Nākotne, kuru nedrīkst nokavēt

Pagājušajā nedēļas
nogalē Rīgā, Biķernieku trasē startēja Baltijas autošosejas sezona. Zināmi
pirmie uzvarētāji, nojaušami spēku samēri Baltijas valstu konkurencē. Rīgas
sacīksti rīkoja jauna organizatoru komanda – jauni, enerģiski cilvēki, kuri
ziemā pirms šīs sezonas ķērušies pie Latvijas Automobiļu federācijas Šosejas
komisijas vadības. Ar primāro uzdevumu – sarīkot Baltijas čempionāta Rīgas
posmu – tikts galā. Taču ir daudzas frontes, kurās kaujas būs smagas. Mazais mērķis sašauts LAF Šosejas komisijas vadītāja amatā nonācis Raimonds
Cabulis. Jaunās paaudzes autošosejas pārstāvis, viens no Nacionālās klases
kustības pārstāvjiem, izbaudījis sporta veida priekus un postu. Ap viņu – tās
pašas paaudzes speciālisti, arī pa kādam vecās sportistu un funkcionāru gvardes
pārstāvim. Darba bija daudz, jo bija jātiek galā ar sacīkšu un tehnisko
dokumentāciju, jāatrod risinājums, kā šosejā saglabāt arī citas klases, ne
tikai dabiskā ceļā augošo Nacionālo kategoriju. Plus problēmas ar trasi, cīņa
par to, kuram, kāpēc, cik jāmaksā. To visu izdevās sakārtot. Vienota Baltija? Tomēr ir stratēģijas jautājumi, kuru risināšanā Latvijai
tuvākajā laikā jāizrāda arvien nopietnākas aktivitātes. Rodas sajūta, ka
Baltijas autošoseja katru gadu arvien vairāk sadrumstalojas, trim valstīm
veidojas dažādas idejas par to, kādam jābūt sportam šajā reģionā. Lielākās
problēmas rada fakts, ka Igaunijas kolēģi ļoti cītīgi darbojas Somijas un
pārējo ziemeļvalstu virzienā. Ir tikai loģiski, ka igauņiem daudz izdevīgākas
šķiet somu speciālistu izstrādātās ilgtermiņa stratēģijas. Somija galu galā
spējusi sarūpēt nepārtrauktu uzvarētspējīgu sportistu sēriju. F-1 bija spēcīgie
Mika Hakinens, Mika Salo, tiem sekoja Kimi Raikonens un Heiki Kovalainens, no
kuriem viens jau ir čempions, bet otrs savu pirmo uzvaru var sarūpēt jau šogad.
Tas pats rallijā, kur somu čempionu ir gana kopš astoņdesmitajiem gadiem –
Marku Allens, Ari Vatanens, Hannu Mikola, Timo Salonens, Juha Konkunens, Tomi
Makinens, Markuss Gronholms, šobrīd uzziedošie Miko Hirvonens, Jari Mati
Latvala. Ar šādu izcilnieku plejādi mūsu reģionā nevar lepoties neviena cita
nācija. Kas igauņu autosportam var būt labāks par šādu lielo brāli?

Igauņi izslēdz lieko

Tikmēr no sarunām nojaušams, ka Igaunijas puse gandrīz
pieklājības pēc ziemeļniekiem skaidro, ka ar Latviju vēl varētu rēķināties
kopīgos projektos, taču lietuviešu autošoseja soļo pilnīgi neskaidrā virzienā.
Lai arī ne sevišķi koleģiāli, tomēr šajā jautājumā ziemeļniekiem ir zināma
taisnība. Lietuvas autosports mūsu skatījumā allaž bijis specifisks. Lai arī
attiecības ar dienvidu kaimiņu autosporta jomā ir lieliskas, patiesībā pat
labākas nekā ar Igaunijas pusi, bieži nav iespējams atrast kopīgu valodu
noteikumu un čempionātu vadlīniju veidošanā. Un tajā visā Latvijas autošoseja
ir pa vidu – vilinošais skandināvu modelis un bēgošā Igaunija no vienas puses,
draudzīgā Lietuva ar visu tās specifiku otrā pusē.

Solis formulu
attīstībā

Tas, ko šobrīd varam uzskatīt par milzīgu panākumu, ir Formula Renault 2.0 klases debija uz
Latvijas zemes. Pirmo reizi Latvijas trasē bija vērojamas tik prestiža ranga
formulas – tāda pati tehnika, kas atrodama jaunāko laiku F-1 pilotu
iepriekšējās pieredzes anketās. Ziemeļeiropas zonas (NEZ) sanāksmē Oslo tika
nolemts, ka NEZ notiekošajiem F-Renault
čempionātiem jābūt tehniski tikpat attīstītiem kā jebkurai F–Renault Eiropas
sērijai. Tas ir, nedrīkst būt nekāda braukāšana ar piecus gadus vecām mašīnām –
ja Renault rūpnīca pirms sezonas
ieviesusi jauninājumus, tiem jāattiecas arī uz mūsu reģionu. Pretējā gadījumā
tiktu radīta kārtējā formulu sērija bez nākotnes, kāda jau bijusi ne viena vien
pēdējos pārdesmit gados. Pieturoties pie visai Eiropai atbilstošiem noteikumiem,
NEZ F-Renault čempions teorētiski var
pārsēsties jebkurā citas valsts F-Renault
čempionāta mašīnā un, ja ir talants, – cīnīties par uzvaru.

