Tuvāk pamatelementam
Ar
katru nokritušo lapu tuvāk savam pamatelementam – ledus trasēm – tuvojas mūsu
bobslejisti. Pērn Pasaules kausa izcīņā Jāņa Miņina četrinieks finišēja
ceturtais. Vai mūsējo solis ikdienas treniņos pjedestāla virzienā būs bijis
platāks nekā konkurentiem? Pirms uz šo jautājumu atbildi sniedz hronometrs,
jājautā Latvijas izlases galvenajam trenerim Sandim Prūsim.
– Kas šosezon būs īpašs?
–
Noteikti nebūs nekādas atslodzes. Bet kalendārā nekādu izmaiņu nav. Paralēli
Pasaules un Eiropas kausu izcīņām tāpat notiek pasaules un kontinenta
čempionāti un mūsu uzdevums ir cīnīties par augstākām vietām. Nav vērts
trenēties, ja neiekļūstam vismaz pirmajā sešiniekā un neceram tikt pie medaļām.
Protams,
turpināsies labākā sastāva meklēšana, iespējams, ka iesaistīsim kādu jaunu
spēku.
– Ja runājam par
četriniekiem, Jāņa Miņina un Mihaila Arhipova ekipāžas saglabāsies?
–
Droši nevaru apgalvot – no Miņina ekipāžas pašreiz izkritis Rozītis. Ceļgalu
operācija, mediķi šaubās pār tās lietderīgumu – sāpes nepāriet un nepāriet.
Tāpēc Reinis šobrīd ar mums netrenējas. Viņš formu cenšas atgūt pēc individuāla
plāna. Vēl ceram, bet laika paliek arvien mazāk.
– Cik daudz ir rezervistu?
–
Ar stūmējiem ir vieglāk, bet ne viegli. Pēdējos gados grūti atrast piemērotus
puišus pat rezervju kalvē vieglatlētikā, būtībā vienīgajā sporta veidā, kur var
meklēt nākamos bobslejistus. Labākie cer startēt savās lielajās sacensībās,
pārējie mums neder.
Arī
vieglatlētikā veidojas liela plaisa starp līderiem un sekotājiem. Tāpēc brīnos
par atbalsta trūkumu (konkrēti – sporta bāzes Rīgā, arī treneru atalgojums),
manuprāt, galvenā sporta veida attīstībai. Nebūs vieglatlētikas, nebūs treneru,
kas uzlabos fizisko sagatavotību sporta spēļniekiem
– tie visi ir bijušie vieglatlēti.
Pērn
atnāca talantīgs un spēcīgs šķēpmetējs, kas traumas dēļ vairs nevarēja mest,
bet pēc pirmajām pārbaudēm abi sapratām, ka ar to vien ir par maz. Tie laiki,
kad izlasei derēja tikai spēcīgs un startēt gatavs puisis, ir garām. Mūsdienu
bobsleja specifika prasa vēl daudzas citas īpašības.
No
jauna nācis klāt desmitcīņnieks Raivis Broks. Bet vēl grūti ko teikt, jo puisis
nav bijis uz ledus. Tikai tad, ja Raivis pirmo sezonu izturēs, varēs runāt par
papildinājumu.
– Kad kāpsit uz ledus?
–
Sāksim Siguldā oktobra otrajā pusē. Novembra sākumā dosimies uz Vāciju, kur,
domājams, sastāvs kļūs skaidrāks. Pēdējie atlases testi būs 15. novembrī
Siguldā.
– Vai Latvijas čempionātā?
–
Nē, šogad valsts meistarsacīkstes nenotiks rudenī kā pērn. Protams,
sacentīsimies, lai noskaidrotu labākos.
– Siguldas trasē šoziem
atkal redzēsim Pasaules kausa izcīņas dalībniekus kamaniņu sportā. Vai
bobslejisti par mūsu ledus līkloci nav sajūsmā?
–
Negribētu diskutēt par Siguldu. Uzskatu, ka bez nopietnām pārmaiņām trasi var
sagaidīt Mežaparka stadiona liktenis – pārāk jauka vieta, lai to neiekārotu
kotedžu vai augstceltņu projektu bīdītāji. Cik zinu, eksistē vairāki trases
pārbūves projekti, bet nezinu, cik tie ir īstenojami.
