Tautas autosporta finiša rekordi
Noslēgusies tautas autosporta
klases folkreisa pirmā pilnā sezona. Seriālu rīkotāju galvenā atziņa – šāds
sports pierādījis savu nepieciešamību, jo gada laikā dalībnieku skaits
ievērojami pieaudzis. Pēdējā sacīkstēs 333
trasē pie Rīgas cīņā par vienīgo uzvaru devās 38 dalībnieki, bet folkreisa 16
mēnešos šo sporta veidu izmēģinājuši gandrīz 80 braucēji.
Folkreiss pilda uzdevumu
Sportisko
rezultātu ziņā 2010. gads pagājis jelgavnieka Artūra Bāriņa zīmē. Lai arī Bāriņam
bija vairāki ļoti nopietni konkurenti visas sezonas garumā, viņš kļuva par
uzvarētāju gan sešus posmus garajā LAF folkreisa Ziemas kausā, gan piecu posmu
LAF folkreisa Vasaras kausa izcīņā – divos svarīgākajos gada seriālos.
Ziemas panākums Artūram nāca nedaudz vienkāršāk – jau priekšpēdējā posmā
tika nodrošināta kopvērtējuma uzvara. Pirms Vasaras kausa finiša uz uzvaru
pretendēja trīs sportisti – Bāriņš, Jānis Nikels un teorētiski arī Mārtiņš
Lapsa. Tā kā pēdējie divi piedzīvoja nopietnas tehniskas problēmas, Bāriņam uzvara
kopvērtējumā bija garantēta jau pirms sezonas izšķirošā brauciena – pēdējā
posma fināla.
Apbrīnojot
Artūru par lielisko sniegumu gada garumā jāatzīmē, ka līdz ar šo sezonu Bāriņš
atvadās no folkreisa. 2011. gadā folkreisa līderis nolēmis ķerties pie startiem
rallijā. Tādā veidā folkreiss ir lieliski izpildījis savu uzdevumu – kļuvis
par izšķirošu pakāpienu pirms sportista nokļūšanas Latvijas autosporta
augstākajā līgā, no tautas autosporta pie – nosacīti –
profesionāļiem.
Bāriņa
autosportista karjera sākās ar cīņām standartautomašīnu seriālos. Viņš
izmēģināja ziemas autodaudzcīņu, ziemas sprintu, supersprintu un citas
sacensības, kurās jaunie sportisti var startēt ar ceļu satiksmei atbilstošām
mašīnām. Kad šajās cīņās tika sasniegti panākumi un gūta pieredze, Artūrs šo
pašu daudz pieredzējušo Opel Astra
pārbūvēja atbilstoši folkreisa noteikumiem – tika uzstādīts drošības
karkass, sakārtotas citas drošības prasības. Gads folkreisā – un gūta apziņa,
ka viņš un viņa komanda ir gatavi cīnīties augstākajā līgā.
Minimāla atsaucība reģionu
seriāliem
Folkreiss
ļāvis novērot arī kādu paradoksu. Viens no elementiem, kuru sportisti autokrosā
un citos sporta veidos min kā finansiāli skarbāko, ir pārbraucieni no mājām
līdz sacīkšu norises vietai. Tik tiešām – braukt no Liepājas uz Smilteni
nav patīkami, zinot, ka sacensību vietā jānogādā tehnika, komanda, iedzīve, kas
nepieciešama kaut vai nakts pārlaišanai ārpus mājas…
Šā
iemesla dēļ folkreiss jau sākotnēji tika paredzēts kā ceļošanai draudzīgs sporta
veids – paralēli visas valsts teritorijā notiekošajam Vasaras kausam tika
aizvadīti arī reģionu seriāli Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē. Šādā veidā
sportistiem ar mazāku budžetu tika dota iespēja cīnīties par kopvērtējuma
uzvarām šajos reģionos, nebraucot īpaši tālu prom no mājām. Taču latvieša
lepnums nav ļāvis sportistiem koncentrēties tikai uz kādu no reģioniem – ļoti
maz sportistu, kuri izvirzīja mērķi aizvadīt visus sava reģiona posmus un tad
varbūt pieķert klāt kādas lielā seriāla sacīkstes.
