Saruna ar lodēm

Dainis Caune

Pēc
sezonas sākumā lauzta pirksta, pēc atstādināšanas no starta pasaules
meistarsacīkšu individuālajās distancēs (paaugstināts hemoglobīna
līmenis) biatlonists Ilmārs Bricis kaut daļēji atriebās neveiksmēm,
kļūstot par Eiropas vicečempionu 12,5 km iedzīšanā.

Liegums realizācijai

– Atzīsties godīgi, kāda bija tava minimālā programma šai sezonai?

– Minimālās nebija.– Tad maksimālā!?

– Plāni bija lieli…

– Cik lieli?–
Īpaši gatavoties pirmajiem diviem Pasaules kausa izcīņas posmiem, pēc
tam Oberhofai, tad pasaules čempionātam un pēdējām divām PK kārtām. No
tā nekas nesanāca.– Priekšā vēl trīs PK posmi!–
Bet tiem mēs nevarējām gatavoties speciāli. Bija jāstartē Eiropas
čempionātā, kas sezonas sākumā nebija mūsu plānos. Turklāt pēc slimības
uzreiz četras sacensību dienas – tas bija smagi. Bet citas iespējas
nebija, kurš to varēja iedomāties, ka pasaules čempionātā pie starta
netikšu!– Jūties pietiekami pieredzējis, lai savus treniņu plānus veidotu pats?–
Jo vairāk zini, jo labāk saproti, ka neko vēl nezini. Vienmēr kaut ko
var izdarīt gudrāk, labāk, pareizāk. Plānošana ir kolektīvs process,
kurā tiek ņemti vērā dažādu speciālistu viedokļi un kurā nekas bez
trenera Vitālija Urbanoviča ziņas nenotiek.– Šī jau nav tava drūmākā sezona!–
Protams. Ir gadījies, ka nav veselības, ka vispār nevar ne normāli
paslēpot, ne iešaut. Šī ir īpaša tāpēc, ka sportiskā forma un pašsajūta
ne reizi vien bijusi ļoti laba, bet nav bijis iespējams to realizēt.Īstais parafīns, īstais pulveris– Cik slēpju pāri tiek gatavoti startam?– Sacensību dienā trīs četri, kuri iepriekšējā dienā atlasīti no krietni lielāka skaita.– Vai tiešām slēpes tik ļoti atšķiras?–
Jau konstruktīvi tiek ražotas atšķirīgas slēpes dažādas cietības
trasēm, ledainākam un mīkstākam sniegam, siltākam un vēsākam laikam,
ievērojot plašu gradāciju. Turklāt to slīdvirsmas veido ar dažādu
struktūru. Arī tad no desmit pāriem izcili ir labi ja divi. – Cik slēpju pārus tu vadā līdzi pa sacensībām?– Gandrīz divdesmit.– Cik stundas pirms starta pie darba ķeras smēru meistari?–
Stundas piecas… Viņiem jāatrod īstais parafīns, īstais pulveris,
īstais paātrinātājs īstajā kombinācijā. Turklāt jāizstrādā vairāki
varianti. Ja zināms, ka laika apstākļi līdz starta brīdim mainīsies,
nav jēgas slēpes sākt gatavot lielā rīta agrumā. Tāpēc visbiežāk
smērētājiem jāizdara ļoti daudz īsā laika sprīdī. Ne velti lielās
komandas apkalpo seši septiņi meistari.– Kurā brīdī tu izmēģini sagatavotās slēpes un izvēlies vienīgo īsto pāri?–
Pusstundu pirms starta. Gadījies to darīt arī pēdējās desmit minūtēs,
kad knapi vairs var paspēt slēpes pie tiesnešiem nomarķēt.Mērķu mānīšana–
Pirms vairākiem gadiem biatlonā notika kluss apvērsums. Krietna daļa
vadošo sportistu pēkšņi sāka ļoti labi šaut. Bjerndālens, francūži…
Kas notika?– Ar Francijas biatlonistiem sāka strādāt olimpiskais čempions šaušanā.– Bet viņš taču no biatlona neko nejēdza!–
