Bagāžā arī Latvijas rupjmaize un jauni slidu asmeņi

Uz Kanādas pilsētu
Kalgari izlidojuši Latvijas labākie šorttrekisti Haralds Silovs un Evita
Krievāne, lai Nīderlandes trenera Jeruna Otera vadībā turpinātu gatavoties
Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Mājās viņi atgriezīsies tikai gada nogalē, lai
jau pēc dažām dienām dotos uz olimpisko Turīnu, kur risināsies Eiropas
čempionāts. Šāgada janvārī
Ventspilī Haralds izcīnīja Eiropas absolūtā čempiona titulu, uzvarēja 1500 m
slidojumā, bet 1000 m ieguva sudraba medaļu. Pat šāds panākums Silovam nedod
nekādas priekšrocības atlases ciklā uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Arī
jaunajai sezonai, kas sāksies oktobrī un kuru varētu dēvēt par pirmsolimpisko,
cīņā par olimpiskajām ceļazīmēm nebūs nozīmes. Olimpiskais skaitītājs sāks
darboties tikai ar 2009. gada rudens pirmo mēnesi, kad Pasaules kausa
posmos jāsāk krāt kopvērtējuma punktus, kas tiks apkopoti 2010. gada
janvārī. Tādā veidā arī Evitai Krievānei, kura iepriekšējā sezonā savainojumu
dēļ nevarēja trenēties un startēt ar pilnu jaudu, tagad visas nebūšanas jau
pieder pagātnei. Un sākas viss no gala.

Haralds pirms
brauciena uz Kanādu, Eiropas ārzemēs ledu nav paguvis iemēģināt, bet Evita
pagājušomēnes to izdarīja Tukumā, dūšīgi (divreiz dienā) trenējoties kopā ar
bērniem. Sausajos treniņos viņa ļoti nopietni pastrādāja Viktora Lāča vadībā.
Piedalījās SEB kalnu divriteņu maratona posmos. Tagad ar veselību viss esot
kārtībā. Tā secinājuši LOV dakteri, kad Evita izgājusi visas procedūras. Viņa
saņem LOV B stipendiju, LSPA pirmajā kursā dažos priekšmetos astītes vēl nav
nocirstas. Ar to arī stāsts par Evitu beidzas, jo saruna notika pēdējā brīdī,
kad jau vajadzēja kravāties lidojumam uz Ziemeļameriku. Būtībā viss bija
skaidrs pēc sarunas ar Haraldu dienu iepriekš. Abiem bagāžā viss
nepieciešamais, mauntīnbaikus un rupjmaizi ieskaitot. Kalgari trenēšanās Jeruna
Otera grupā, dzīvošanai ērti, pašu noskatīti apartamenti, par kuru īrēšanu gan
būs jāmaksā pašiem. Un tagad tieša saruna ar Haraldu Silovu.

Kalgari labāk nekā Hērenvēnā

Arī pagājušovasar
Haralds un Evita trīs mēnešus trenējās Kalgari. Kas mainījies jaunās sezonas
pievārtē? „Pērn Jeruna Otera
grupa bāzējās Nīderlandes pilsētā Hērenvēnā un visi maršruti, Kanādas tūri
ieskaitot, tika apgūti no turienes," skaidro Haralds. „Taču tas nebija īsti pareizs variants, jo no
Nīderlandes vajadzēja lidot gan uz Ameriku, gan uz Āziju, pa vidu atgriežoties
Eiropā, tā sadārdzinot ceļa izdevumus.

Tāpēc aizgājušajā
sezonā meklējām optimālāku bāzēšanās vietu, līdz nolēmām, ka tai jābūt Kalgari,
kur viesojamies ne pirmo gadu un kur jau iedibinājušies labi sakari. Otera
grupa Kalgari apvienojas ar kanādiešiem, kuru virknējumā ir divi pasaules
rekordisti – Maikls Gildijs un Korijs Rasmusens. Strādāsim arī kopā ar
Kļavas lapas zemes šorttreka speciālistiem, taču noteicošā būs Otera izstrādātā
sistēma, jo viņš savulaik trenējis arī ASV olimpisko izlasi. Otra priekšrocība par
labu jaunās bāzes izvēlei ir tā, ka nākamās ziemas olimpiskās spēles risināsies
Vankūverā, kas nav tālu no Kalgari. Turklāt Vankūveras šorttreka arēna būvēta
pēc Kalgari projekta, arī ledus kvalitāte ir līdzīga, izmantojot dzidros kalnu
ūdeņus. Šoruden to izmēģināsim paši. Interesanti, ka Vankūveras spēlēs latviešu
šorttrekistiem tāpat kā kanādiešiem būs sava laukuma priekšrocības, nebūs arī
aklimatizācijas problēmu."

