Murgainais eksperiments tuvojas beigām
Šajā nedēļas nogalē
īpatnējam Dakaras rallijreidam tiks pielikts punkts – svētdien finišs
Buenosairesā. Iespējams, šī sacīkste maratonralliju vēsturē paliks kā viena no
smagākajām un strīdīgākajām sacīkstēm. Lielākoties tāpēc, ka organizatoru
izveidotā trase ir izcili smaga un veicama tikai labākajiem. Tikmēr speciālisti
neizslēdz, ka jau pēc gada Dakaras karavāna atkal atgriezīsies Dienvidamerikā. Liekas, par Dakaras rallijreida nākotni šobrīd grūti ko
spriest, jo tiks cītīgi analizēta šāgada sacīkste, lai saprastu, kāpēc nemitīgi
jāsaīsina posmi, jāatceļ rezultāti jau veiktās sacīkstēs, jāmētājas ar sodiem,
kas vairs nav mērāmi minūtēs un stundās, bet gan diennaktīs. Protams,
patraucēja laikapstākļi, sevišķi pēdējā nedēļā. Kā ziņoja Didzis Zariņš – pirmdienas
lietusgāze bija astotā nokrišņu reize pēdējo 400 gadu laikā… Protams, tas, ka
Latvijas automobiļi ne vienmēr bija gatavi finišam, nenozīmē, ka sarīkots
slikts pasākums – bija daudzi, kas finišēja. Taču kopumā Dakaras
rallijreids Argentīnā un Čīlē rada haosa un apjukuma sajūtu. Rallijreids miltu
burkā Bieži tiek pieminētas īpatnējās fesh-fesh smiltis. Tās atstāja arī krietnu iespaidu uz tehniku, jo
ir ļoti smalkas un viegli var nokļūt pat vismazākajās tehnikas spraudziņās, un
ļoti blīvas, lai padarītu savu postošo darbu. Smiltis sakrājas, sablīvējas un
nobloķē visu, kas griežas vai spiežas. Šā iemesla dēļ daudz laika zaudēja Māra
Saukāna/Didža Zariņa ekipāža, kad rallijreida pirmajā nedēļā smiltis salīda sajūga
mehānismā. Par to, kas ir šīs smiltis, stāsta Latvijas sportists Aleksandrs
Innuss, kurš pērn kopā ar baltkrievu Sergeju Škeļu OSCar mašīnā sasniedza Rozā ezeru Dakarā: „Ar fesh-fesh smiltīm mūs biedēja Āfrikā. Taču, ja tur pa šīm smiltīm
bija jāveic aptuveni 20 kilometri, tad Dienvidamerikā praktiski viss tuksnesis
ir viens vienīgs fesh-fesh. Līdz ar
to nepārsteidz, ka sportisti nonākuši smagās problēmās. Šīs smiltis ir kā sauss
cements, milti. Noliec kāju uz zemes un iegrimsti. Staigāt ir sarežģīti, braukšana
prasa īpašu meistarību."
Pirms nedēļas rakstīju, ka patīkami pārsteidza Andra un
Krista Feldmaņu uzņemtais ātrums, taču paudu arī bažas, vai tikai ekipāžas
braukšana ātrāk par pieredzējušākajiem Saukānu un Jāni Āzi nav saistīta ar
iespējamo situācijas nenovērtēšanu. Diemžēl rakstītais izrādījās visai
pravietisks, jo jau nedēļas nogalē ekipāža ar dažiem komandas biedriem devās uz
Buenosairesu atpūsties un gaidīt citus Latvijas sportistus, kuri, cerams,
sasniegs finišu. Vai pārgalvība bija tā, kuras dēļ sāka lūzt amortizatori un vēlāk
radās liktenīgā radiatora problēma, jautāju Innusam. Taču viņš viltīgi
nosmaidīja un teica: „Nekādu komentāru!" Taču tūlīt, saprotot, kas no viņa
mīmikas nolasīts, sacīja: „No otras puses – nav šaubu, ka Andris ir ļoti labs,
ātrs un meistarīgs braucējs. Ja mašīna darbojas, kāpēc ar to nebraukt? Tas, ka
pārējās latviešu mašīnas ir aiz viņa, nedrīkst būt rādītājs. Ja var braukt, tad
jābrauc. Protams, amortizatoru laušana, man pašam ļoti labi pazīstot
iepriekšējās paaudzes OSCar, izraisa
pārdomas."