Gadu braukāja līdzi pa sacensībām līdz kaut ko sajēdza un tad arī sāka
strādāt. Pasaules kausā var uzskatāmi redzēt, kurās komandās šis darbs
ir līmenī. Francūžiem, krieviem, starp citu, jau labu laiku arī
ukraiņiem. Baltkrieviem nomainījās treneris, un precizitāte pazuda. Sāk
izcelties zviedri.– Amerikāņi, kas parasti vienmēr bija aiz mums, arī sāk pārsteigt!– Viņus tagad trenē zviedrs Lofgrēns, kurš pats savulaik izcīnījis Pasaules kausu.– Mūsu komandai būtu vajadzīgs šaušanas treneris?– Protams, ka ir vajadzīgs. Kas tik vēl mums nav vajadzīgs?! Slēpošanas tehnikas treneris, vēl pieci smērētāji…- Kur ņemt biatlona treneri šaušanā?– Atrast jau varētu, bet pirmais jautājums ir, kur ņemt naudu viņa algošanai. Latvijā tāda speciālista nav.– Šķiet agrāk ar pārliecinošāku precizitāti šāvi stāvus?–
Jā, toties tagad iet labāk guļus. Tā bijis gandrīz vienmēr. Ja labāk
veicas, šaujot vienā pozīcijā, tad sliktāk klājas otrā. Kāpēc tā
notiek, nevaru pat izskaidrot.– Parasti tu šauj pa mērķiem secīgā kārtībā. Eiropas čempionātā rīkojies citādāk.–
Jā, sprintā ceturto šāvienu izdarīju pa piekto mērķi, piekto – pa
ceturto. Bet tas neko nemainīja – tāpat pēdējo aizšāvu garām.– Tā bija nejaušība?– Nē. Jau labu laiku pēdējos šāvienus biju šāvis garām. Gribēju kaut ko pamainīt, lai pats sevi piemānītu.Ģimenes lieta– Parunāsim par nākotni. Olimpiskā stafete Vankūverā, mūsu komandas sastāvs tavā versijā?– Kas to var zināt?! Līdz tai dienai tik ilgs laiks vēl.– Bet, ja šī stafete būtu jāslēpo rīt?–
Tad mums nebūtu, kas startē. Jo uz Pasaules kausa posmu Lahti ierindā
esam palikuši tikai trīs. Vēl Jānis Bērziņš un Kaspars Dumbris. Edgars
Piksons jau Eiropas čempionātā bija nevesels, jācer, ka līdz nākamajam
posmam viņš atkopsies. Kristaps Lībietis ir galīgi slims. Gints
Rozenbergs pārmocījies, viņam arī jāatgūstas.– Kā ar tavu meitu Aneti un Vankūveru? Daudz netrūkst, lai savos piecpadsmit gados Latvijā viņa būtu ātrākā slēpotāja.– Lai startam olimpiskajās spēlēs būtu kāda jēga, viņai vēl daudz, daudz jātrenējas.– Šaušana Anetei vēl ir noslēpumu zeme…–
Viņa jau arī ziemā treniņos diezin vai ir vairāk par dažām reizēm
šāvusi. Attiecībā uz Vankūveru par biatlonu netiek domāts. Kamēr Anete
nepabeigs skolu, viņas sporta veids būs distanču slēpošana.– Kāpēc tu viņu turi pa gabalu no biatlona?–
Es viņu neturu pa gabalu. Vasarā Anete piedalās biatlona treniņos. Kad
sākas skola, tiem nepietiek laika. Distanču slēpošanā treniņi ir īsāki.– Kad tad viņa nopietni ķersies pie šautenes?–
Tad jau redzēs. Ja var paslēpot tik ātri, ka spēj distancē uzvarēt,
kāpēc tad mocīties ar biatlonu un nemitīgi lauzīt galvu – iešaušu vai
neiešaušu?– Tu arī gribētu būt distanču slēpotājs?!–
Reizēs, kad esmu labā fiziskā kondīcijā, bet neveicas ar šaušanu, tik
tiešām apskaužu distanču slēpotājus. Viņiem tik vienkārša dzīve! (Smejas). Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune, Sports