Programmas
vairāk tika veidotas, balstoties uz Vasaras kausa kalendāru, bet reģionu
sacensības lielākoties bija kā papildu treniņš. Taču, liekas, dalībnieki pēc
kāda laika veiks aprēķinus, lai redzētu, cik degvielas un naudas patiesībā iztērēts,
lai aizvadītu pilnu Vasaras kausa sezonu (posmi notika Smiltenē, Jēkabpilī,
Skrundā, Bauskā un Rīgā). Iespējams, spēku koncentrācija uz reģioniem kļūs
izteiktāka.
Jebkurā
gadījumā reģionu seriāli notika praktiski bez starpgadījumiem, vienīgi Zemgales
sērija sākās ar trešo piegājienu, jo nācās atcelt pirmos divus posmus Bauskā un
Jelgavā.
Par
Vidzemes labāko folkreisa braucēju kļuva Raivis Riekstiņš no Turkalnes,
Kurzemes labākais braucējs ir vecpilnieks Sandis Džeriņš, garkalnietis Ermīns
Vācietis uzvarēja Latgales kausā (interesanti, ka Latgales kausā tā arī
nestartēja neviens latgalietis!), bet par Zemgales sērijas uzvarētāju kļuva
rīdzinieks Ivars Kerns. Jāpiebilst, ka reģionu seriālos dalībnieki netika
ierobežoti ģeogrāfijā – kurzemnieks varēja startēt Vidzemē un otrādi. Taču
nākotnē tiek izskatīta versija reģionu cīņas ierobežot arī sportistu
ģeogrāfijas ziņā.
Junioru cīņas – veselīgas
Gan
abos lielajos seriālos, gan reģionu sērijās tika vērtēta arī junioru prasme.
Šajā konkurencē cīnījās sportisti, kuri dzimuši 1989. gadā vai vēlāk. Sezonas
gaitā šādi autobraucēji bija astoņi, taču aktivitātes pieņemas spēkā, jo jauno
braucēju komandas sāk apsvērt izmaksas un ieguvumus sportista attīstībā,
startējot tieši folkreisā.
Šis
tautas sports – kā pierāda Bāriņa piemērs – ir labs pakāpiens ceļā uz
autosporta lielajiem čempionātiem. Var pamēģināt spēkus standartauto
sacensībās, nonākt folkreisā, kas papildina ne tikai uzdevumu pareizi izbraukt
trasi, bet palīdz attīstīt iemaņas arī tiešajās cīņās ar konkurentiem (attiecīgi
starta izjūta, kopējais psiholoģiskais spiediens, prasme saglabāt mašīnu,
aizsargāšanās un uzbrukšanas māksla, tīra apdzīšana, konkurenta cienīšana utt.).
Ar šādu pieredzi jaunais braucējs tiek sagatavots jebkuram tālākajam autosporta
veidam – rallijam, krosam, rallijkrosam, varbūt mazāk autošosejai.
Gan
Ziemas, gan Vasaras kausā uzvaras junioru vērtējumā guva braucējs no Vecpils
Sandis Džeriņš. Reģionos pie uzvarām tika arī Rihards Dainis (Latgalē,
Zemgalē), Evija Vītola (Vidzemē) un Sandis pats Kurzemē.
Cerībā uz bargu ziemu
Varbūt
liksies nedaudz jocīgi, bet folkreiss cer uz labu ziemu. Ar to domājot dziļu un
ilgi nekūstošu sniegu, turklāt ne tikai Latvijas ziemeļos un austrumos, bet arī
Kurzemē, jūras malā. Arī nākamgad paredzēta Ziemas kausa izcīņa sešos posmos.
Pašlaik ir vairāki rīkotāji, kas vēlas organizēt šīs sacensības, tomēr
nojaušams, ka cīņas notiks Raunā, Brenguļos, Liepājas pusē, Biķerniekos,
Ropažos, Skrundā, Jelgavā, pastāv arī citas iespējas.
Turklāt
vēl viens no plāniem paredz, ka kopā ar ziemas folkreisa kausu varētu
norisināties arī autokrosa braucēju Ziemas kausa izcīņa – 2010. gada
sezonas sākums pierādīja, ka daļai krosa braucēju patīk ziemas sacīkstes un tās
labprāt tiek apmeklētas. Kaut vai tāpēc, ka ziemas braukšana ir ideāls treniņš.
