Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pa pusei kanādietis

Šīs nedēļas nogalē
Turīnā pērn Ventspilī iegūto absolūtā Eiropas čempiona titulu centīsies
aizstāvēt Latvijas labākais šorttrekists Haralds Silovs, kurš pirms gada
izcīnīja zelta medaļu arī 1500 m slidojumā, bet 1000 m distancē finišēja
otrais.
Latviju Eiropas Čempionātā pārstāvēs arī Evita Krievāne, Jēkabs Saulītis
un Jānis Piuss. Haraldam Silovam un Evitai Krievānei pirmsolimpiskā
sezona sākās tālu no mājām. Jau jūlijā gatavošanos tai viņi sāka Kanādā, pēc
tam abu ceļi šķīrās, jo Evita pēc Pasaules kausa izcīņas Ziemeļamerikas posmiem
novembra nogalē un decembra sākumā uz Āziju vairs nebrauca (pārāk dārgi), bet
Haralds vēl noslidoja gan Ķīnā, gan arī Japānā, pirms gadu mijas uz dažām
dienām ieskrienot mājās. Kopš jaunā gada trešās dienas abi Vācijas pilsētā
Oberstdorfā trenera Jeruna Otera vadībā gatavojas Eiropas čempionātam."Vairāk nekā
pieci mēneši aizritēja intensīvos treniņos Kalgari," interviju žurnālam Sports
sāk Haralds Silovs. "Kanādā biju trenējies arī iepriekšējos gados,
taču krietni īsāku laika posmu, turklāt starta laukums uz galvenajām
sacensībām, Ziemeļameriku ieskaitot, iepriekš mums bija Eiropā, konkrētāk,
Nīderlandes pilsētā Hērenvenā, kas ir trenera Jeruna Otera grupas mītnes vieta.
Tāda papildu
pārvietošanās maksāja pārāk dārgi, tāpēc šosezon Oters par grupas mājvietu
izvēlējās Kalgari. Un tas bija divkāršs ieguvums, jo izdevās atrast ne tikai
ideālu vietu treniņiem, bet arī aprast ar Kanādas klimatu un atrisināt
aklimatizācijas problēmas. Oters noslēdzis līgumu arī ar Kalgari olimpisko
centru un palīdz gatavoties Vankūveras spēlēm četriem Kanādas izlases
šorttrekistiem. Man un Evitai treneris panācis būtiskas atlaides ledus īrei
šajā teicamajā bāzē, arī vispieņemamāko laiku treniņiem. Ja latviešiem izdosies
kvalificēties olimpiskajām spēlēm, tad, kā smejies, mums būs sava laukuma un
ledus priekšrocības."Kalnu ledus
zemienē- Vasarā pirms
došanās pusgadu ilgajā komandējumā paudi, ka Vankūveras šorttreka stadions
būvēts līdzīgs Kalgari bāzei. Oktobra un novembra mijā, kad Vankūverā risinājās
Pasaules kausa izcīņas otrā posma sacensības, pats izmēģināji olimpisko ledu.
Tavs vērtējums?
– Lai gan abos
šorttreka stadionos ledus gatavošanai tiek izmantots augstvērtīgs, no kalniem
plūstošs ūdens, kas vēl tiek papildus apstrādāts un bagātināts, ātrāks ledus
tomēr ir Kalgari, kas atrodas apmēram 900 metru virs jūras līmeņa. Vankūvera
izpletusies okeāna krastā, tur ir pavisam cits klimats. Tomēr rezultātu ziņā
starpība tik liela nav, jo Vankūveras šorttreka kvalitātes uzlabošanai
izmantotas visjaunākās tehnoloģijas.Man debija
Vankūverā nebija slikta – 1500 m distancē biju desmitais. Tūkstotī mani
par it kā nepareizu apdzīšanas manevru diskvalificēja. Kad pēc Eiropas
čempionāta atgriezīšos Kalgari, diezin vai mums ļaus paslidot uz Vankūveras
ledus.

 

– Pasaules kausa
seriālā no sešiem posmiem pirmie četri jau aizvadīti. Bija problēmas?

– Sacensības
Nagano, kurās arī ieguvu savu augstāko – piekto – vietu, Pasaules
kausa izcīņā man šosezon bija pēdējās. Lai labāk sagatavotos pasaules
čempionātam, kas marta pirmās nedēļas nogalē risināsies Vīnē, pēdējos divos PK
Eiropas posmos Sofijā (7.-8. februāris) un Drēzdenē (14.-15. februāris)
nepiedalīšos, bet tūdaļ pēc kontinenta meistarsacīkstēm turpināšu trenēties
Ziemeļamerikā. Ar rezultātiem īsti apmierināts neesmu, jo kopš augusta šad un tad iesāpējās mugura. Tās nav
kāda kritiena sekas, bet īsto diagnozi pagaidām nevar noteikt.