EIROPAS ČEMPIONĀTS, BANSKO

Dāmas15
km (45 dalībnieces). 1. Oksana Jakovļeva (Ukraina) 53:20,3 (0), 2.
Ludmila Aņanko (Baltkrievija) +7,3 (2), 3. Magdalēna Gvizdona (Polija)
+15,1 (1), 4.
Solveiga Rogstada (Norvēģija) +1:13,9 (1), 5. Ute Niciaka (Vācija)
+1:15,9 (3), 6. Nadežda Skardino (Baltkrievija) +1:46,2 (2), 40. Gerda Krūmiņa +9:27,4 (7). 7,5
km (45). 1. Darja Domračeva (Baltkrievija) 25:09,2 (2), 2. Vita
Semerenko (Ukraina) +36,1 (1), 3. Olga Kudrjašova (Baltkrievija) +41,0
(3), 4. Ute Niciaka +56,7 (0), 5. Heneseida Eie +1:14,9 (1), 6. Solveiga Rogstada (abas Norvēģija) +1:35,8 (0), 22. Madara Līduma +3:15,2 (4). 10 km iedzīšana. 1. Olga Kudrjašova 28:18,8 (1+0+0+0), 2. Ute Niciaka +1:17,6 (1+0+1+1), 3. Irina Nikulčina +1:29,6 (0+2+1+1), 4. Pavļina Fiļipova (abas Bulgārija) +1:57,9 (0+0+2+1), 5. Dženija Ādlere (Vācija) +2:01,9 (0+1+0+1), 6. Solveiga Rogstada +2:11,8 (0+0+0+1), 20. Madara Līduma +5:12,3 (0+2+1+2). Juniores.
12,5 km (35). 1. Jekaterina Šumilova (Krievija) 46:27,2 (2), 2. Irisa
Valdhūbere (Austrija) +34,9 (2), 3. Svetlana Sļepcova (Krievija) +41,4
(3), 19. Līga Glāzere +7:54,2 (6). 7,5
km (36). 1. Svetlana Sļepcova 26:17,2 (2), Irisa Valdhūbere +37,5 (1),
3. Ludmila Žībere (Ukraina) +55,9 (0), 20. Līga Glāzere +4:59,7 (4).10
km iedzīšana. 1. Irisa Valdhūbere 28:49,3 (0+0+0+0), 2. Svetlana
Sļepcova +32,3 (0+1+1+1), 3. Veronika Vitkova (Čehija) +1:47,0
(1+1+0+1), 20. Līga Glāzere +9:29,2 (1+1+2+2).Kungi20 km (68). 1. Egils Gjelands 50:11,7 (0), 2. Hans M. Gjedrems (abi Norvēģija) +4,8 (1), 3. Aleksejs Korobeiņikovs (Ukraina) +17,5 (2), 4. Tomašs Sikora (Polija) +23,6 (3), 5. Aleksandrs Oss (Norvēģija) +47,6 (3), 6. Mihails Koškins (Krievija) +57,8 (2), 9.
Ilmārs Bricis +1:10,2 (3), 20. Kristaps Lībietis +3:58,3 (2), 23. Gints
Rozenbergs +4:16,6 (1), 48. Edgars Piksons +9:18,2 (8).10
km (71). 1. Tomašs Sikora 24:04,4 (0), 2. Jaroslavs Soukups (Čehija)
+29,7 (0), 3. Tobiass Eberhards (Austrija) +1:13,5 (1), 4. Ilmārs
Bricis +1:14,0 (1), 5. Zdeneks Viteks (Čehija) +1:15,9 (1), 6. Aleksandrs Oss +1:20,5 (2), 37. Kristaps Lībietis +3:51,3 (0), 38. Kaspars Dumbris +3:57,1 (2), 44. Edgars Piksons +4:39,0 (4). 12,5 km iedzīšana. 1. Tomašs Sikora 31:33,5 (0+0+0+2),
2. Ilmārs Bricis +1:26,2 (0+0+2+0), 3. Egils Gjelands +1:43,2
(1+0+0+0), 4. Jaroslavs Soukups +2:03,2 (1+0+3+2), 5. Jerns Volšlāgers
(Vācija) +2:16,8 (1+0+1+0), 6. Aleksandrs Oss +2:33,8 (0+0+3+2), 30.
Kaspars Dumbris +6:00,5 (0+1+1+1).4×7,5
km (14 komandas). 1. Vācija 1.13:56,1 (0 soda apļu + 5 rezerves
patronas), 2. Norvēģija +12,0 (0+12), 3. Baltkrievija + 1:27,4 (1+7), 4. Ukraina + 1:54,9 (0+3), 5. Krievija +2:30,5 (2+9), 6. Čehija +2:32,6 (0+9), 7. Latvija (Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Gints Rozenbergs, Ilmārs Bricis) +3:40,4 (0+12).Juniori. 15 km (53).
1. Krasimirs Aņevs (Bulgārija) 47:05,0 (2), 2. Viktors Vasiļjevs
(Krievija) +1:33,9 (1), 3. Henriks Labelunds (Norvēģija) +1:42,1 (4),
32. Andrejs Rastorgujevs +10:43,2 (10). 10 km (54).
1. Dominiks Landertingers (Austrija) 28:10,0 (1), 2. Antons Šipuļins
(Krievija) +42,5 (0), 3. Igors Matlakovs (Baltkrievija) +1:05,3 (0), 8.
Andrejs Rastorgujevs +1:48,0 (1).12,5
km iedzīšana. 1. Dominiks Landertingers 33:46,5 (1+2+0+3), 2. Krasimirs
Aņevs +10,6 (0+0+0+1), 3. Antons Šipuļins +1:12,9 (2+1+0+3), 16.
Andrejs Rastorgujevs +4:21,8 (2+3+2+0). PK 7. POSMS, LAHTIPiektdien, 2. martāPlkst. 15.15 7,5 km sprints dāmāmSestdien, 3. martāPlkst. 15.15 10 km sprints kungiemSvētdien, 4. martāPlkst. 13.30 10 km iedzīšana dāmāmPlkst. 15.15 12,5 km iedzīšana kungiem