Silovs kļūst vēl profesionālāks

Haralds Silovs
iekļauts LOV A stipendiātu grupā, papildus tiek saņemti līdzekļi arī no
Vankūveras programmas, atbalstu turpina sniegt Ventspils olimpiskais centrs. „Finansiālais nodrošinājums ievērojami
paaugstinājies, palīdz arī komanda Trek
Philips Metaleks, kuras krāsas aizstāvu SEB kalnu divriteņu maratona
posmos," turpina Haralds. „Esmu
nodrošināts ar augstas klases kalnu divriteni, kuru ņemu līdzi arī uz Kanādu.
Ir arī finansiāls atspaids. Taču nevarētu teikt, ka sponsori stāv rindā pie
manis, lai palīdzētu. Jāmeklē pašam. Tiesa, sākot ar šo vasaru, kļuvis vieglāk,
jo esmu nolīdzis menedžeri Kristīni Fogeli (tenisisti, vieglatlēti), kas kārtos
visas lietas, paliekot Latvijā. Agrāk šo darbu veica mans tēvs, taču
aizņemtības dēļ turpmāk tas vairs nebija iespējams."

Kad tikāmies martā,
sacīji, ka rakāšoties pa mācību grāmatām, lai nokārtotu visus parādus Ventspils
augstskolā. Izdevās? „Centos, cik
varēju. Uzrakstīju 15 kontroldarbus, nokārtoju vairākus eksāmenus, palikuši
daži sīkumi. Pats galvenais paveikts – esmu pārcelts augstskolas trešajā
kursā. Turpmāk būs vairāk jāsaspringst," lēš Haralds. „Ja, dzīvojot Kanādā, būs iespējams uzrakstīt
un nosūtīt kādus kontroldarbus, tad turpināšu, ja ne, tad III kursu vajadzēs
beigt divos gados."

Čempiona vasara

Gluži tā nebija, ka
Haralds jaukākajā gadalaikā to vien darīja, kā urbās mācību grāmatās un
rakstīja kontroldarbus. Tas nav viņa stilā. Fiziskas aktivitātes notika katru
dienu. Kalnu divritenis viņam bija kā pielaulāts. Tajās nedēļās, kad nenotika
SEB MTB maratona posmi, Silovs nesmādēja arī Trek seriāla sacensības. Kā nu maizes
tēviem atteiksi. Nopietni tika deldētas arī skrituļslidas. Haralds joprojām
ir labākais skrituļotājs Baltijā, to apliecinot Lietuvas atklātajā čempionātā,
kas bija iekļauts Palangas pilsētas svētku programmā. Tika gūta uzvara arī
Rīgas kausa izcīņas pirmajā posmā. Tagad šī panākumu ķēde pārtrūkusi, jo Kanādā
šāda mačošanās nav paredzēta, toties mauntīnbaikam netiks dotas pat mazākās
atlaides, jo braukšana ar kalnu velosipēdiem būs viena no treniņu svarīgākajām
sastāvdaļām.

„Vēl mājās esot,
vienojāmies ar Kalgari olimpisko centru par bāzes izmantošanu, arī par to, ka
trenēsimies kopā ar kanādiešiem. Mums kā šā centra pastāvīgajiem klientiem
paredzētas atlaides," stāsta Haralds Silovs. „Izvēle par labu Kalgari bāzei bija arī tāpēc, ka pilsētas apkaimē
iespējami jebkāda veida treniņi, jo ir lieliski klimatiskie apstākļi, tā
atrodas 600-800 metru virs jūras līmeņa. Olimpiskā centra bāze ir lieliska –
starptautiskiem standartiem atbilstoši šorttreka celiņi, arī ledus laukums ir bez
apmalēm, klasiskās ātrslidošanas 400 metru aplis un velotreks. Un
būtiski, ka mums būs lieliski treniņpartneri. Kopā ar kolēģi no Beļģijas Pīteru
Gaiselu un kanādieti Miču Hjūitu īrējam māju, kas atrodas netālu no olimpiskā
centra. Lētāk nekā Hērenvēnā. Tiesa, ēdiens un produkti Kalgari ir dārgāki nekā
Nīderlandē. Kad būšu iedzīvojies Kalgari, mēģināšu atkal uzspodrināt Latvijas
rekordus klasiskajā ātrslidošanā. Tas varētu notikt augusta beigās vai
septembra sākumā, kad fiziski būšu gatavs lieliem ātrumiem.

