Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Svina kausēšana

Ziema vēl nav beigusies,
izšķirošā kauja par biatlona Pasaules kausiem Hantimansijskā vēl tikai risinās,
bet latviešu plintes jau nedēļu klusē. Šķiet, vislabākais, ko darīt ar
aizvadīto mūsu lielā biatlona sezonu, ir iespējami ātrāk to aizmirst. Bet rūgto
pieredzi izmantot zāļu tiesai.Savu 28. sezonu, konkurentus
un situāciju biatlonā vērtē mūsu līderis Ilmārs Bricis, kurš pierādījis,
ka pēc līdzīgām neveiksmēm ložu svinu tomēr iespējams pārkausēt dažā vērtīgākā
metālā.Bezcerība nav bezgalīga- Sezonas cerības un visu
Latvijas vīriešu komandu izjauca Epšteina-Barra vīruss…
– Skaidrs, ka tas bija
galvenais vaininieks nevis uztura bagātinātāji kā likās sākumā. Žēl, ka tik
vēlu tas tika atklāts. It kā šī infekcija ir visai izplatīta, bet sākotnēji
mums simptomi nebija tie raksturīgākie. Normāls cilvēks lielākoties to pārcieš
kā ilgstošu sliktu pašsajūtu.– Inficējās visi, kas rudens
periodā trenējās kopā?
– Jā, manu meitu Aneti
ieskaitot. Arī viņai konstatēts tas pats vīruss.– Neveiksme pēc neveiksmes…
Tur jau traks var palikt. Kā tu tiec tam pāri?
– Ja zinātu, ka sezona
izjuks, motivācija zustu. Bet visu laiku palika cerība, ka drīz tiksim uz
kājām. Ja uzreiz būtu skaidrs, ka visi esam inficēti, sezonu droši vien  sāktu krietni vēlāk.– Tagad sezona beigusies
neparasti ātri…
– Ja pēc pasaules čempionāta
nebūtu atkal apslimis, startētu ne tikai Pasaules kausa izcīņas pēdējā posmā,
bet droši vien vēl kādās sacensībās, piemēram, Krievijas atklātajās
meistarsacīkstēs.– Arī šajā pasaules
čempionātā Pjenčanā tu kārtējo reizi pazaudēji medaļu!
– Biatlonā katros mačos tādu
ir daudz.– Klasiskajā 20 km distancē
pēc pirmajām divām šautuvēm biji starp līderiem…
– Ja būtu turpinājis tikpat
labi šaut, augsts rezultāts varēja būt arī sprintā. Stafetē biju ne tikai
ātrākais savā posmā, bet arī absolūti trešais labākais. Izdevās līdz galam
salikt kopā ātrumu ar šaušanu. Bet stafetē par individuālu sniegumu medaļas
nedod. Vismaz kaut kāds gandarījums radās, pārliecība, ka bezcerība nav bezgalīga.– Dzirdēti pārmetumi, ka
Latvijas vīriešu izlases galvenais treneris Vitālijs Urbanovičs ilgstoši
nemainot treniņu metodiku…
– Pilnīgi nepamatoti
pārmetumi. Katru gadu kaut kas tiek mainīts. Turklāt, analizējot iepriekšējo
sezonu darbu. Šogad Vitālijs trenē arī lietuvieti Diānu Rasimovičūti, un
pasaules čempionātā viņa izcīnīja karjerā augstāko – vienpadsmito vietu. Tas
taču arī par kaut ko liecina. Cita lieta, ka ar izlasi joprojām viņš strādā
viens pats. Ja Vitālijs atrodas šautuvē, viņš nevar kontrolēt situāciju
distancē un otrādi. Es nezinu nevienu komandu, kurai būtu mazāk par trim
treneriem.– Dažs medijs apgalvo, ka
Bricis savus sasniegumus – divas pasaules čempionātu bronzas, vietas labāko
sešniekā divās olimpiskajās spēlēs – guvis, galvenokārt trenējoties
individuāli!
– Muļķības. Es galvenokārt
trenējos kopā ar komandu, ja neskaita atsevišķas epizodes, kad tas dažādu
apstākļu dēļ vienkārši nav iespējams.Karstais Vistleras gaiss- Pēc pasaules čempionāta
atjaunojās vecā vīrusa darbība?
– Grūti saprast. Jau visu
nedēļu pirms braukšanas uz Pasaules kausa posmu Vankūverā tepat Latvijā
trenēties trenējos, bet vesels nejutos un īsti slims arī nebiju. No rīta sajūta
puslīdz normāla, pēc treniņa vairs ne sevišķi laba, drusku paguļu, paliek
labāk, eju uz vakara treniņu, pēc tam – atkal kaut kas nav kārtībā! Nākamajā
