Spītīgā Dakara
Dakaras rallijreida atcelšana vēl ilgi būs
šoks, ar kuru jāsadzīvo rīkotājiem, rūpnīcu komandām un privātbraucējiem, kuru
pulkā bija arī Latvijas auto un moto sportisti. Paraugoties Dakaras rallijreida
vēsturē, jāatzīst, ka sacensība allaž bijis skarbs piedzīvojums ne tikai
dalībniekiem, bet arī rīkotājiem.
Vēl ilgi tiks
spriedelēts par to, vai oficiālais Dakaras rallijreida versijas atcelšanas
iemesls – terorisms – bija vienīgais un īstais. Vēl ilgi sekas izjutīs
sportisti un komandas, kurām, piedaloties sacīkstē, bija jāpilda saistības ar
atbalstītājiem. Nauda paņemta, iztērēta, bet sanāca tikai labi apmaksāta
neliela ekskursija pa Lisabonu, kamēr tika izieta tehniskā komisija un
sportistu reģistrācija. Šīs sekas jūt arī Latvijas sportisti. No autobraucējiem
dzirdēta gatavība turpināt gatavošanos 2009. gada Dakarai, ja tāda būs. Toties
motobraucēju situācija neesot tik pārliecinoša.
Bijuši nejauki gadījumi
Dakaras piedzīvojumu
elementu allaž papildinājuši arī politiski un noziedzīgi blakus apstākļi.
Latvijas sportisti līdz šim jau stāstījuši par iespējamiem nemieriem
rallijreida ceļā, citi saka tiešāk: atsevišķās vietās Āfrikā notiek partizānu
karš. Pirms dažiem gadiem bijušas ar rallijreidu saistītu cilvēku nolaupīšanas,
ik pa brīdim kāds uzķēries uz mīnu lauku traģiskajiem pārsteigumiem. Pērn pirms
sacīkstes tika mainīts maršruts, lai pēc iespējas mazāk nemieru dēļ būtu
jāiegriežas Mali. Vēlāk ceļš uz šo valsti tika atcelts.
Kopā ar sportisku
traģēdiju statistiku kritušo skaits sacīkstē ir mežonīgs. Arī šā gada Dakaras
maršruts nemieru dēļ ilgi bija zem jautājuma zīmes. Pāris dienu pirms Jaunā
gada Mauritānijā tika nošauti franču tūristi. Tas vēl vairāk satricināja
pārliecību, ka rallijreidu gaida sarežģījumi, lai arī ir visai skaidrs, ka ne
šo četru dzīvību dēļ izcēlās vēlākā jezga. Rīkotāji sacīkstes atcelšanas dienā
skaidroja, ka saņēmuši tiešus draudus no Al-Quaeda
nemierniekiem. Dienu agrāk saspurojās Francijas valdība, liekot manīt, ka
rallijreida starts nesīs rīkotājiem sliktus laikus: ja ne no teroristiem, tad
politiski un ekonomiski grūtas dienas savās mājās Francijā.
Incidenti Dakaras 30
gadu vēsturē bijuši dažādi, taču nekad tik nopietni kā šoreiz. Problēmas sākās
līdz ar pirmo startu. Ceturtajā sacensības gadā 1982. gadā politisku nokrāsu
guva leģendārās britu premjerministres Margaretas Tečeres dēla Marka Tečera
pazušana. Viņš, būdams sporta ekipāžas pilots, arī viņa stūrmanis un mehāniķis
pazuda uz sešām dienām. Lai arī izrādījās, ka trio vienkārši apmaldījies un
Alžīrijas armijas pārstāvji viņu balto Peugeot
atrada 50
kilometru prom no pareizā kursa, šis gadījums sacensībai pievērsa
papildu uzmanību.
Upuru skaits — nezināms
Ik pa brīdim notika
smagas avārijas, kas postīja sportistu dzīves un karjeras. Traģēdija notika
1986. gadā, kad Mali teritorijā pēkšņas smilšu vētras laikā nogāzās
helikopters, kurā atradās žurnālisti un prominences. Piecu bojāgājušo pulkā
bija arī Dakaras rallijreida dibinātājs Tjerī Sabīns. 1988. gadā seši bojāgājušie.
