Ešvorts izvēlas Latviju
Kristiāns Girvičs
Daudzkārtējā Latvijas futbola čempione Rīgas Skonto pēdējos divus gadus palikusi bez trofejām. Pēc pagājušās sezonas neveiksmēm Skonto notikušas lielas sastāva izmaiņas, bet komandu pretī jaunām uzvarām atkal vedīs 37 gadus vecais angļu treneris Pols Ešvorts, kurš jau sešus gadus dzīvo un strādā Latvijā.
Ešvorts mūsu valstī ieradās 2001. gada janvārī, kad viņam tika piedāvāts FK Ventspils galvenā trenera amats. Jaunais anglis jau pirmajā piegājienā nonāca viena soļa attālumā no Latvijas čempionu titula, taču ventspilnieki pēdējā kārtā palaida sev priekšā Skonto. Pēc gada vēsture atkārtojās – atkal Skonto pēdējā kārtā apsteidza Ešvorta vadīto komandu. 2003. gada sezonā FK Ventspils vairs nespēja iesaistīties cīņā par zelta medaļām, tāpēc sezonas vidū anglis atvadījās no Ventspils. Nākamajā gadā Ešvorts jau vadīja FK Rīga, bet tad izmēģināja spēkus Krievijā, pusgadu strādājot ar premjerlīgas klubu Rostov. Nu jau pusotru gadu Ešvorts mēģina atgūt Skonto labo slavu.
– Mana ierašanās Latvijā ir bijušā Latvijas valstsvienības galvenā trenera Gerija Džonsona nopelns. Tajā laikā FK Ventspils meklēja jaunu treneri, un kluba prezidents Jurijs Bespalovs palūdza Geriju ieteikt kādu angļu speciālistu. Gerijs piezvanīja man. Kad atbraucu uz Latviju, man bija trīsdesmit viens gads, tāpēc biju priecīgs, ka šādā vecumā varu būt galvenais treneris. Anglijā tik jaunam trenerim nerastos iespēja vadīt komandu, kas spēlē UEFA kausā.
– Kā pa šiem sešiem gadiem mainījusies Latvijas čempionāta kvalitāte?
– Čempionāts ir kļuvis krietni labāks. Pirmkārt, jūtami audzis virslīgas vājāko klubu līmenis. Kad sāku strādāt Latvijā, savā starpā cīnījās tikai trīs klubi – FK Ventspils, Skonto un Liepājas metalurgs. Šī trijotne gandrīz nezaudēja punktus mačos ar citām komandām – parasti bija tikai laika jautājums, kad favorīti gūs vārtus. Toties pagājušajā sezonā Skonto zaudēja sešus punktus Ditton, reizi spēlēja neizšķirti ar FK Rīga un zaudēja Dinaburgai, tomēr izrādījās, ka no pirmā trijnieka mačos ar pārējām komandām mēs esam zaudējuši vismazāk punktu. FK Jūrmala sastāvā pērn bija pieci Eiropas čempionāta dalībnieki, kas pirms sešiem gadiem būtu neiedomājami – visi šie futbolisti spēlētu Skonto. Šogad čempionāts solās būt vēl saspringtāks, lai gan par uzvarētāju titulu cīnīsies ierastais trijnieks.
– Vai joprojām atceraties dramatiskās sezonas, kad FK Ventspils pēdējā kārtā izlaida no rokām čempionu titulu? Kāpēc toreiz nepaveicās?
– Man nepatīk pārdzīvot par pagātni, jo tāpat vairs neko nevar mainīt. Jādomā par nākotni. No dažādiem cilvēkiem esmu dzirdējis tūkstošiem iemeslu, kāpēc toreiz neuzvarējām. Visiem ir savs viedoklis. Nedomāju, ka to var nosaukt tikai par neveikšanos, lai gan toreiz veiksme no mums pilnībā novērsās. Lai iegūtu titulu, veiksme ir nepieciešama, taču tā nav noteicošā. Mums vajadzēja nodrošināt pirmo vietu vēl pirms pēdējās cīņas. Nevar paļauties uz pēdējo spēli, jo vienā mačā var notikt negaidīti pavērsieni. Izšķirošo lomu spēlēja Skonto pieredze. Skonto bija ļoti laba komanda ar pieredzējušu treneri, kas zināja, kā jāuzvar čempionātos.
