Simt motoru Vidrižu mežos

Pirmo reizi Latvijas
motosporta vēsturē šīs nedēļas nogalē Limbažu rajona Vidrižu un Lēdurgas
pagastā norisināsies Eiropas enduro čempionāts. Šis būs čempionāta trešais
posms, kuram savu dalību pieteikuši 110 sportisti no 14 valstīm.Divus gadus Latvija
cīnījās par iespēju rīkot Eiropas čempionātu enduro. Nu tas ir noticis – 2.
un 3. augustā Limbažu rajonā uz starta stāsies stiprākie Eiropas enduro
braucēji no 14 valstīm – pārstāvēta Vācija, Čehija, Slovākija, Polija,
Itālija, Francija, Anglija, Grieķija, Somija, Zviedrija, Holande, Igaunija,
Lietuva, Latvija, kopskaitā 110 sportisti.

Mūsējie jau sākušiLatvija tiks pārstāvēta
ar divām komandām, kur pirmās komandas sastāvā brauks Jānis Vinters, Artūrs
Robežnieks, Madars Pureklis, Lauris Ermanis, Kristians Evarsons un Jānis Baunis
un otrajā komandā – Leons Kozlovskis, Ivars Telle, Einārs Vinters, Ģirts
Ārstenieks, Edgars Siliņš un Pēteris Jaundžeikars.  Enduro sacensībās
sportisti par uzvaru cīnīsies divas dienas. Trases garums paredzēts vairāk par
70 kilometriem, kurā izveidoti trīs ātruma testi – enduro jeb meža tests,
krosa tests karjerā un country vai latviski
sauktais lauku tests, kad dalībnieki sacenšas par labāku laiku. Abas dienas
trase jāveic trīs reizes.

Pēc diviem posmiem
pirmajā vietā Eiropas čempionāta enduro komandu cīņā ir Itālija, seko Francija
un Anglija. Latviju gan pirmajā posmā Sicīlijā, Itālijā, gan otrajā posmā
Portugālē pārstāvēja divi sportisti – Artūrs Robežnieks (veterānu grupā)
un Kristians Evarsons (Junior E1
grupā) – un pēc izcīnītajiem punktiem komandu ierindo desmitajā vietā. Pēc diviem aizvadītajiem posmiem Sicīlijā un
Portugālē Latvijas pārstāvis Robežnieks senioru klasē ieņem augsto trešo vietu
un Evarsons E1 junioru klasē ir 21. vietā.

Eiropas čempionātā enduro
vērtēšana notiek gan individuāli, gan komandu cīņā. Komandā drīkst startēt seši
dalībnieki, ieskaiti dod četri labākie rezultāti.

Kas ir enduro?

Paši enduro sportisti par
savu sporta veidu teic, ka tā ir daudzdienu cīņa ar sevi neizbraucamos
apstākļos, kur nepieciešama izturība. Tas ir piedzīvojums. Enduro sacensības
notiek brīvā dabā, maršrutu veidojot no dažādas sarežģītības dabiskā reljefa –
meža takām, stigām, pļavām, ūdens šķēršļiem, akmeņu krāvumiem, kalniem, zemes
ceļiem un asfaltētiem posmiem. Sacensībās dalībnieki individuāli dodas trasē ar
minūtes intervālu, ievērojot maršruta norādes, saglabājot leģendā norādīto
vidējo ātrumu. Sacensību ilgums – vidēji sešas stundas.

Enduro ir Latvijā viens
no visstraujāk augošajiem un populārākajiem motosporta veidiem. 2007. gada
sezonā enduro sasniedzis jaunu dalībnieku skaita rekordu 150 sportisti uz
starta vienās sacensībās. Pēdējos gados strauji palielinājusies arī skatītāju
interese par šo sporta veidu, arī sacensību līmenis un sportistu konkurence ir
ļoti augusi un jau pielīdzināma Eiropas čempionāta līmenim. To pierāda
starptautiskās organizatoru licences iegūšana, kas sniedz iespēju 2008. gadā
pirmo reizi Latvijā rīkot Eiropas enduro čempionāta posmu.

Mājinieki pirms lielā starta

Lauris Ermanis (29 gadi, E2 klase)

— Tas, ka Eiropas čempionāts notiek Latvijā un tu brauc
zināmā vidē, rada īpašu sajūtu?

