Aiziet, bobslejisti!
Šogad bobsleja sezona
mūsmājās agri sākusies – tikko notika Latvijas atklātās meistarsacīkstes, kurās
piedalījās spēcīgākie Krievijas sportisti. Pirms tam krievi Siguldā izspēlēja
savu čempionātu, kurā negaidīti uzvarēja Dmitrijs Abramovičs un Sergejs
Belugins. Tiesa, ar tehniku nedaudz misējās pasaules čempionāta medaļniekam
Aleksandram Zubkovam, kurš pārpratumu likvidēja Latvijas meistarsacīkstēs. Uz spēcīgo kaimiņvalsts
sportistu fona mūsējie neizskatījās slikti. Pat vairāk – pirmajā braucienā
ar trases rekordu uzvarēja mūsu Jānis Miņins un Daumants Dreiškens – 50,77, par
septiņām simtdaļām pārspējot Zubkova divnieku. Diemžēl otrajā
braucienā Daumants nedaudz sastiepa kāju, ātrāk ielēca kamanās un rezultāts
bija krietni sliktāks. Kopvērtējumā otrā vieta aiz Aleksandra Zubkova un
Alekseja Andrujiņina. Principiālājā mūsu divnieku ekipāžu divcīņā (izšķīrās
otrā pilota vieta valsts pirmajā izlasē) uzvarēja Edgars Maskalāns un Raivis
Broks, kas kopvērtējumā bija piektie. Mihails Arhipovs un Reinis Rozītis palika
septītie. Par rekordu Jānis
Miņins bija mazliet izbrīnīts, jo tikko beidzies visai smags treniņprocess un par
ātrām sekundēm šoreiz nebija domāts. Jānis atzīst, ka otrajā braucienā Daumanta
traumas dēļ par rezultātu nevar objektīvi spriest, kaut gan trasē mūsējiem
atkal bija labākais laiks. Tas nozīmē, ka rezerves jāmeklē tieši starta
ieskrējienā. Jānis cer, ka maksimāli labākā forma jāsasniedz janvāra vidū, kad
Šveicē būs jāaizstāv pērn četriniekā izcīnītais Eiropas čempiona tituls. Vienlaikus notika arī
Latvijas čempionāts bobslejā, kur tika vērtēti tikai mūsu sešu ekipāžu
rezultāti.
Pulkstenis sāk tikšķēt
Valsts izlases
galvenais treneris Sandis Prūsis pagaidām ir piesardzīgs. Viss gan noris pēc
plāna, bet bobslejs ir tik maksimālu slodžu pārpilns sporta veids, ka
pārsteigumiem (arī ne tik priecīgiem) ir vietas jebkurā brīdī.
Siguldā trenerim bija
prieks par Jāņa Miņina un Daumanta Dreiškena trases rekordu pirmajā braucienā,
bet otrajā braucienā Daumanta kājas trauma atgādināja – viss var sabrukt vienā
mirklī. Sandis cer, ka ar puisi viss būs kārtībā un vietu medības visaugstākajā
līmenī turpināsies.
Tagad puiši turpina
treniņus Rīgā un jau valsts jubilejas dienās dodas uz Vāciju, kur Vintenbergā 29.
novembrī sāksies Pasaules kausu pirmais posms.
Kā izskatās
bobslejistu nometnē pirms sezonas sākuma? Neliela saruna ar Sandi Prūsi.
– Par gatavošanos – vai viss norit pēc plāna?
– Bobsleja sezonai
pamati tiek likti vasarā. Šogad nedaudz paeksperimentājām – vairāk strādājām,
lai fiziski sagatavotos, un tikai vēlāk ķērāmies pie tehnikas slīpēšanas
stadionā. Tehnika – tas ir visai nosacīti, jo ledus izjūtu var panākt tikai
trasē. Turpinās mūsu sadarbība ar manu palīgu fiziskās sagatavotības treneri
Elmāru Priedi. Var teikt, ka vasaras sākumā bobslejisti vairāk ir viņa rīcībā.
Mans darbs tā pa īstam sākas vairāk uz rudens pusi.
– Vai par sastāvu nācās lauzīt galvu?
