Uzvarētājs ar segvārdu — Darbs
Noslēgusies OKartes Autosporta akadēmijas debijas sezona. Zināms pirmais uzvarētājs — 22 gadus vecais Mārcis Ķenavs izrādījās labākais no vairāk nekā 50 jaunajiem autosportistiem, par ko saņēmis iespēju 2012. gadā startēt pilnībā apmaksātā Latvijas rallija čempionāta sezonā ar akadēmijas piešķirto Ford Fiesta R2 automašīnu. Projekta, kurā piedalās 14—23 gadus veci sportisti, un arī jaunā uzvarētāja galvenais mērķis ir starts pasaules autorallija čempionātā.
Jaunā Latvijas rallija cerība Mārcis Ķenavs sarunā bieži lieto vārdu darbs.
Viņš šogad aizvadīja spilgtu sezonu, sasniedzot otro vietu Latvijas rallijsprinta čempionāta 1600 klasē. Zināmā mērā šī otrā vieta ir zaudējums, jo sezonas gaitā viņš, kopā ar stūrmani tēvu Armandu Ķenavu bija kopvērtējuma līderis. Ceļu pēc čempiontitula apturēja tehnikas defekts priekšpēdējā posmā — rallijā Kurzeme 2011. Tomēr Mārcis šobrīd atzīst, ka prieks par uzvaru akadēmijā ir lielāks nekā niknums par zaudējumu čempionātā.
OKartes Autosporta akadēmijas finālā iekļuva 11 dalībnieki, bet superfinālā, kurā tika noskaidrots uzvarētājs, tika Ķenavs, standartauto sacensību braucēji Kārlis Nebars un Kristaps Feldmanis, krosa braucējs Reinis Nitišs un rallisti Valts Zvaigzne un Ralfs Sirmacis.
— Uzvarēji OKartes Autosporta akadēmijā, būdams viens no aptuveni 50 dalībniekiem. Pārsteigums?
— Lielā mērā jā, jo konkurenti bija ļoti spēcīgi un pieredzējuši autosportisti. Tomēr nepeldēju pa straumi, šī uzvara ir ļoti smaga darba rezultāts, es un mana komanda daudz paveicām, lai spilgti startētu akadēmijas pusfinālos un finālā. Par saviem superfināla konkurentiem biju visai drošs — mani pieņēmumi un prognozes lielā mērā sakrita ar žūrijas vērtējumu. Domāju, ka superfinālā tiešām piedalījās stiprākie šā projekta dalībnieki.
— Ieguvi pirmo vietu un Ford Fiesta nākamajam gadam, vai ir arī kāds nemateriāls rezultāts?
— Ieguvu tramplīnu, lai attīstītos tālāk. Šī uzvara nodrošina tikai iespēju gadu teorētiski nesatraukties par savu startu Latvijas čempionātā. Ne vairāk. Šī uzvara noteikti daudz palīdzēs, taču neko negarantē. Tagad tikai sāksies īstais, smagais, nopietnais darbs — treniņi un finansējuma meklējumi turpmākai karjerai. Arī sarunā ar OAA vadītāju Dainaru Dambergu runājām, ka mērķis — pasaules rallija čempionāts — nepavisam nav sasniegts, un šobrīd jāatrod laiks naudas meklēšanai, treniņiem un izaugsmei. Taču šī uzvara, pieļauju, būs palīgs manās tālākajās darbībās.
— Ir uzvara, ir mašīna. Kāda būs tālākā procedūra?
— Tiksimies ar Dainaru Dambergu, izrunāsim līguma nosacījumus, uzzināšu, ko drīkstu, ko — nedrīkstu. Tālāk darbs treniņos, līdz janvāra beigās vai februāra sākumā esmu uz starta rallijā Sarma 2012. Šie būs smagi mēneši!
— Visticamāk nepārsteigsi, ja prasīšu — kurš būs tavs stūrmanis?
