Strauji uzlēca. Un nekāpj lejā!

Latvijas rallija pilots Aivis Egle laikā no
2003. līdz pērnajam gadam sasniedzis četrus Latvijas rallija čempiona titulus
prestižajā N4 klasē. Visai iespaidīga statistika, turklāt arī šosezon no trim
aizvadītajiem posmiem tukumnieks kopā ar stūrmani Mārtiņu Jerumu uzvarējis
divus rallijus, bet vēl vienā guvis otro vietu. Pretēji skaļajiem panākumiem
meistars nav spilgtākā personība servisa zonā. Egle vienkārši dara savu darbu.Smags gadsLatvijas rallija
virsotnē Aivis Egle nonāca 2003. gadā, kad sasniedza pirmo čempiona titulu N4
klasē, startējot kopā ar stūrmani Juri Vilmani. Taču sākums ekipāžai rallijā
bija sarežģīts. Abi bija iesācēji. Ja vēl no stūrēšanas Aivis kaut ko saprata,
tad no pilota un stūrmaņa sadarbības – gandrīz neko. Reiz pat bijis tā – Juris
lasījis stenogrammu un Aivis prasījis, kas seko aiz tikko nosauktās un veiktās
līkumu sērijas, uz ko Juris atbildējis, ka pēc viņa pierakstiem posms jau
beidzies, kaut patiesībā vēl kilometrs ko braukt… Vai arī otrādi – stūrmanis
tik lasa, kaut finišs jau sasniegts.Caur smiekliem un asarām
nāca pieredze un rezultāti. Turklāt Aivis ar komandu strauji auga tehniskās
sagatavotības ziņā, sasniedza tādu līmeni, ka ne tikai sagatavoja
čempionautomobiļus, bet palīdzēja trasē nokļūt arī citiem.Sākās ar autokrosuRallijā Aivis ienāca ar
pamatīgu pieredzi, kā vadīt automašīnu un kā uzvarēt. 1997. gadā tukumnieks
debitēja Latvijas autokrosa čempionātā, turklāt tobrīd ar sen trasēs neredzētu
tehniku – vecu Moskviču. Gadā, kad
Latvijas kross bija gandrīz dalībnieku kopskaita virsotnē, Aivja uznāciens tika
uzskatīts par visai kuriozu. Taču skeptiķi kļuva arvien klusāki, kad Aivis
arvien biežāk parādījās vadošo braucēju pulkā. Togad aizmugures piedziņas
klases vairāk nekā 30 dalībnieku konkurencē tika sasniegta 11. vieta.1998. gadā un turpmāk
Aivis palika uzticīgs aizmugures piedziņas klasei. Togad viņš pārsēdās VAZ 2105 mašīnā un strauji ielēca līderu
pulkā – savā otrajā sezonā autosportā Aivis sasniedza Latvijas čempionāta bronzas
medaļu, vienā no sezonas septiņiem posmiem sasniedzot arī pirmo uzvaru. Sezonu
vēlāk sportists atkal mainīja tehniku – pārsēdās tobrīd populārajā Toyota MR2 automašīnā. Unikāli, ka šīs
uz ielām maz redzamās (ticiet, ja šādu auto redzat uz ielas, tā vienalga ar
lielu garantiju piedalās autosporta sacīkstēs, kaut standartauto versijā!)
pēkšņi kļuva populāras krosā un ir populāras joprojām. No 2000. gada, kad šis
modelis guva pirmo Latvijas krosa titulu, Toyota
MR2 uzvarējusi piecas reizes, bet, ja kāds arī japāņu modeli uzveicis, tas
vienalga bijis medaļnieku pulkā.1999. gadā – Aivja
pirmajā sezonā pie MR2 stūres –
sperts vēl viens solis uz priekšu. Iepriekšējā gada bronza pārvērsta sudrabā,
sezonas laikā sasniegta vēl viena uzvara. Taču absolūtu nežēlību pret
konkurentiem Aivis demonstrēja 2000. gadā – tieši viņš kļuva par pirmo Latvijas
sportistu, kas valsts čempiona titulu sasniedza ar Toyota MR2. Septiņos posmos četras uzvarētas sacīkstes. Turklāt
paralēli gūtas čempionāta medaļas arī rallijkrosā, labi rezultāti autokrosa