Folkreisā
iepriekšējā ziemā brauca ar ceļu satiksmei paredzētām bezradžu riepām, izņemot NIIŠP, Barrum un Matador
modeļus, it kā to dārdzības dēļ. Taču prakse pierādīja, ka sportisti ar
pieredzi atrada risinājumus, kas nebija lētāki, varbūt pat dārgāki nekā trīs
minētie ražojumi, līdz ar to iespējams, ka ziemas sacensībās tik iecienītos
modeļus tomēr ļaus izmantot. Nav šaubu, ka ziemā riepu izvēle ir viens no
galvenajiem laba rezultāta veidotājiem.
Trīs stāsti par auto
tirdzniecību
Folkreisa
noteikumi paredz, ka jebkurš klātesošais var iegādāties jebkuru folkreisa
automašīnu par fiksēto samaksu 950 eiro, un automašīnas īpašnieks no darījuma
atteikties nedrīkst. Mērķis šādam noteikumam – sportists apdomās, cik daudz
līdzekļu ieguldīt tehnikas sagatavošanā, jo mašīnu var zaudēt par minēto summu.
Līdz ar to tiek bremzēta tehnikas attīstība un sportistu iztērētā nauda, kas
savukārt nodrošina tautas sporta zemās izmaksas.
2010.
gadā folkreisā radušies trīs stāsti par šo visai daudz apspriesto noteikumu
punktu.
1. stāsts: Upītis pretojas,
izsprūk no problēmām
Jūnijā Jēkabpils
folkreisa sacīkstēs sacensību sekretariāts pirmo reizi saņēma automašīnas
pirkšanas pieteikumu par fiksēto samaksu 950 eiro. „Pasūtītā" mašīna ar starta numuru 21 – Agra
Upīša VAZ 2108. Sportists, kurš tikko bija uzvarējis finālā, par šo pavērsienu
bija patiesi šokēts, taču bija gatavs uz skarbākajiem sodiem, atsakoties
automašīnu pārdot. Šajā gadījumā Agrim draudētu gada diskvalifikācija no folkreisa
sacensībām. Tomēr šoreiz nospēlēja džentlmeniskums: pircējs, redzot sportista sarūgtinājumu
un respektējot Upīša līdzšinējo sniegumu autosportā, atsauca iesniegumu,
savukārt drošības maksa – 50 eiro – nonāca sacensību rīkotāja rīcībā.
Folkreisam neizdevīgs, taču vīrišķīgs risinājums.
Jāatzīst, ka šī
situācija tika izspēlēta atbilstoši noteikumiem un formāli neviens neko
nepārkāpa. Tāpat kļuva skaidrs, ka automašīnu iegādes teorija nav mīts, un tā
var notikt jebkurā trasē. Izrādījās, ka šis bija tikai ieskrējiens auto
pirkšanas procesos.
Kāpēc sportists
negribēja pārdot auto? Liekas, tāpēc, ka mašīna bija krietni par labu
folkreisam, tā drīzāk bija sagatavota autokrosam, bet, tā kā autokrosa budžets
dalībniekiem krietni atšķiras no folkreisa izmaksām, Upītis bija gatavs ar labu
mašīnu startēt zemu izmaksu sacensībās. Drosmi vairoja fakts, ka gada laikā
neviena mašīna netika iegādāta, tātad no šā elementa šķietami nebija jābaidās.
2. stāsts: Folkreisa varonis
Jānis Nikels
Atlika
sagaidīt nākamo posmu Skrundā, kad notika pirmais darījums. Jānis Nikels
uzvarēja sacīksti – brauca tik labi, ka tehnika iekrita acīs potenciālajam
pircējam. Kuldīdznieks Andrejs Uzulēns, kurš pats tikko bija aizvadījis pirmās
folkreisa sacīkstes, ķērās pie auto pirkšanas procesa.
Upīša
gadījums visai nopietni bija pavērsis autosporta publikas skatus uz folkreisu
un, pirkuma izjukšanas pirmajā reizē radīja kritikas vilni. Otru neveiksmi
folkreiss nedrīkstēja pieļaut, jo tas apliecinātu, ka sistēma nedarbojas.