– Vēlāk pārņēmāt FK Rīga vadību.
– Darbs FK Rīga bija interesanta pieredze, jo varēju izmēģināt uz savas ādas, kā darbojas zemāka kvalitātes klubi. Man izveidojās ļoti laba sadarbība ar FK Rīga prezidentu Pāvelu Ļihačovu, taču citi nesaprata, kā jāveido futbola klubs. Nevar izveidot klubu viena gada laikā. Tam nepieciešami četri pieci gadi.
– Šajā laikā esat paspējis iepazīties arī ar Krievijas futbolu.
-Rostovā pavadīju vislabāko laiku. Futbola dzīve Krievijā virmo desmit reižu ātrāk nekā Latvijā. Seši mēneši Rostovā ir vērti sešus gadus Latvijā.
Meklējam uzbrucēju
– Pagājušajā sezonā Skonto Latvijas čempionātā ieguva tikai trešo vietu. Kāpēc neizdevās sasniegt savus mērķus?
– Mēs vienkārši nebijām pietiekami labi. Tāpēc arī pēc sezonas atvadījāmies no daudziem futbolistiem. Skonto prezidents Guntis Indriksons vienmēr ir simtprocentīgi atbalstījis.
– Pagājušā gadā komanda tika daudz kritizēta. Kā uztverat preses kritiku?
– Mana māsa ir žurnāliste, tāpēc saprotu preses cilvēku darbu. Vienmēr cenšos būt pieklājīgs un laipns pret žurnālistiem, neatkarīgi no tā, vai viņi mani kritizē vai — ne. Katram savs darbs. Mani neinteresē, ko saka citi. Daru tā, kā ir labāk komandai. Visam gan jābūt saprāta robežās. Nevar būt tā, kā tas ir īpaši izteikti Krievijā, kur pietiek zaudēt vienu spēli un visi jau saka, ka futbolisti nekam neder. Tā ir liela problēma arī Anglijā. Uzskatu, ka angļi lielā mērā tieši žurnālistu dēļ nevar uzvarēt pasaules vai Eiropas čempionātos, jo pietiek izlasei zaudēt vienu maču, un prese futbolistus nolīdzina līdz ar zemi.
– Pēc pagājušās sezonas atvadījāties no vairākiem pieredzējušiem futbolistiem. Vai esat drošs, ka jaunie jau ir gatavi ieņemt viņu vietu?
– Domāju, ka jā. Viņiem ir ļoti liels potenciāls. Vien jautājums, kad viņi to realizēs. Šosezon var gadīties, ka viņi būs nestabili, jo ar jaunajiem tā bieži gadās. Tomēr ar katru spēli mūsu futbolisti kļūs labāki un labāki. Vienīgais veids, kā pārliecināties, vai viņi ir sasnieguši vēlamo meistarību, — dot iespēju spēlēt.
– Esat apmierināts ar komandas komplektāciju, vai arī plānojat vēl iepirkt jaunus futbolistus?
– Jebkurš treneris vienmēr vēlēsies pastiprināt sastāvu un iegādāties jaunus futbolistus. Pagaidām klāt nācis vienīgi slovaku uzbrucējs Marians Dirnbahs.Mums ir talantīgi jaunie spēlētāji. Varbūt noderētu vēl kāds centra uzbrucējs, tomēr šķiet, ka visas komandas vienmēr meklē uzbrucējus. Esmu visai apmierināts ar mūsu aizsardzību un vidējo līniju.
– Agrāk Skonto leģionāri lielākoties nāca no Gruzijas un Lietuvas. Tagad cieņā ir slovaki.
– Man Slovākijā ir ļoti labi kontakti. Sadarbībā ar pazīstamu futbola aģentu atvedām uz Rīgu Jozefu Pjačeku un Marianu Sluku. Slovaku futbolisti ir ļoti profesionāli, ātri var apgūt krievu valodu un komunicēt ar citiem futbolistiem.
