Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pirms pēdējā bastiona

Aizvadītajā nedēļā pārsteigumu sarūpēja
Latvijas krosa braucējs Jānis Bogdanovičs – dobelnieks izcīnīja uzvaru Eiropas
autokrosa čempionāta pēdējā posmā Francijas pilsētā Sentiņī de Vērā. Jāņa līdzšinējā
karjera bez vismaz  vienas uzvaras Eiropā
šķistu nepilnīga.

Jānis Bogdanovičs ir
no slavenās deviņdesmito gadu autokrosa zvaigžņu plejādes, kurā bija leģendārie
Andris Dambis, Gints Bujāns, Uģis un Ivo Traubergi, Aldis Zēbergs un citi.
Bogdanovičs, veicis garāko ceļu līdz Eiropas čempionāta panākumiem, ir pēdējā
bastiona – Eiropas medaļas – priekšā.
Vietējās virsotnes
Deviņdesmitajos gados
latviešu salonautomobiļu kross bija izcilā līmenī – masveidība pašu mājās,
plaša delegācija Eiropas čempionātā. Vēl bez minētajiem arī Haralds Šagbazjans,
Jānis Kļaviņš, Vladislavs Šlēgelmilhs un citi. Tā bija īsta leģendu ēra. Kamēr eiropieši cīnījās tālākajās trasēs,
Latvijā uzspīdēja zvaigznes, kuras veidoja lokālo leģendu ēru:  valmierieši
Ģirts Mūrnieks, Raitis Kociņš, limbažnieks Arnis Bāliņš un daudzi citi. Arī
Bogdanovičs.

Jānis krosā debitēja
deviņdesmito gadu vidū, startējot priekšpiedziņas klasē ar VAZ 2108 automobili. Pirmajā sezonā 1997. gadā Latvijas čempionātā
izcīnīta septītā vieta – tikai punkts pietrūka līdz vadošajam sešniekam, kurā
iekļuvušie ziemā devās uz apbalvošanas balli. Nelielā neveiksme tikai motivēja
Jāni un viņa vecāko brāli Juri, kurš kopš sporta gaitu sākuma pildījis
menedžera funkcijas. Jau 1998. gadā Bogdanoviči krosā ienāca jaunā un,
jāatzīst, vēlāk neatkārtotā kvalitātē: tika izveidota vienīgā komanda autokrosa
vēsturē, kuras pamatā bija autodīleru kompānija. Trasē tika izvestas divas
simpātiskas Peugeot 106 Maxi
automašīnas. Maziņas, bet ātras.

Sitienu ēra

Tiekot pie šādas
tehnikas, turklāt ambiciozi veidojot profesionalitātes imidžu, Jānis
Bogdanovičs nokļuva krosa līderu vidū, cīnoties par Latvijas čempiontitulu. Taču
sajūsmai par radušos iespēju nāca līdzi arī rūgtums: līdzšinējie līderi ar
brāļiem Traubergiem priekšgalā izskaitļoja, ka, atļaujot pārlieku vaļību
Bogdanovičam un Peugeot komandai, var
palikt bez uzvarām, kuras tikko bija sākušas birt kā zirņi. Tas radīja pamatīgu
spriedzi čempionātā, konfliktus gan trasē, gan ārpus tās. Nevar noliegt, ka
brāļi Bogdanoviči bija līdzvainīgi situācijas nokaitēšanā. Pirmkārt, centīgais
komandas darbs nedaudz norobežoja sportistus no pārējās krosa sabiedrības, jo
Jānis reti bija redzams pirmssacīkšu „iepriekšējā
vakara apspriedēs" ar citiem kolēģiem. Turklāt, tā kā atbildība pret komandas
sponsoriem bija saspīlēti augsta, bija grūti samierināties ar neveiksmēm. Ja
neveiksmes radīja trases nesadalīšana ar konkurentiem, dažkārt izvēlētās
riteņatslēgas vietā kā konkurentu pārmācīšanas līdzeklis tika izmantota iespēja
rakstīt protestu pret pāridarītāju. Arī tas, protams, kaitināja sāncenšus.
Rezultāts? Vairāki gadi pavadīti neticamā spriedzē. Taču tā izskoloja abas
puses. Brāļi Traubergi ieguva pieredzi, kas pavisam drīz noderēja Eiropas
čempionāta medaļu sasniegšanā. Brāļi Bogdanoviči ieguva rūdījumu, kā izdzīvot
sportā. Jānim un Jurim gan mazāk veicās menedžmenta jomā – izveidotais Latvijas Naftas autokrosa komandas
projekts beidzās pavisam bēdīgi kompānijas nestabilās situācijas dēļ. Šajā
projektā iesaistītie sportisti palika ne tikai bez līdzekļiem, bet pat bez mašīnām,
kuras vēlāk par savu naudu bija jāizpērk no kompānijas.

