Ugunis pusceļā…

Viņi vēl mācījās
Liezēres pamatskolā, kad jau spēja uzvarēt Latvijas čempionāta posmā motokrosā
blakusvāģu klasē. Pat stāvot uz goda pjedestāla zemākajiem pakāpieniem, vīri,
kurus abi puikas bija pārspējuši, izskatījas galvas tiesu garāki. Arī šogad
Jānis un Lauris Daideri, izcīnot pasaules čempionāta bronzas medaļas, uz
pjedestāla bija jaunākie.

Sīkstums un
bronza

2005. gadā savu
pasaules čempionāta (PČ) debijas sezonu, kurā vecākajam brālim bija tikai
divdesmit gadu, jaunākajam – astoņpadsmit, Daideri beidza ar 24. vietu.
Nākamajā gadā viņi jau finišēja divpadsmitie, aizpērn – desmitie, pērn –
astotie un šogad, pirmo reizi karjerā uzvarējuši divos PK posmos, kāpa arī uz
kopvērtējuma pjedestāla.

Bet PČ bronzas
motocikls ar jaunu KTM motoru un WMC rāmi pārdots šveiciešiem, lai atdotu
parādus. Aizņēmums bija nepieciešams, lai sacīkšu tehniku sagatavotu tieši
finiša posmiem. Ieguldījumi attaisnojās, jo tika gūti lielākie panākumi brāļu
karjerā, pie kuriem pieskaitāma arī trešā vieta Eiropas Nāciju kausa izcīņā
komandām. Pagaidām Daideru rīcībā ir tikai viens aizpērnās sezonas braucamais.

Tomēr Daiders
team, kuru veido abu puišu tēvs un treneris Arvīds Daiders, mehāniķis Jānis
Strēlnieks un menedžeris Anatolijs Abramovs, skumju asaras netecina. Šiem
vīriem tas vispār nav raksturīgi. Viņi kā jau liezērieši pieraduši, ka dzīvē
nepieciešams sīkstums, ka vispirms var paļauties tikai uz sevi. Komandai ir
tikai viens liels atbalstītājs – Latvijas Valsts meži. No inventāra
Daideri, lai arī kļuvuši par pasaules elites braucējiem, gandrīz neko nedabū
par velti vai vienīgais ieguvums – riepas, rezerves daļas, Kenny sacīkšu
ekipējums ar atlaidēm. Jā, paldies Ape motors, kas dod Motul eļļas.

Mocis diviem

Lauris jau trīs
gadus dzīvo Bērzkrogā pie draudzenes, Jānis – pie savējās Madonā. Abi rudeņos
vai katru dienu tiekas nosacītā pusceļā – tēva garāžā dzimtajā Liezērē, kas gan
tuvāka Madonai.

Ekipāžas pilots ir
jaunākais brālis Jānis. "Kad sākām braukt, Jānis kā jau jaunāks mazliet
raustījās no kantēšanas," nokļūšanu blakusvāģī skaidro Lauris.
"Stūrēt ir drošāk!" piebilst Jānis. "Zini, ko dari un pats par
sevi atbildi. Kulbā kāds cits par mani atbild."

Tomēr ekipāžas
galvenais runasvīrs ir vecākais brālis, kurš skaidro, kāpēc abi no Liezēres
devušies uz Priekuļiem: "Tikai sporta dēļ. Tur ir biatlona bāze, ej un
skrien vai slēpo." Bet ne jau biatlona vai distanču slēpošanas dēļ brāļi
nonāca sportā.

"Tētis nopirka
moci," atbilde ir pašsaprotama. Kaut gan pirms tam jau bijis mopēds, java,
ižiņš… "Pēc tam paši pa kluso, nevienam nezinot, vēl panoniju
nopirkām," nosmej Lauris.

Pirmos motokrosus
blakusvāģu klasē brāļi taisījuši pa mājas pļavu ar emku. "Man pat kājas
līdz pedāļiem īsti nesniedzās," piebilst jaunākais Daiders – Jānis. Cik
tad pašiem toreiz bija gadu? "Nu, man tā ap desmit," precizē Jānis.
Turklāt pļavas mačos pie dzimtas mājas Vidusdzedonēm
ap 6 km no Liezēres centra uz starta stājušās pat trīs emkas – pamatskolnieku
motokrosā piedalījies vēl arī dažs klasesbiedrs.

