Pērles vērtē
Arta Andersone
Reiz Daugavas sporta namā viņa izpildījusi savu leģendāro Neapoletāniešu deju – izvēles vingrojumu ar bumbu. Visi ar apbrīnu un pietāti sekojuši viņas sniegumam, zālē bijis pilnīgs klusums. Pēkšņi uz laukuma atskanējuši smiekli… Pirmajā mirklī neviens nav sapratis, kas notiek, kurš atļāvies smieties?
Izrādās tā bijusi Aija pati. Tik ļoti viņa iejutusies tēlā un savā kompozīcijā… Tas ir tikai viens no atmiņu zibšņiem, ko par Latvijas mākslas vingrošanas leģendu Aiju Šneideri skatītāji atceras vēl līdz pat šai baltai dienai.
Māksla vingrot
Laikiem cauri (Latvijas mākslas vingrošanai šogad jau 60!) mainījušās vingrotājas, kompozīciju vērtēšanas kritēriji, mainījusies pati mākslas vingrošana. Bet nemainīga tradīcija – ik pavasari Mākslas dienās tikties māksliniekiem un mākslas vingrotājām – kaut reizi gadā meitenēm ļauj sportisko cīņu par punkta simtdaļām un tiesnešu objektivitāti tik subjektīvajā sporta veidā kaut nedaudz atstāt otrajā plānā un ļauties pašam galvenajam – mākslai vingrot.
Kādreizējie Mākslas ritmi nu jau pārtapuši prestižā starptautiska mēroga turnīrā Baltijas aplis, kas šopavasar pasaules klases vingrotājas Rīgā pulcēja astoto reizi. Mākslas vingrotājas sacenšas par mākslinieku darbiem, mākslinieki smeļas iedvesmu vingrotāju sniegumā un, tāpat kā skatītāji, cer uz brīnumu – vingrotāju mākslas darbiem sacensību laukumā.
Šis bija gads, kad brīnumu izdevās pieredzēt. Reta ir tā reize, kad skatītāji kādu no viešņām uzņem ar lielākām ovācijām nekā pašmāju vingrotājas. Un reta tā reize, kad bargo tiesnešu un radošās mākslinieku žūrijas vērtējums saskan. Šoreiz tas notika – Krievijas vingrotāja Marina Špehta kļuva ne tikai par absolūto uzvarētāju daudzcīņā, bet, saņemot mākslinieka Andreja Rozenberga skaisto Ziedu fantāziju, iemantoja arī šāgada Miss Elegances titulu.
Tēls un prieks
"Skatītāju simpātiju balvas man vienmēr bijušas visnozīmīgākās. Arī tad, ja tiesnešu vērtējumā uzvaru izcīnīt sacensībās neizdodas," tā pēc turnīra pašas nopelnīto rožu klēpi atdevusi trenerei, nogurusi, bet laimīgi smaidoša atzīstas Marina. Miss titulu viņas vingrotājas karjerā bijis daudz. Un tie šķiet pat vērtīgāki par izcīnītajām medaļām Krievijas čempionātos un Eiropas kausu sudraba godalgām.
"Mākslas vingrošanas būtība ir dāvāt cilvēkiem skaistumu," turpina Marina Špehta. "Tāpēc skatītāju balva ir vissvarīgākā. Arī mākslinieku vērtējums… Es pirmo reizi esmu šādā turnīrā, tas ir tik neierasti un interesanti – mēs savu mākslas darbu dāvinām skatītājiem, bet mākslinieki savējos – mums. Tāda kā abpusēja apdāvināšanās…"
Šķiet, arī viņas kompozīcijas top kā mākslas darbi. "Vispirms ir mūzika, to klausoties, rodas tēls, un tad tandēmā ar treneri palēnām veidojam kompozīciju – elementu pie elementa, nezaudējot vingrojuma koptēlu," skaidro Marina. "Mākslas vingrošana, laikam ritot, mainās, un man prieks, ka tā atkal kļūst interesantāka, baudāmāka, artistiskāka, dejiskāka. Kad vērtība ir ne tikai oriģinālos un grūtos elementos, bet arī, piemēram, skaistā pozā…"
Arī pašai iejūtoties skatītājas lomā, vērtējot citu, tostarp savu konkurentu, sniegumu, Marinai būtiskākais šķiet sajust, ka viss, kas uz laukuma notiek, tiek darīts no sirds. Bez perfekta tehniska izpildījuma ir svarīgi, lai katrā vingrotājas kustībā, katrā kompozīcijā viņa ieliktu kaut ko no sevis: "Tu skaties, kā meitene vingro, un tev skudriņas skrien pār ķermeni… Tā ir brīnišķīga sajūta. Un TĀ ir mākslas vingrošana."
Skaistuma spēks
Vingrojums ar aukliņu. Viņa iznāk sacensību laukumā, ieņem sākuma pozu, vēl sekundes simtdaļa, uzplaiksnī valšķīgs smaids, viņa jau ir tēlā …un ļaujas neprātīgai dejai. Vienā elpas vilcienā.
Vai turnīra izskaņa… Apbalvošana beigusies, vēl pēdējais Baltijas Apļa pārsteigums – savu Eiropas dziesmu dzied Valters un Kaža… Viņa vienīgā pēkšņi iziet laukumā un, ļaujoties skaistajai mūzikai, sāk vingrot… Jau vēlāk sarunā atzīst: "Es tobrīd nevarēju nevingrot… Es vienkārši esmu tāds cilvēks – man patīk citiem sagādāt prieku, man ir svarīgi, ka cilvēkiem šo skaistumu varu dāvināt, un tā apziņa, ka caur skaistiem cilvēkiem un skaistumu mums apkārt, pati pasaule kļūst skaistāka."
Ziņas par jauno Krievijas mākslas vingrošanas pērli pasauli aplidoja jau pirms vairākiem gadiem. Tieši pērli, jo zvaigžņu pie mākslas vingrošanas debesīm ir daudz, arī Rīgā ik pavasari pa kādai izdodas redzēt. Bet pērles ir retums. Un, tikai tās skatot, tā pa īstam var apjaust šī sporta veida visdziļāko būtību…
Arta ANDERSONE,
žurnāls Ģimenei