Man palīdz beļģu
speciāliste Merveta Mulli, izstrādājot speciālu treniņu programmu, lai mugurai
daudz nenodarītu pāri. Dažkārt no rītiem grūtāk iekustēties, bet, aizejot uz
treniņu un darbojoties pēc speciālistes ieteikumiem, sāpe mitējas. Ar beļģu
fizioterapeiti sadarbojamies jau ceturto gadu, viņa par manu slimības vēsturi
zina visu. Abi ceram, ka mana veselība uzlabosies.

Zābaciņš tāds un
šitāds

– Arī šorttrekā
liela nozīme ir inventāram, jo rezultātu var iespaidot pat sīkākā nianse.

– Ar slidu
asmeņiem nevienu vairs nepārsteigsi. Tie visiem ir gandrīz vienādi. Galvenais,
lai slidzābaks labi un ērti sadzīvotu ar kāju. Pagājušajā gadā daudz
eksperimentēju. Pasūtīju vairākus slidzābaku pārus ASV un Austrālijā. Bet īsti
neapmierina neviens no specpasūtījumiem. Vienai kājai zābaks pašā laikā, otrai –
ne visai. Treneris Oters apņēmās vienu no Austrālijas zābakiem izveidot
augstāku.

Daudz ar zābakiem
arī pats esmu ņēmies. Mēģināju slidas asmeni pielikt pie zābaka no viena pāra,
otru zābaku izvēlējos no cita pāra. Tagad esmu nonācis pie secinājuma, ka
Eiropas čempionātā slidošu ar to pašu inventāru, kas man palīdzēja izcīnīt
zelta medaļas. Ar tiem pašiem vecajiem slidzābaciņiem, kas savu mūžu nokalpojuši
un jau vairākkārt pielaboti. Starp citu, kājas formai atbilstošs zābaku pāris maksā 800 latu, bet asmeņu pāris ir par pustūkstoti lētāks. Lielo
šorttreka valstu izlasēs ir tehnikas speciālisti, kas ar šīm lietām nodarbojas.
Mums ar Evitu tāda nav. Otera piedāvātā palīdzība, protams, ir cēls žests.
Domāju, ka pēc gadiem pats kļūšu par labu speciālistu, jo nevar taču visu laiku
skatīties, kā strādā citi. Tāpēc arī cenšos iegaumēt to, ko redzu.

– Aizvadītajā
pusgadā izdevies paveikt visu, kas iecerēts?

– Treniņu kopējais
apjoms bija mazāks, toties spiedām uz
intensitāti. Oters pārūpējās, lai nodarbības dažādotu. Paldies viņam par
sarīkoto divu dienu pārgājienu Kenmoras kalnos 30 grādu salā, brienot ar īpašām
sniega kurpēm, tiesa, ar nakšņošanu viesnīcā. Tas bija ļoti vērtīgi un svētīgi,
lai uzlabotu fizisko izturību, jo pēc Pasaules kausa ceturtā posma Nagano spēki jau bija
tuvu izsīkumam.

Atmiņā par
veiksmīgo aizvadīto gadu man paliks arī personiskais varoņdarbs, ko paveicu
Japānā, proti, Nagano
uzrakstīju kursa darbu par tēmu Produktu virzīšana tirgū un pārdalīšanas
stimulēšana
, un tagad esmu pilntiesīgs Ventspils augstskolas trešā kursa
students. Diezin vai šoziem spēšu studijās vēl ko būtisku paveikt, jo jābūt
gatavam arī startam pasaules čempionātā Vīnē. Kanādā strādājam intensīvi.
Tiesa, iemigšanai palasu kādu grāmatu par ekonomiku, jo Kalgari esmu lielākās
bibliotēkas klients.

Zāles pret
hegemoniju

– Arī Latvijas
šorttreku skārusi ekonomikas glābšanas un taupības politika?

