Bez Allāha vietnieka stienis vieglāks nebūs

Latvijas titulētākajam
svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham līdz pilnai laimei pietrūkst pavisam maz –
olimpiskās zelta medaļas. Sudraba godalga no Atēnām vēl svaigā atmiņā, pieci
Eiropas čempiona tituli un pasaules meistarsacīkšu medaļu komplekts laika
ritumā arī paša iekrāts. Jāsper vēl viens solis.

Eiropas trio un pārējie Viktors nekad nav
interesējies, kādā sportiskajā formā pirms olimpiādes vai pasaules čempionāta
ir viņa nopietnākie konkurenti. Viņš pat aci nepamirkšķināja, uzzinot, ka
Pekinā nestartēs Sidnejas un Atēnu spēļu čempions irānis Mohameds Rezazade.
Vien piebilda, ka tas cīņu par augstāko titulu Ķīnā nemazinās, jo treneris esot
teicis, ka stipru puišu supersmagajā svarā allaž bijis pietiekami, ka
konkurenci nemazināšot arī bulgāru atlēta Veļičko Čolakova piespiedu prombūtne
(pozitīvas dopinga analīzes) un talantīgā ķīnieša Dona Fena nepiedalīšanās. Ščerbatiham nekad nav bijis
svarīgi, cik daudz uzraut un uzgrūst spēj konkurenti, jo galvenais – cik pacelt
spēj tieši viņš, trenera Eduarda Andruškeviča stratēģijas un taktikas pareizi
vadīts un mudināts. No tradicionālajiem sāncenšiem Pekinā nebūs arī poļa Pavela
Najdeka, kurš gan ir gadu jaunāks par Ščerbatihu, tomēr pacelt vairs nespēj tik
daudz, cik agrāk. Tādējādi Gžegožs Kļeščs Polijas smagatlētu izlasē no otrā
numura pārtapis par pirmo, un uz medaļām nepretendēs, bet uz vietu pirmā
sešnieka beigās gan.

Pekinā uz svarcēlāju
paaugstinājuma izies 14 supersmagsvari. Pusi no viņiem aprīlī jau redzējām
Eiropas čempionātā Itālijas pilsētā Livinjo. No šīs saimes vislielāko
konkurenci cīņā par olimpisko zeltu Viktoram var izrādīt 26 gadu vecais
austrietis Matiass Šteiners, kurš jau otro gadu pārstāv Vācijas karoga krāsas.
Itālijā viņš divcīņas summā no Ščerbatiha atpalika tikai par kilogramu un kļuva
par kontinenta vicečempionu, izcīnot mazo zelta medaļu raušanā – 200 kg un mazo
bronzu grūšanā – 246. Viktoram zelts grūšanā – 252 un summā – 447 kg. Krievam
Jevgeņijam Čigiševam bronza raušanā – 195 kg 
un summā 442 kg, sudrabs grūšanā – 247 kg. Būtībā šie trīs sportisti būs
galvenie pretendenti uz vienīgo olimpisko zelta medaļu, jo, atšķirībā no
pasaules un Eiropas čempionātiem olimpiādēs mazās medaļas raušanā un grūšanā
neizcīna.

No šīs trijotnes
visneaprēķināmākais un pārgalvīgākais ir trenera Davida Rigerta audzēknis
Jevgeņijs Čigiševs. Faktiski tā ir abu vaina, ka atbildīgākajās sacensībās tiek
pieņemti pārsteidzošākie lēmumi sākuma un turpmāko svaru pieteikšanai abos
vingrinājumos. Tā Čigiševs pērn ietiepības dēļ gandrīz  sadega pasaules čempionātā Taizemē,
tik tikko izvairoties no nullītes 
raušanā, vien pēdējā piegājienā fiksējot sākuma svaru.

Kungi, laiks kāpt uz
svariem

Vēl par gaidāmo konkurenci.
Ščerbatihs ir smagākais no šiem trim atlētiem, tāpēc viņam kopumā vajadzēs
sāncenšus apsteigt vismaz par kilogramu. Ar Eiropas trijotni vairs nekonkurēs
ķīnietis Dons Fens, kurš turpina izciest divu gadu diskvalifikāciju par dopingošanu.
Ķīnai supersmagajā svarā Pekinā dalībnieku nebūs. Taču Āzija tāpēc tukšā
nepaliks, jo ierindā joprojām ir Ščerbatiha vienaudzis no Kataras Saeds Salems
Džabers, kura augstākais sasniegums ir bronzas medaļa divcīņas summā pirms
vairākiem gadiem Dohā notikušajā pasaules čempionātā, apsteidzot mūsu Viktoru.
No Irānas pehlevaniem jāmin vēl Hoseina Rezazades pēctecis valsts izlasē Rašids
Šarifi, kurš būs otrs jaunākais supersmago atlētu virknājumā Pekinā. Taču ar
Āzijas čempionātā pacelto divcīņas summu – 420 kg viņam medaļa nespīd.

Kad pērn Rezazade atteicās
no līdzdalības pasaules čempionātā Čanmajā, Eiropā sprieda, ka Allāha vietnieks
zemes virsū  neaizbrauca uz sacensībām
vien tāpēc, lai neiekristu dopinga kontrolē. Tā tomēr nebija, jo atteikšanos no
līdzdalības Pekinas spēlēs viņš motivēja ar ārstu ieteikumu nepiedalīties
smagās fiziskās aktivitātēs, lai neciestu veselība. Hoseins tomēr saglabājis
optimismu un tagad veltīšot visas pūles, lai savu astoņus gadus veco dēlu
sagatavotu par olimpisko čempionu svarcelšanā, turklāt visprestižākajā
kategorijā – virs 105 kg. Katrā ziņā jāgaida būs vēl ļoti ilgi.

