēļās viņš paveica. Bija daudz šķēršļu, kas šo
sacīksti gandrīz padarīja neiespējamu, daudz miegam atņemtu stundu un liela
upurēšanās. Tas, ko viņš izdarīja pirms sacīkstes un cik gudri aizvadīja
braucienus, ir ļoti slavējami, un esmu lepns par viņu!"

Šī ceturtā
vieta ir Latvijas D-3A klases braucēju labākais sasniegums Mūsas trasē kopš
2006. gada, kad otro vietu guva Jānis Boks. Pirms gada Juris savā debijas
sacīkstē sasniedza 12. vietu.

Pārējiem – skola un neveiksmes

Zināmā mērā
avansā dotās cerības attaisnoja Māris Līcis, kurš no sešiem Latvijas D-3A
bagiju braucējiem izrādījās otrais labākais. Jurim Kuļikovskim iekļūstot A
finālā, vēl tikai Līcis tika līdz finālu startam – viņa debijas brauciens bija
B fināls. Startējot no pēdējām rindām, B finālu Māris noslēdza sestajā vietā,
debijas posmā formāli gūstot 14. vietu – tieši pa vidu milzīgajam dalībnieku
sarakstam. Tiesa pēc sacīkstes Māra rezultāts tika anulēts, jo tiesneši bija
fiksējuši, ka viena no apdzīšanām notikusi dzelteno karogu zonā. Māris
apgalvojumam nepiekrita, taču nestrīdējās – sacīkstē, kuras uzdevums bija
mācīties, 14. vai 18. vieta ir neliela atšķirība.

To, ka
mācības bija smagas, pierāda sestdienas avārija. Pēc lieliskas laika kontroles –
desmitā vieta, kas bija labāk nekā Kuļikovskim – sekoja mulsinoša avārija
pirmās kvalifikācijas startā. Māris sagrieza Jāni Boku un pēc tam pārlidoja tam
pāri, apmetot kūleni.

Vakars Līča
teltī bija nemierīgs – notiekošais atgādināja skudru pūzni, jo darbs pie
mašīnas atjaunošanas bija saspringts. Arī piesaistītie spēki bija nopietni, ar
deviņdesmito gadu Latvijas bagiju zvaigznēm ierindā. Mašīna tika uzcelta, un
Māris svētdien bija uz starta.

Visiem
pārējiem sacīkste bija smaga un jāsamierinās ar palikšanu bez čempionāta
ieskaites punktiem. Sevišķi neveiksmīga sacīkste izvērtās Jānim Bokam. Dažs jau
izteicies, ka viņam brauciens savā stilā, taču šoreiz daudz vairāk nekā
iepriekšējās reizēs jāattaisno Jāņa neveiksmes.

Pirmajā
kvalifikācijā sestdien braucienu iznīcināja sadursme ar Līci. Otrais brauciens
izdevās, jo no zemajām pozīcijām uz starta izdevās tikt līdz piektajai vietai,
līdz ar to pakāpjoties starta sarakstā uz trešo kvalifikāciju. Taču tajā atkal
neveiksme. Citu Latvijas braucēju triks ar braukšanu pa ārējo malu pirmajā
pagriezienā atmaksājās, bet Boka gadījumā tas nozīmēja Latvijas posma pāragru
finišu. Ārējā malā viņu atrada Vits Nosaleks, kurš aizķērās aiz Boka mašīnas
un, netiekot no tās vaļā, stūma latvieti uz trases iekšmalu. Un tad uzradās
kāds no lēnākajiem braucējiem, liekas, Igors Plotņikovs, kuram par katru cenu
bija jāpārbrauc Boka mašīnas ritenim un tas jānolauž.

27 mašīnu
konkurencē šādi rezultāti kvalifikācijās netiek piedoti. Un tas viss pēc tam,
kad Boks laika kontrolē uzrādīja ceturto laiku, bet otrajā sesijā, kas bija
kopumā lēnāka par pirmo, sasniegts otrais rezultāts… Nav šaubu, ka Jānis
joprojām ir Eiropas labāko braucēju pulkā. Nodevīgs sajūga defekts iznīcināja
arī Anatolija Abramova sacīksti, problēmas ar automašīnām arī Armandam
Hohfeldam un Dāvim Aupem. Līdz ar to neatbildēts paliek jautājums – cik īsti
spēcīgi ir Latvijas braucēji uz Eiropas fona?

Organizatoriski – lieliski

Pēc sacīkstes
ienāca prātā ciniska doma – trīs nopietnās avārijas, grozies kā gribi, bija
lieliska reklāma autokrosam… Doma nejauka, taču tāds ir fakts. Skatītāji,
kuri nav regulāri krosa viesi, bija stāvā sajūsmā par redzēto. Avāriju foto un
video apskati ceļo no viena pie otra, īsta ažiotāža.

Organizatoriski
sacensības izdevās. Īpaši aizkustinošs bija Lienes Šomases Latvijas himnas
dziedājums atklāšanas laikā – par šo ideju dzirdēts daudz labu vārdu. Arī
komisāri un novērotāji sacīksti vērtējuši ļoti pozitīvi. Starptautiskais
novērotājs pat izteicies, ka šīs esot labākās sacīkstes, ko viņš redzējis
Latvijā. Redzēsim, vai to atspoguļos arī atskaite!

Latvijas sportistu rezultāti Mūsā

/nc – nav klasificēts/

D-1

4. Aldis
Zēbergs

nc Jānis
Bogdanovičs

D-3A

4. Juris
Kuļikovskis

18. Māris
Līcis

nc Jānis Boks

nc Anatolijs
Abramovs

nc Armands
Hohfelds

nc Dāvis Aupe

D-3

13. Aleksejs
Jaluņins

B600 Top-3

1. Ģirts
Mūrnieks

2. Aldis Egle

3. Viesturs
Tilgass

Viesturs
SAUKĀNS

FOTO:

Kūleņo
dzeltenais un sarkanbaltais

Mūsas elle. Latvijas sportists Jānis Bogdanovičs
un čehs Jans Bartošs piedzīvoja vienu no visu laiku dramatiskākajām avārijām
Latvijas autokrosa trasēs. Lai cik postošs negadījums bija abām mašīnām,
sportistu veselība netika ietekmēta

Lido zilais
bagijs

Latviešu stilā. Sestdienas kvalifikācijā sabruka
uzreiz divu Latvijas D-3A favorītu plāni – Māris Līcis pārlidoja pāri Jāņa Boka
mašīnai, un abi zaudēja izdevību cīnīties par A finālu

Kūleņo
zaļbaltais.

Nav pirmā reize. Čehu veterāns Romans Kerška ne pirmo
reizi iedzīvojas dramatiskās avārijās. Pēc Mūsas bagijs sapostīts pamatīgi

Visas foto –
Viesturs Saukāns