– Kuri spēlētāji šosezon būs komandas līderi?
– Pēdējā treniņnometnē Nīderlandē sarīkojām kapteiņa vēlēšanas. Uzvarēja Vitālijs Astafjevs. Otrais šajā aptaujā bija Andrejs Piedels, trešais – Viktors Morozs. Acīmredzot šī trijotne arī būs mūsu līderi. Viņiem vēl var pieskaitīt abus centra aizsargus Pjačeku un Davidu Gamezardašvili, kā arī pussargu Alekseju Višņakovu.
– Pēc pagājušās sezonas jau tika paziņots, ka Pjačeks pāriet uz Vācijas klubu Kaiserslautern. Tomēr viņš joprojām ir Skonto rindās. Kas notika?
– Vienošanās jau bija panākta, bet tad Kaiserslautern atcēla darījumu līdz vasarai. Vasarā Pjačeks, iespējams, dosies prom, jo par viņu interesi izrāda arī citi klubi.
Futbola bizness
– Skonto jaunā stratēģija nozīmē, ka tagad klubam galvenais ir nevis izcīnīt titulus, bet gan izdevīgi pārdot spēlētājus?
– Komandas uzdevums ir uzvarēt katrā mačā. Skaidrs, ka tas nav iespējams, bet uz to jātiecas. Mēs gribam iegūt trofejas, taču visi saprot, ka ne tikai Skonto, bet visā Latvijas futbolā vienīgais veids, kā uzturēt komandu, ir pārdot spēlētājus. Latvijas klubi nevar nopelnīt ar biļetēm uz spēlēm, atribūtiku vai TV translāciju tiesībām. Futbols ir bizness. Piemēram, Krievijā tikko čempionāta spēļu TV raidīšanas tiesības pārdotas par 100 miljoniem ASV dolāru. Anglijā šīs summas ir ievērojami lielākas.
– Daudzi jaunie sportisti sapņo pēc iespējas ātrāk doties spēlēt uz kādu futbola lielvalsti. Kad futbolistiem ir labāk braukt uz ārzemēm – junioru vecumā vai tomēr vēlāk?
– Astoņpadsmit gados neviens Latvijas futbolists vēl nav gatavs spēlēt Anglijā. Viņi nav gatavi ne psiholoģiski, ne arī fiziski. Latvijā jauniešiem ir ļoti maz nopietnu spēļu, tāpēc pirms došanās uz ārzemēm viņiem jāiegūst pieredze tepat uz vietas. Labākā vieta ir Latvijas lielie klubiem, kas regulāri spēlē Eirokausos, pārbaudes mačos regulāri tiekas ar spēcīgām komandām.
– Pirms divām sezonām Skonto prezidents Guntis Indriksons sāka runāt par korupciju Latvijas futbolā, norādot uz tiesnešu negodīgumu. Vai domājat, ka Latvijas futbolā ir šāda problēma?
– Tas ir ļoti grūts jautājums. Latvijā ir atšķirīga mentalitāte nekā Anglijā. Ja Anglijā arbitrs kļūdās, visi uzskata, ka viņš vienkārši ir slikts tiesnesis, bet Latvijā šādā reizē saka, — tiesnesim ir samaksāts. Latvijā cilvēki ir ciniskāki, bet acīmredzot viņiem ir iemesli tādiem būt. Pēc 2002. gada pasaules čempionāta visa Itālija sūdzējās, ka mačā ar Koreju tiesnesis palīdzēja korejiešiem. Tagad izrādījies, ka tie, kas viskaļāk bļāva par tiesnešu negodīgumu, paši nav godprātīgi. Gribētos ticēt, ka Latvijātā nav.
Ceļš uz Angliju
– Savulaik Anglijā spēlēja pusducis Latvijas futbolistu. Tagad šī straume uz Britu salām apsīkusi. Tas nozīmē, ka mūsu futbolisti nav gana labi, lai spēlētu Anglijā?