Rīgā bija četras šādas formulas. Vienu pilotēja soms, trīs
bija Igaunijas braucēji. Viņi, tātad, jau ir soli priekšā Latvijai. Ja mūsu
funkcionāri nenogulēs iespēju aktīvi iesaistīties šajā procesā, mums arī
turpmāk būs šīs sērijas sacīkstes, līdz ar to arī kāds sportists, kurš līdz ar
šādu pieredzi varētu lauzties tuvāk Eiropas motoru sporta centram. Un tad nebūtu
briesmīgā frāze, kuru atzinuši Haralds Šlēgelmilhs, Karlīne Štāla un Otto
Birznieks – izaugot no Latvijas kartinga, valsts jāpamet, ja ir mērķis nonākt
autosporta virsotnē. Ne Nacionālajā klasē, ne B2000, ne jaunajā Super Production šobrīd neaug F-1, DTM vai WTCC braucēji.

Kā pastāvēs
salonautomobiļi?

Cerībā, ka mūsu formulu iespēja netiks palaista garām, un
pārliecībā, ka Nacionālā klase turpinās savu dabisko izaugsmi, Latvijas
autošosejai jāvērtē, kas notiks ar prestižāko salonautomobiļu klasi Super Production. Līdzšinējais B2000 klases modelis vairs nedarbojās,
jo Eiropa pārslēdzās uz Super 2000
klasi – to, kas valda pasaules TouringCar
čempionātā. Savukārt Baltijas mēģinājums no B2000
klases plūstoši pāriet uz Super 2000 beidzās
ar pāris šādu mašīnu nonākšanu Baltijas sportistu īpašumā un viņu startu
Somijas čempionātā.

Tas, ko no šā gada Baltijā sauc par Super Production, ir B2000
un citu iespējamo prestižo klašu apvienojums. Tā tiek izveidots kuplāks
dalībnieku skaits un apvienotas dažādu nianšu dēļ atsevišķi startējušas
mašīnas. Tiesa, šāda klase ir zināma fikcija un pagaidām nevar par apmierinošu
nosaukt situāciju, ka klases iekšienē pirmo no piektās vietas 20 minūšu
braucienā šķir minūte. Turklāt līderu trio mašīnas, kas brauca kopā ļoti cieši,
startēja čempionātā arī pirms desmit gadiem, turklāt piedalījās bez izciliem
rezultātiem. Tehnika neattīstās. Tomēr šo elementu nedrīkst pārmest
funkcionāriem – tehnikas progresu nosaka nauda. Līdzšinējā pieredze vēsta – ja
no visiem čempionāta dalībniekiem līdzekļu pietiek diviem sportistiem, viņi arī
sadala uzvaras un pārējie drīz vairs nestartē. Tāpēc labāk, lai trasē ir piecas
piecgadīgas mašīnas nevis divi pērn ražoti auto.

Daudz nianšu, kas Latvijas autošosejas tagadni un nākotni
rausta uz dažādām pusēm. Jaunajai vadībai būs nepieciešama spēcīga intuīcija un
prognozētspēja, lai nenokavētu sporta nākotni!

Viesturs SAUKĀNS

FOTO

Formulas startā.

Pareizā virzienā. Līdz
šim zināmā Formula Baltic Biķerniekos
startēja kopīgos braucienos ar jaunienākušo Formula
Renault 2.0 klasi. Interesanti, ka rezultāti abām kategorijām bija ļoti
līdzīgi, līdz ar to jāsecina, ka Baltijas formulu sports pēdējos gados devies
pareizā virzienā

Bars

Pulkā. Nacionālā
klase atkal sarūpēja gan lielisku cīņu, gan vairākas avārijas, turpinot
piesaistīt līdzjutēju uzmanību

Baltais auto (varētu būt nevajadzīgākā no bildēm)

Vieta attīstībai.
Salonautomobiļi, kuri nestartēja Nacionālajā klasē, sadalīja uzvaras Super Production, Super 1600 un Baltic Open klasēs. Taču dažai
kategorijai ar dalībnieku skaitu pagaidām ir bēdīga situācija. Baltic Open startēja tikai divi igauņi,
kuri tehnisku problēmu dēļ nespēja beigt otro braucienu

Visas foto: Jānis Barbars (rallyemotions.net)