Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Jauno spožā ūdens bilance

Tehniskie
sporta veidi vienmēr aizrāvuši puikas. Ātrums uz ūdens vilina jaunos censoņus
dažādos Latvijas novados izvēlēties ūdensmotosportu, kurā mūsējo vārdi zināmi
ne tikai F-1 un F-2 konkurencē. Šogad latviešiem vissekmīgāk veicies tieši
jauniešu motorlaivu JT-250 klasē, kurā izcīnīti abi prestižākie tituli. Par
pasaules čempionu kļuvis Toms Smilškalns, Eiropas zeltu izcīnījis Ivo Egle.

 

 

Jauniešu
laivu klase nav tik astronomiski dārga, lai pat šajos grūtajos laikos nevarētu
sportot. Labākās jauniešu laivas attīsta aptuveni 80 km/h lielu ātrumu, un tas
nav maz. Ūdens sacīkšu laikā nekad nav gluds kā asfalts, sniedzot pavisam
ekstrēmas izjūtas. Tieši tas pievelk puikas, kuri gatavi riskēt un pierādīt
sevi konkurencē ar tādiem pašiem vienaudžiem. Latviešiem tas izdodas, un
jaunatnes klasē neviena cita valsts šogad nevar lepoties ar tādiem panākumiem.
Lielākie ūdensmotosporta centri ir Liepājā, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā un
Jūrmalā. Pasaules čempions JT-250 klasē sešpadsmitgadīgais Toms Smilškalns ir
no Bauskas, bet Eiropas čempiona Ivo Egles, kas ir par gadu jaunāks, dzimtā
puse ir Alūksne.

Sasniegtais
ir pašu braucēju, viņu vecāku un padomdevēju nopelns. Jāuzsver, ka savulaik
tālredzīgu programmu izstrādāja Latvijas Ūdensmotosporta federācija (LŪMSF).

 

Bez
stresa, bet pirmais

„Uz pasaules čempionātu Tallinā vairāk braucām pēc pieredzes, varbūt
pacīnīties par pirmo sešnieku," atzīstas Toms Smilškalns. „Iznāca daudz labāk – jau izlozē izvilku pirmo numuru un kvalifikācijā pa gludu
ūdeni izdevās sasniegt labāko rezultātu. Mačos arī braucu pirmajā otrajā
pozīcijā, vēlāk Ivo Egli diskvalificēja par forsētu dzinēju – kļuvu par
pasaules čempionu. Baltijas čempionātā gan esmu tikai trešais sezonas
kopvērtējumā, bet pirmajā posmā Liepājā vēl braucu ar veco laivu un nevarēju
cīnīties par augstām vietām." Konkurence Tallinā bijusi liela, pieteikušies 29
braucēji, bet sacensībām kvalificējušies labākie 24. Vairāk – pēc
noteikumiem – vienā braucienā nepielaiž.

Toms
ūdensmotosportā seko tēva pēdās, jo Andis Smilškalns bija pazīstams motorlaivu
klases S-550 braucējs. Debija pirmajos mačos 14 gadu vecumā gan neesot bijusi
veiksmīga. „Jau pirmajā līkumā sasitu laivu un togad sacīkstēs vairāk
nebraucu, kaut pats tiku cauri sveikā," atceras Toms. „Arī pērn sākums bija neveiksmīgs, Alūksnē vairāki sportisti salikāmies kopā pie bojas un nācās no
jauna gatavot laivu."

Par
saviem audzinātājiem Toms Smilškalns sportā uzskata tēvu un arī vecmeistaru
Jāni Milleru, kas ir izcils laivu būvētājs. „Tagad jau
es pats savu Yamaha dzinēju varu izjaukt un ar nelielu tēva palīdzību
visu salikt kopā. Laivas korpusa remonts arī nav sveša lieta, pats špaktelēju, krāsoju,"
Toms liek noprast, ka ir labs skolnieks saviem skolotājiem.