— Īstenībā tā sajūta vēl
nav pienākusi. Domāju, ka tā parādīsies piektdien, kad aizbraukšu uz Vidrižiem.
Protams, līdzīga veida trasē es noteikti kādreiz esmu braucis, jo Vidrižos
sacensības notiek kopš 2004. gada. Šī trase man vienmēr ir patikusi un arī
testi visbiežāk man bijuši veiksmīgi. Protams, pierastos apstākļos un vidē
braukt ir vieglāk, jo apkārt ir gan atbalstītāji, gan vietējie iedzīvotāji, bet
no otras puses — klāt nāk papildus stress un uztraukums.

— Vieta, kurā gribētu sevi redzēt finišā 110 dalībnieku vidū?

— Savā klasē man ir
mērķis iebraukt desmitniekā un teorētiski tas ir izdarāms. Pagājušajā gadā
Polijas čempionātā es biju devītais, kur bija līdzīgs trases segums. Skaidrs,
ka te būs daudzi vadošie sportisti no Eiropas valstīm — itāļi, franči,
holandieši, kas arī cīnās par iekļūšanu desmitniekā. Šogad biju nolēmis
piedalīties visos Eiropas čempionāta posmos, bet man joprojām traucē trauma —
rokas lūzums. Trase būs gara un smaga, jābrauc būs divas dienas pa trīs apļiem,
kas katru dienu varētu būt apmēram septiņu stundu ilgs brauciens. Tā rokai būs
liela slodze, tāpēc šobrīd kaut ko prognozēt ir grūti. Vairāk spēka vajadzīgs
otrai rokai un citām muskuļu grupām, lai kompensētu sāpošo.

— Kurš no trim testiem tev vislabāk patīk braukt?

— Vislabāk man padodas
tieši enduro tests, kas ir braukšana pa mežu, kur ir bīstamāk, jo ir saknes,
celmi, koki. Pēc Latvijas čempionāta iepriekšējiem rezultātiem gan jāsecina, ka
vislabāko rezultātu esmu uzrādījis krosa, jeb karjera testā. Garais tests ir
psiholoģiski bīstamāks. Tā kā vairāk esmu izteikts enduro braucējs, tad man ir
priekšrocības pret krosa braucējiem meža sacīkstē.

— Cik gadus tu jau nodarbojies ar motosportu?

— Ar motosportu
nodarbojos kopš piecu gadu vecuma. Krosā sāku braukt 12 gadu vecumā, drīz arī
nāca enduro laiki.

— Kas tev ir enduro?

— Braucu krosā, tad bija
pārmaiņu laiks, sociālo valstu tehnika mainījās pret japāņu zīmoliem. Nācās
piedzīvot divu gadu pauzi. 14 gadu vecumā ieskriet atpakaļ krosa ritmā nebija
iespējams. Tad arī man bija citas prioritātes – mācības. Ja esi krosā, tad tam
pakļauta visa tava dzīve. Enduro, braucot amatieru līmenī, var apvienot braukšanu
ar mācībām, ar darbu, ar sportu. Enduro ir mana sirdslieta. Tas nav ne darbs,
ne veids kā es pelnu, tas drīzāk ir naudas tēriņš. Veids kā es apmierinu savas
vajadzības.

— Vai tev ir kāds rituāls, ko tu izpildi? Vai esi māņticīgs?

— Tagad vairs nav.
Kādreiz pirms sacensībām neskuvu bārdu vismaz dienu iepriekš. Tagad es tam
vairs nepievēršu uzmanību. Kā tas ir visiem sportistiem, man ļoti svarīga pirms
sacensībām ir ēdienreize, pārtika, vitamīni, ko lietoju nedēļu pirms tam.
Protams, arī treniņu process tiek pakārtots atbilstoši gaidāmajām sacensībām.

Einārs Vinters (39 gadi, E1 Senioru klase)

— Vai braukt Eiropas čempionātu Latvijā tavuprāt
tev būs grūti? Vai tas tev uzliek papildus atbildību?

— Domāju, ka tā būs
mazliet lielāka atbildība salīdzinot ar reizēm, kad braucu vienkārši Latvijas
čempionāta posmos. Uztraukums noteikti būs lielāks, arī trase, paredzams, būs
grūtāka un smagāk braucama. Domāju, ka kosmiskus
rezultātus neuzrādīšu. Sportists ir tik stiprs, cik viņš ir. Vienreiz mazliet
vairāk veicas, citreiz mazāk, tā kā ievērojamu lēcienu izdarīt nevar. Jācer, ka
veiksme būs vairāk, ka no stresa nekritīšu, jo kritieni ļoti ietekmē rezultātu,
it sevišķi, ja tas notiek testos.