Brāļu tēvs, kārtīgs
dzelžu vīrs, Liezēres mehāniķis Arvīds Daiders savā jaunībā par motokrosu
varējis tikai sapņot. Toties puikām 1999. gadā nopircis lietotu, bet īstu 500
kubikcentimetru sacīkšu KTM ar blakusvāģi. Vecākajam dēlam Laurim tad vēl
nebija pat piecpadsmit. Vai lauku puikas var sapņot par kādu vēl varenāku
mantu!?

Uz Priekuļu
tehnikumu mācīties abi tomēr devušies ne gluži tikai sporta dēļ, bet arī, lai
mītu tēva taku. Kopīgās lietas labad Jānis pat nevarējis pabeigt dzimto
Liezēres skolu, pēc 8. klases bijis jādodas līdzi Laurim un diploms par
pamatizglītību jāiegūst Priekuļu vidusskolā, jo ko tad tur brālis viens
tehnikumā darīs. Uz Daideru moča vieta ir diviem! Starp citu, Priekuļos pie
puišu fiziskās sagatavotības tā nopietni ķēries pazīstamais gargabalnieks Jānis
Mičulis.

Serģa svētība

Šāgada lauerāti
Daideri tikai pērn atsevišķos PČ braucienos divas reizes iekļuva labāko
trijniekā. Likās jau, ka pirmā lielā triumfa diena būs Latvijas Grand Prix izcīņā
Zelta zirga trasē Ķegumā. Pirmajā braucienā Daideri finišēja trešie,
otrajā kopvērtējuma uzvarai pietika ar piekto vietu, kurā arī puiši turējās
līdz… salūza amortizatora atsaite.

Šogad Ķegumā
Daideri pirmajā braucienā atkal finišēja trešie un otrajā… atkal izstājās,
šoreiz jau pašā startā pārlūza virzulis. "Par motoru atbild braucējs, eku,
viņš!" Lauris norāda uz jaunāko brāli. "Viņš pie stūres to vairāk
izjūt un kopā ar mehāniķi vai tēvu arī labo, es vairāk pa kulbu dzīvojos."

Bet Laura balsī
nemana ne mazāko pārmetuma ēnu. "Tāds ir motosports," viņš tikai
novelk. "Tajā dusmas neko nepalīdz. Vienmēr kaut kas lūzīs. Jādomā uz
priekšu, ko darīt, lai tas notiktu retāk."

Pie pirmās PČ posma
uzvaras Daideri tika tikai aizvadītās vasaras beigās Igaunijā, toties tūlīt pēc
tam viņi skaisti paņēma arī Francijas Grand Prix.

"Esam daudz mācījušies
no Kristera," Serģa labvēlīgo attieksmi abi brāļi uzteic vienā balsī. Pie
Daideriem nonācis arī pieckārtējā pasaules čempiona iepriekšējais ceļojumu buss
– būtībā milzu furgons, kas kādreiz bijis refrežerators un kurā tagad ir gan
guļamvietas, gan virtuve un pat remontdarbnīca. Ar šo sudrabaino motobraucēju
riteņmāju Daideru puikas ap cīruļu laiku pazūd no Latvijas. Parasti, lai dotos
uz Itāliju, kur jau agrā pavasarī treniņiem pieejamas vairākas un dažādas
trases.

Kā būs šogad? Bažas
ievelkas brāļu vaigos. Vai lielākais atbalstītājs Latvijas Valsts meži varēs
turpināt palīdzēt Liezēres mežu puikām daudzināt Latvijas vārdu pasaulē?
Skaidras atbildes vēl nav.

Pirms cīruļu
laika

Distanču slēpošanā,
kurā brāļi nesmādē pat dalību Latvijas čempionātos, abiem nepatīkot ledainas
trases. Motobraukšanā – dubļainas.

Motokross esot gan
fizisks, gan tehnisks sporta veids. Viens brauciens ilgst apmēram 35 minūtes.
"Tas ir tāpat kā Priekuļos smagajā Sauleskalna aplī ar pilnu klapi 15
kilometrus noslēpot," salīdzina Jānis. "Motokrosā atpūsties var tikai
lidojumos pāri tramplīniem." Bet tie ilgst labi ja dažas sekundes… Puiši
nosmejas. Laurim mazāk darba mīkstajās trasēs: "Vienīgi uz rokām ļoti
daudz jāstrādā. Visvairāk trenējam izturību un pēc Ivara Čākura programmas
atsevišķas muskuļu grupas. Piemēram, muguru."

