Domas un matērija

Daudziem tas bija
pārsteigums, ka mūsu šorttreka pirmā olimpiete Evita Krievāne gandrīz pēc gadu
ilgas klusēšanas oktobrī Eiropas kausa izcīņas posmā Ventspilī izcīnīja trešo,
ceturto un piekto vietu. Jo vairāk tāpēc, ka Evita šogad sākusi treneres gaitas
Ozolnieku ledus hallē un viņas audzēkņi pēc sešu mēnešu nodarbībām jauniešu
sacensībās jau ir pamanāmi.

Tagad
Evita ir sportiste un trenere, turklāt viņas acis dzirkstīt dzirkstī. Darbs ar
bērniem šorttrekā un slidošanā, slidošanas nodarbības hokejistiem, pašas
treniņi – stundas rit nemanot.

Kad
runājam par nekvalificēšanos olimpiskajām spēlēm Vankūverā, Evitas acīs parādās
neliela skumju ēna. Tiesa, lielas cerības viņa neesot lolojusi, jo pēc pārciestās
operācijas pirmsolimpiskajā sezonā īstu sportisko formu tā arī neesot izdevies
sasniegt. Kļūda bijusi tā, ka sportiste pārāk ātri atsākusi trenēties ar pilnu
jaudu. Izšķirošajās sacensībās varējusi startēt, lietojot spēcīgus pretsāpju
līdzekļus. Rezultāti nebija labi.

Pērnā
gada novembrī, kad beidzās olimpiskā kvalifikācija, Evita slidas nolika plauktā.
Tiesa, viņa gan vēl piedalījās Latvijas olimpiādē, taču tad pienāca pārdomu
laiks. Evitu aicināja strādāt par treneri gan Ventspils, gan Ozolnieki. Evita,
kura dzīvo Rīgā, Āgenskalnā, beigu beigās izšķīrās par darbu, kurš tuvāk mājām.
Meitene smej, ka iepriekšējos astoņos gados mājās bijusi tikai epizodiski un šo
ritmu derējis pamainīt.

Trenerīte Evita

Būtībā
treneres gaitām Evita gatavojusies jau sen. Viss sācies, palīdzot ar padomu četrus
gadus jaunākajam brālim Normanam Beikmanim, kurš arī trenējas šorttrekā. Kādu
laiku gan slidošanu pametis, bet tagad atkal atsācis. Abu sadarbība jau mērāma
vairāku sezonu garumā. Interesanti, ka mūsu vadošā šorttrekiste kādu laiku pat
trenējusies viena pati. Daudz ko Evita mācījusies no nīderlandiešu trenera Jeruna
Otera, kaut tagad, visu rāmi novērtējot, sportiste secina, ka ne visas trenera
metodes viņai bijušas piemērotas.

Ozolniekos
sapulcināt bērnus nav bijis grūti, jo šorttreks ir pietiekami populārs. Evita
uzskata, ka, sākot trenēties šorttrekā, nav jābūt īpašiem fiziskiem dotumiem. Galvenais
ir gribēt trenēties, ieguldīt spēku un darbu. Iespējams, ka priekšrocības ir
augumā mazākiem sportistiem, tomēr pie medaļām tiek arī tie, kas garāki par 1,80
m. Evita ir pārliecināta, ka Eiropas mēroga panākumus var sasniegt ar centību –
nedrīkst sagraut bērna sapni reiz kļūt par čempionu.

Lielu
uzmanību Evita pievērš slidošanas nodarbībām. Kad ir apgūta slidotprasme, bērni
var izvēlēties, ko darīt tālāk – vai nodarboties ar hokeju, šorttreku vai
daiļslidošanu. Tā ir normāla prakse. Bet šajā ziņā, viņasprāt, grēko jaunie
hokejisti, kuriem galvenais ir tikt pie hokejnūjas. Tāpēc Evitai prieks, ka
daži hokejisti tomēr sākuši nākt pie viņas uz privātstundām. Profesionālajā
hokejā taču arī ir slidošanas treniņi!

