Jauna klase, jauns talants
Jūnija sākumā Liepājas skolnieks Mārtiņš Morozs Parīzes priekšpilsētā Epinē uzvarēja pasaules čempionāta pirmajā posmā ūdensmotosportā Formula 4-S. Šajā jaunajā motorlaivu klasē viņš jau vairākas sezonas sekmīgi startējis sacensībās Rietumeiropā, bijis trešais pat Vācijas lielākā ADAC seriāla kopvērtējumā. Nu veiksmīgs sākums pasaules čempionātā, kam vēl trīs posmi, turklāt nākamais — 9. un 10. jūlijā Alūksnē.
TĒVS BEIDZA, DĒLS TURPINĀJA
Ar ūdensmotosportu Mārtiņš sāka nodarboties 10 gadu vecumā. Jaunākus zēnus pie sacensībām tik un tā nepielaiž. „Līdz tam daudz ko citu darīju Liepājā, patrenējos tenisā, basketbolā, snovoju, būvēju kuģu modeļus,” atceras Mārtiņš, kam tagad astoņpadsmit. „Mani pirmie mači bija Jūrmalā — tolaik nebija tik daudz dalībnieku jauniešu klasē, finišēju piektais no sešiem, bet sezonas kopvērtējumā jau biju trešais. Piecus gadus pēc kārtas no 2004. līdz 2008. gadam esmu bijis Latvijas čempions JT250 klasē, pēc tam uzreiz pārgāju uz jauno ceturto formulu jeb F4-S. Tā ir videi draudzīga klase, kurā izmanto četrtaktu dzinēju, laiva aprīkota ar īpašo drošības kokpitu pilotam, ir radiosakari ar komandu.”
Skaidrs, ka Mārtiņam pielipa tēva bacilis — Aldis Morozs līdz pat 2003. gadam visai veiksmīgi startēja motorlaivu S-550 klasē. „Abi kopā nevarējām vairs braukt, vai nu viens vai otrs, jāapzinās savas iespējas, šis nav no tiem lētākajiem sporta veidiem,” paaudžu maiņu pamato tēvs. „F4-S dzinējs maksā astoņus tūkstošus, visa laiva kopā kādus 22—23 tūkstošus eiro. Es savu karjeru beidzu, sāka dēls, kopā nobraucām tikai dažus mačus.”
Jūnijā Latvijas čempionāta pirmajā posmā Jūrmalā Mārtiņš nestartēja, toties palīdzēja komandas biedriem — Liepājas UPB Energy sportistiem. Latvijā F-4S klases laiva vēl ir tikai Ivo Eglem no Alūksnes, bet ieskaitei nepieciešami vismaz trīs braucēji.
ĪPAŠAIS ŪDENS ĀTRUMS
Kas tad ir ceturtā formula uz ūdens jeb F4-S? Katamarāna tipa motorlaiva ar četrtaktu dzinēju līdz 1000 cm³, kas izmanto rūpnieciski ražoto degvielu ar oktānskaitli 95 vai 98. „Taisnē laiva var sasniegt 130 km/h lielu ātrumu,” stāsta Mārtiņš. „Protams, mačos tas reti izdodas, jo jāveic pagriezieni, līdzās brauc konkurenti, atkarībā no trases konfigurācijas un laikapstākļiem vidējais ātrums svārstās ap 95—110 km/h. Lietoju 95 markas benzīnu, ar 10 litriem var nobraukt kādus 40 kilometrus.”
Liepājnieks startē ar Dānijā ražoto Molgaard laivu, kurai ir Mariner dzinējs. „Motori visiem ir vienādi — Mercury vai Mariner, būtībā viena un tā pati marka, viens ražotājs, tikai divi nosaukumi, lai būtu izdevīgāk pārdot, atšķirīgs ir tikai motora pārsegs,” skaidro mūsu jaunais pilots. „Dzinējam neko nedrīkst darīt, var strādāt ar reduktoru, variēt ar dzenskrūvēm — gan ar lāpstiņu skaitu, gan to leņķi. Katrai trasei jāatrod īstā dzenskrūve. Nav ideālā varianta — ja būs ļoti labs ātrums taisnē, nebūs iespējams sekmīgi manevrēt pagriezienos, jāatrod kompromiss.”