— Kurā vietā varētu un gribētu būt savā grupā?

— Tas ļoti ir atkarīgs
no konkurences un neesmu pat izpētījis, kas manā klasē būs lielākie konkurenti.
Šobrīd man ir ražas novākšanas laiks. Ja skatos sarakstā, tad redzu, ka E1
Senioru grupā brauc 15 dalībnieki. Ceru uz vietu sešiniekā.

— Pirms tu ej uz starta, vai izpildi kādu noteiktu rituālu? Vai kreklu
otrādi nevelc?

— Nē, bet gadās, ka
dažreiz gadās ar brāli samainīties. Reiz, steidzoties uz starta, ar brāli
sajaucām motociklus. Sapratām to tikai pie starta līnijas, ka mazliet citādāk
jūties, sēžot uz motocikla.

— Kurš no trim testiem tev šķiet visnepatīkamākais?

— Ja ņemu vērā pagājušā
gada pieredzi, tad country, jeb
kūdras pļavas tests ir ļoti neprognozējams, lai cik labi brauktu. Brīžiem mocis spēj sagādāt īstus brīnumus! Visu
laiku jābūt gatavam uz nezināmo un negaidīto. Šis tests man īpaši nepatīk un
domāju, ka tā tas ir daudziem.

— Kas priekš tev ir enduro?

— Man tās ir kārtējās
sacensības. Godīgi sakot, jo tu labāk iemācies braukt, jo kļūst aizvien
interesantāk. Sevišķi, ja sāk atšķirties sekundes testos, kļūst interesanti
rezultātus salīdzināt, rodas azarts. Arī pa mežiem gribas izbraukt maksimāli
ātrāk un, ja izdodas, ir gandarījums.

— Cik sen tu brauc enduro?

— Kopš brīža, kad sāku
braukt ar motociklu – deviņus gadus.

Artūrs Robežnieks (45 gadi, Veterānu klase)

— Latvijas sacīkste rada spriedzi?

— Manā skatījumā tas ir
daudz smagāk. Labāk braucu Portugālē vai Itālijā. Man viņu trases patīk,
neskatoties uz nepierastajiem apstākļiem. Daudz vieglāk braukt nekā šeit, Latvijā.
Māju trasē uz pleciem ir papildus atbildība, turklāt kopumā labāk jūtos cietās
un akmeņainās trasēs. Savā klasē uzvarēju Itālijā, kas visiem bija liels
pārsteigums. Latvijas trases man nepatīk, jo nelabprāt braucu pa smiltīm un
mīkstu segumu.

— Kurš no testiem tev šoreiz būs tas nepatīkamākais?

— Kūdras tests nepatīk
nevienam, ne Jānim Vinteram, ne man. Zinu, ka tas noteikti nepatiks arī ārzemju
sportistiem, bet šoreiz tas būs mūsu trumpis. Mēs vismaz esam kādreiz tajā
braukuši. Viņiem tā būs diezgan neierasta lieta. Ārzemniekiem noteikti patiks
brauciens, kas ir šosejas malā, karjerā, kas ir tipisks Itālijas un Francijas
tests. Neapzināti organizatori ir radījuši viņu stilā braucamu posmu. Sacīkstē
gribu būt trijniekā. Es zinu, cik man ir daudz spēka un redzu, ka varu būt uz
pjedestāla. Šobrīd Eiropas čempionātā enduro savā klasē esmu trešais, bet man
bija jābūt otrajam. Portugālē pirms testa pieļāvu kļūdu, aizpļāpājos un
nokavēju savu starta laiku. Manā klasē mēs esam pieci, vai pat seši sportisti,
kas brauc ļoti vienādi un jebkurš no mums var būt pirmais. Cīņa būs ļoti grūta,
pat par sekundes desmitdaļām. Protams, man ir pluss, ka es šīs trases zinu, jo
kaut kas līdzīgs ir braukts kādā no Latvijas čempionāta posmiem. Savukārt
vācieši, kas man ir galvenie konkurenti, un čehi, šādā trasē brauks pirmo
reizi. Latviešiem šoreiz noteikti ir priekšrocības.