Evita
daudz iegulda savstarpējās attiecībās, jo tikai labvēlīgā gaisotnē bērns var pilnvērtīgi
attīstīties. Viņas grupā trenējas dažāda vecuma bērni. Sākumā Evita mazākajiem
palīdzējusi sasiet slidas. Tagad viņa iemācījusi lielākajiem palīdzēt
mazākajiem. Ģērbtuvēs viņai vairs nav jāiet.

Bērni
savu treneri visbiežāk sauc vārdā, un nodarbībās valda savstarpēja sapratne. Taču
Evita nosaka arī robežu starp tiem, kas mācās un to, kas māca. Kaut iztālēm
trenere izskatās pēc grupas vecākās audzēknes, viņas ieviestie nodarbību
principi darbojas – lieku aizrādījumu treniņos nav.

Vēl slidošu!

Gatavojoties
treneres darbam, Evita mācījās šorttreka treneru semināros ne tikai Latvijā,
bet arī Ungārijā un Dānijā. Tas bija pārdomu laiks – Evita neslidoja… Taču nu
tas ir garām, un šobrīd Evita gan trenē jaunos, gan trenējas pati. Oktobra vidū
Eiropas kausa izcīņas posmā Ventspilī 12 valstu sportistu konkurencē (startēja
arī olimpietes) izcīnītās vietas pierādīja, ka lēmums bijis pareizs.

Evita
cieši nolēmusi janvārī piedalīties Eiropas meistarsacīkstēs un gatavoties
olimpiskajām spēlēm Sočos. Sportiste pieļauj, ka iztiks bez trenera. Gan
materiālo apstākļu, gan citu apsvērumu dēļ. Evita uzskata, ka šorttrekā pavadītie
gadi, arī treneres darbs ļauj pašai izšķirties par sev piemērotākajām treniņu
metodēm. Evita uzsver, ka tehnikas iemaņas tik ātri nezūd, galvenais ir sasniegt
labu fizisko formu, tāpēc viņa piecas reizes nedēļā darbojas sporta zālē. Sacensībām
var sākt gatavoties kādu pusotru mēnesi iepriekš.

Ja
izdosies sasniegt labus rezultātus Eiropā, sportiste var kandidēt uz vietu
Latvijas olimpiskajā vienībā, kas ļautu labāk sagatavoties olimpiskajām spēlēm.
Bet tā nav kārts, uz kuru viss ir jāliek. Evita atzīst, ka no treneres darbā
nopelnītās naudas var atlicināt arī pašas sportiskajām vajadzībām. Iespējas
būtu lielākas, taču jāatmaksā iepriekšējā olimpiskajā ciklā iekrātie parādi.

Bez
liekas afišēšanas Evita atzīst, ka pēc tam, kad viņa iesaistījusies ķīniešu
mācībā Faluņgun, kuras redzamākais pārstāvis Latvijā ir kamaniņu braucējs
Mārtiņš Rubenis, ir mainījies viņas skatījums uz pasauli. Neieslīgstot garos
apcerējumos, Evita saka, ka ieguvusi dvēseles mieru, kļuvusi daudz pacietīgāka,
labestīgāka un ir pilnīgi pārliecināta, ka gaišas un labas domas var
materializēties. Ja kaut ko ļoti grib un dara visu, lai to sasniegtu, tad tas
izdosies!

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS

Evita KRIEVĀNE

Trenere, šorttrekiste

Dzimusi: 1987. gada 6. jūnijā

Izglītība: Mārupes vidusskola, mācās
LSPA treneru kursos

Sportā: šorttrekā trenējas kopš
1996. gada, pirmie treneri Lāsma Kauniste, Jana Migleniece, Karina Palasios,
vēlāk Jeruns Oters (Nīderlande)

Lielākie panākumi: 4. vieta pasaules
čempionātā junioriem (2006.), 12. vieta pasaules čempionātā (2007.), 19. un 23.
vieta olimpiskajās spēlēs Turīnā (2006.)

Darba gaitas: strādā Ozolnieku ledus hallē
par šorttreka un slidošanas treneri