Baltijas čempionātā… Nebija šaubu, ka Aivis Egle ir spēcīgs, talantīgs
braucējs.Debija rallijā – smieklīga, bet ar tituliemLīdz ar panākumiem
krosā Aivis nolēma ķerties pie rallija. Pirmās pāris sezonas bija šķietami
daudzsološas – 2003. gadā sasniegts pirmais tituls.Panākumi sasniegti
laikā, kad Latvijas rallijā sāka nedaudz apsūbēt leģendārā Ivara Caunes
karjeras spožums, toties pilnā sparā izpaudās Ivara Vasaraudža talants,
savukārt pāris gadus līdzjutējus ar lielisko sniegumu priecēja Matīss Mežaks,
turpat arī ekstravagantā ekipāža Jānis Vorobjovs/Guntis Ervalds. Šajā kompānijā
ienāca Aivis, neslēpjot, ka viņa iepriekšējā pieredze krosā, arī čempiona
tituls, tika uztverts ar vīpsnu. Tikai vēlāk Māris un Andis Neikšāni, Raimonds
Strokšs, Mārtiņš Svilis, Zigurds Kalniņš un citi demonstrē, ka dubļu un grunts
zinības dod ļoti daudz.Pēc 2004. gada Aivis
pārtrauca sadarbību ar Juri Vilmani – izjuka duets, kurš, likās, darbojās
perfekti. Toreiz Juris sacīja, ka vēlas samazināt dzīves tempu attiecībā uz
autosportu. Līdz ar to 2005. gada Latvijas rallija čempionātu Aivis uzsāka ar
pieredzējušo stūrmani Normundu Aizkalnu. Faktiski pirmo reizi Eglem blakus bija
speciālists ar pieredzi – lai cik laba un produktīva bija sadarbība ar Vilmani,
Aizkalnam bija ko ziņot tobrīd divkārtējam čempionam. Egle un Aizkalns pirmajos
posmos ziemā arī neslēpa, ka joprojām cenšas pieslīpēties, taču ar katru
ātrumposmu atzina, ka lietas iet uz labo pusi. Tā varētu būt – arī 2005. gads
noslēdzās ar Latvijas čempiona titulu!No šiem trim
čempiontituliem Aivim katrs nāca citādāk – viens smagā cīņā, otrs pārliecinoši,
citā bija vairāk veiksmes. Taču nav šaubu – ja pirmo uzvaru var norakstīt uz
sakritību, otro – uz zināmu likumsakarību, tad trešais čempiontituls pēc kārtas
nozīmē, ka sportists ir labākais savā sporta veidā, savā klasē.Zvaigzne noriet?Dažādu apsvērumu dēļ
Egles un Aizkalna lidojums pēc uzvarām apsīka. Ekipāža bija zaudējusi asumu, braucieni
īsti nepadevās. Aivis vairs nebija visiem priekšā braucošs čempions, bet viens
no tiem, kas salasa punktus, kurus atstāj līderi. Ekipāža izslīdēja no
trijnieka, dramatisko 2007. gada čempionātu pabeidzot ceturtajā vietā. Pēc šīs
sezonas noslēdzās arī Aivja sadarbība ar Normundu.Ļoti bieži sportā novērots,
ka lieliem čempioniem ir ievērojams panākumu birums, taču, kad vienā brīdī tas
beidzas, zvaigzne izdziest. Sportists turpina cīnīties, viņš apmeklē visas
sacīkstes, šķietami dara visu, kā nākas, taču ir kāds bariņš ar konkurentiem,
kas visu dara ātrāk, labāk, pareizāk, veiksmīgāk. Un meistars paliek aiz
viņiem. Vienu gadu, otru, trešo. Pēc 2005. gada titula un nākamo sezonu
atslābuma likās, ka Egle nonācis šajā pensionāru fāzē. Daudzi prognozēja, ka no
favorīta Aivis kļuvis par vienkāršu dalībnieku, kurš pagarina pieteikumu
sarakstu.Iespēja, kuru izmantojaTad nāca 2008. gads.
Ekstravagantie Jānis Vorobjovs un Andis Neikšāns ātri kļuva par galvenajiem
favorītiem – viņu principiālais duelis bija sācies jau gadu iepriekš, visi
pārējie palika ēnā.Taču kauliņi sāka
