Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 215 Personība

Treneris un čempions pēc pieprasījuma

Latvijas pludmales
volejbolists Andris Krūmiņš noteikti 1. augustā
būtu Jūrmalā, lai cīnītos par King of the
Beach
titulu, taču pirmā šāda turnīra vicečempions šajā laikā kopā ar
Latvijas U-19 izlases volejbolistiem būs pasaules čempionātā Portugālē. Līdz ar
to par Krūmiņa šīs vasaras nozīmīgāko titulu tā arī paliks triumfs Saulkrastu kokteilī kopā ar Tomu
Šmēdiņu. 15 gadu laikā tikai Krūmiņam un Jānim Grīnbergam izdevies Saulkrastos
uzvarēt sešas reizes.

 

 

Andris Krūmiņš pašmāju pludmales volejbolā ir tik ilgi, ka daudzi viņam
droši piedēvētu veterāna statusu. Tam par apliecinājumu ir arī gravējumi uz Saulkrastu kokteiļa trofejas, jo pirmo
titulu šajā turnīrā pašreiz 33 gadus vecais Krūms
ieguva tālajā 1996. gadā, cīņā dodoties ar Ilgvaru Ozoliņu. Saulkrastos
Krūmiņš uzvarējis arī kopā ar Jāni Grīnbergu un Ruslanu Sorokinu. Andris
neslēpj, ka piedzimis gadu par agru, jo 1976. gadā dzimušajiem volejbolistiem vēl
netika rīkoti jauniešu un junioru Eiropas vai pasaules čempionāti. Dažādu under vecuma čempionātu tradīcijas tika
aizsāktas nedaudz vēlāk.

Līdz ar to visi panākumi tika gūti jau pieaugušo turnīros. 2001. gadā
Krūmiņš duetā ar Jāni Grīnbergu uzvarēja Eiropas čempionāta posmā, bet pēc tam
bijušas arī uzvaras un godalgotas vietas dažādos Eiropas Challenger un Sattelite kategorijas
turnīros.

Saspringtajā darba grafikā Andris Krūmiņš laiku intervijai atrada starp
divām nodarbībām ar bērniem Brazīlijas akadēmijā.

– Protams, vasarā Brazīlijas pludmales
volejbola akadēmijā ir mazāk audzēkņu grupu, jo vairums pilnveido savu
meistarību daudzajos brīvdabas laukumos. Ja pašreiz no astoņām grupām trenējas
piecas, tad septembrī atgriezīsimies Brazīlijā
jau ar daudz lielāku trenētiesgribētāju skaitu. Šajā darbā biju mazāk
aizņemts, tādēļ pieņēmu Latvijas Volejbola federācijas piedāvājumu kļūt par
U-19 izlases treneri konsultantu, – par aktualitātēm savā dzīvē sarunā ar
žurnālu Sports stāsta Andris Krūmiņš. – Jau pusotru mēnesi ar
vairākiem pārtraukumiem darbojos ar jauniešiem Dubultu pludmalē. Līdz ar to
darbadiena veidojas 12, dažreiz pat 13 stundu gara. Iet jautri!

– Nešaubos, ka pludmales
volejbolu vari spēlēt cauru diennakti, bet cik viegli ir tikt galā ar lielo
slodzi trenera darbā?

– Katram trenerim jau ir mīļākas grupas, ar kurām labprātāk nodarboties. Es
šādi savus darbus cenšos nedalīt. Turklāt no rutīnas treniņu darbā man palīdz
izvairīties arī daudzie palīgi. Akadēmijas darbā iesaistās Aigars Birzulis,
Klāvs Zaļkalns, bet Zanda Bautre vairāk darbojas ar bērniem. Lai arī drīzumā
divas nedēļas pavadīšu Portugālē pasaules U-19 čempionātā un Eiropas U-18
čempionātā, darbs Brazīlijā noteikti
neapstāsies. Arī audzēkņiem ir interesanti, ka regulāri nodarbības notiek pie
dažādiem treneriem. Savukārt es darbā ar junioriem gūšu jaunas emocijas un
pieredzi, kas varētu noderēt turpmākā darbā.

– Vai Brazīlijas atklāšana kļuvusi par iemeslu
pludmales volejbola attīstībai?