Kāds no sportistiem Mali notrieca mazu meiteni, bet filmēšanas grupas
automobilis Mauritānijā aizsaulē aizsūtīja gan māti, gan meitu. Pārējie trīs
bojāgājušie bija franču sportisti, nositoties trīs atsevišķās avārijās.
Sportisti tika vainoti arī ugunsgrēkā, kas izcēlās un izraisīja paniku vilcienā
starp Bamako un Dakaru – bojā gāja vēl trīs cilvēki. Statistiku var turpināt,
un līdzīgu gadījumu skaitā diemžēl ir arī Māra Saukāna un Andra Dambja
pārdzīvotā traģēdija, kad viņu auto notrieca uz ceļu izskrējušu mauritāņu zēnu.
Speciālisti uzskata,
ka nav iespējams pateikt, cik cilvēku gājis bojā saistībā ar Dakaras
rallijreidu, jo incidentu ar vietējiem iedzīvotājiem bijis daudz. Ne visi ir
uzskaitīti, nav zināmi visu cietušo un bojāgājušo vārdi.
Šiem atsevišķi
notikušajiem incidentiem gandrīz katru gadu fonā bijušas bažas par kaut ko
lielāku un nopietnāku. Āfrika ir pilna ar nemierniekiem, kuriem ir savas
politiski militāras ambīcijas, turklāt pašu izvirzītu cēlo mērķu cīnītāju pulku
papildina arī bruņotas bandas – tuksneša pirāti. Viņi labi apzinās, ka sporta
tehniku un tehniskā atbalsta mašīnas apdzīvo ļaudis, kuriem līdzi ir materiālās
vērtības – nauda, tehnika, sadzīves lietas. Līdz ar to rallija dalībnieki
dažkārt kļuvuši par aplaupīšanu upuriem.
Dakara nav tikai melna
Taču šis stāsts nav
par to, cik Dakara patiesībā ir briesmīgs pasākums. Ierasts, ka tad, kad
Latvijas sportisti atgriežas mājās ar smaidiem, asarām un Dakaras rallijreida
pjedestāla figūriņām, šī sacensības daļa paliek otrajā plānā. Bijuši arī ļoti
jauki brīži, saistīti ar Āfrikas valstu īpatnībām. Otrajā Dakaras reizē tieši
ar Mauritānijas karavīru palīdzību mūsējie tika pie degvielas, lai izkļūtu no
bezizejas un sasniegtu finišu.
Šobrīd aktīvi notiek
spriešana par Dakaras rallijreida nākotni. Pesimisti apgalvo, ka šis
piedzīvojums līdz ar šā gada incidentu ir miris. Nelabie spēki, kas apturēja
Dakaru, šobrīd ir pārliecināti par savu uzvaru šoreiz un līdz ar to zina, kā
uzvarēt nākamreiz, ja viņiem tā sagribēsies. Sportistiem tiek piedāvātas
alternatīvas jau šogad. Sacensības Eiropā, pārbraucieni uz Āziju, kurus jau
piesaukuši Rīgas Rallijreidu komandas braucēji. Taču tas nebūs tas!
Jāpiekrīt Latvijas
sportistiem, kuri skaidro: ka Āfrika ir tik ļoti atkarīga no Dakaras
rallijreida, ka sacīkstes atcelšana var gandrīz izolēt šo kontinentu. Jānis
Āzis sacīja: „Viena no valstīm
tūristu informācijā skaidro, ka tai ir divi dabas parki un tās teritorijā
notiek Dakaras rallijreids. Tagad viņiem ir tikai divi dabas parki…"
Iespējams, ka
pirmajos mēnešos situācija ap Dakaras sacīkstes nākotni būs sabiezināta, bet
vasarā viss atgriezīsies sliedēs un
jau rudenī uzzināsim jaunu maršrutu – kaut kur pa akmeņiem, smiltīm un kāpām.
Viesturs Saukāns