Pašam Mārtiņam labāk patīk braukt sarežģītās trasēs, ar daudziem pagriezieniem, kurās būtiska ir pilotēšanas māka. „Atslābināties nedrīkst ne mirkli, daudz jāstrādā. Šīm laivām tāpat kā ūdensmotosporta F-1 ir arī hidrauliska sistēma, ar kuru maina dzenskrūves iegrimi un leņķi ūdenī, jāstrādā ar daudzām pogām uz stūres. Salīdzinot braukšanu šādā laivā ar auto vadīšanu, ātrums jāreizina vismaz ar divi. Turklāt jārēķinās, ka nav bremžu, nav stūres pastiprinātāja un nekādas amortizācijas. Vajadzīga laba fiziskā sagatavotība, šoziem cītīgi gāju uz svaru zāli un peldēju.”
RISKA ĒDIENKARTE
Ziemā krietns gatavošanās laiks Mārtiņam aizrit kopā ar tēvu garāžā. „Visu varētu izdarīt mēneša laikā, bet nav jau vaļas tik ilgu laiku no vietas strādāt — tēvam darbs, man skola, ko paveikt var tikai vakaros.” Ar mācībām Mārtiņam problēmu neesot, sacensību dēļ skolu kavēt iznāk tikai dažkārt pavasaros un rudeņos, mači pārsvarā risinās vasarā. Vēl atlikusi pēdējā klase vidusskolā. Kur studēt pēc tam, to sportists vēl neesot īsti izlēmis. Katrā ziņā turpmākā izglītība būšot saistīta ar tehniku, kurā jau gūts daudz iemaņu.
Mārtiņam neesot īpašu pirmsstarta rituālu, arī ēdienkarte visai parasta. Sacīkstēs patīkot vējš un viļņi, tad vairāk jāstrādā pašam, rezultāts mazāk atkarīgs no tehnikas. Pie vēja un viļņiem Liepājā pierasts, treniņi parasti notiek Tirdzniecības kanālā. Tomēr pirms diviem gadiem Vācijā Mārtiņš ar laivu apmetis nāves cilpu. „Tad gan nākamajā dienā nebija diezcik laba sajūta, visas malas sāpēja,” atzīstas liepājnieks. „Pērn pasaules čempionātā otrajā braucienā avarēju pirmajā pagriezienā, pirmo braucienu biju vinnējis…”
Ar bailēm jātiek galā, par negadījumiem nedrīkst domāt. „Kas ir bīstami?” prāto sportists. „Starta taisne, pirmais pagrieziens, kad visi vēl ir kopā. Būtībā pašas sacensības noteikti ir drošākas nekā braukšana uz tām. Nāk pretim tūkstošiem fūres, tālu jābrauc un iespējamība kam atgadīties ir lielāka nekā mačos.”
Sacensībās visam izsekot palīdz radiosakari ar krasta komandu, jo no malas labāk redzama situācija. Pašam uz ūdens nav nemaz tik viegli uzmanīt visus konkurentus, īpaši, ja nebrauc pirmais, virsū gāžas ūdens šļakatas, spoguļi ir mazi…
Pasaules čempionātā atlikuši vēl trīs posmi — pēc Alūksnes Karlskrūnā Zviedrijā un Berlīnē. Vācieši ir ļoti spēcīgi, viņi pat uzskata, ka ADAC Master čempionāts ir īstais rādītājs. Pērn tā kopvērtējumā Mārtiņš bija trešais un pēc tam februārī svinīgi tika apbalvots pasaulē lielākajā jahtu un kuteru izstādē Diseldorfā. Nopietnākie konkurenti gan šķiet zviedri — Oskars Samuelsons ar F-1 pieredzi un divkārtējais pasaules čempions F-4 S Daniels Sparings. Viņiem, vērtējot savas izredzes, tagad jārēķinās arī ar Mārtiņu Morozu no Liepājas 5. vidusskolas.
Māris RĪMENIS, LTV 7
Mārtiņš MOROZS
Ūdensmotosportists
Dzimis: 1992. gada 28. oktobrī
Izglītība: Liepājas 5. vidusskolas 12. klases skolnieks
Augums, svars: 182 cm, 78kg
Ūdensmotosportā: kopš 2003. gada
Lielākie sasniegumi: pieckārtējs Latvijas čempions jauniešiem JT 250 klasē, Eiropas čempions (2007. gadā), 2005. g. EČ — 2. vieta, 2004. g. EČ — 3. vieta. Kopš 2008. gada F-4S klasē, 2010. g. ADAC Master seriāla laureāts, 2011. g. PČ līderis