Sezonas plāni

Pasaules kausa
seriāls oktobrī sāksies Ziemeļamerikā. Pirmais posms ASV, otrais –
Vankūverā. Cerams, ka uz olimpiskā ledus tiksim jau agrāk. Pēc tam turpināsim
trenēties Kalgari. Novembra beigās lidojam uz Āziju, lai piedalītos seriāla
nākamajos divos posmos Ķīnā un Japānā. Kāpēc ne Seulā vai kādā citā Dienvidkorejas
pilsētā? „Dienvidkoreja ir viena no
līdervalstīm šorttrekā. Gandrīz neticami, taču fakts, ka šajā valstī maz tiek
darīts šā sporta veida popularizācijai, arī bāzes modernizācijai," vērtē
Haralds. „Tāpēc Āzijā iespēju īstenošanas
ziņā Dienvidkoreju apsteidz Ķīna un Japāna. Mājās atgriezīsimies decembra pašā
nogalē, lai pēc dažām dienām dotos uz Turīnu un sagatavotos Eiropas
čempionātam. Man ir savtīgi nodomi. Gribētos atkārtot, pat uzlabot šogad
Ventspilī sasniegto. Jaunajā gadā izlaidīsim dažus Pasaules kausa Eiropas
posmus, lai labāk sagatavotos pasaules čempionātam, kas martā risināsies Vīnē."

Nodrošinājums

Gatavojoties jaunajai
sezonai, Silovs pilnībā atjaunojis visu šorttrekam nepieciešamo arsenālu. Viens slidzābaku pāris, kas
ražots Amerikā, jau ir Haralda rīcībā, otrs, ko pēc speciāla pasūtījuma gatavo
Austrālijā, teju teju sasniegs adresātu Kanādā. Aizgājušās sezonas izskaņā
Kalgari Haralds iegādājās četrus slidu asmeņu pārus. Šorttrekā nemēdz būt
sīkumi. Pat cimdi, ceļu sargi un brilles var iespaidot rezultātu, jo ceļā uz
panākumu visu izšķir pat sekundes tūkstošdaļas. Pat mūzika treniņu laikā un
ikdienas atpūtas brīžos. Silovs uz Kanādu līdzi ņēma lielus videofilmu
krājumus, no kuriem lielu daļu dāvās klaida tautietei. Treniņos Kalgari skanēs
laba mūzika, taču mūsu sportists bagāžā ielika arī skaņu ierakstu kokteili
jebkuram garastāvoklim. „Tas, ka
esmu atjaunojis inventāru, protams, ir labi, taču pie tā vēl vajadzēs pierast.
Runa ir par slidzābakiem, kas jāievalkā."

Kas jāpaveic, lai kļūtu par olimpieti

Rēķins diezgan vienkāršs.
Pilnīgas drošības sajūtai Pasaules kausa kopvērtējumā pietiks ar vietu 20
labāko skaitā katrā distancē, kurā nolemts startēt. Tas jāizdara 2009.-2010. gada
sezonā. Haraldam tās būs tradicionālās distances – pusotra kilometra un
kilometrs. Tāpat kā Evitai Krievānei. Paveras arī jaunas iespējas, jo, sākot ar
šāgada rudeni, Pasaules kausā 3000 m slidojumā tiks vērtēts arī starpfinišs
pēc pirmā veiktā kilometra, kur veiksmīgākie saņems papildu punktus. Tas,
protams, iespaidos galīgo punktu summu pēc pēdējā finiša. Taču Vankūverā šāda
vērtējuma vēl nebūs. Olimpiskajai līdzdalībai varētu pietikt arī ar vietu trešā
desmita vidū. Turīnas spēlēm Haralds nekvalificējās, bet Evita abās distancēs
ierindojās trešajā desmitā. Tagad no Krievānes gaidām progresu, bet no Silova
Eiropas čempiona cienīgu apliecinājumu. Haralds kļuvis psiholoģiski noturīgāks,
jūt robežu, cik asi drīkst slidot, lai nepārkāptu noteikumus. Iepriekšējā sezonā
Silovs ne reizi netika diskvalificēts par noteikumu pārkāpumu. Uzlabojusies
slidojuma tehnika un taktika. Gaidīsim nākamo progresa soli.

Gatis ĶĪSIS