Pirms
ūdensmotosporta Toms nodarbojies ar karatē, taču tagad to vairs nedarot. Kāda
cita aizraušanās gan palikusi – tautas dejas deju kopā Mēmelīte. Sportā
Toms Smilškalns tagad nonācis krustcelēs – jauniešu JT-250 klasē var startēt
tikai līdz 16 gadu vecumam. „Ir doma vai nu par
motorlaivu T-550, vai arī S-550 klasi. Ar abām laivām jau esmu izbraucis, un
tuvāka manai tagadējai noteikti ir T klase. S-550 ir katamarāns, cita vadāmība
un arī lielāka centrbēdze pagriezienos." Tēvs vēl piebilst, ka S-550 vajagot
vairāk spēka un labāku fizisko sagatavotību.

 

Pasaulē –
fiasko, Eiropā – zelts

Pasaules
čempions Toms Smilškalns Baltijas čempionātā gan šogad palika tikai trešais,
četru posmu summā piekāpjoties alūksnietim Ivo Eglem un igaunim Henrijam
Fatkinam. Ivo Egle vasaras nogalē Lielbritānijā kļuva arī par Eiropas čempionu
JT-250 motorlaivu klasē.

„Trase Anglijā bija diezgan pagrūta, trīs bojas, strauji pagriezieni, bet
pretinieki pārsvarā tie paši, kas Baltijā un pasaules čempionātā. Klāt nāca
kāds anglis, no latviešiem es šoreiz vienīgais biju ieradies. Ezeriņš nebija
pārāk liels, un viļņi varbūt bija pat mazāki nekā pie mums dažos mačos,"
atceras Ivo.

Alūksnietim
izdevās uzvarēt visos četros braucienos, lai gan titulam pietiktu arī ar trim
panākumiem. Uz goda pjedestāla otrā pakāpiena stājās igaunis Hanness Haugasmegi,
trešais bija mājinieks Bens Morse. „Man jau
šogad galvenais pretinieks bija igaunis Henrijs Fatkins, Baltijā viņš palika
otrais. Vispār – kā nu kuros mačos, nesen pēdējā posmā Jūrmalā lielajos viļņos
ļoti labi veicās igaunim Brendonam Timofejevam, tomēr Anglijā viņš bija patālu
no pirmā trijnieka."

Ivo Egle
ar ūdensmotosportu sācis nodarboties samērā vēlu – tikai pērn, 14 gadu vecumā.
Interese gan esot bijusi, ar laivu daudz braucis viņa tēvs Raitis Egle. „Pirms tam es sportā neko daudz nedarīju, uzspēlēju basketbolu, ziemā –
hokeju. Reiz tētis teica, lai savācos, jo rīt brauksim kaut ko izmēģināt," par
savu nokļūšanu ūdensmotosportā stāsta Ivo. „Devāmies
no Alūksnes uz Jelgavu. Tur Jānis Millers bija sagatavojis laivu, izmēģināja
mani, un tā viss arī sākās." Ar Millera būvēto finiera laivu Ivo brauc vēl joprojām.

„Kad Anglijā tehniskā komisija laivu izjauca un pēc tam likām kopā, es jau
tēvam ņēmu darbu nost, visur palīdzēju," stāsta Ivo. „Pasaules čempionātu Tallinā īpaši negribu atcerēties, braucienos biju
ātrākais, bet vēlāk tehniskā komisija piesējās. Pat īsti pats nezinu, par ko,
igaunim bija iespēja tikt pirmajā trijniekā, bet mani diskvalificēja. Tas bija
visai strīdīgi."

Jauniešu
JT-250 klasē Ivo Egle varēs braukt vēl vienu gadu. „Pat īsti nezinu, kā būs tālāk. Ir jau doma pamēģināt ceturto formulu, gluži
kā Mārtiņam Morozam, bet nezinu, kā būs ar līdzekļiem. Pagaidām sports vairāk ir
hobijs, mēģinām patrenēties vismaz vienu divas reizes nedēļā, kādreiz iznāk arī
biežāk."