Dienvidamerika sajauc
kārtis
Kopumā šobrīd var uzskatīt, ka Latvijas automobiļu ekipāžām
šī Dakara atkal būs traks piedzīvojums, nevis sporta sacensības, jo mūsējie lielākoties
cīnās ar likstām, problēmām un apstākļiem, nevis konkurentiem. Vai tas nozīmē,
ka neesam gatavi un ka ir pārāk neliela pieredze situācijās svešos apstākļos?
Iepriekšējā notikusī Dakara lika domāt, ka Āfrika ir tik ļoti iepazīta, ka
nākamajā piegājienā tik tiešām varētu īstenot mūsu pilotu uzstādītos mērķus –
cīnīties nevis „tikai" par finišēšanu, bet gan par vērā ņemamu rezultātu. Taču
dzīve mainīja apstākļus, un Āfrikas vietā nāca Dienvidamerika, sajaucot kārtis
un, iespējams, nedaudz arī ticību saviem spēkiem.
Tas, kurš dara patiesi labu darbu, ir Einārs Vinters. Viņš
drosmīgi sadzīvo ar faktu, ka trasē bija jādodas bez brāļa Jāņa. Visticamāk,
viņu sportiskie ceļi diez vai būtu kopīgi (neņemos apgalvot, kurš šobrīd kuram
būtu priekšā), taču sacīkste ārpus ātrumposmiem būtu psiholoģiski vieglāka.
Tomēr Vinters turas godam, joprojām saglabā stabilitāti, lai arī pāris
neveiksmes, avārijas, lauzts pirksts un apskādēts motocikls nedēļu mijā Eināru
bīdīja rezultātu tabulās uz leju. „Tas viss pieder pie lietas," par trases
grūtībām nemitīgi skaidro Einārs. Liekas, tieši šīs izpratnes dēļ viņam izdodas
turpināt sacīksti un kā pašsaprotamus elementus pārvarēt kritienus un motocikla
bojājumus. Psiholoģiski ļoti spēcīgi un meistarīgi!
Kādam liks
pabīdīties?
Ja par favorītiem, tad nepiepildās manas aizdomas, ka Volkswagen un Karlosa Sainsa uzņemtais
temps liks atkal atteikties no uzvaras un atdot to sākotnēji lēnākiem, taču,
iespējams, viltīgākiem konkurentiem. Viņu vienkārši vairs nav. Trešdien, kad
sportistiem uzradās negaidīta brīvdiena laikapstākļu dēļ, bija pamats domāt, ka
Volkswagen var sagrābt visu
pjedestāla trijnieku. Būs interesanti vērot, kādu stratēģiju tuvāk rallijreida
beigām izvēlēsies vācu komanda, sevišķi, ja Sainss tomēr pamanīsies kaut kur
zaudēt tik daudz laika, lai komandas biedri kļūtu par tiešajiem konkurentiem
cīņā par uzvaru. Skaidrs, ka Volkswagen
komandai Sainss ir īsts atradums reklāmas jomā, un, liekas, tas pats jāsaka par
visu Dakaras organizāciju – Karloss ir tā zvaigzne, kas šim pasākumam
pievērš lielu daļu pasaules motoru sporta mediju. Jo, ja godīgi, tam pašam Autosport.com, kas ir pasaules
prestižākā autosporta žurnāla Autosport interneta versija, Dakaras rallijreids
ir sadaļā „Cits" – tātad ne sadaļā „Rallijs", ne Dakarai īpaši veltītā
sadaļā. Motorsportisks tusiņš. Sainss ir tas, kurš šajos gados piešķir
pasākumam lielāku vērtību. Tāpēc prognoze – ja visi trīs Volkswagen būs gatavi finišēt, pēdējās
dienās nepiedzīvojot kardinālas neveiksmes, Sainss uzvarēs. Pirms nedēļas Volkswagen viens no braucējiem Žinels de
Viljērss gan sacīja, ka komanda nekādas pavēles par mašīnu secību nav devusi.
Taču tas bija pirms nedēļas, karstajā saulē visādi lēmuma var nākt prātā.
Jāatzīst gan arī, ka rezultātu ziņā tieši Sainss
demonstrējis ātrāko sniegumu, uzvarot vairākos ātrumposmos, tāpēc nav šaubu, ka
Matadors panākumu viennozīmīgi būtu
pelnījis.
Viesturs SAUKĀNS
FOTO:
Skaisti. Sportisti atzīst, ka laika dabas vērošanai daudz
neatliek, taču tas, ko ar acs kaktiņu izdodas ieraudzīt, bieži vien ir
fantastiskākais, ko šī planēta spēj piedāvāt. Pa ceļam uz finišu Buenosairesā
jāpārvar arī Andu kalni
Foto: Mitsubishi
Motorsport
