Domas pēc Baltijas sudraba

Baltijas kausa izcīņas finālsacensības Jelgavas sporta hallē beidzās ar
Igaunijas kluba Viljandi Metall pārliecinošu
uzvaru, bet medaļas izcīnīja arī valsts labākās pludmales volejbola pārstāves. SVK
Rīga rindās Inese Jursone kļuva par
vicečempioni, bet Ingūna Minusa jelgavnieču sastāvā izcīnīja bronzas medaļu.
Turnīrs mudināja aplūkot Latvijas dāmu volejbola nākotni.

Jelgavā pulcējās katras valsts divas labākās komandas, Latvijas un
Igaunijas spēcīgākajiem klubiem cīņā iesaistoties tikai ar pusfinālu. Šādas
sacensību sistēmas priekšrocības pilnībā izmantoja SVK Rīga, kas pusfinālā pārspēja Igaunijas Junioru izlasi, bet finālā
piekāpās Viljandi Metall.

Rīgas čempionu sudrabs

„Šis noteikti ir nozīmīgs
panākums mūsu klubā, jo starpsezonu laikā sastāvs krietni mainījās, un šādā
virknējumā strādājam tikai kopš oktobra," sarunā ar žurnālu Sports uzsvēra SVK Rīga galvenais treneris Guntis
Lazda. „Pamatus sekmīgam startam
ieguldījām jau Latvijas kvalifikācijas sacensībās Svētē, kad četru komandu
konkurencē izcīnījām pirmo vietu. Finālsacensību reglaments noteica, ka tam ir
ļoti svarīga loma cīņā par vietu finālā. Mēs šo iespēju izmantojām un izcīnījām
sudraba medaļas."

Lai arī rīdziniecēm šis Baltijas kausa formāts bija izdevīgs, tomēr
treneris Lazda uzskata, ka nākotnē nepieciešams to pārskatīt: „Protams, ir patīkami izcīnīt augstu vietu Baltijas kausā,
taču daudz svarīgāk tomēr ir nodrošināt maksimālo līdzvērtīgu spēļu skaitu. Šā
mērķa īstenošanai pat varētu riskēt ar palikšanu daudz zemākā pozīcijā."

Vienīgo zaudējumu Baltijas kausa izcīņas šajā sezonā SVK Rīga piedzīvoja tieši finālā,
piekāpjoties Igaunijas klubam Viljandi
Metall. Nevienā no trijiem setiem rīdziniecēm neizdevās gūt vairāk par 20
punktiem.

„Patlaban Igaunijas klubs ir
nešaubīgi pārāks," nākas atzīt Lazdam. „Mūsu
jaunajām meitenēm pietrūka ne tikai meistarības, bet arī uzcītības un rakstura
stingrības. Tas bija ļoti jūtams divos spēles komponentos – servju izpildīšanā
un uzņemšanā. Sāncenses ar savām servēm sagādāja tik lielas problēmas, ka mums
ļoti reti izdevās atbildēt ar sakarīgu uzbrukumu. Līdz ar to treniņos iemācītās
uzbrukuma sadarbības nebija iespējas likt lietā dzīvē, jo pietrūka daudzmaz
labas pirmās piespēles."

Treniņi, treniņi

Lazda ir ne tikai SVK Rīga galvenais
treneris, bet arī RVS direktors, tāpēc neveiksmju iemesli ir skaidri: „Treniņu skaits ir nepietiekams, jo SVK Rīga uz kopīgām nodarbībām kopā sanāk
vienu vai divas reizes nedēļā, bet pārējā laikā meitenes trenējas savās grupās.
Savukārt pieredzējušākajām spēlētājām ar šīm divām reizēm ir par maz, lai būtu
vēlamā funkcionālajā kondīcijā. Ja vismaz Baltijā kaut ko vēlamies sasniegt,
tad nepieciešams trenēties četras vai pat piecas reizes nedēļā."

Nav šaubu, ka ļoti liela loma ir arī bērnu grupu komplektācijas kvalitātei,
jo „nepieciešams doties uz skolām gan Rīgā, gan
citās pilsētas, lai meklētu potenciālos volejbolistus, konkurētu ar citiem
sporta veidiem par talantīgākajiem un sportiskākajiem jauniešiem," uzsver
Lazda. „Vēl svarīgāk ir šo darbu
novest līdz loģiskam iznākumam, jo audzēkņiem nepieciešams sporta skolas kursu
pabeigt līdz galam, arī vidusskolas vecumā apmeklējot visus treniņus, kļūstot
par pilnvērtīgu volejbolistu ar tālākas karjeras iespējām. Kā pēdējos sekmīgas
darbības paraugus varu minēt Viktoriju Brici un Olgu Točko, kuras pašlaik
profesionāli spēlē volejbolu ārzemēs. Protams, labs attīstības variants ir arī
došanās uz ASV ar volejbola stipendiju. Ja šādu piemēru būtu vairāk, tad arī
varētu domāt par sieviešu izlases darbības atjaunošanu."

Rīgas klubam būt!