rītā pašsajūta tomēr visai ciešama, tā nedēļu likās – tūlīt viss pāries, bet ne
šur, ne tur. Jau ceļā uz Vankūveru biju beigts. Likās pat, ka būs deguna dobuma
iekaisums. Divas trīs dienas vajadzēja pavadīt gultas režīmā. Sacensībās
startēt nebija nekādas nozīmes.– Tomēr tu to darīji.– Gribēju saprast, kas šajā
trasē notiek, slēpojot maču režīmā. Sevišķi, kas notiek ar šaušanu. Treniņos
viss tomēr ir savādāk.– Un ko tu saprati Vankūveras
olimpisko spēļu trasē Vistlerā?
– Man patiktu mazliet
grūtāka, tomēr arī šī ir itin braucama. Mazais aplis – 2,5 km, kas jāslēpo
stafetē un iedzīšanā, – gan ir ļoti viegls un ātrs – piecās minūtēs nobraucams.
Tajā kaut ko atgūt ar slēpošanu ir ļoti grūti. Turklāt maz vietu apdzīšanai.
Visi nobraucieni beidzas ar virāžām, arī kāpumi ir līkumaini. Ja priekšējais
tur pareizo trajektoriju, apdzīt grūti. Ej rindā, teiksim, piektais, un gribi
tikt kādam garām, tad jāpārvietojas uz ārmalu, bet tavu vietu tūlīt ieņem
nākamais. Ja pa garāko trajektoriju nespēj apsteigt visus, vari palikt vēl
tālākā pozīcijā nekā biji. Iedzīšanā visi nesas ciešās virtenēs.Lielākie apļi – 3 km (masu
startam), 3,3 km (sprintam) un 4 km (klasiskajam biatlonam) ir grūtāki. Klāt
nāk viens garāks kāpums. Puslīdz strādājams. Katrā ziņā tāds man patīk.– Tātad Vistlerā katra
šāviena vērtība būs sevišķi liela!
– Tas atkarīgs arī no laika
apstākļiem, kuri tur var mainīties strauji un būt mazliet negaidīti. Sniegs
Vistlerā var snigt trīs dienas no vietas. Katrā ziņā šīs mantas tur netrūkst.
Pat nevarēja īsti saprast, vai trases pamatā vispār ir likts mākslīgais sniegs
vai arī viss veidots tikai no dabīgā.Pirmajās trijās dienās
temperatūras svārstības bija būtiskas. No rītiem sals sasniedza gandrīz
divdesmit grādus, pēc tam spoža saule gaisu uzsildīja tik ļoti, ka tas šautuvē
burtiski virmoja. Lodes gāja nedaudz uz augšu. Vai nu šī virma veidoja optisku
mānu, vai arī radās vertikāla gaisa vilkme. Pēc tam laiks kļuva vienmērīgi
mīksts, pat miglains.– Pasaules kausa izcīņas
posms Vistlerā notika gandrīz mēnesi vēlāk nekā būs olimpiskās spēles…
– Savukārt distanču slēpotāji
Vistlerā sacentās pirms šī termiņa – jau janvārī, un arī viņiem laika apstākļi
biji līdzīgi mainīgi. Acīmredzot tos ietekmē Klusā okeāna tuvums.– Kāda ir ieeja šautuvē?– Nav grūta. Nobrauciens,
neliels kāpums un pirms ugunslīnijas atkal mazliet uz leju.– Vēji tur tiek iekšā?– Principā tiek, treniņos
jutām. Bet tik briesmīgs variants kā Korejā, kur diezin vai pat teorētiski iespējams
bezvējš, Vistlerā noteikti nebūs.– Kā francūzim Žē, vācietim
Bēmam un amerikānim Tīlam – trim vīriem, kuri iepriekš šādā konkurencē nekādus
laurus nebija plūkuši, Vankūveras PK posma pirmajā – 20 km – distancē izdevās
aizņemt visu pjedestālu?
– No līderiem neviens nebija
pietiekami precīzs, bet Žē nedabūja nevienu soda minūti, Bēms un Tīls – pa
vienai. Trase, kā jau teicu, ir ātra un, distancē viņi neko daudz nezaudēja,
tāpēc notika tas, ko neviens nebūtu prognozējis.– Kurš nākamgad kļūs par olimpisko
čempionu?
– Ceru, ka es. Vismaz kādā
distancē.Vecie un jaunie- Biatlonā katru sezonu
parādās pa kādam jaunam vārdam, bet arī seniori turpina pārsteigt. Polis Tomašs
Sikora, kurš par pasaules čempionu kļuva pagājušā gadsimtā, bet Turīnā izcīnīja
olimpisko sudrabu, un biatlonā jau dabūjis sirmus matus, šoziem pirmo reizi
mūžā tiks pie kāda no Pasaules kausa kopvērtējuma globusiem. Teorētiski viņš
joprojām var pat uzvarēt!
– Šogad viņš demonstrē