– Kopumā ne, puiši ir
tie paši, un katrs zina, ko es no viņiem gaidu. Vienīgās problēmas bija ar otrā
pilota noteikšanu – Edgars Maskalāns vai Mihails Arhipovs? Šeit nav vietas
emocijām vai simpātijām – visu nosaka pulkstenis trases lejā. Kurš ātrāk to
apstādina. Domāju, ka neviens neapvainojās, jo abiem bija iespējas sevi
pierādīt. Mainījām gan kamanas, gan slieces, gan stūmējus. Lai arī kādus
brīnumus Mihails rādīja startā, finišu ātrāk tomēr sasniedza Edgars. Zinu, ka
fiziski viņš Mihu nekad nenoķers (to esmu teicis arī Edžum), bet iespēju
robežās viņš ir krietni progresējis un trasē kamanas izjūt labāk. Domāju, ka
līdz jaunajam gadam nekas nemainīsies, Maskalāns brauks Pasaules, Arhipovs –
Eiropas kausos. Tad skatīsimies, kā katram veicies, un, ja vajadzēs, izdarīsim
kādu rokādi.
Ar pārējiem viss
skaidrs, priecē, ka atgriezies Ainārs Podnieks, kurš pagājušo sezonu izlaida traumu
dēļ. Tagad ar Aināru fiziski viss kārtībā, jāatgūst psiholoģiskā pārliecība.
Laba sadarbība mums
turpinās ar otro izlasi, kuru trenē Gatis Gūts un Rihards Kotāns. Ja kaut kas
notiks (tpu, tpu), varēsim pasmelties. Starp citu, pie viņiem veiksmīgi trenējas
vairāki pavasara iesaukuma puiši. Tagad redzēsim, ko viņi spēj uz ledus.
– Ko zini par pretiniekiem?
– Neko īpašu. Krievus
mēs redzējam Siguldā – spēcīgs ir Zubkovs, Popovs, progresē Abramovičs.
Vēl esmu redzējis
itāļus, šveiciešus (viņu rindas gan paretināja neatļauto medikamentu
lietošana). Nedomāju, ka spēku samērs pasaulē īpaši būs mainījies, kaut gan
līdzekļu trūkumu izjūt arī lielvalstis. Varbūt vāciešiem vairs neatvēl piecus
miljonus (smejas), bet tikai četrus ar pusi – mūsu piecu vai sešu gadu budžetu.
Par konkrētām vietām
pirmsolimpiskajā sezonā pagaidām nedomājam. Galvenais ir progresēt, iegūt
stabilitāti un censties ieraudzīt pjedestālu katrās sacensībās.
Izdzīvosim
Zintis Ekmanis,
Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents, ir mūsu bobsleja vienības motors.
Sarunā viņš ir tiešs un reizēm skaudri ass. Zintis pamatoti uzskata, ka tieši
šajā sporta veidā mums ir lielākās iespējas pēc diviem gadiem paspīdēt
olimpiskajās spēlēs Vankūverā.
Skaidrs, ka
ekonomiskais stāvoklis valstī uzliek zināmu zīmogu arī pirmsolimpiskajā sezonā.
Šobrīd naudas ir tik, cik ir, un visai sezonai ar to nepietiks. Līdzekļu
meklējumi turpinās.
– Vai materiālās problēmas ir ietekmējušas
mūsu sportistu gatavošanos sezonai?
– Pagaidām nē, visu,
ko sagatavošanās posmā iecerējām, esam izdarījuši. Bobslejs ir dārgs sporta
veids, un tehnika ir jāatjauno katru gadu. Tās ir slieces, bobi, dažādas
palīgierīces. Apstāties nozīmē atpalikt. Runājot par kamanām, mums visvairāk
nepieciešams jauns divnieks – puiši ir gatavi augstākām vietām, bet
vistiešākajā nozīmē ar veco bobu to nav iespējams izdarīt, vari uzlabot, cik
gribi.
Nav tā, ka
visaugstākās klases bobus met pakaļ – maksā tik. Te pārstāvētas vairāku
lielvalstu intereses, un lieka konkurence viņiem nav vajadzīga. Lai sarunātu
jaunu divnieku, bija jāveic milzīgs aizkulišu darbs, un esam tikuši līdz
rokasnaudas iemaksai. Mēneša laikā jāiemaksā visa summa.