Patlaban abi divas
reizes dienā slēpo savā tradicionālajā decembra treniņnometnē Zviedrijas
ziemeļos. Fiziskās kondīcijas uzlabošanai rudenī un ziemā tiekot veltīta
cienījama uzmanība. "Bet vasarā vienmēr izrādās, ka vajadzēja strādāt vēl
vairāk," nosmej Lauris.

Paēdināt un
paēst

Blakusvāģu klasē
motora tilpums atļauts līdz pat 1000 kubikcentimetriem. "Bet tad arī pats
mocis būs smags," iebilst Lauris. "Cietajās trasēs tāda jauda ir
nevajadzīga, savukārt dubļu gonkās mocis spolēs, bet uz priekšu neies,"
turpina Jānis. "Mums tādus motorus nemaz nebūvē." Lielākoties
braucēji izmanto 650-700 kubikcentimetru motorus.

Kas jāizdara, lai
nākamgad kļūtu par pasaules čempioniem? "Visam jāsakrīt," vērtē
Lauris. "Jābūt labai fiziskajai kondīcijai, kārtīgai tehnikai, pareizām
riepām un vēl veiksmei."

Kurā punktā brāļi
ir vājākie? Daideri brīdi domā, un pirmais ar garu "Nū-ū…" atkal
iesāk vecākais: "Tehnika arī mums nemaz nav tik slikta. Drīzāk nav ko likt
tajā iekšā. Zinām, ka vajadzētu mainīt virzuli, bet mums tā vienkārši nav,
nevaram atļauties nopirkt. Viens paredzēts 30 motostundām. Šogad nobraucām
110."

"Principā uz
sacensībām jādodas ar trim motoriem," turpina Jānis. "Ja sacensībās
kas notiek, piemēram, kārbai, motoru nejauc ārā, bet nomaina visu un pēc tam
remontē bojājumu. Mums dažkārt ir tikai viens motors, jo pārējie jau nobraukti.
Jauns ar visu tjūningu maksā ap 7000 eiro."

Bet ne jau tikai
mocis vien jābaro, pašiem arī kaut kas jāēd! "Pārtiekam no sacensībās
gūtajām prēmijām," paskaidro Lauris. "Nav jau tās nekādas
lielās," piebilst Jānis. "Šogad uz pusi mazāk – par uzvaru braucienā
300 eiro katram. Vēl kaut ko samaksā par to, ka esam kvalificējušies
startam."

Nākamā starta diena
zināma – 2010. gada PČ sāksies 5. aprīlī Nīderlandē. Katru sezonu vajadzīgs
jauns mocis. Vienkārši rāmis ilgāk netur, materiāls fiziski nogurst. Tāpat
vēlami trīs motori, vismaz 70 riepas (katram braucienam jauns pāris, blaķenes
ritenis tā nenodilst). "Un pašiem jābūt kaujai gataviem," punktu
runai atkal pieliek vecākais brālis.

Pagaidām uguntiņas
brāļu acīs nedziest…

Dainis CAUNE

Jānis Daiders

motobraucējs

Daiders team, pilots

Dzimis:1986. gada 14. martā Ērgļos

Izglītība: 8 klases Liezēres pamatskolā, 9. klase
Priekuļu vidusskolā, Priekuļu Lauksaimniecības tehnikums

Sportā: kopš 13 gadu vecuma, trenējies arī karatē

Treneris: Arvīds Daiders

Ģimenes
stāvoklis: neprecējies, ir
draudzene

Vaļasprieki: distanču slēpošana, kross, futbols

Lauris Daiders

motobraucējs

Daiders team, kantētājs

Dzimis: 1984. gada 2. oktobrī Ērgļos

Izglītība: Liezēres pamatskola, Priekuļu
Lauksaimniecības tehnikums

Sportā: kopš 15 gadu vecuma, trenējies arī karatē

Treneris: Arvīds Daiders

Ģimenes
stāvoklis:            neprecējies, ir draudzene

Vaļasprieki:  distanču
slēpošana, kross

Lielākie
sasniegumi: pasaules
čempionātos 3. v. (2009.), 8. v. (2008.), 10. v. (2007.), 12. v. (2006.), 3.
vieta Eiropas Nāciju kausa izcīņā (2009.), vairākkārtēji Latvijas čempioni