Olimpisko spēļu debitanti
būs Ite Detenamo no Āzijas salas Nauru, kur aust rīta saule, un Hāma Lolohea no
Polinēzijas salas Tongas, kas slavena kā regbistu zeme. Vien zināms, ka
eksotiskie atlēti ir smagi, bet nav lielu svaru cēlāji. Nav zināms, uz ko šogad
spējīgs korejietis Jeuns Sanguens, kurš uz svarcelšanas paaugstinājuma parādās
vien olimpisko spēļu gados, bet šopavasar Āzijas čempionātu ignorēja.

Un, beidzot ekskursiju
olimpiskajā supersmagsvaru starta pieteikumā, neaizmirsīsim, ka spēka zari
joprojām dzīvo arī Ukrainā, kas Pekinā būs pārstāvēta ar diviem atlētiem.
Jaunais (22 g.) un perspektīvais Ihors Simečko , Eiropas čempionātā Livinjo izcīnot
mazo sudraba godalgu raušanā (196 kg), bet grūšanā ar fiksētajiem tikai 218
kilogramiem paliekot pēdējais. Taču puisis ir ar raksturu, vien pieredzes ziņā
vēl zaļš. Toties Artjomam Udačinam tās jau ir atliku likām, arī prātiņš
parādījies, ko varēja iekrāt divu gadu diskvalifikācijas laikā. Udačins Itālijā
necēla, taču Ukrainas čempionātā jau demonstrēja itin labu olimpisko formu.
Viņš ir gatavs jau tagad divcīņā celt vismaz 440 kg.    

Rekordu autori

Pasaules rekords divcīņas
summā pieder Hoseinam Rezazadem – 472,5 kg, ko viņš sasniedza Atēnu
Olimpiskajās spēlēs. Grūšanā viņš toreiz fiksēja vēl vienu pasaules rekordu –
263,5 kg, taču summā, atbilstoši toreizējiem noteikumiem viņam ieskaitīja par
kilogramu mazāk. Arī raušanā planētas rekords pieder irāņu sportistam – 212 kg.
Visi trīs Latvijas rekordi pieder Viktoram Ščerbatiham – raušanā 205 kg,
grūšanā 252 un summā 450. Raušanā un divcīņā šie rezultāti tika sasniegti Atēnu
olimpiskajās spēlēs, kur Viktors ieguva sudraba medaļu.

Kā tas notiek

Pekinas olimpisko spēļu
ciklā tika ieviesti jauninājumi sacensību noteikumos. Ja agrāk katrā no
cēlieniem svaru varēja paaugstināt par divarpus kilogramiem, tad pēdējā
četrgadē kilogramu pusītes vispār tika atceltas. Tagad katrā piegājienā ceļamo
svaru var palielināt par kilogramu vai vairākiem. Un tā jau ir treneru
stratēģija un taktika.

Pēc sportistu svēršanās
protokolos tiek ierakstīts katra dalībnieka pieteiktais sākuma svars. Nākamo
svaru drīkst palielināt  par vairākiem
kilogramiem, pat pieciem. Supersmagajā kategorijā tā arī parasti dara, bet var
būt arī izņēmumi.

Ščerbatihs raušanu parasti
sāk ar  195 kg, ar domu nākamajam
piegājienam pieteikt divus centnerus, bet trešajam un pēdējam – 202 vai vairāk.
Un te nu sākas treneru duelis. Andruškevičs var ievilināt Rigertu slazdā,
piesakot jau otrajam rāvienam, teiksim, 202 kg, tā sakacinot Čigiševu uz
varoņdarbu, kādu viņš līdz šim nav veicis. Jevgeņijs spītīgi iet uz 207 kg un
… pārrēķinās. Līdz ar to Viktors, lai arī ieplānojis zaudējumu raušanā,
grūšanai saglabā izšķirošās priekšrocības, jo Krievijas sportists grūšanā nav
tik spēcīgs.

Arī Šteinera spēks izpaužas
raušanā. Tāpēc divcīņas izšķirošajā vingrinājumā visu izšķirs treneru
taktiskais gājiens. Ja vācietis grūšanu sāks ar 235 kg, Viktors cels par kilo
vairāk. Un tā arī nākamajos divos piegājienos. Ja trakot sāks Čigiševs,
Andruškevičs arī viņa avantūrai  atradīs
pretargumentus. Taisnībsakot, Viktora treneris stratēģijā pēdējos piecos gados
vēl ne reizi nav zaudējis, varbūt izņemot sava audzēkņa neveiksmi Dohā, kas jau
aizmirsusies.

Par pārmērībām šoreiz
nerunāsim, jo tikai vienā gadījumā no simta sportistam izdodas pacelt svaru, ko
līdz tam savā mūžā viņš nav jaudājis. Gatis ĶĪSIS

Viktors Ščerbatihs

Dzimis 1974. gada 6.oktobrī Dobelē      

Svara kategorija +105 kg

Augums      181 cm

Svars 142 kg

Treneris     Eduards
Andruškevičs

Lielākie sasniegumi  pasaules
čempionātos – 2003.g 3.v., 2005. un 2006.g. 4.v., 2007.g. 1.v., Eiropas
čempions 2001., 2003., 2006., 2007. un 2008.g., 2004.g. 2.v.

Dalība olimpiskajās
spēlēs 10. v. 1996. g. Atlantā, 6. v.
2000. g. Sidnejā, 2. v. 2004. g. Atēnās

Kalendārs

19. augustā, otrdien pl.
14.00*