Mūsu interesēs ir
izdarīt to pēc iespējas ātrāk, jo pie boba, tāpat kā pie jaunām kurpēm,
jāpierod, šis tas jāpārveido. Ceru, ka viss izdosies.
– Ik pa brīdim pavīd ziņas, ka zaudējam vienu
otru atbalstītāju. Bobslejā arī?
– Ar to, ka beigsies
sadarbība ar šveiciešu R.Fuchs AG,
jau rēķinājāmies. Mazliet negaidīta bija firmas PROFS logo pazušana uz mūsu bobiem, arī WW centrs atsauca savu atbalstu. Saprotu, ka tagad nevienam nav
viegli, un esam pateicīgi par to, kas izdarīts divos gados, kaut gan līgums
bija noslēgts uz četriem gadiem.
– Kas vēl palicis?
– Patlaban galvenie
atbalstītāji ir Valsts akciju sabiedrība Latvijas
valsts meži, SIA LEC, A/S Latvijas gāze, A/S ACB. Klāt nākuši SIA Bastions
un SIA Serviks. Savi individuālie
sponsori ir Jānim Miņinam, varbūt vēl kādam, bet tas vairs nav federācijas
pārziņā. Ar to būs par maz?
– Kur iespējams taupīt?
– Uz sievietēm.
Beidzām projektu (vismaz uz laiku) ar sieviešu divnieku. Kad pirms diviem
gadiem to sākām, runa bija par komandu cīņu iekļaušanu olimpiskajā programmā,
un mēs rēķinājām, ka varam iekļūt vismaz astoņniekā. SOK tomēr pārdomāja, un
viss palika pa vecam.
Neteikšu, ka meitenes
necentās, bet laikā, kad līdzekļu visam nepietiek, nolēmām tomēr vairāk rocības
atvēlēt puišiem. Ja meitenēm pašām izdosies piesaistīt labvēļus, tad, protams,
viņas pieteiksim.
Taupīsim uz komforta
rēķina – dzīvosim lētākās viesnīcās, racionālāk izmantosim reklāmai un
mārketingam atvēlētos līdzekļus. Šobrīd izskatās, ka sašaurināsim piedalīšanos
Eiropas kausos, un tas ir ļoti slikti, jo jaunajiem tā ir lieliska iespēja
parādīt sevi un tiekties uz pirmo komandu.
Sāpīgākais, ka nevaram
neko pielikt pie puišu stipendijām. Tās jau tagad ir tik nelielas, ka kauns
nosaukt summas. Milzīgs paldies par sapratni un patriotismu – neko citu puišiem
pagaidām nevaru pateikt. Bet gan jau izdzīvosim, neesam tādā situācijā pirmo
reizi.
Kopumā uzskatu, ka
valstij jāpadomā par olimpisko sporta veidu un hobijsporta veidu attiecībām,
smilškastēs taču valda citi likumi nekā ledus trasēs…
Latvijas atklātais
čempionāts (startēja 12 ekipāžas). 1. Krievija (Aleksandrs Zubkovs, Aleksejs
Andrujiņins) – 1:42,15, 2. Latvija
(Jānis Miņins, Daumants Dreiškens) – 1:42,26, 3. Krievija
(Jevgeņijs Popkovs, Sergejs Prudņikovs) – 1:42,48, 4. Krievija (Dmitrijs
Abramovičs, Sergejs Belugins) – 1:42,75, 5. Latvija (Edgars Maskalāns, Raivis Broks) – 1:43,18, 6.
Krievija (Aleksandrs Kasjanovs, Dmitrijs Truņenkovs) – 1:43,23, 7. Latvija (Mihails Arhipovs, Reinis Rozītis) –
1:43,30, 8. Krievija (Jevgeņijs Paškovs, Deniss Moisejčenko) – 1:44,38,
9. Latvija (Normunds Kotāns, Kristaps Kalniņš) 1:44,56, 10. Latvija (Ruslans Suharevs, Raitis
Teters-Teterovskis) – 1:46,07, 11. Latvija (Jānis Zāle, Jānis Strenga)
1:46,26, 12. Krievija (Aleksandrs Krovoticevs, Elvirs Huzins) 1:47,09.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