Padomju
laikos celtais komplekss būtībā der vēl tikai kamaniņu braucējiem, varbūt arī
skeletonistiem. Bobslejā (pieverot acis) tur izdodas veikt tikai nobraucienus
divniekiem, bet par nopietniem, pilna apjoma starptautiskajiem mačiem runāt
nevar – braukt ar četrinieku arī saīsinātā distancē ir bīstami, pat tāda lifta
nav, kurā var iedabūt tik garu bobu.
Ja
arī izdotos veikt nepieciešamo rekonstrukciju (baidos minēt, cik tas maksātu),
tad tāda milzu būve var pastāvēt tikai tad, ja tiek iekļauta starptautiskajā
apritē. Tas nozīmē – kāds PK vai Eiropas kausa posms, darbotiesspējīgs un
lietpratīgs vietējo tiesnešu korpuss, apkalpojošā struktūra, mūsdienīga
izmitināšana. Tas ir milzu mehānisms.
Starp
citu, ar tādām problēmām saskaras arī citās valstīs, piemēram, Laplaņā,
Francijā, un Lillehammerē, Norvēģijā, kur pēc olimpiskajām spēlēm viss paliek
pašplūsmā, jo sacensības nenotiek, bobsleja un kamaniņu sporta tradīciju nav –
viss lēnām brūk.
– Bet Latvijā bobsleju taču
pazīst, un neviens nedomā par šī sporta veida galu. Kur trenēties?
–
Pirmos soļus var spert arī Siguldā. Turklāt mūsu bobslejā pašreiz ir tikai
izlases vīrieši, sievietes un juniori, rezervistu būtībā nav.
Neesam
pārāk bagāti, bet izlasēm izdodas izbraukt uz visām nepieciešamajām
treniņnometnēm ārzemēs, dzīvot pietiekoši ērtos apstākļos. Mīts par bobsleja
dārgumu ir uzpūsts, jo federācijas budžets, iespējams, ir kādu pāris Latvijas
basketbolistu (kas tepat vien spēlē) gada algu apmērā. Mūsu labākie bobslejisti
pat tūkstoti mēnesī nepelna.
Tāpēc
daudzi bobslejā ilgi neturas, jo dzīvei ir arī materiālās prasības. Sevišķi, ja
ir ģimene, bērni.
Tie,
kas trenējas, ir nedaudz fanātiķi.
– Bet par inventāru – pērn
priecājamies par Singer bobiem. Vai
tehniski atpaliekam?
–
Neteikšu, ka atpaliekam. Bobi mums ir labi, bet bobslejā lielu lomu spēlē sīkumi. Runāju par sliecēm,
kurām vienādos apstākļos dažkārt ir izšķiroša loma. It kā tās taisa no viena
materiāla (tā ir obligāta prasība), bet lējums no lējuma atšķiras. Jābūt lielam
metāla pazinējam, lai pateiktu – šis metāls der. Priekšroka tiem, kas var
vairāk izvēlēties, vairāk izmēģināt.
Singer ražotājiem mēs esam maza zivs, daudz lielāka
interese viņiem ir sadarboties ar varenākām valstīm, kur ir citi apgriezieni.
Tāpēc ne vienmēr tiekam pie paša jaunākā.
Jādomā,
jo zaudēt simtdaļas slieču dēļ negribas.
– Jā, par simtdaļām – kā to
izskaidrot? Nav daudz sporta veidu, kur visu izšķir tāds zibsnis…
–
Nezinu, tas izskatās absurdi. Ir tik dažādi bobi, slieces, trašu īpatnības,
sportisti, kas trenējas un pat ēd katrs citādāk, bet atstarpes ir tik
mikroskopiskas. Uzskatīsim, ka tā ir bobsleja specifika.
– Vēlreiz – par sezonu.
–
Šogad eksperimentēsim – uz Pasaules kausa izcīņas pirmajiem posmiem
Ziemeļamerikā brauks tikai pieci sportisti, no kuriem arī sastādīsim četrinieka
un divnieka ekipāžas. Pirmo reizi pasaules posmos startēs mūsu dāmas – Aiva
Aparjode un Anita Koziča, rezervē Janika Dzeguze, bijusī vieglatlēte
(septiņcīņniece), kas uz īsta ledus vēl nav bijusi. Ar viņām pēc ilgstoša
trenera meklējuma perioda strādās mans bijušais stūmējs Jānis Ozols.
