Gatavs vējam

Pirms divdesmit
vasarām burātājs Ansis Dāle pēc 53 gadu pārtraukuma kļuva par pirmo pasaules
čempionu, kuram par godu mastā atkal plīvoja Latvijas karogs. Padomju impērija
vēl nebija sabrukusi, Mistral One Desing vēl nebija atzīta par olimpisko
vējdēļu klasi, bet… jaunais laiks, kas nenāks, ja to nevedīs, jau bija klāt.

Arī iepriekšējā
1989. gada Mistral pasaules čempionātā Teksasā Dāle gribēja pārstāvēt
tobrīd vēl itin stingrā okupācijas režīmā turēto Latviju. Amerikāņi bija
piesardzīgi un pieteikumā ļāva ierakstīt vien Soviet Union, Latvia. Dāle
finišēja desmitais.

Gada laikā sapratne
par Baltijas valstu vēsturi Eiropā bija kļuvusi krietni skaidrāka, arī
politisko procesu virzība vērsās pārliecinošāka, un frančiem, kas rīkoja nākamo
Mistral čempionātu pret Latviju nebija iebildumu, ja vien… ir līdzi
savs karogs, ko pacelt mastā. Karogs bija, turklāt Latvijas komandai triju
burātāju sastāvā bija arī savs sponsors – Husqvarna, kura priekšā tādēļ
joprojām vērts pacelt cepuri.

Par olimpisko buru
rīku Mistral kļuva tikai 1996. gadā, kad Ansis Dāle Barselonas regatē
jau bija paguvis pacīnīties ar Lechner vējdēli (29. vieta). Mistral klasē
tomēr viņam veicās labāk – divdesmitais rezultāts.

Ansis, kura tēvs
Māris Dāle savulaik radīja sērfinga kustību Latvijā, burā kopš piecu gadu
vecuma. Viņš bijis Latvijas čempions ar visiem kursa braukšanai piemērotiem
vējdēļiem. Formula Windsurfing klasē iepriekšējo reizi – pirms
diviem gadiem. Dāle uzvarējis arī pasaules un Eiropas čempionātos Master
(virs 35 gadiem) vērtējumā. Viņa parādīšanās uz ūdens joprojām garantē – būs
bezkompromisa cīņa.

Kopš 2008. gada LOK
loceklis Ansis Dāle ir arī Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents.

Ansis Dāle

Dzimis 1967. gada
14. oktobrī Rīgā

Statuss

Toreiz: Biju ilgstošs arhitektūras students Rīgas
Politehniskā institūta pirmajā kursā. Brūkot PSRS, beidzās pusprofesionālā
sportista karjera. 

Tagad: Uzņēmuma Optical service group direktors.
Tas ir oficiālais Bausch & Lomb kontaktlēcu un to kopšanas līdzekļu izplatītājs
Baltijas valstīs. Ievirze šajā biznesā tika gūta, piedaloties 1992. gada
olimpiskajās spēlēs, starp kuru ģenerālsponsoriem bija arī Bausch & Lomb.
Pārvaldu arī sporta inventāra un apģērbu veikalu Extremesports.

Augums

186 cm.

Svars

Toreiz: 72-74 kg. 

Tagad: 88-90 kg.

Fiziskā
sagatavotība

Toreiz: Vējam pūšot ar ātrumu 10 metri sekundē,
treniņos spējām piecas stundas burāt jūrā bez trapecēm.

Tagad: Latvijas Olimpiskās vienības laboratorijas
testos pirms diviem gadiem mani fiziskās sagatavotības rādītāji starp
burātājiem tika atzīti kā vieni no vislabākajiem. Par savu kondīciju nesūdzos.

Ģimenes
stāvoklis

Toreiz: Neprecējies.

Tagad: Neprecējies. Piecpadsmitgadīgas meitas Paulas
tēvs.

Inventārs

Toreiz: Oficiālais olimpiskais dēlis Lechner un
topošais olimpiskais Mistral One Desing. Pirmais, kas, šķiet, joprojām
sastopams tikai Latvijas ūdeņos, ir ar 3,9 m garu, apaļīgu korpusu un 7,5
kvadrātmetru buru. Otrs mazliet īsāks, ievērojami plānāks un šaurāks ar 7,4
kvadrātmetru buru.

Tagad: Formula Windsurfing klasei atbilstošs Starboard bezšverta
korpuss un Neilpryde buras. Salīdzinot ar Lechner un Mistral,
šis dēlis ir aptuveni divreiz īsāks, platāks un vieglāks – ne smagāks par 9 kg.
Ļoti stiprā vējā izmantoju 9,8 kvadrātmetru buru, visbiežāk – 12,5 kvadrātmetrus.

Mērķi

Toreiz: Togad piedalīties Labās gribas spēlēs Sietlā,
pēc tam uzsākt studijas ASV, kļūt par olimpieti. Jau PSRS atlasē uz 1988. gada
spēlēm es paliku otrais.