— Zini — pārsteigšu! Līdzšinējais stūrmanis — tēvs —, bet labprāt dotu šo vietu kādam jaunākam, motivētākam un, iespējams, bagātākam sportistam. Arī šis būs smags papildu darbs. Tas būs, kā atrast jaunu draudzeni — jācer, ka atradīsies daudzsološi kandidāti stūrmaņa amatam. Skaidrs, ka tam jābūt cilvēkam, ar kuru ir perfekta saprašanās un iespējama veiksmīga ilgtermiņa sadarbība, kurš pats vēlēsies strādāt un sasniegt augstākos mērķus. Skaidrs, ka šobrīd autosports vairs nav mans hobijs, tagad tam jākļūst par dzīvesveidu. Šādai pieejai ir jābūt arī labajā pusē sēdošajam. Protams, tik laba sadarbība, kāda ir ar tēvu, diez vai būs iespējama. Taču uz to jātiecas. Ja šādu stūrmani neatradīšu, tad, protams, ekipāžas sastāvs nemainīsies.
— Kā sākās tava autosportista karjera?
— Tēvs startēja kartingā, šosejā, dažādās orientēšanās sacensībās. Tad iegādājās rallijsprinta mašīnu, ar kuru veselu gadu startēja sacīkstēs, pēc tam iedeva pamēģināt arī mums — man un vecākajam brālim Mikam. Izrādījās, ka mēs spējam būt ātrāki par viņu! Tika nolemts, ka mums jāķeras pie rallijsprinta. Miks nedaudz pamēģināja, taču pameta autosportu, bet es sāku braukt kopā vienā ekipāžā ar tēvu. 2006. gadā jau bijām čempioni rallijsprinta (tolaik — minirallija) čempionāta Road klasē. Interesanti, ka togad šai klasei bija pirmais čempionāts, bet šogad — pirmā OKartes akadēmija, gadās būt pirmajam!
— 2011. gads ārpus OAA. Zaudētais rallijsprinta čempiontituls — sarūgtinoši?
— Kopš pagājušās sestdienas vairs ne! Protams, cerējām uz pirmo vietu, bijām tai ļoti tuvu, taču tehnika ir tehnika. Pēc priekšpēdējā posma Kurzemē jau bija skaidrs, ka mūsu izredzes ir minimālas. Pārāk nepārdzīvojām, jo jau tobrīd OAA projekts bija svarīgāks. Protams, būtu izcili, ja būtu arī čempiona tituls, bet — nav.
— OAA projektā nākamgad viss sāksies no jauna. Palika daudz jauniešu, kuri netika finālā, superfinālā, neuzvarēja. Kāds ir tavs padoms viņiem?
— Obligāti jāmēģina vēlreiz tiem, kas mēģināja šogad, un jādebitē tiem, kuri pirmajā reizē to nedarīja! Pieredze, ko dod šis projekts, ir neizmērojama. Katru dienu Ivars Caune trases malā nestāvēs, lai vērotu tieši manu braukšanu un vēlāk būtu gatavs privātā sarunā stāstīt par manām kļūdām. Šādas iespējas dzīvē var arī vairs nebūt. Tajā pašā laikā arī pašiem sportistiem ir cītīgi jāstrādā, jācīnās par šo uzvaru. Žūrija tāpat vien pirmo vietu nepiešķirs.
— Jau minēji maģisko trīs burtu kombināciju WRC kā savu mērķi. Tiešām redzi sevi pasaules čempionātā?
— Visas manas turpmākās darbības būs ar mērķi nokļūt pasaules rallija čempionātā, WRC Academy programmā. Darīšu visu, lai 2013. gadā man būtu šāds starts!
Mārcis ĶENAVS (Liepāja)
Students, rallijsprinta autobraucējs
Vecums: 22
Nodarbošanās: Mācās RTU
Sasniegumi: Latvijas čempions minirallijā Road klasē 2006. gadā; autosporta meistara kandidāts; Latvijas vicečempions rallijsprintā 1600 klasē 2011. gadā, Junioru kausa ieguvējs 2009. un 2011. gadā; 1. vieta 1600 klasē rallijsprintos Aizpute 2008, Latvija 2010, Sarma 2011; 2. vieta 1600 klasē rallijsprintos Sarma 2008, Sarma 2009, Kalnamuiža 2011, Jēkabpils-Madona 2011, Gulbis 2011, Latvija 2011; 3. vieta 1600 klasē rallijsprintā Kurzeme 2010
IESPĒJAS ARĪ SEKOTĀJIEM
Ķenavs tika izvēlēts par uzvarētāju pēc superfināla, kurš parādīja, ka uz pirmo pozīciju pretendē arī Kārlis Nebars. Pārējie sportisti superfinālā tomēr šķita ne tik gatavi augstākajai balvai.