– Laikapstākļi Latvijā nosaka, ka apjumtos laukumus spēlētāji labprāt
izmanto līdz pat Jāņiem. Brazīlijas akadēmiju
izdevās atvērt nevis rudenī, bet gan tikai decembrī, šādi zaudējot daudzus
potenciālos audzēkņus. Jauniešu sporta aktivitātes un līdzdalība interešu
pulciņos tiek plānota mācību gadu sākumā, tādēļ arī izveidojās tikai viena
bērnu grupa. Toties liela interese bija par grupām, kurās tika nodrošināta pieaugušo
apmācība no pašiem pirmsākumiem. Vēl pat martā un aprīlī nāca cilvēki, kuri
vēlējās iemācīties šo sporta veidu. Nekad iepriekš nav bijis tā, ka katru
nedēļas nogali notiek ne tikai viens vai divi, bet pat pieci un seši amatieru
turnīri dažādās pilsētās un reģionos.

Jāuzsver, ka pludmales volejbolā reti gūstamas traumas, dodot iespēju
uzturēt sevi sportiskā formā arī pieredzes bagātiem spēlētājiem. Ja klasiskajā
volejbolā tomēr pastāv risks iedzīvoties ceļgalu vai muguras savainojumos, tad
smilšu laukumos šāda iespēja ir minimāla. Triecieni pēc lēcieniem gan
volejbolā, gan basketbolā ir daudz lielāki. Profesionāli ar pludmales volejbolu
var nodarboties arī pēc 40 gadu vecumam. Pasaules kausā tam ir ne mazums
apliecinājumu.

– Pamazām pierodam pie
Aleksandra Samoilova/Ruslana Sorokina un Mārtiņa Pļaviņa/Jāņa Šmēdiņa
panākumiem Pasaules kausos, bet kādas izredzes uz augstām vietām ir pasaules
U-19 čempionātā?

– Haralds Regža un Armands Āboliņš nesenajā Eiropas U-20 čempionātā ieņēma
dalītu 13. vietu, tādēļ ir cerības uz augstām vietām vienaudžu konkurencē. Iespējams,
ka šis pāris pat varētu pretendēt uz vietu labāko sešniekā, taču, ņemot vērā
viņu priekšteču vājos rezultātus pirms gada, Regžam/Āboliņam startu Portugālē
nāksies sākt ar kvalifikācijas turnīru, kurā 24 pāri pēc vienmīnusa sistēmas cīnīsies
par četrām vietām. Latviešiem nāksies konkurēt ar daudzu pludmales volejbola
lielvalstu pārstāvjiem, tādēļ kvalifikācijas pārvarētāji gūs panākumus arī pamatturnīrā.

 

Čempions un trīs traktori

Saulkrastu kokteiļa turnīru Krūmiņš iesāka
dienu vēlāk nekā pārējie spēlētāji, jo pamatturnīra vidū aizstāja Toma Šmēdiņa
pārinieku Artūra Kiseļevu, kurš spēļu laikā guva kājas traumu. Maiņa bija
veiksmīga, un Šmēdiņš/Krūmiņš turnīra otrajā dienā izcīnīja uzvaras visos
trijos mačos, kļūstot par čempioniem.

– Pludmales volejbolā vairs netrenējos, – uzsver Krūmiņš. – Vienīgi ziemā
aizstāju vienu no brāļiem Baložiem Brazīlijas
Pro turnīrā. Pirms tam bija viens treniņš un starts turnīrā. Pēc līdzīga
principa piedalījos arī Brazīlijas turnīrā
maijā. Kopumā kopš pagājušā gada augusta esmu piedalījies divos treniņos.
Sportisko formu uzturu trenera darba laikā, jo nesēžu laukuma malā uz ķeblīša
ar svilpīti rokās. Bieži pats demonstrēju dažādus volejbola elementus, šādi arī
gūstot fizisko slodzi. Liekais svars un liels vēders man nekad nav draudējis,
tādēļ arī 33 gadu vecumā varu būt gatavs jebkurā brīdī iesaistīties kādā
turnīrā. Turklāt pilnībā sadzijušas ir arī vecās traumas, dodot iespēju
pilnvērtīgi darboties. Pēc ilgiem laikiem varu izdarīt sitienus ar visu spēku. Protams,
nākamajā dienā pēc piedalīšanās Saulkrastu
kokteilī
bija jūtamas fiziskās slodzes sekas. Ķermenis sāpēja tā, it kā man
būtu pārbraukuši pāri trīs traktori.