Tagad: Atgūt finanšu krīzes dēļ zaudētās pozīcijas.
Mums bija arī trešā līnija – modes preces. Šogad optikas preču pārdošanā jau
vērojams pieaugums, varbūt varēsim palielināt arī sporta inventāra apjomu.
Tirgū ir tāpat kā burāšanā. Ja vējš pūš un tu māki to izmantot, tad glisē un
nesies uz priekšu. Ja nepūš, neatkarīgi no savas prasmes tu stāvi uz vietas.
Pirmie kustēties sāk tie, kas ātrāk pamana vēja pūsmas.

Problēmu
risināšanas metodes

Toreiz: Problēmas radīja mērķi. Mērķi bija sportiski,
un problēmas varēja risināt ar cītīgu trenēšanos.

Tagad: Ņemu vērā lielāku gudrinieku teikto, ka
problēmu risināšana aizņem 40 procentus no darbalaika. Uzņēmējdarbībā
pavadītajos piecpadsmit gados emocijas esmu mācījies notušēt ar pragmatismu.

Lielākā kļūda

Toreiz: Vismuļķīgāk es astoņdesmito gadu sākumā
Zvejniekciemā pazaudēju Latvijas čempiona titulu Gunāram Rozenbergam. Burājām
vēl ar vecajiem Windglider vējdēļiem. Pēdējā, izšķirošajā braucienā
Rozenbergs man bija priekšā, tomēr es viņu noķēru un aizbraucu garām. Atlika ar
vienu halzi aizvilkt līdz finišam. Laikam sapriecājos, ka esmu pirmais, un
gandrīz uz līdzenas vietas iegāzos ūdenī.

Tagad: Neprasme laikus piebremzēt vispārējā eiforijā,
ka Latvijas ekonomika tikpat strauji turpinās attīstīties.

Lielākā veiksme

Toreiz: Mistral pasaules čempionātā pēdējā braucienā, kurā izšķīrās – pasaules
čempiona medaļa būs Anglijai vai Latvijai, kļūdījos startā un arī pirmo
pretvēja kursu veicu taktiski nepareizi, pie pirmās pagrieziena zīmes no kādiem
piecdesmit burātājiem, nonākot trešais no beigām. Anglis, kuram, lai uzvarētu,
obligāti vajadzēja finišēt vairākas vietas pirms manis, nemanīdams mani savā
tuvumā, jau jutās drošs un vienkārši brauca savu braucienu. Bet manī tad
saslēdzās visas pozitīvās sakritības, es precīzi reaģēju uz vēja virziena
maiņām, efektīvi vadīju vējdēļa korpusu, nemitīgi virzījos augšup un finišēju
ceturtais – tūlīt aiz sava konkurenta, kas, mani ieraugot, gandrīz vai mēms
palika.

Vēl pēc diviem
gadiem Mistral pasaules čempionātā Sicīlijā, kur izcīnīju trešo vietu,
maratona distancē bija līdzīgi. Piekraste, kalni, mainīgi termiskie vēji. No
sākuma netieku nekādā galā, citiem pūš, man – ne, bet distances otrajā daļā
viss notiek pilnīgi otrādi. Ja vējš uzpūš, tad tieši tur, kur tobrīd esmu es.
Kāpēc, to es nevaru izskaidrot.

Tagad: Veiksme nenāk viena. Daru visu, lai tai
palīdzētu. Un jāņem vērā, ka tās dotās iespējas jāprot izmantot.

Dienas režīms

Toreiz: Diena sākās ar rītarosmi. Bet nepalaidām garām
iespēju to ignorēt.

Pēc brokastīm no
desmitiem līdz vieniem pirmais treniņš uz ūdens. Vējdēļa vadīšanas tehnikas vai
dažādu taktisko manevru slīpēšana treneru vadībā. Garais treniņš ilga pat
piecas stundas uz vējdēļa. Pirms vakariņām vēl notika stundu ilga dienas darba
analīze. Sistēma bija ļoti nopietna. Pēcpusdienās nācās svīst gan sporta zālēs,
gan uz trenažieriem, gan stadionos.

Tagad: Prioritāte ir darbs un uzņēmumi. Vismaz no
deviņiem līdz pieciem jābūt darbā. Pārējais laiks paliek sportam. Tagad
biznesam jāseko līdzi tik ļoti, ka nevar atļauties dienas vidū, pamanot vēju,
mesties prom uz ezeru burāt. Galvenokārt to daru tikai pa vakariem. Ja ir
labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi divas trīs stundas dienā, reizes trīs
nedēļā, pēc tam vēl sacensības… Itin normāls treniņu režīms. Vēl divreiz
nedēļā spēlēju basketbolu vai futbolu. Pavasarī spēlēju golfu, pat dažās
sacensībās esmu piedalījies, šoziem nopietnāk aizrāvos ar kalnu slēpošanu, sāku
startēt amatieru sacesībās un apmeklēt attiecīgos treniņus.

Hobiji

Balets un opera.

Dainis CAUNE