Pirmā formula uz ekvatora

Šīs nedēļas nogales F-1 pasaules čempionāta
posms Lielbritānijā, Silverstonā būs devītā sacīkste no 17 – čempionāts stāsies
uz ekvatora. Kas notika čempionāta vienā un notiks otrā puslodē? Vai tiešām
Luiss Hamiltons – čempions?

Hamiltona klupiens – laika jautājums?

Var gadīties, ka
Luiss kļūst par šā gada šokējošo pasaules meistaru, taču jāšaubās, ka viņa
pārsvars sezonas otrajā pusē tikai augs. Jābūt rezultātu kritienam, ko allaž
piesaucu arī iepriekšējos gados. Tādi bija gan Mihaelam Šūmaheram, gan Fernando
Alonso. Sezonas pirmo pusi Hamiltons aizvadījis perfekti – visos posmos uz
pjedestāla, Indianapolisā arī pirmā uzvara. No debitanta prasīt ko vairāk ir
īsta nodevība. Turklāt šie panākumi situācijā, kad par uzvarām puslīdz regulāri
cīnās ne tikai Hamiltona un Fernando Alonso McLaren-Mercedes,
bet arī Ferrari. Tātad ir regulāra
iespēja palikt ceturtajam, pat, ja sacīkstē viss notiek bez starpgadījumiem.
Jāpiebilst, ka gan Alonso, gan Kimi Raikonens un Felipe Masa ir „izmantojuši iespēju" neiekļūt trijniekā un pat
nefinišēt. Uz šī fona Hamiltona stabilitāte ir apbrīnojama, taču nepamet
sajūta, ka pienāks arī viņa kārta. Un tikai tad redzēsim, cik labs viņš ir
spiediena apstākļos. Iedomājieties, cik skaļa kļūs britu prese un publika, kura
Luisu pacēlusi visu iespējamo dievu augstumos, ja Hamiltonam pēkšņi radīsies
problēmas! No viņa prasīs uzvaras un pjedestālus situācijās, kad tas nebūs
iespējams, kritizēs katru braucēja un komandas kļūdu. Tā būs īstā pārbaude.

Mazākais no ļaunumiem — McLaren

Galvenie līdzšinējo
astoņu posmu secinājumi. Kad Alonso pārgāja uz McLaren, viņu kā čempiontitula pretendentu norakstīja. Jo vairāk
tāpēc, ka viņa iepriekšējā komanda Renault
arī pērn bija čempione un aiziešana no tās šķita muļķīga. Kad Raikonens devās
uz Ferrari, tika uzskatīts, ka
atrasta ideālākā kombinācija „Šūmahers/Ferrari" tradīciju turpinājumam. Abiem
jaunajās komandās neiet viegli, taču Raikonens šobrīd šķiet zaudētājs. Ferrari tomēr pietrūkst Rosa Brauna,
Mihaela Šūmahera… Nav rezultātu stabilitātes, turklāt pats Raikonens,
izrādās, ne tik pārliecinoši atrod kontroli pār situāciju, kā daudzi gaidīja.
Felipe Masa brīžiem šķiet pārliecinošs komandas līderis, lai arī visas Ferrari darbības liecina, ka komanda
vēlas izvairīties no šāda dalījuma. Ja Ferrari
ir lemts šogad cīnīties par čempiontitulu, tad tieši Masa var izrādīties tas,
kā labā jāstrādā Raikonenam. Masu daudzi neuztver nopietni, taču viņš spēj būt
izcils.

Alonso ir Hamiltona
ēnā – ne tikai presē, bet arī sacīkstēs. Pēkšņi uzrodas sacensības, kurās
Fernando netiek galā ar mašīnas regulējumiem un vadību. Piemēram, Kanādā Alonso
sniegums lika domāt, ka mašīnā iezadzies Pedro de la Rosa, kurš prot izslīdēt
un pārbremzēt pat visvienkāršākajās situācijās (skatīt 2005. gada Bahreinas GP).
Ir mēģinājumi šādu Alonso „nelīdzsvarotību"
skaidrot ar uzmanības trūkumu gan no publikas, gan komandas puses. Taču,
atšķirībā no Raikonena, Alonso joprojām ir čempiontitula pretendents. Pavērosim
gan, kāds būs turpinājums Kimi uzvarai Francijā – ja nu pēkšņi soms atvēzējies
veselai uzvaru un pjedestālu sērijai, pēc trim, četrām sacīkstēm viņš var kļūt
pat par līderi.