Protams,
arī Nikels mašīnu bija skrūvējis ļoti cītīgi, tā paša iemesla dēļ – pirkšana
nenotika, auga drosme… Jānis ilgi lauzās un apsvēra pārdošanu, viņš bija
gatavs ziedot labi iesākto sezonu un nākamos divus mēnešus: „Es kopš ziemas gatavoju ātrumkārbu, un šajās
sacīkstēs tā beidzot bija gatava. Laikam sanāca pārāk labi!" Liekas, sportista
acīs pat bija pa kādai asarai, jo Nikels (un daudzi pārējie) pieļāva kļūdu:
pieķērās sevis lolotai tehnikai, no kuras bija ļoti grūti šķirties. Šajā sporta
veidā to nedrīkst pieļaut!
Tomēr
darījums notika, turklāt tajā brīdī sportists saņēma daudz uzmundrinājumu no
apkārtējiem, jo visi gaidīja, kad pirkšanas process beidzot sāksies un kļūs
interesantāk.
Pēc
mašīnas tirdzniecības Nikelam bija divas iespējas – pirkt nākamā
konkurenta mašīnu, vai tomēr būvēt kaut ko jaunu. Tā kā mājās bija rezerves
auto, tika nolemts iegūto naudas summu iztērēt tā pilnveidošanai. Jau nākamajā sacīkstēs
Jānis bija kaujas gatavībā.
3. stāsts: Upīša stunda tomēr
situsi
Agris
Upītis pēc Jēkabpils incidenta sacīja: „Nav
problēmu turpmāk – pārbūvēšu mašīnu tā, lai tā iekļaujas nepieciešamajā
summā un, jebkurā citā brīdī esmu ar mieru tehniku pārdot!"
Cēsniekam
bija iespēja šo solījumu turēt 23. oktobrī, kad pēdējā posmā Ropažos viņa
automašīnai atkal uzradās pircējs. Lai gan Upītis atkal iekļuva incidentā –
šoreiz diskusijās ar tiesnešiem par apdzīšanu dzeltenā karoga zonā ceļā uz
pēdējā posma uzvaru – ar mašīnas tirdzniecību viss gāja raiti. Rīdzinieks
Normunds Kārkliņš gatavo Upīša VAZ 2108 ziemas sacensībām, bet pats Agris plāno
atdzīvināt vēl vienu garāžā esošu auto – Opel Corsa.
Pašlaik
sakritis tā, ka abu nopirkto mašīnu sākotnējiem saimniekiem mājās ir tehnikas
rezerves, tāpēc sportistiem neradās vēlme iegādāties cita konkurenta auto. Taču
pastāv iespēja, ka auto pirkumos ieslēdzas ķēdes reakcija – teorētiski
viss dalībnieku parks uz nākamajām sacīkstēm ierodas ar konkurentu mašīnām!
LAF Folkreisa 2010. gada
laureāti
Vasaras kauss
1.
Artūrs Bāriņš (Jelgava) 77
2.
Agris Upītis (Cēsis) 54
3.
Jānis Nikels (Strenči) 54
Komanda: Folkreisa Fabrika (Nikels, M. Dainis, R.
Dainis)
Juniors: Sandis Džeriņš (Vecpils)
Ziemas kauss
1.
Artūrs Bāriņš (Jelgava) 112
2.
Artūrs Vecgailis (Rauna) 89
3.
Armands Zariņš (Rauna) 74
Komanda: Raunas
Bruģakmens (Vecgailis, Zariņš, M. Lapsa)
Juniors: Sandis Džeriņš
Vidzemes kauss
1.
Raivis Riekstiņš (Turkalne) 47
2.
Agris Upītis (Cēsis) 43
3.
Roberts Plūme (Valmiera) 43
Juniors: Evija Vītola (Carnikava)
Kurzemes kauss
1.
Sandis Džeriņš (Vecpils) 36
2.
Jānis Nikels (Strenči) 35
3.
Ainārs Bogdanovičs (Jūdaži) 23
Juniors: Sandis Džeriņš (Vecpils)
Zemgales kauss
1.
Ivars Kerns (Rīga) 44
2.
Artūrs Bāriņš (Jelgava) 37
3.
Raivis Riekstiņš (Turkalne) 37
Juniors: Rihards Dainis (Jūdaži)
Latgales kauss
1.
Ermīns Vācietis (Garkalne) 29
2.
Raivis Riekstiņš (Turkalne) 28
3.
Jānis Nikels (Strenči) 24
Juniors: Rihards Dainis (Jūdaži)
