Latvija Dakarā: veterāni un debitanti

Līdz 2008. gada Dakaras rallijreidam atlicis
mēnesis – 5. janvārī starts Lisabonā. Latvijai atkal lieliska pārstāvniecība –
piecas mašīnas un divi motobraucēji. Neatpaliek arī brāļi lietuvieši, tāpēc
atskan zobgalīgi aicinājumi tuksnesī rīkot Baltijas čempionātu, kas, gadiem
ejot, nav izdevies dzimtajās ārēs.

Vienam par daudz, otram par maz
Pēc eksperimenta pērn
Dakaras rallijreidā apkalpot uzreiz piecus automobiļus Rīgas rallijreidu komanda aprobežojusies ar trim ekipāžām, kas
tomēr esot optimālais skaits. Līdz ar to kokpitos sēdīsies Jānis Āzis/Ainārs
Princis, Māris Saukāns/Didzis Zariņš un debitanti Andris Feldmanis/Krists
Feldmanis. Pretējā virzienā pirmo reizi devusies RE Autoklubs komanda – Jāņa Nagļa/Agra Pētersona ekipāžai palīgā
nāks Aldis Vilcāns/Artūrs Masteiko. Naglim otrā ekipāža lieti būtu noderējusi
pērn, kad ekipāža rallijreidu noslēdza, nodeguša sajūga dēļ uzsēžoties kāpas
virsotnē…

Debitanti tiks galā

Par Āža, Saukāna un
Nagļa prasmēm bažu nav – lai arī katrs (vismazāk Āzis) Dakaras brauciena laikā
piedzīvojis visdažādākās likstas, Rozā ezerā viņi jau peldējušies. Tikmēr
debitanti raisa bažas.

Tēvs un dēls Andris
un Krists Feldmaņi Dakarai gatavojās visu sezonu, startējot ar vecā modeļa OSCar mašīnu Latvijas rallijreidu un
karuseļralliju čempionātos. Protams, tā nav pieredze kāpās, taču pilots Andris
Feldmanis arī līdz OSCar ērai bijis
meistarīgs braucējs, un, ja iespējamas pārgalvības un trakulības kļūdas, tad
problēmām ar stratēģijas izjūtu un erudīcijas trūkumu nevajadzētu būt. Tas, ka
Krists ir debitants, arī nesagādā problēmas, lai arī Dakara pierādījusi, ka nav
jauniešu sports. Savulaik kopā ar Nagli uz Dakaru aizbrauca Krišjānis Caune –
joprojām viens no jaunākajiem Dakaras rallijreida dalībniekiem tā vēsturē.
Aizbrauca un plānu izpildīja, lai arī tuksnesī ekipāža pavadīja daudzas
dīkstāves stundas.

Vilcāna un Masteiko
debija sola vairāk intrigu sacīkstes laikā. Aldis Vilcāns ir pieredzējis
rallija braucējs, divas sezonas aizvadījis apvidus auto sacensībās. Taču
Latvijas rallijreidos un karuseļos, būdams neapšaubāmi ātrāko pulkā, Vilcāna
galvenā problēma bija prasme sasniegt finišu, galvenokārt tehnisku defektu dēļ.
Jācer, ka negatīvo statistiku var norakstīt uz tehnikas nogurumu – Alda izmantotā mašīna nebija pirmā svaiguma. Būtu
sliktāk, ja pie vainas izrādītos pārāk smaga labā kāja. Vilcāns uz Dakaru
dosies pie Toyota stūres.

Brauc un dažreiz
lido

Aldis allaž centies
izlauzties no ambiciozās, tomēr šaurās Latvijas autosporta vides, izmēģinot
spēkus pat pasaules rallija čempionātā. Bijuši gan labi, gan slikti brīži.
Protams, kroņa numurs bija Alda un stūrmaņa Alberta Vilcāna avārija 2004. gada
Karēlijas rallijā Krievijā, kad ekipāžas Subaru
apmeta vismaz astoņus kūleņus un sportisti guva pamatīgas traumas. Aldis cieta
mazāk, bet Albertam sacīkste beidzās ar daudziem kaulu lūzumiem. Kopš šī
negadījuma Vilcāns ilgi nestartēja sacīkstēs, taču miera nebija, un Dakara var
kļūt par sportista karjeras virsotni.

Jānis Āzis un Ainārs
Princis regulāri sasnieguši Dakaras rallijreida finišu. To nevar teikt ne par
Māri Saukānu, ne Jāni Nagli. Atzīti par ātriem rallijreidu pilotiem abi
piedzīvojuši visdažādākās likstas tuksnešu cīņās. Un pat grūti šajā brīdī
pārmest, ka Dakara nav ātruma, bet gan prāta sacīkste – pārgalvība reti bijusi
pie vainas neveiksmēs. Drīzāk liktenis. Abi pa reizei netika pat prom no
Eiropas tehnikas defektu dēļ. Jācer, ka nākamā Dakara saudzēs abus.