Pārējie
trenera Jāņa Kotāna un Gata Gūta vadībā sezonu sāks Eiropā.
Tam
ir viens mērķis – otrajam sastāvam jāgūst pieredze un jāizjūt kādu panākumu
garša. Tam ir arī psiholoģiska nozīme, jo viena lieta ir braukt pasaulē pa otrā
desmita beigu galu, otra – pacīnīties par vadošām vietām Eiropā.
Starp
citu, tā dara daudzas valstis, tāpēc arī konkurence Eiropas mačos ir liela.
– Tas nozīmē, ka Mihails
Arhipovs uz Ameriku nebrauks?
–
Par Mihailu ir atsevišķs stāsts. Viņš ir pilots, tā teikt, vadošā persona bobā.
Lai pasaules posmos brauktu kā pilots (Eiropā var braukt arī iesācējs), ir
jāiegūst attiecīga kvalifikācija. Latvijā tādi mums ir četri – Jānis Miņins,
Mihails Arhipovs, Edgars Maskalāns un jaunais Normunds Kotāns. Stūmēju izvēle
ir lielāka. Un Mihails ir universiāls bobslejists – viņš var gan stumt, gan
pilotēt. Mūsu uzdevums Maskalāna un Arhipova divcīņā ir noskaidrot, kurš
izlasei ir noderīgāks kā pilots. Iespējams, ka Arhipovs uz Ameriku brauks kā
stūmējs Miņina ekipāžā, jo, kā jau teicu, ar Rozīti pašreiz nevaram rēķināties.
– Vai Mihails neiebilst?
–
Pirmkārt, Miha ir sportists un labi saprot, ka Latvijas izlasei viņš ir
vajadzīgs. Un kādā lomā, tas jau ir otršķirīgs jautājums.
– Vēl daudz tādu nezināmo?
–
Par Eiropas braucējiem tagad nerunāšu, pirmajiem PK posmiem mums pašreiz ir
astoņi kandidāti: piloti – Miņins, Arhipovs, Maskalāns un stūmēji – Daumants
Dreiškens, Oskars Melbārdis, Ainārs Podnieks, Intars Dambis un jaunais Reinis
Broks. Tie pieci, kas brauks uz Ameriku, iespējams, būs zināmi tikai 15.
novembrī.
Katrā
ziņā, mums jādara viss, lai šī sezona būtu kaut mazs, bet kārtīgs pakāpiens
ceļā uz olimpiskajām spēlēm.
Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS
Jaunās sezonas sākums
Bobslejs, skeletons
Pasaules kausa izcīņas posmi
27.11.
– 2.12. Kalgari (Kanāda)
4.12.
– 9.12. Soltleiksitija (ASV)
12.12.
– 17.12. Leikplesida (ASV)
Eiropas kausa izcīņas posmi
27.11.
– 3.12. Īglsa (Austrija)
4.12.
– 10.12. Kenigzē (Vācija)
11.12.
– 17.12. Čezāna (Itālija)
Mūsējie iepriekšējā sezonā
Pasaules kausa izcīņa
Divniekos.
14. Latvija I (pilots J. Miņins), 18.
Latvija II (M. Arhipovs)
Četriniekos.
4. Latvija I (J. Miņins), 17. Latvija
II (M. Arhipovs)
Eiropas kausa izcīņa
Dāmas
7.
Latvija (A. Aparjode)
Kungi
Divniekos.
20. Latvija I (E. Maskalāns), 41. Latvija II (N. Kotāns)
Četriniekos.
19. Latvija II (E. Maskalāns)
Pasaules čempionāts
Divniekos.
12. Latvija I (J. Miņins), 20. Latvija II
(M. Arhipovs)
Četriniekos.
7. Latvija I (J. Miņins), 18. Latvija II (M. Arhipovs)
Eiropas čempionāts
Divniekos.
7. Latvija I (J. Miņins), 16. Latvija II (M. Arhipovs)
Četriniekos.
7. Latvija I (J. Miņins), 18. Latvija II (M. Arhipovs)