apbrīnojamu stabilitāti. Sikora, atšķirībā no absolūtā vairākuma, startējis
visās PK kārtās, kurās pavisam ir 26 individuālās sacensības, un ne reizi nav
izkritis no divdesmitnieka. Lai arī guvis tikai vienu uzvaru, līdz iepriekšējam
– Tronheimas posmam – viņš bija līderis. Kopvērtējumā trīs sliktākos rezultātus
neņem vērā, un tā ir Bjerndālena priekšrocība, kurš tieši tik daudz ir
izlaidis. Katrs Hantimansijskā gūtais punkts viņam tiek ieskaitīts. Sikoram
tikai tie, kas pārsniedz nost svītrojamos, aptuveni virs piecpadsmitās vietas.Distancē Sikora tagad ir ļoti
ātrs, šaušanā viņš kādreiz bijis precīzāks. Ja tagad tā šautu, tad būtu
neaizsniedzams. Katrā ziņā viņa sniegums ir apbrīnojams. Vasarā kādu laiku
Sikora trenējās Priekuļos, un mums pat šķita, ka pārāk vieglā režīmā.
Acīmredzot viņā viss salikts pareizās proporcijās – metodika, medicīna…– Tajā pašā laikā nāciju
vērtējumā Polija ir tikai divas vietas virs Latvijas. Tipiska viena līdera
komanda!
– Vīriešu komanda – jā. Kaut
gan viņiem stiprs ir arī otrais numurs – Plivačiks, kurš visu sezonas sākumu
noslimoja.– Pērn uzlidoja jaunā norvēģa
Svendsena zvaigzne. Šo sezonu arī viņš sāka labi, bet tad janvāra vidū uz
mēnesi pazuda… Tagad atkal velk uz pjedestāliem.
– Arī bija saslimis.– Līdzjutēji nevar saprast,
kāpēc jūs, augstas klases sportisti, esat tik slimīgi!?
– Laikam jau slodzes ir tik
ekstrēmas, ka organisms ar visu netiek galā. Vēl pārbraucieni, laika joslu
maiņas, stress… Vīrusiem tas patīk.Ikdienā cilvēks saķer iesnas
un – neko, piecieš. Nedēļu šņaukādamies staigā uz darbu. Citādi ir, ja organisms
strādā uz iespēju robežas.– Lai viss izdotos, laikam
jau nepieciešams Dieva pirksts vai vēl kas cits. Kopš Soltleiksitijas un
Turīnas spēļu laikiem policija par dopinga izplatīšanu trenkā dažu Austrijas
distanču slēpošanas un biatlona treneri. Nav nekādu pierādījumu, lai vilktu
paralēles, bet nāciju vērtējumā Austrija patlaban ir otrā aiz Norvēģijas! Pirms
Vācijas, Zviedrijas, Francijas un Krievijas, kurai gan arī regulāri pāri slīd
dopinga ēnas…
– Epizodiski austrieši arī
iepriekš ir uzplaiksnījuši. Bet šī sezona viņiem ir kā diena pret nakti.
Pielikuši visi – gan vecie, gan jaunie.– Pjenčanā 15 km ar kopējo
startu Domiks Landertingers divdesmit gadu vecumā kļuva par pasaules čempionu!
Vīriešu konkurencē junioram tas ir neiedomājams panākums
– Viņš jau pērn labi brauca,
vismaz reizi Pasaules kausā bija tuvu desmitniekam. Nevar teikt, ka
Landertingers parādījās nenokurienes. Pasaules junioru čempions gan viņš laikam
nav bijis.– Kāpēc lielā Vācija pēc
Turīnas vairs nevar savākt tik stipru komandu, kāda bija iepriekšējā?
– Kaut ko no jaunajiem jau
viņi ir savākuši. Gan Štefans, gan Peifers ik pa brīdim nobrauc tīri labi…– … Greiss vienīgais to
dara regulāri.
– Stabilitāti iegūt ir daudz
grūtāk nekā panākumus dažos mačos.– Vienīgi norvēģi paaudžu
maiņas spēj pārdzīvot bez jebkādiem uzvaru zaudējumiem!
– Jo viņu nacionālajā
jauniešu čempionātā startē aptuveni 900 dalībnieku.- Gandrīz tūkstotis
biatlonistu uz četrarpus miljoniem iedzīvotāju!
– Tie vēl nav visi. Valsts
čempionātā cīnās tikai labākie. Distanču slēpošanā dalībnieku ir vēl daudz
vairāk. Starp citu, arī Igaunijā uz starta var savākt kādus septiņsimt jaunos
distančniekus. Nav brīnums, ka šajā sportā viņiem ir gan olimpiskie, gan
pasaules čempioni.– Skaidrs, ko tu darīsi
nākamziem. Bet aiznākamajā sezonā, kad tev jau būs četrdesmit?
– Par to es domāšu
nākampavasar.Dainis CAUNE