– Cik viegli bija ielēkt
turnīrā un parādīt tādu sniegumu, lai čempionu tituls būtu tik pārliecinošs.

– Ar Tomu Šmēdiņu ir viegli spēlēt. Par to jau pārliecinājos pirms gada
notikušajā King of the Beach individuālajā
turnīrā, kad tieši duetā ar Tomu dabūjām daudz punktu. Viņš kļuva par titula
ieguvēju, bet es – par vicečempionu, apsteidzot ne tikai olimpiešus, bet arī
pārējos meistarus. Līdz ar to bez īpašas domāšanas piekritu glābt situāciju un
doties laukumā kopā ar Šmēdiņu. Tas notika pēdējā brīdī, jo pulksten 10 izgāju
no mājas ar mērķi doties uz Dubultiem, lai vērotu junioru sniegumu Zelta Open Challenger turnīrā. Izbraucu
uz Dubultiem, bet nokļuvu Saulkrastos.

– Vai pēc tik sekmīgas
atgriešanās vasaras turnīru apritē nav radusies vēlme uzspēlēt vēl?

– Ģimene man vienmēr ir bijusi pirmajā vietā, tad nāk darbs tā dažādajās
izpausmēs, bet tikai pēc tam spēlētāja karjera. Pirms sezonas pirmā Zelta Open turnīra saņēmu daudz zvanus
ar piedāvājumu spēlēt, jo man bija daudz reitinga punktu, kas nodrošinātu automātisku
vietu pamatturnīrā. Visiem atteicu, bet pašreiz esmu mainījis domas. Līdz ar to
piedalīšos Zelta Open trešajā posmā,
spēlējot kopā ar draugu Klāvu Zaļkalnu, kurš vairs neplāno startēt kopā ar Jāni
Rudzīti. Grūti prognozēt mūsu panākumus, jo tomēr abi esam augumā mazi
aizsargi. Taču skaidrs, ka ar mums, vecajiem bukiem, nāksies rēķināties! Pēc
tam gan brauciens uz Portugāli, tādēļ tālākus plānus kā spēlētājs nemaz nekaļu.
Prioritāte ir trenera darbs, tādēļ arī nepiedalīšos King of the Beach, kura formāts man ļoti patīk. Komandas biedru
maiņa man nesagādā nekādas problēmas, tādēļ arī savulaik pat deviņdesmitajos
gados tiku pie diviem individuālajiem tituliem.

 

Modernais bīčvolejbols

– Ja saki, ka divi
aizsargi nevar cerēt uz lieliem panākumiem, tad kāds pašreiz ir pareizais dueta
veidojums modernajā pludmales volejbolā?

– Pašreiz pasaules līmenī divi aizsargi vairs nevar gūt lielas uzvaras. Pirms
padsmit gadiem vienam kanādiešu pārim bloķētājs bija tikai 1,90 metru garš,
taču panākumi bija. Protams, arī  pašreiz
ir sekmīgi bloķētāji, kuri augums nesasniedz divus metrus, taču viņiem ir ļoti
augsts lēciens – krūšu galus rāda pāri tīklam. Ļoti savdabīgs ir arī mūsu pašu
pāris Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins, kuri dažbrīd spēles laikā
mainās lomām. It kā nomināli pamatbloķētājs ir Ruslans, taču maču gaitā bieži
vien notiek dažādas izmaiņas. Ideālās receptes nav, jo galvenais jau ir
sasniegtais rezultāts, taču skaidrs, ka spēle notiek arvien augstāk virs tīkla.

Labu sniegumu šovasar demonstrējuši gan Samoilovs/Sorokins, gan arī otrs
mūsu labākais pāris Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Varu droši apgalvot, ka Kreilim (Jānis Šmēdiņš – R. B.) ir
labākais bloks no Latvijas bīčvolejbolistiem. Viņam ir garas rokas, augsts
lēciens, kā arī gudra spēle tieši blokā. Nav šaubu, ka man pret Kreiļa bloku ir pat lielāka bijība nekā
pret Samoilovu vai Sorokinu. Pasaules kausa izcīņas posmos var pārliecināties,
ka Šmēdiņa bloks ir pietiekami augstā līmenī pat visaugstākajā līmenī.