– Latvijā ir daudz labu futbolistu, kuriem jau pāri trīsdesmit gadiem, kā arī daudz talantīgu jauniešu, taču pietrūkst vidēja vecuma futbolistu. Vieni ir pārāk jauni, bet citi pārāk veci, lai spēlētu Anglijā. Pirms astoņiem gadiem Anglijā visu līmeņu klubiem bija ļoti daudz naudas, tāpēc viņi pirka visus pēc kārtas. Pēc Bosmana lietas, kad Eiropā mainījās spēlētāju pāreju sistēma, klubi vairs nesteidzas ar sportistu pirkšanu un meklē futbolistus, kuriem jau beigušies līgumi un nav jāmaksā pārejas maksa.
– Liepājnieks Kristaps Grebis šosezon spēlē piektajā Anglijas līgā. Vai izlases kandidātam ir pareizi spēlēt šādā turnīrā?
– Tur nemaz nav tik slikts futbols. Spēlētāji cīnās no visas sirds, tribīnēs ir daudz vairāk skatītāju nekā Latvijā, sacīkstes notiek divreiz nedēļā. Nedomāju gan, ka futbolistu algas tur ir lielākas nekā Latvijā. Ja mērķis ir iemācīties angļu valodu un iepazīt citu kultūru, viss ir kārtībā, bet, ja grib progresēt kā futbolists, varbūt tas nav labākais variants.
– Kāds ir Latvijas klubu līmenis, salīdzinot ar Angliju?
– Tehnikas un taktikas ziņā Latvijas komandas varētu sacensties ar jebkuru Anglijas čempionāta (championship, pēc skaita otrā līga – K.G.) komandu, bet psiholoģiskā ziņā angļi ir pārāki. Anglijā futbolisti ir pieraduši ik pa trim dienām aizvadīt grūtu spēli. Diez vai Latvijas komandas spētu tikt galā ar šādu slodzi. Ne fiziskajā, bet psiholoģiskajā ziņā. Protams, pēc pāris gadiem pie tā varētu pierast.
-Neesat domājis par atgriešanos Anglijā? Piemēram, Gerijs Džonsons pēc aizbraukšanas no Latvijas gūst labus panākumus dzimtenē. Viņa vadītā Bristol City ir tuvu iekļūšanai otrajā līgā.
– Futbola trenerim ir grūti izplānot savu karjeru, jo viss var mainīties vienā mirklī. Šobrīd esmu apmierināts ar Skonto. Atklāti sakot, es būtu ar mieru uz visu dzīvi palikt Latvijā, lai gan ir arī ambīcijas pastrādāt ar kādu labu komandu Anglijā vai citur Eiropā. Gribu trenēt pēc iespējas augstākas klases komandu.
Latvijas patriots
– Kā patīk dzīve Latvijā? Vai neilgojaties pēc Anglijas?
– Ja man nepatiktu Latvija, tad jau šeit nedzīvotu. Ļoti patīk Latvijas daba, te ir svaigāks gaiss un mazāka satiksme nekā Anglijā. Rīgā visi sūdzas par satiksmes korķiem, taču vajadzētu padzīvot jebkurā Anglijas pilsētā, lai saprastu, ko nozīmē katru dienu uz darbu braukt pusotru stundu. Turklāt man šeit izveidojusies ģimene – sieva Natālijas, trīs gadus veca meitiņa Maša un dēls Arčijs, kuram ir tikai četri mēneši. Latvija ir labāka vieta, kur augt bērniem. Te ir drošāk. No Anglijas dzīves pietrūkst golfa un mūsu avīžu. Rīgā gan ir ļoti labs golfa klubs Ozo, bet Anglijā man bija vairāk brīvā laika – tur futbolisti trenējas tikai reizi dienā, jo ir ļoti daudz spēļu. Šeit ir divi treniņi dienā. Brīvo laiku lielākoties veltu ģimenei. Esmu arī izvirzījis mērķi šogad sākt mācīties latviešu valodu (Ešvorts jau ir apguvis krievu valodu. – K.G.).