Gandarīts
ir arī agrāk pazīstamais ūdensmotosportists un laivu būvētājs vēl joprojām – Jānis
Millers: „Abi puiši ir malači, viens – pasaules, otrs – Eiropas
čempions, turklāt brauc ar manis ražotajām finiera laivām. Var jau būt, ka tās modernās
plastikāta laivas ir smukākas un vieglāk kopjamas, bet galvenais ir rezultāts.
Man prieks par viņiem."

 

Citi
tituli un obligātie jaunieši

Ne tikai
mūsu jaunieši vien guvuši panākumus. Visprestižākajā formulā F-1 startē Uģis
Gross, kurš pasaules čempionāta posmos jau divreiz iekļuvis labāko sešniekā.
Par Skandināvijas čempionu F-2 kļuvis Uvis Slakteris, motorlaivu S-550 klasē
pasaules čempiona godā ir Lauris Gūtmanis, Eiropā viņam otrā vieta. Gliseru
F-1000 klasē par medaļām Eiropas čempionātā cīnījās Lotārs Millers, bet palika
ceturtais. Atzīstami panākumi F-4 ir arī Mārtiņam Morozam, bet T-550 – Oļegam
Sintniekam.

„Sezona, kas F-1 un F-2 vēl turpinās, bija laba, bet jauniešiem tā jāvērtē
pat kā teicama," atzīst LŪMSF valdes priekšsēdētājs Modris Kalnciems. „Vienā gadā izcīnīti abi lielākie tituli. Tas ir nebijis panākums! Darbs
vairāku gadu garumā klubos ir nesis augļus.

Federācijā
90. gadu nogalē radās ideja īpaši attīstīt jaunatnes laivu klasi. Pieņēmām
lēmumu, ka komandā obligāti jābūt vienam jaunajam braucējam, citādi vispār
nevar pieteikt vienību sacīkstēm. Kopš pērnā gada katrā komandā pat jābūt
vismaz diviem jauniešiem. Savulaik bija vairāk rocības, iegādājāmies tehniku un
nodevām klubu rīcībā. Smagākais darbs gan tika paveikts tieši klubos – gan
darbā ar tehniku, gan pašu sportistu sagatavošanā. Patīkami, ka mūsu laureāti
nāk no dažādiem Latvijas reģioniem. Iestrādes ir labas, un Latvijā pat divreiz
jau aizvadīti Eiropas čempionāti jauniešiem, ir doma sarīkot arī pasaules
meistarsacīkstes."

Masveidība,
salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī nav gājusi mazumā. „Jau pirmajā valsts čempionāta posmā Liepājā mums bija par 30 procentiem
vairāk dalībnieku nekā pērn, un šajā pašā līmenī mēs esam noturējušies visu
sezonu," teic Kalnciems. Pēc viņa domām, arī nākotnē federācijai vairāk
jāatbalsta jaunieši. „No viņu vidus arī izaug tie lielo klašu braucēji. Ņemot
vērā ekonomisko situāciju, nebūs viegli palīdzēt jaudīgāko klašu braucējiem,
mums gan ir doma lūkoties uz itin jauno F-4 klasi, kurā brauc ar četrtaktu
dzinējiem, tā ir tā sauktā zaļā
laivu klase. Mārtiņa Moroza ieņemtā ceturtā vieta pasaules čempionātā jau ir
labs panākums, tātad esam konkurētspējīgi. Mārtiņš pat varēja būt trešais.
Federācija strādā, lai tuvākajā nākotnē Rīgā atkal sarīkotu F-2 vai pat F-1
sacensības. Uģis Gross šogad jau iebraucis sešniekā prestižākajā F-1 klasē,
Uvim Slakterim jāpacīnās par uzvaru F-2 Pasaules kausā."

Māris
RĪMENIS,

LTV Sports