Pirmie tituli

Starp citu, šobrīd,
kad Traubergu un Bogdanoviču ceļi vairs nekrustojas, abām nometnēm ir
pietiekami saprātīgas attiecības. Jānis, tagad braucot ar Ford Focus, nekautrējas prasīt padomu savulaik Ford mašīnas izpētījušajiem brāļiem.

Lai arī 1998. gadā
tika uzvarēta viena posma Baltijas čempionāta sacīkste, Jāņa Bogdanoviča smagā
cīņa nesa augļus 2000. gadā. Togad dobelnieks kļuva par Latvijas čempionu gan
autokrosā, gan rallijkrosā. Ar šiem panākumiem tika pielikts punkts arī daudz
pieredzējušās Peugeot 106 Maxi
mašīnītes karjerai. Tā krosā parādījās ar citu pilotu, taču slavas gadi bija
pagājuši. Tika uzbūvēts tobrīd modernais Peugeot
206
, kura konveijera brāļi
pasaules rallija čempionātā guva vienu uzvaru pēc otras. Taču 2001. gada sezona
izrādījās katastrofāla. Čempions autokrosā izturības problēmu dēļ guva tikai
21. vietu, bet rallijkrosā vienīgais mierinājums bija viena posma uzvara un
sestā vieta kopvērtējumā. Taču gadu laikā arī šis auto bija gatavs
čempiontituliem un uzvarām. Laikā no 2002. līdz 2004. gadam izcīnīti divi
Latvijas, pa vienam Baltijas un Ziemeļeiropas čempiontitulam. Bija skaidrs, ka
vienas ass piedziņas mašīnu ēra ir beigusies – sasniegts viss, ko bija
iespējams iegūt.

Uz leģendu takas

Latvijā D-1 klase
tobrīd jau sāka iznīkt. Traubergi pēc Uģa Eiropas čempiontitula sasniegšanas sāka
gatavot tehniku tatāru bagātniekiem, Dambis pievērsās OSCar projektam un dēlu panākumiem, Bujāns no sporta pazuda, lai
sāktu dēla Ulvja autosportista karjeras veidošanu. Nacionālajā līmenī D-1 vairs
nespēja savākt tik daudz mašīnu, lai aizvadītu čempionātu. Vienīgi Aldis
Zēbergs spītīgi cīnījās Eiropas trasēs, gūstot arī uzvaras un čempionāta
medaļas. Šajos pagrimuma gados Bogdanoviču lēmums iegādāties D-1 klases mašīnu –
pilnpiedziņa, augstākās tehnoloģijas – šķita optimistisks solis. Taču darbs
tika sākts, jo tik smagā karjerā, kāda līdz tam bija Jānim, bija jāseko reālam
turpinājumam augstākajā līmenī.

2007. gads atnesis
visu, ko šā brīža apstākļos varēja sasniegt. Bogdanovičs realizēja mērķi kļūt
par NEZ rallijkrosa čempionu lielākajā klasē. Tā kā tituls, sasniegts cīņā ar
to pašu Zēbergu, bija nodrošināts vēl pirms sezonas beigām, tika aizvadīti
mēģinājumi arī sapņu valstībā – četri posmi 11 sacīkšu sezonā D-1 klasē Eiropas
čempionātā. Septītā vieta Bauskas posmā, piektā vieta Vācijā un Itālijā,
visbeidzot sezonai punkts pielikts ar pārsteidzošu uzvaru Francijā. Liekas,
konkurenti nojauš, ka šī uzvara var izrādīties tikai kā brīdinājuma šāviens
pirms nākamā gada…

Pirms visaugstākās barjeras

„Sacīkste Francijā
bija kauja, nevis cīņa," savu lielāko panākumu komentē Jānis. „Kauja ar trasi, kura bija netipiski smaga,
kauja ar konkurentiem, kuriem es tikai traucēju, jo iejaucos viņu savstarpējās
cīņās par čempiontitulu un medaļām. Mēs tur nepatikām nevienam, jo varējām
atņemt svarīgus punktus ikvienam līderim. Un mēs tā arī izdarījām! Varu
pateikties savai komandai un brālim par visu, ko viņi paveica šīs uzvaras
veidošanā."