– Vai bērni, kuri tiek
vesti uz pludmales volejbola treniņiem, izsaka vēlmi sekot kādam konkrētam
spēlētājam, piemēram, mūsu olimpiešiem Samoilovam/Pļaviņam?

– Bērniem ir raksturīgi izvēlēties elkus, taču tie favorīti ļoti bieži
mainās. Turklāt tas notiek ne tikai viena sporta veida ietvaros, bet sportā
kopumā. Pēc pasaules čempionāta puikas vēlas līdzināties kādam spāņu
futbolistam, bet pēc basketbola sezonas sākšanās šo favorīta lomu varētu ieņemt
basketbolists Andris Biedriņš. Lielu lomu bērnu vērtību skalas veidošanā spēlē
vecāki. Ja bērni kopā ar vecākiem bieži dodas vērot labāko pludmales
volejbolistu spēles, tad agri vai vēlu par elku kļūst tieši šā sporta veida
pārstāvis. Nav šaubu, ka Samoilova/Pļaviņa sekmīgais starts Pekinas
olimpiskajās spēlēs noteikti ievērojami vairoja pludmales volejbola
popularitāti kopumā. Esmu redzējis jauniešus, kuri ikdienā nēsā Brazīlijas akadēmijas krekliņus,
uzsverot, ka viņš trenējies pie Andra Krūmiņa!

– Cik tad prestižs ir
pludmales volejbols, salīdzinot, piemēram, ar tenisu?

– Nav šaubu, ka līdz ar Brazīlijas atvēršanu
pludmales volejbols varētu kļūt konkurētspējīgs ar citiem jauniešiem
piedāvātajiem sporta veidiem. Protams, ar šo vienu centru nevaram izkonkurēt
sporta veidus, ar kuriem var nodarboties gandrīz jebkurā Rīgas rajonā, taču arī
pludmales volejbols ar mūsu akadēmijas starpniecību noteikti par sevi atgādinās
pirms jaunā mācību gada sākuma. Vecākiem gan jārēķinās ar 25 latu mēneša maksu, pretī saņemot deviņas vai desmit
nodarbības. Daudziem arī šāda summa ir par lielu, lai to atvēlētu sportam. Līdzīgas
cenas ir arī futbolā, taču tur treneris darbojas ar vismaz divreiz lielākām
bērnu grupām, pietrūkst individuālas pieejas.

 

Karaļa noteikšana bez
Krūmiņa

King of the Beach turnīrs šogad notiks 1. augustā Jūrmalā, Dubultu
pludmalē. Par individuālo karaļa titulu cīnīsies Aleksandrs Samoilovs, Artis
Caics, Jānis Šmēdiņš, Kristiāns Marnics, Mārtiņš Pļaviņš, Ruslans Sorokins,
Toms Šmēdiņš un Toms Vanags. Pirms gada pirmajā King of the Beach turnīrā triumfēja Toms Šmēdiņš, apsteidzot tieši
Krūmiņu. Labāko kvartetā iekļuva arī Sorokins un Jānis Grīnbergs, kurš tāpat kā
Krūmiņš šovasar vairs aktīvi nepiedalās turnīros. Grīnbergs pārī ar igauni
Karelu Kaisu spēlēja Saulkrastu kokteilī,
taču labāko pulkā neiekļuva.

Renārs BUIVIDS

 

Visi "Saulkrastu
kokteiļa" pludmales volejbola čempioni:

1995.  Uģis Krastiņš/Aivis Eida

1996.  Andris Krūmiņš/Ilgvars Ozoliņš

1997.  Ringolds Štāls/Andris Treijs

1997.  Jānis Grīnbergs/Juris Gendelis

1998.  Jānis Grīnbergs/Tarass Tabačuks

1999.  Jānis Grīnbergs/Andris Krūmiņš

2000.  Jānis Grīnbergs/Andris Krūmiņš

2001.  Henriks Čivass/Tads Donela
(Lietuva)

2002.  Klāvs Zaļkalns/Edgars Sebežs

2003.  Andris Krūmiņš/Ruslans Sorokins

2004.  Jānis Grīnbergs/Armīns
Vensbergs

2005.  Andris Krūmiņš/Ruslans Sorokins

2006.  Toms Šmēdiņš/Jānis Šmēdiņš

2007.  Jānis Grīnbergs/Austris Štāls

2008.  Jānis Šmēdiņš/Kristiāns Marnics

2010.  Toms Šmēdiņš/Andris Krūmiņš