Divi Motovinteri

Uz Dakaru pošas arī
brāļi Vinteri – Jānis, kurš nu ir zvaigzne ne tikai motobraukšanā, un Einārs,
kurš pirms gada pārsteidza ar ļoti veiksmīgu debiju Dakarā. Lai arī starta
numuri Dakaras rallijreidam vēl nav piešķirti, Jānis pēc pērnajiem sasniegumiem
varētu startēt sestais. Tiesa, atsevišķi speciālisti pieļauj, ka pēdējā laika
darbošanās šovbiznesā var nest nevēlamu efektu sportista psiholoģiskajā
gatavībā, taču gribas ticēt, ka iepriekšējā motosporta pieredze būs spēcīgāka,
lai Jāni noturētu uz zemes.

Vinteriem ir nopietna
problēma, ar ko jārēķinās gaidāmajā sacīkstē, – viņi ļoti augstu uzlikuši
rezultāta latiņu, un līdzjutēju vairākums zemāku rezultātu par pērn
sasniegtajiem uzskatīs par neveiksmi. Pēc šādas loģikas Jānim jābūt trijniekā,
taču to, pagaidām teikšu, ir visai nereāli izdarīt. Ne tāpēc, ka Vinters
nemācētu braukt vai dziesma nebūtu īstā – uz starta stājas arī KTM rūpnīcas atbalstītās komandas, un
Vinters ir tikai satelīts šajā superplanētu galaktikā.

Lietuviešu iebrukums

Lai cik ierasts šķiet
Dakaras projekts latviešu izpildījumā, lietuvieši bija pirmie, kas savulaik
sāka ceļu slavenajā rallijreidā. Pirms 2008. gada Dakaras brāļi ieguvuši otro
elpu, jo pieteikti daudzi braucēji.

Motobraucēju klasē
Lietuvu pārstāvēs divi sportisti – Balis Bardausks un Šarūns Paljoks, kuri
brauc ar Yamaha motocikliem.
Automobiļu vērtējumā četras lietuviešu ekipāžas: Aurēlija Petraiša/Almonta
Kibarta vienība (bet ne Riga RRT
apkalpotā), kas brauc ar OSCar, kā
arī Gints Petrus/Milda Petrus (Desert
Warrior), Arūns Lekavičs/Ramūns Kručkausks (Mitsubishi) un Antans Juknevičs, kurš būs stūrmanis Kazhstānas
braucējam Jerkivam Tatiščevam.

Igauņu gan joprojām
nav, lai arī uz starta stāsies 50 valstu pārstāvji.

Bez Makreja

Dažs noveco un dodas
pensijā, dažs negrib sevi samocīt, taču uz nākamās Dakaras sacīkstes starta
gribēja būt Kolins Makrejs. Nebija lemts, jo septembra vidū viņš gāja bojā
helikoptera avārijā. Viņa pietrūks.

Pārējie būs. Ar Mitsubishi Stefans Peteransels, Luks
Alfāns, Nani Roma, Hiroši Masuoka un citi. Ar Volkswagen Karloss Sainss, Žiniels de Viljērss, Marks Millers,
Karloss Suza un citi. Ar BMW Nasers
al Atijahs, Gerlēns Šišerits, Bruno Sabi un pārējie. Siris Deprē, Marks Koma,
Davids Kasto, Pals Anders Ulevalseters, Eldērs Rodrigess ar KTM, Hanss Steisijs ar MAN, Vladimirs Čagins, Firdauss Kabirovs
un Vjačeslavs Mizjukajevs ar KAMAZ,
Karels Lopraiss ar Tatra… Visi dūži
ierindā.

2008. gada maršruts
būs sarežģītāks nekā pērn lielākoties palielināto ātrumposmu garumu dēļ – ja šā
gada Dakaras sporta režīma garums bija 4300 kilometri, tad janvārī vīri un
sievas metīsies cīņā, lai veiktu 6000 kilometrus ātrumposmos. Līdz ar to īsāki
kļuvuši pārbraucieni. Tam vajadzētu padarīt rallijreidu intriģējošāku
līdzjutējiem, jo gari pārbraucieni nozīmē ilgas stundas bez rezultātiem un ar
nervozēšanu – atgadīsies atbalstāmajiem sportistiem kaut kas ceļā vai ne. Ja
nervozēt, tad sporta režīmā!

Viesturs SAUKĀNS

FOTO

Labākie no mūsējiem? Jānis Naglis un Agris Pētersons pērn, kamēr
bija trasē, droši cīnījās pat ar ātrāko no OSCar
braucējiem Andri Dambi. Konstruktora janvārī trasē nebūs – Naglis labākais no
latviešiem?

foto: no Nagļa
archiva