BMW
aizpilda tukšumu

Galvenais sezonas
secinājums: Ferrari pēc grandu
aiziešanas nespēj atrast sezonai ritmu, savukārt McLaren to izmanto, sakopojot stabilitāti un tehnikas izturību. Lai
arī Francijā Ferrari guva
dubultuzvaru, tā šķiet uzvara kaujā, nevis karā. Pagaidīsim trīs sacīkstes,
varbūt kas mainīsies.

Liekas, pārliecinoša
trešā komanda ir BMW-Sauber. Vienība
aizpilda to milzīgo plaisu, kad jau atkal izveidojusies starp divām
līdervienībām un pārējām komandām. Atendātu pret Mario Tīzena komandu gatavojās
veikt Renault, taču čempionkomandai
vēl neizdodas tikt bembistiem līdzi. Renault sezonas sākums bija
katastrofāls, turklāt rodas sajūta, ka liela daļa vainas jāuzņemas Džankarlo
Fisikellam un Heiki Kovalainenam. Liekas, Fisikella ir komandā tikai juridisku
apsvērumu dēļ, bet no Kovalainena gaidīja to sniegumu, kuru šobrīd demonstrē
Hamiltons. Abi neizpilda dotos uzdevumus, turklāt Džankarlo gadījumā visi
zināja, ka tā būs – švaks no viņa komandas līderis.

Honda, Toyota? Super Aguri!

Būtu interesanti
uzzināt, kas notiek mazās Japānas dažos lielajos kabinetos… Toyota un Honda komandas sezonā, kad ir pēdējais brīdis pienest lielajiem bosiem
viņu ieguldījumu augļus, atrodas nekurienē. Ja Honda nekautrējas ar sajūsmu astotajā čempionāta posmā sagaidīt
Džensona Batona pirmo punktu, bet Toyota
joprojām auklējas ar Ralfu Šūmaheru, tad šāda filozofija neliecina par vienību
iespējām gūt panākumus pat ilgtermiņā. Ar tādu budžetu tā dzīvot nedrīkst!
Amizantākais ir tas, ka šad tad labākā no japāņiem
ir Super Aguri! Takuma Sato pāris
sacīkstēs izdarījis īstus varoņdarbus, Kanādas sniegums bija viens no
spilgtākajiem visā Takumas karjerā.

Otrā ešelona komandas
– Williams, abi Sarkanie Vērši – demonstrē to sniegumu, ko reāli varēja sagaidīt.
Taču nu F-1 ir jauns klasiskais zaudētājs – pēc Super Aguri progresa lūzerīša
amatā iecelta Spyker. Liekas,
regulāri F-1 ir kāda komanda, kura kalpo kā pasaules lielo kompāniju poligons,
ja tās vēlas pārliecināties, ka F-1 bizness nav tik vienkāršs, kā no malas
liekas. Bernijs Eklstons vienmēr ar smaidu uztvēris dažādus uzņēmējus – pēdējā
laikā Polu Stodartu, Midland, Spyker
– sakot, ka tie neapzinās, kur viņi lien. Viedajam vīram ir taisnība. Starp
citu, Stodarts un Minardi ir pasaules
līmeņa autosporta līderu vidū! Holandietis Roberts Dornboss ar Minardi komandas mašīnu izcīnīja pirmo
uzvaru ASV seriālā ChampCar, kļūstot
par vienu no čempiontitula pretendentiem.

Atlikums

Sacīkste Silverstonā
un vēl astoņi posmi. Daudz, par čempionāta iznākumu runājot var sākt prognozēt,
kuram panākumus gūt neizdosies. To, kurš būs čempions, vēl par agru spriest.
Gribas saglabāt ticību, ka joprojām ir četri individuālā čempiontitula
pretendenti un divas vienības, kas līdz pēdējam brīdim dalīs Konstruktoru
kausu.

Pēc Lielbritānijas
F-1 karavāna dzīvos pa mūsu kontinentu – sacīkstes Nirburgringā, Hungaroringā,
Stambulā, Moncā un Spā. Tad lielais fināls prom no mājām: F-1 atgriešanās uz
Japānas Fudzi kalna, tad Šanhaja un visu (cerams) izšķirošā brazīļi
Interlagosa.