 

 

Ilmārs Bricis

Biatlonists

Dzimis 1970. gada 9. jūlijā

Augums          181 cm

Svars              72 kg

Sportā            Kopš 1980. gada. Pirmais treneris – Augusts Upens,
pašreizējais – Vitālijs Urbanovičs

Lielākie sasniegumi Pasaules čempionātos divas bronzas medaļas
(2001. gadā – 20 km, 2005. gadā – 10 km), vēl piecas reizes individuāli
iekļuvis labāko desmitniekā; piecu olimpisko spēļu dalībnieks (Nagano – 5. v.
20 km, 6. v. 4×7,5 km, Turīnā – 12. v. 10 km, 4. v. 12,5 km); PK izcīņas posmos
trīs 2. vietas, četras – trešās, kopvērtējumā augstākā – 11. vieta (1998.)

Aizraušanās   MTB

 

PK PĒDĒJAIS POSMS

HANTIMANSIJSKA

Piektdien, 27. martā

Pl. 15.15         7,5 km sprints dāmām

Sestdien, 28. martā

Pl. 13.15         12,5 km iedzīšana kungiem

Pl. 15.15         10 km iedzīšana dāmām

Svētdien, 29. martā

Pl. 12.00         15 km ar kopējo startu kungiem

Pl. 14.00         12,5 km ar kopējo startu dāmām

 

PASAULES KAUSA IZCĪŅAS
KOPVĒRTĒJUMS

(Pirms pēdējā posma)

Dāmas

1. Helēna Jonsone (Zviedrija)          894

2. Katija Vilhelma (Vācija)   872

3. Tora Bergere (Norvēģija) 800

4. Magdalēna Neineire
(Vācija)      789

5. Olga Zaiceva (Krievija)    758

6. Andrea Henkele (Vācija) 748

7. Darja Domračeva
(Baltkrievija)   679

8. Martina Beka (Vācija)      614

9. Eva Tofalvi (Rumānija)     608

10. Svetlana Sļepcova
(Krievija)     593

40. Eveli Saue (Igaunija)      142

53. Diāna Rasimovičūte
(Lietuva)   94

63. Madara Līduma (Latvija)            70

 

Kungi

1. Ūle Einārs Bjerndālens
(Norvēģija)        924

2. Tomašs Sikora (Polija)    853

3. Maksims Čudovs (Krievija)         737

4. Emils Hegle Svendsens
(Norvēģija)       715

5. Mihaels Greiss (Vācija)   711

6. Ivans Čerezovs (Krievija) 667

7. Kristofs Zūmans (Austrija)           625

8. Karls Johans Bergmans
(Zviedrija)        613

9. Aleksandrs Uss (Norvēģija)         556

10. Bjerns Ferijs (Zviedrija)  540

60. Rolands Lesings
(Igaunija)        84

78. Ilmārs Bricis (Latvija)      31

100. Kristaps Lībietis
(Latvija)         4