— Cik sen jau tu brauc enduro?

— Kad sāku braukt
enduro, man bija 16 gadi, tātad gandrīz jau 30 gadus. Dēļ traumām esmu izlaidis
piecus gadus un arī tagad manu startu var saukt par vizināšanos. Šogad atkal
sāku startēt visos Eiropas čempionāta posmos un vislielākais prieks man bija
Sicīlijā, pirmajā posmā, kad pirmajā dienā viņu akmeņos es biju līderis. Enduro
man ir kļuvis par pieradumu. Tā ir tā lieta, ko es pārzinu. No esošajiem
aktīvajiem Latvijas enduro braucējiem man šobrīd pieredze ir vislielākā.

— Kādas iespējas gūt panākumus Latvijas komandai? Šoreiz,
atšķirībā no iepriekšējiem posmiem, startē pilns komandas sastāvs un izredzes
uz labu vietu ir lielākas.

— Būsim reāli: domāju,
ka varētu izdoties sestā vieta. Augstāk neredzu iespēju, jo praktiski pirmā
piecinieka komandu dalībnieki katrs individuālajā ieskaitē savā klasē atrodas
pirmajā trijniekā. Jāņem vērā, ka komandas ir ļoti stipras un profesionālas.
Nopietnākie konkurenti ir itāļi, franči, angļi, vācieši, kuri ir braukuši jau
gadu desmitiem. Komandu līmenī Latvija ir iesācēja, pastarīte.

Jānis Vinters (36 gadi, E1 Seniori klase)

— Vai tas, ka šoreiz startē Latvijas komandas sastāvā un
katrs jūs cīnāties arī komandu vērtējumā, uzliek papildus atbildību?

— Katrā ziņā par komandu
ir jādomā, tāpēc vien nebraukšu pa galvu un kaklu, uz maksimālo
rezultātu, jo šoreiz svarīgs ir katra braucēja finišs. Varbūt tās nebūs ļoti
augstas vietas, bet, galvenais, rezultātam ir jābūt stabilam, tad visi kopā
varam sasniegt ļoti labu vērtējumu komandu ieskaitē.

— Kurā vietā tu gribētu redzēt Latvijas komandu?

— Protams, pirmajā
vietā! Nav nekā neiespējama!

— Un individuāli?

— Arī pirmajā vietā.
Vienmēr gribas uzvarēt. Kad Polijā 2004. gadā bija Eiropas čempionāta fināls,
braucu pilnīgi bez ambīcijām un divos ātrumposmos man bija absolūti labākais
laiks, kopvērtējumā ieguvu ceturto vietu Eiropas čempionāta finālā. Viss var
gadīties.

— No trim testiem tev visnepatīkamākais šķiet kūdras tests. Kāpēc?

— Kūdras pļavas testa
trase ir ļoti viltīga. To ir jāpārzina perfekti, lai uzrādītu labu rezultātu.
Tā kā šogad tur notiek Eiropas čempionāts, tad šajā sezonā tur bija aizliegts
trenēties. Ceru, ka līdzjutēji un vietējie iedzīvotāji latviešiem būs labi
atbalstītāji un parādīs kādu labāk izbraucamu vietu, špūrīti!

Latvijas sportisti Eiropas
čempionāta enduro 3. posmā

E1 junioru klase:

Nr. 14 Kristiāns Evarsons

Nr. 25 Edgars Siliņš

E2/E3 junioru klase:

Nr. 113 Pēteris
Jaundžeikars

Nr. 114 Jānis Baunis

Nr. 115 Dainis Dambergs

E1 senioru klase:

Nr. 213 Einārs Vinters

Nr. 214 Madars Pureklis

E3 senioru klase:

Nr. 315 Lauris Ermanis

Nr. 316 Ģirts Ārstenieks

E3 senioru klase:

Nr. 411 Jānis Vinters

Nr. 412 Leons Kozlovskis

Nr. 413 Jurģis Bergs

Nr. 414 Andris Ušakovs

Nr. 415 Kaspars Lazdāns

Nr. 416 Jānis Rasmanis

Veterānu klase

Nr. 503 Artūrs Robežnieks

Nr. 510 Pēteris Sliede

Nr. 511 Ivars Telle

Nr. 512 Ivars Miķelsons

Nr. 513 Juris Deičmanis

Nr. 514 Vilnis Jenčs

Viesturs SAUKĀNS