Menedžeris Juris Bogdanovičs
piebilst, ka līdzšinējā karjerā sasniegtas uzvaras un čempiontituli visos
seriālos, kuros startēts: „Mums
palicis tikai viens neiekarots bastions – Eiropas čempionāts. Darīsim visu, lai
2008. gadā sagādātu sev un Latvijai medaļu! Vai tas būs iespējams, – atkarīgs
no sponsoriem, finansēm un iespējām. Tas ir mūsu pēdējais lielais mērķis
sportā."

Jāpiebilst, – lai arī
krosa karjeras desmitgade nosvinēta ar uzvaru Eiropā, 45 gadu vecais Jānis
Bogdanovičs sportā ir sen. Astoņdesmitajos gados viņš spēkojās kartingā ar
citiem Latvijas autosporta varenajiem 
Jāni Horeliku, Arni Jurševski un pārējiem. Vēlāk karjera devās pa citu
ceļu – pēc kartinga sekoja motokross. Pēc tā uz vairākiem gadiem iestājās
pamatīga pauze, lai deviņdesmito gadu vidū pirmo reizi ar Jāņa palīdzību
ierūktos nu jau romantikas apvītais krosa astotais
žigulis

 

Viesturs SAUKĀNS

 

Jānis Bogdanovičs

Latvijas, Baltijas un Ziemeļeiropas čempions
krosā

/LČ – Latvijas
čempionāts, BČ – Baltijas čempionāts, NEZ – Ziemeļeiropas zonas čempionāts, EČ –
Eiropas čempionāts/

1997.

LČ,
1600 kub. cm: 7. vieta

1998.

LČ,
1600 kub. cm: 3. vieta


rallijkross, 1600 kub. cm: 2. vieta (1 uzvara Bauskā)

BČ,
1600 kub. cm: Baltijas čempions (viena posma sacīkste)

1999.

LČ,
1600 kub. cm: 2. vieta


rallijkross, 2000P: 2. vieta (1 uzvara Bauskā)

BČ,
1600 kub. cm: 13. vieta

2000.

LČ,
1600 kub. cm: Latvijas čempions (2 uzvaras Bauskā, Valmierā-2)


rallijkross, 2000 P: Latvijas čempions (3 uzvaras Bauskā, Ikšķilē-1, Ikšķilē-3)

BČ,
1600 kub. cm: 20. vieta

2001.

LČ,
2000P: 21. vieta


rallijkross, 2000P: 6. vieta (1 uzvara Ikšķilē-3)

BČ,
2000P: 6. vieta

2002.

LČ,
2000P: Latvijas čempions (3 uzvaras Priekulē, Popē, Bauskā)

BČ,
2000P: Baltijas čempions (2 uzvaras Šakjai (Lietuva), Priekulē)

2003.

LČ,
2000 Super: 2. vieta (3 uzvaras Smiltenē-1, Priekulē-1, Tukumā)

BČ,
2000 Super: 4. vieta (1 uzvara Priekulē)

2004.

LČ,
2000 Super: Latvijas čempions (4 uzvaras Smiltenē-1, Priekulē-1, Priekulē-2,
Smiltenē-2)

NEZ,
2000 Super, Ziemeļeiropas čempions (4 uzvaras Vilkičos (Lietuva), Bauskā,
Pluņģē (Lietuva), Elvā (Igaunija))

2005.

NEZ,
D-1: 3. vieta (1 uzvara Vilkičos (Lietuva))

EČ,
D-1: 46. vieta

2006.

NEZ,
D-1: 2. vieta (1 uzvara Vilkičos (Lietuva))

EČ,
D-1: 38. vieta

2007.

NEZ,
D-1: Ziemeļeiropas čempions (3 uzvaras Haningē (Zviedrija), Bauskā, Vilkičos
(Lietuva))

EČ,
D-1: 11. vieta (1 uzvara Sentiņī de Vērā (Francija))

Uzvaras

Latvijas
autokrosa čempionāts       12

Latvijas
rallijkrosa čempionāts        6

Baltijas
autokrosa čempionāts        4

NEZ
rallijkrosa čempionāts  9

Eiropas
autokrosa čempionāts       1