„SVK Rīga darbojas jau otro sezonu.
Pirms tam bijām futbola kluba Rīga paspārnē.
Paldies futbolistiem par atbalstu, taču, protams, nosaukums FK Rīga
sieviešu volejbolā skanēja diezgan dīvaini," spriež Lazda. „Šobrīd mūsu komandas komplektācija vairāk pat atbilstu
vārdu salikumam jaunatnes volejbola klubs. Sastāvu veido Rīgas Volejbola skolas
vecāko grupu audzēknes. Izņēmums ir vienīgi Inese Jursone un vēl dažas citu
sportu skolu absolventes. Šis noteikti ir pareizais komandas veidošanas
modelis, dodot iespēju RVS talantīgākajām audzēknēm jau laikus izmēģināt spēkus
pieaugušo volejbolā."

Lazdam nākas gan atzīt, ka motivācija kļūt par labu sportistu pēdējā laikā
ir mazinājusies, jo jaunieši par prioritāti izvēlas studijas un labi atalgota
darba meklējumus.

„Nešaubīgi, ka Latvijas
sieviešu volejbolā pietrūkst labas klubu sistēmas, lai jaunietēm būtu mērķis,
uz kuru tiekties," uzsver Lazda. „Bijuši mēģinājumi
volejbola popularitāti celt ar augstskolu palīdzību, lai sporta skolu absolventes
ne tikai kļūtu par absolventēm, bet arī turpinātu volejbola spēlēšanu attiecīgo
mācību iestāžu komandās."

Latvijas čempionātā šosezon startē četras komandas – SVK Rīga, LU/Jelgava, Ropaži/MSĢ un SVK Ezerzeme -, aizvadot četrus sabraukumus un finālsacensības.

„Skaidrs, ka galvenais
Latvijas čempionāta pluss ir objektīva sistēma labāko noskaidrošanai,"
pārliecību pauž SVK Rīga treneris. „Vajag atkal apvienoties ar igauņiem, lai palielinātos
konkurence, ikdienas darba motivācija. Šobrīd šāda apvienošanās jau vairāk ir
nepieciešama Latvijas klubiem, lai būtu stimuls izaugsmei. Iespējams, ka
pašlaik to nevarētu īstenot arī mūsu klubs, jo finansiālo situāciju varētu
nosaukt par nekādu. Vienīgi kluba prezidentes Gundegas Drēskas entuziasms vēl
nodrošina mums iespēju piedalīties gan Latvijas čempionātā, gan Baltijas kausā.
Protams, notiek sarunas par atbalstu arī no pilsētas sporta naudas resursiem.
Pagaidām šāds klubs nevar pastāvēt bez RVS tiešas līdzdalības notiekošajā, jo,
vienīgi apstākļu spiests, uzņēmos galvenā trenera darbu. Mums atliek vien
tiekties uz modeli, kuru īstenojam vīriešu volejbolā. Aizsākta sadarbība ar
klubu Lāse-R, izveidota arī junioru
komandu, kur RVS talantīgākie audzēkņi tiek pie labu spēļu prakses, nonāk
pieaugušu vienību treneru redzeslokā."

Renārs BUIVIDS

Baltijas kauss sievietēm

Priekšsacīkstes Latvijā

SVK Rīga – Ropaži/MSĢ 3:2 (20:25, 30:32, 25:23,
25:21, 15:10), LU/Jelgava – SVK Ezerzeme 3:0
(28:26, 25:15, 25:14), SVK Ezerzeme –
Ropaži/MSĢ 0:3 (10:25, 10:25, 22:25), LU/Jelgava
– SVK Rīga 2:3 (22:25, 25:21, 26:24, 24:26, 11:15), SVK Rīga – SVK Ezerzeme 3:0 (25:17, 25:15, 25:19), Ropaži/MSĢ – LU/Jelgava 1:3 (16:25,
16:25, 25:23, 16:25).

SVK Rīga      3          3 – 0  9:4       7

LU/Jelgava    3          2 – 1  8:4       7

Ropaži/MSĢ 3          1 – 2  6:6       4

SVK Ezerzeme         3          0
– 3  0:6       0

Finālturnīrs

Ceturtdaļfināli. Heksa-KCSM (Lietuva) – Igaunijas Junioru izlase (IJI) 0:3, Achema-KKSC (Lietuva) – LU/Jelgava 0:3 (20:25, 14:25, 11:25). Par 5. vietu. Heksa-KCSM – Achema-KKSC 3:1.

Pusfināli. IJI – SVK Rīga 0:3 (19:25, 14:25, 22:25), LU/Jelgava – Viljandi Metall (Igaunija) 0:3 (23:25, 22:25, 23:25). Par 3. vietu. IJI – LU/Jelgava 1:3 (15:25, 18:25, 25:18,
11:25). Par 1. vietu. SVK Rīga – Viljandi Metall 0:3 (17:25, 20:25, 15:25).

Baltijas kausa laureātes

(Gads, 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta)

2008.  Viimsi VK,     FK Rīga,        TU/Eden

2009.  GMP/Olympic,          Viljandi
Metall,          Ropaži/MSĢ

2010.  Viljandi Metall,          SVK Rīga,     LU/Jelgava