Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Mugurkaula gods un slogs

Latvijas Olimpiskās
komitejas pirmsolimpiskajās relīzēs mūsu valsts vieglatlēti tika nodēvēti par
olimpiskās vienības mugurkaulu. Tas nav pārspīlēti, jo karalienes bruņinieki veido
tieši pusi no individuālajiem sporta veidu pārstāvjiem.
Var uzteikt jebkuru no sportistiem, kas tikuši galā ar nepavisam
ne zemajām kvalifikācijas normām. Atceramies kaut vai Ievas Zundas neatlaidīgo
cīņu ar septiņām sekundes simtdaļām teju vai visas sezonas garumā un milzīgo
atvieglojumu, kad beidzot Valmierā izdevās tikt galā ar noburtajām sekundes
daļām.Tāpat skaidrs, ka uz medaļām var pretendēt ne visi mūsējie.
Un tas ir saprotams, jo vieglatlētika ir sporta veids, kur par konkurenci lieki
runāt.Kā uzsver izlases galvenais treneris Edvīns Krūms, pamatuzdevums
ir startēt tuvu saviem personiskajiem rekordiem. Zinātāji saprot, ka tas nav
vienkārši, jo savus labākos rezultātus vieglatlēti sasniedz teicamos laika
apstākļos un piemērotos stadionos visas sezonas garumā. Protams, prieks, ja arī
Pekinas karstumā kādam izdosies labot savu rekordu. Pirms četriem gadiem
Attēnās tas izdevās šķēpa metējam Vadimam Vasiļevskim – olimpiskais
sudrabs rokā.

Arī šogad Vadims ir mūsu galvenā cerība vieglatlētikā.
Sezonu Vadims sāka piesardzīgi, un šķēps lidoja metrus piecus tuvāk nekā
rekordmetienā. Kā saka pats sportists, ar pērnā gada savainojumiem viņš galā
ticis un treniņos viss rit pēc plāna. Arī norvēģis Torklidsens un soms
Pitkemeki šogad ar augstiem rezultātiem nespīd
un acīmredzot gatavojas kulmināciju sasniegt tieši Pekinā. Vadims lēš, ka
medaļu nesīs vismaz 88 metrus tāls metiens. Daudz ko var gaidīt arī no krieva
Makarova, amerikāņa Grīra, varbūt no vēl kāda soma. Šķēps ir visai
neprognozējams.

Šai disciplīnai mēs sekosim ar īpašu interesi, jo labā formā
ir pieredzējušais ventspilnieks Ēriks Rags, savas cerības beidzot varētu
īstenot Ainārs Kovals.

Sievietēm visas iespējas pirmo reizi pārsniegt 60 metru
atzīmi ir jaunajai Sintai Ozoliņai, bet ar to var būt par maz finālam, jo
sievietes met jau tuvu septiņdesmit – jāmet tālāk..

Par finālu domā arī pieredzējušais barjerists Staņislavs
Olijars, kuram ātru pretinieku gan netrūkst. Tomēr barjerās bieži vien noder
arī sacīkšu rūdījums un stipri nervi. Stasis ziemā tika pie bronzas medaļas
pasaules čempionātā telpās, kaut arī nejutās labā sportiskā formā.

Ja ne medaļa, tad būt ātrākajam no baltajiem ir Staša
spēkos.

Grūti prognozēt 800 m skrējienu vīriem, kur mūsu Dmitrijam
Miļkevičam gan ir augsts personiskais rekords, bet to nekad nav izdevies
sasniegt svarīgās sacensībās. Divu apļu cīņās Dimam nereti pietrūkst veiksmīgas
taktikas, bieži vien arī nekaunības. Kā saka pats sportists, tad pēdējo sezonu
treniņi Krievijā, iespējams, viņam palīdzēs arī tikt galā ar iepriekš neīstenoto.
Svarīgākais ir tikt pusfinālā, kur startē jau prognozējamāki sportisti un
vairāk var paļauties uz paša spēkiem.