Nebars līdz šim bijis izcils standartauto sacensību braucējs, uzvarot ziemas sprintā un supersprintā, perfekti pārvaldot gan pilnpiedziņas, gan — kā šogad noskaidrojās — arī priekšpiedziņas auto. Interesanti, ka divos superfināla braucienos Nebars sasniedza vienādu rezultātu ar Ķenavu.
Kārļa galvenā problēma ir fakts, ka šī bija viņa pēdējā iespēja startēt OAA, jo nākamgad viņš būs par vecu šim projektam. Bija arī daudz minējumu par to, kas notiks, ja Nebars uzvarēs šogad — Latvijas līmenī viss būtu kārtībā, pie izdevības tiktu sportists, kurš tiešām to būtu pelnījis. Taču problēmas sāktos ar startiem starptautiskajā akadēmijā — arī tai Kārlis jau būtu par vecu. Tomēr jebkurā gadījumā līdzjutēju apziņā Nebars nav šāgada pirmais zaudētājs — viņš ir viens no diviem uzvarētājiem, vienīgi nesaņēma par to balvu.
Nedaudz pārsteidza Ralfs Sirmacis, kurš, būdams ļoti ātrs pirms debijas rallijā, šogad veiksmīgi startēja Latvijas rallija čempionātā, un labu rezultātu kopvērtējumā iznīcināja vienīgi pāris tehnikas defektu. Būdams priekšpiedziņas automašīnas pilots, viņš nevarēja konkurēt ar Ķenavu un Nebaru, tāpēc palika trešais, par mata tiesu apsteidzot autokrosa un rallijkrosa talantu Reini Nitišu.
Nebaram un Sirmacim zaļā Fiesta nav zudusi — viņi kā godalgotu vietu ieguvēji saņems 50% finansējumu startam nākamā gada Latvijas čempionātā ar šīm pašām mašīnām. Vērosim, kāda būs abu braucēju stratēģija — Nebaram arī atlikušie 50% ir jāatrod, savukārt Sirmacim šķietami jau ir iestrādes un, cik nojaušams, tehnikas maiņa bija paredzēta arī bez OAA palīdzības.
Bet arī Reinis Nitišs īpaši nebēdā. Pastāv iespēja, ka viņš turpinās ceļu rallijkrosā un jau nākamgad varētu debitēt Eiropas čempionāta Super 1600 klasē.
Piekto vietu superfinālā izcīnīja Valts Zvaigzne — šogad rallijā iespaidīgi debitējušais mārupietis tika uzskatīts par vienu no OAA favorītiem. Taču, ja pieņemam Valta uzvaru, būtu zināma pretruna — Zvaigzne lieliski sācis karjeru pie pilnpiedziņas mašīnas stūres, tāpēc formāli OAA ar savu priekšpiedziņas tehniku būtu gandrīz kā solis atpakaļ. Vienīgi, ja runa ir par augstākajiem mērķiem, tad šis būtu solis atpakaļ, lai veiksmes gadījumā spertu divus soļus uz priekšu.
Nedaudz žēl, ka superfinālā sestajā vietā palika Kristaps Feldmanis. Šis jaunietis bija pilnīgs šoks visa šā projekta laikā. Vienkāršais puisis no Balvu rajona Rugājiem, praktiski bez autosporta pieredzes, gluži vai apbūra ar savu talantu un cilvēciskajām īpašībām. Oficiāli rezultāti netiek publiskoti, bet no runām nojaušams, ka Feldmanis finālu, kurā bija jāstartē ar savām mašīnām, noslēdzis kā pārliecinošs līderis. Stāvot blakus vienam no vērtētājiem, bija redzams, ka šis speciālists Kristapa braukšanu vēro nevis kā kritiķis, bet gan kā interesantas, aizraujošas izrādes skatītājs.
Diemžēl superfinālā, kurā visiem bija jāstartē ar Fiesta R2, Feldmanis izdzisa — viņš, šķiet, pārāk respektēja uzstādījumu nesasist mašīnu un nepieļaut kļūdas. Bija redzams, ka šī priekšpiedziņas mašīna tomēr bija pārāk liels šoks mazpieredzējušam sportistam. Taču Feldmanis noteikti būs spēks, ar kuru jārēķinās, ar vai bez OAA krāsām uz mašīnas.
Viesturs SAUKĀNS