krist par labu Aivim Eglem, kurš stūrmaņa krēslā bija iemānījis Mārtiņu Jerumu.
Starp citu, tieši jauns stūrmanis situācijā, kad jau tā divus gadus nebija
izdevies cīnīties par augstām vietām kopvērtējumā, šķita vēl viens iemesls
nospriest, ka Egli ar medaļu kaklā diez vai redzēsim.Vorobjovs un Neikšāns
savā cīņā bija aizrāvušies tik ļoti, ka pērnās sezonas beigās abus pilotus
pārsteidza rallija Kurzeme tehniskā
komisija. Tā, kā arī vēlākie apelācijas procesi atņēma abiem līderiem sasniegtos
augstos rezultātus priekšpēdējā posmā. Egle un Jerums izrādījās šī rallija
uzvarētāji – viņu kopīgi sasniegtā pirmā uzvara. Liekas, tajā brīdī Aivis
dabūja morālo spērienu. Lai arī uzvara bija visai līdzīga dāvanai, tā pavēra
ceļu uz čempiontitulu un uz pēdējo posmu – ralliju Latvija 2008 – Egle/Jerums bija pilntiesīgi titula pretendenti.
Kopā ar Vorobjovu un Neikšānu.Liekas, Aivis veica
vienu no saviem gudrākajiem, pareizākajiem un labākajiem rallijiem. Pēc pirmās
dienas ekipāža bija visai necilā 11. pozīcijā absolūtajā vērtējumā. Vorobjovs
bija vēl zemāk, taču to ietekmēja tehnikas defekts dienas pēdējos posmos. Savukārt
Neikšāns bija uzņēmis pamatīgu tempu un bija galvenais favorīts uz titulu. Taču
sestdienas vakarā Andis saņēma minūtes sodu par nepareizi veiktu trasi…Perfekts fināls, lielisks turpinājumsOtrajā dienā lidoja
gan Vorobjovs, gan Neikšāns. Pirms sezonas pēdējā ātrumposma visi trīs bija 15
sekunžu robežās, bet tas, kurš gūtu uzvaru sacīkstē, visticamāk uzvarētu arī
čempionātā. Rezultāts: Andis nieka sešus kilometrus garo trasi nolidoja
mežonīgā ātrumā, taču Egle bija tieši tik ātrs, lai Neikšānam būtu priekšā
rallija gala rezultātos. Savukārt Jānis, braukdams uz visu banku, sacīksti
pabeidza ar kūleni. Egle un Jerums – čempioni!Negaidītais tituls veicinājis
lieliskus rezultātus arī šīs sezonas sākumā, ekipāža ir gluži vai spārnos.
Turklāt pamainījusies arī abu konkurentu sportiskā dzīve – Andis Neikšāns
pievērsies pasaules čempionātam, uzvarot tikai pirmajā posmā Lietuvā, bet
pārējos nestartējot (pat Andis atzina, ka uzvara pienākusies Eglem – Aivis
daudz zaudēja vienā no ātrumposmiem, būdams spiests apstāties pie divām
lietuviešu ekipāžām, kas aizšķērsoja trasi). Savukārt Jāņa Vorobjova sezona
sākās visai stīvi – izstāšanās Lietuvā un zaudējumi Eglem Gulbenē un Somijā.
Čempionāta vidū Eglem un Jerumam ir labs punktu krājums. Aivis Egle atkal ir
virsotnē!Viesturs SAUKĀNS

FOTO

Nr1+Nr2

Pēc piektā? Aivis Egle, kurš nobaudījis jau četrus Latvijas čempiontitulus
rallijā plus vienu krosā, lieliski sācis 2009. gada sezonu – no 33 iespējamiem
kopvērtējuma punktiem sasniegti 30

Nr3

Pārsteidzošais. Negaidītākais Aivja Egles (pa labi) Latvijas
čempiona tituls sasniegts pērn – pēc vājām iepriekšējām sezonām, pirmajā
sadarbības gadā ar stūrmani Mārtiņu Jerumu

Nr4

Zēns no laukiem. Aivis Egle, atšķirībā no vairākiem
konkurentiem, nekad nav bijis pleibojs, nekad nav sprēgājis ar skandaloziem
izteikumiem vai piedzīvojumiem. Taču ar četriem tituliem sešās sezonās viņš
ieguvis līdzjutēju un konkurentu respektu

Visas foto:
Zigismunds Zālmanis (Nikon)