– Joprojām saņemu
LOV A grupas finansējumu, Evita – B grupas finansējumu. Nekas nav
nogriezts, mani neaizmirst arī Ventspils Olimpiskais centrs un sponsori no
velofirmas Trek, kuras krāsas pārstāvu Latvijas kalnu riteņbraukšanas
maratonos. Arī Evita nejūtas pārāk apdalīta. Kalgari kopā ar vēl diviem amata
brāļiem īrēju māju. Pilsēta ir dārga, tāpēc pārtiku pērkam veikalā un ēdienu
gatavojam paši. Tā iznāk krietni lētāk. Turklāt īres nams atrodas ideālā vietā, netālu
no treniņu bāzes – Kalgari olimpiskā centra. Svaigs gaiss un kalni.

– Vai situācija
Pasaules kausa rangā pēc četriem posmiem atspoguļo patieso spēku samēru?
Vīriešiem Pasaules rangā Dienvidkorejas slidotājiem dubultvadība ir divās
distancēs, arī īsajā sprintā līderis ir viņu sportists. Savukārt dāmu
konkurencē saimnieko ķīnietes
.

– Āzijas skolas
hegemonija ar katru gadu mazinās. Pasaules kausā aziāti pārsvaru rangā
nodrošina ar dalībnieku kvantitāti, bet pasaules čempionātā un olimpiskajās
spēlēs, kur pārstāvniecība būs limitēta, Korejas un Ķīnas šorttrekisti būs
spiesti izmisīgi cīnīties ar Ziemeļamerikas un Eiropas valstu meistariem.
Šosezon dalību Pasaules kausā esmu beidzis, jo cīnīties par augstākām vietām
abās distancēs nav nepieciešams. Cita lieta būs olimpiskajā sezonā, kas sāksies
jau septembrī un kurā no četriem posmiem divos notiks cīņa par ceļazīmēm uz Vankūveras
olimpiskajām spēlēm. Atlases formula ir diezgan sarežģīta un grūti vēl
aptverama. To varētu skaidrot šīs sezonas izskaņā, kad cīņas Vīnes šorttreka
arēnā būs galā.

Gatis ĶĪSIS

Pasaules kausa
kopvērtējums pēc četriem posmiem

Dāmas

500 m

1. Mena Vana
(Ķīna) 4000 p.

2. Ļu Sjuhona
(Ķīna) 3810

3. Tjaņju Funa
(Ķīna) 2464

4. Tatjana
Boroduļina (Austrija)       2070

5. Šin Jun Jona (D-Koreja)  1691

6. Džesika Grega
(Kanāda)            1463

54. Evita Krievāne
(Latvija)          22

1000 m

1. Mena Vana
(Ķīna) 4000

2. Sae Bom Šina
(D-Koreja)           2440

3. Li Kinhona
(Ķīna)  2112

4. Jana Žu (Ķīna)       1600

5. Hu Žana (Ķīna)      1384

6. Šin Jun Jana (D-Koreja)  1280

56. Evita Krievāne
(Latvija)          34

1500 m

1. Jana Žu (Ķīna)       4045

2. Sae Bom Šina (D-Koreja)           3768

3. Elisone Beivere
(ASV)     2714

4. Eun Ju Juna (D-Koreja)    2548

5. Min Jun Kima (D-Koreja) 2404

6. Ketrina Reitere
(ASV)      1902.

Kungi

500 m

1. Si Bak Suns (D-Koreja)   2968

2. Fransuā Tremblē
(Kanāda)         2568

3. Šarls Hemlins
(Kanāda)   1800

4. Hans Jaļans
(Ķīna)           1422

5. Tibo Fokonē
(Francija)    1216

6. Fransuā Hemlins
(Kanāda)         1144

51. Jēkabs
Saulītis (Latvija)         38

1000 m

1. Jon Si Kvaks (D-Koreja)  3112

2. Ho Sun Li (D-Koreja)        3010

3. Šarls Hemlins
(Kanāda)   2280

4. Apollo Antons
Ono (ASV)            1812

5. Entonijs
Lobello (ASV)     1655

6. Jun Su Li (D-Koreja)         1640

22. Haralds Silovs
(Latvija)          255

1500 m

1. Jun Su Li (D-Koreja)         3774

2. Si Bak Suns (D-Koreja)   3600

3. Ho Suk Li (D-Koreja)        1800

4. Olivjē Žans
(Kanāda)        1751

5. Šarls Hemlins
(Kanāda)   1600

14. Haralds Silovs
(Latvija)          668

Lielāko
starptautisko sacensību kalendārs

Eiropas čempionāts

16.-18. janvāris       Turīna

Pasaules kausa izcīņa

7.-8. februāris

5. posms        Sofija

14.-15. februāris

6. posms        Drēzdene

Pasaules meistarsacīkstes

6.-8. marts   Vīne