Ja runājam par pirmo desmitu, tad no mūsu septiņcīņnieces
Aigas Grabustes var gaidīt daudz. Atceramies kaut vai pagājušo gadu, kad
Eiropas junioru čempione, pēdējā brīdī tikusi uz pasaules čempionātu, sasniedza
personisko rekordu un izcīnīja olimpisko ceļazīmi. Par meitenes sportisko
raksturu liecina ne tikai šāgada personiskie rekordi vairākās disciplīnās, bet
arī nopietnie treniņi un paveiktais liela apjoma darbs.

Liels sasniegums visaugstākā mēroga sacensībās būtu
iekļūšana pirmajā divpadsmitā. Lai jūs nemulsina mūsējo ne pārāk augstās vietas
šāgada rangā. Ja zinām, ka no vienas valsts katrā disciplīnā drīkst startēt ne
vairāk par trim sportistiem, tad vairākās discipilīnās ir virkne sportistu, kas
neiztur savas valsts konkursu un uz spēlēm nemaz nebrauc. Tā lodes grūšanā
Mārim Urtānam ir visas iespējas pacīnīties par vietu pamatsacensībās, tāpat
vesera metējam Igoram Sokolovam, pieredzējušajai Inetai Radēvičai tāllēkšanā.

Protams, cerības saistām ar desmitcīņnieku Jāni Karlivānu,
kas pērn strauji ielauzās pasaules elitē, bet ziemā gūlās uz operācijas galda
un tikai pavasarī atsāka nopietnus treniņus. Šāgada vienīgajā startā tika
savākta vienīgi kontrolsumma, lai olimpiskā vienība noticētu gatavībai. Cerams,
ka patiesie rezultāti tiks sasniegti Pekinā.

Izlasi pārstāv trīs soļotāji. Stabilākais liekas Ingus
Janēvics, taču atmiņā pērnā gada Osaka, kad nežēlīgajā karstumā puisis, labi
sācis, atslēdzās. Varbūt šoreiz ledus krājumi zem cepurītes un citas tikai
soļotājiem zināmas viltības palīdzēs, jo pamats labiem rezultātiem ir. Par
konkurenci gādās mūsu savdabis Igors Kazakēvičs (viņš trenējas patstāvīgi), kas
Osakā finišēja un nepieļauj domu par izstāšanos Pekinā. Gribas cerēt, ka
sieviešu cīņās ar sevi tiks galā Jolanta Dukure, kas dažkārt distanci beidz
pirms laika, jo „šodien neesot viņas diena".

Ja savus mērķus – valsts rekordus – izdosies sasniegt mūsu
šķēršļu skrējējiem no Ugāles Innai Poluškinai un Valērijam Žolnerovičam (abi ir
pāris dzīvē), tad pamatuzdevums būtu izpildīts, jo šajās diciplīnās ar melnās
rases pārspēku grūti cīnīties.

Jau pieminētā barjeriste Ieva Zunda demonstrē patiesu sporta
mīlestību, un nokļūšana Pekinā ir patiesi nopelnīta balva. Bet ar to viss
nebeidzas – pāris metru attālumā no Ievas snieguma ir Latvijas rekords, un to
reģistrēt olimpiskajās spēlēs būtu izcili.

Visbeidzot par mazliet negaidītu līdzdalību – pēc ilgāka
laika olimpiešu vidū ir arī sprinteris. Pavasarī ASV Ronalds Arājs (viņš
vairākus gadus dzīvo un mācās aiz okeāna) 200 metrus noskrēja olimpiskās normas
laikā. Viņa treneris Endrū Tainss no Bahamu salām, kas nesen viesojās Latvijā,
teica, ka nevajag priekšlaikus norakstīt baltos sprinterus. Daudz kas ir ne
tikai muskuļotajās kājās, bet arī galvā, un ar pārliecību arī var kalnus gāzt.
Ja Ronaldam izdotos tikt pusfinālā, tad vismaz Gaiziņš noteikti būtu apgāzts.

Sporta un vieglatlētikas draugus īpaši iepriecina, ka par
cīņām Pekinas stadionā Putnu ligzda
tiešraidē stāstīs ne tikai LTV, bet arī Latvijas radio. Protams, sekojiet mūsu
žurnāla vēstīm, jo Pekinā fotografēs un rakstīs jūsu korespondents

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS