Aivara Pilenieka regbija lādiņš
Šis gads regbijam ir īpašs, jo gandrīz pēc gadsimta pārtraukuma viens no pasaules klasiskajiem sporta veidiem atgriežas olimpiskajā programmā, tiesa, tā samazinātajā variantā — regbijā 7. Latvijas regbistiem par spēlēm domāt vēl pāragri, taču arī mums ir cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli dzīvo līdzi regbijam. Viens no tādiem entuziastiem ir Regbija attīstības asociācijas vadītājs Aivars Pilenieks.
Regbija attīstības asociācija (RAA) tika izveidota 2007. gadā, kad tās pirmais projekts bija Pasaules kausa maču pirmreizēja translācija Latvijas TV. Bet 2010. gadā RAA sarīkoja apmācības un vairāku posmu sacensības Izmēģini regbiju! īpaši bērniem piemērotajā regbija paveidāpieskārienregbijā jeb tačā(touch — pieskāriens, angļu val.). Projektā piedalījās 40 Latvijas lauku skolas un tikpat Lietuvas skolu. Toreiz tik plašas apmācības un sacensības ļāva īstenot piesaistītais Eiropas Savienības finansējums. Par šo projektu paldies Kristapam Cēburam, kurš bija tā iniciators.
PIESKĀRIENU REGBIJS
“Protams, es jau gribētu, lai no toreiz iesaistītajām 40 Latvijas skolām regbiju turpinātu spēlēt 38, bet tā nav. Tomēr ir vietas, kur regbiju turpina spēlēt. Piemēram, mums ir Jelgavas novada komanda, kur ir vairāki puikas no Zaļeniekiem, Sesavas, Garozas, Vilces un Kalnciema. Šogad ceram izveidot katrā vecuma grupā vairākas komandas. Ir zēni, kuri pārgājuši uz Elejas skolu, jo tur spēlē regbiju. Elejas komandas radās pieskārienregbija projekta rezultātā, un pagājušajā gadā ieņēma pirmo vietu Latvijas jauniešu čempionātā U-11, U-13 un U-15 vecuma grupās. Tieši šā projekta laikā tur tika sēts regbija iedīglis. Eleja sāka ar meitenēm — toreiz Elejas skolotājai Sandrai Avotai, kura pati ir vieglatlēte, bija ļoti labas meitenes skrējējas. Kad tas ritenis ir iegriezts, tad jau iet vieglāk. Arī Misā komanda radās touch regbija rezultātā. Tagad viņi spēlē pirmās līgas turnīrā, bet, kad aizbraucu uz turieni, skatos, ka blakus laukumam jau pavisam maziņie skrien un ķer viens otru. Tātad pēc touch projekta regbijs tomēr kaut kur aizķērās," stāsta Aivars Pilenieks.
“Man ir prieks, kā Sandra Avota strādā Elejā, tāpēc ir jāpalīdz, jo tas vien ir varoņdarbs, ka cilvēks, no malas ienākot regbijā, tikai uz sava entuziasma pamata vien izveidojis šādu regbija centru. Tas bija šoka moments, kad uz gada noslēguma pasākumu Elejā atbrauca Jelgavas novada sporta centra direktors Vladislavs Beitāns un vaicāja, kas vēl bez regbija te notiek. Viņš nevarēja iedomāties, ka tikai regbistiem tā zāle jau ir par mazu — kopā ar vecākiem bija ap 120 cilvēku. Lūk, kas tas ir par apjomu, ko viens cilvēks ir izdarījis. Ja mums tādu cilvēku būtu desmitiem…”
MAZPILSĒTAS UN STUDENTI
Tagad RAA rīko Latvijas pirmās līgas čempionātu regbijā 7, kā arī studentu mačus.
“Regbija federācija ir uzticējusi RAA rīkot pirmās līgas sacensības, jo uzskata tos par mazāk svarīgiem pasākumiem. Bet ko tiem mazajiem lauku klubiņiem darīt — puikas varbūt savācas tikai uz turnīru, un viņi grib spēlēt pret sava līmeņa spēlētājiem. Tur, piemēram, spēlē Sigulda, Misa, Jūrmala, Eleja, Grobiņa un vēl vairākas. Turnīrus rīkojam dažādās Latvijas vietās — Siguldā, Priekuļos, Misā, Grobiņā, Rūjienā. Ar šādiem turnīriem savulaik sāka Baldone, Valmiera un pat Livonia,” stāsta Pilenieks.
“Vēl viena no neapzinātām un nenovērtētām lietām ir studentu sports, jo studentiem pasaulē notiek daudz visādu pasākumu, nemaz nerunājot par pašmāju spēlēm. Mēs organizējam divus turnīrus gadā, kur jau esošos spēlētājus piesaistām augstskolām, lai viņi aizstāv savas augstskolas krāsas. Pavasarī rīkojam Augstskolu kausa izcīņu, bet rudenī LASS (Latvijas Augstskolu sporta savienība) paspārnē notiek Latvijas universiādes mači. Tie ir pašmāju studentu turnīri, bet bez tā studentiem ir SELL spēles. Tāpat mūsu augstskolu komandas piedalās Eiropas Studentu spēlēs, šogad Anglijā notiks pasaules regbija studentu spēles.
2013. gadā mēs aizvedām Latvijas studentu izlasi uz pasaules universiādi Krievijas pilsētā Kazaņā. Manā izpratnē tas bija grandiozākais pasākums mūsu regbijā. Mums bija tā laime iet Latvijas delegācijā noslēguma parādē, kur stadionā bija 50 tūkstoši cilvēku. Neviens no mums neko tādu nebija piedzīvojis. Nezinu, kad vēl būs dota iespēja spēlēt pret Dienvidāfriku, Japānu vai uzvarēt Namībiju. Diemžēl nākamajā universiādē 2015. gadā regbiju vairs neiekļāva. Studenti ir neapjausts lauciņš arī tāpēc, ka daudzām augstskolām ir savas sporta bāzes, ko varētu izmantot. Klubi varētu sadarboties ar augstskolām, un regbijs būtu ieguvējs.”
TĒVS UN DĒLS
Pirms diviem gadiem Aivars Pilenieks kļuva par Latvijas Regbija federācijas ģenerālsekretāru, taču jau pērn viņš nolēma atstāt šo amatu. Pilenieks gan allaž redzams Latvijas regbija notikumos. Visos regbija darbos vislielākais palīgs Aivaram ir dēls Arvis, kurš pats spēlējis Latvijas regbija izlasē, tagad ir regbija 7 Latvijas izlases otrais treneris, kā arī Latvijas U-18 regbija 7 izlases galvenais treneris.
“Man neveidojās laba sadarbība ar federācijas prezidentu un neredzēju attīstību federācijas darbā. Mūsu regbijs bija nonācis līdz bedrei, no kuras varbūt esam pagriezuši to līkni augšup. Bet, ja mēs paskatāmies, kā regbijs attīstās citās valstīs, tad jāatzīst, ka mums tā līkne labi ja iet pa horizontālu līniju. Pēc regbija 7 iekļaušanas olimpisko spēļu programmā daudzas valstis ir ļoti strauji attīstījušas regbiju. Te es nerunāju tikai par Top valstīm. Piemēram, agrāk mēs līdzīgi cīnījāmies ar Vāciju, bet tagad viņi mums ir daudz priekšā. Lai saprastu tos līmeņus, var teikt, ka lietuvieši apspēlē mūs, bet vācieši pārliecinoši apspēlē lietuviešus. Turklāt Vācija nebūt nav Top komanda, līdz ar to virsotne ir tik tālu, ka to nevar saredzēt. Lietuvā regbiju ieviesa sporta skolās, treneri saņem atalgojumu, un tas ritenis griežas. Mēs viņus uzvarējām tikmēr, kamēr mums spēlēja RAF profesionāļu paaudze, kuriem bija vecā bāze. Mums ir daži labi jaunie puiši, bet ar to nepietiek. Pat ja tādi ir 15, vajag, lai būtu vismaz 75, tad būs konkurence. Lietuvieši piedāvāja rīkot kopēju čempionātu, kur varētu spēlēt pa četriem viņu un mūsu klubiem, bet federācija to neakceptēja. Manuprāt, šādā kopējā turnīrā lielāki ieguvēji būtu mēs. Viņiem būtu medaļas, bet mums iespēja pilnveidot savu meistarību,” atklāj Pilenieks seniors.
“Mums šobrīd ir divi spēcīgi klubi — Miesnieki un Livonia. Pārējie nedaudz atpaliek. Labi, ka tāda Livonia parādījās, tas Miesniekiem uzsit asinis. Viņu savstarpējie mači bija ļoti labi, bija lieliska atmosfēra, varēja just sacensību spriedzi. Tomēr, ja šīs komandas savā starpā spēlēs septiņas reizes sezonā, tad vairs nebūs tas asums. Nedomāju, ka leģionāru piesaistīšana ir labākais variants. Vairāk vajag balstīties uz saviem spēlētājiem. Gan jau nākamgad vieni vai otri būs sarunājuši brāļus Deividsonus (pagājušajā gadā Latvijas izlasē debitēja Anglijā dzimušais Roberts Deividsons, kura vectēvs ir no Latvijas — K. G.). Mums viss centrējas uz tiem diviem klubiem, bet tas ir daudz par maz.”
PASAULES KLASE
Pagājušajā rudenī regbija saimei bija lieli svētki, jo Anglijā notika Pasaules kausa izcīņa. Tādu iespēju — redzēt pasaules labākās regbija komandas — garām nedrīkstēja laist, tāpēc arī Aivars devās uz Britu salām, lai vairākas spēles vērotu klātienē.
“Uz čempionātu sev līdzi biju uzaicinājis arī vairākus neregbija cilvēkus. Tiem viss tur notiekošais bija liels pārsteigums, jo Latvijā par regbiju domā, ka tur veči mīcās pa dubļiem, bet, kad ierauga, ka stadionā ir vairāk nekā 80 tūkstoši, apskatās, kas tur notiek, sāk apjaust, kas ir regbijs. Man pašam arī tur uzvirmo emocijas. Priecēja, ka Pasaules kausa mačus rādīja TV arī Latvijā, kas bija labs regbija popularizēšanas veids. Būtu labi, ja varētu rādīt arī Sešu nāciju turnīru, kas ir katra gada lielākais regbija pasākums. Šādām regbija translācijām būtu vairāk jāpievērš uzmanība, jo kā gan mēs visu Latviju varam iepazīstināt ar augstākās raudzes regbiju?” jautā Pilenieks.
“Decembrī kopā ar miesniekiem aizbraucu uz Dubaiju, kur ik gadu notiek lielākais regbija 7 turnīrs. Tas ir īsts regbija festivāls, kur vienlaikus notiek spēles uz astoņiem laukumiem. Spēlē arī Top izlases, ir kādi 30—40 tūkstoši skatītāju. Es jau biju bijis Dubaijā uz šo turnīru, bet, tā kā pirmo reizi arī mūsu klubs Miesnieki brauca uz turieni, tad par savu naudu pieteicos līdzi. Vēl pirms Pasaules kausa izcīņas biju uz Anglijas kausa finālu, kur leģendārajā Twickenham stadionā 84 tūkstošu skatītāju klātbūtnē vēroju spēli Bath pret Saracens. Kad dažreiz uznāk vājuma brīdis, kad šķiet, ka cīnies ar vējdzirnavām, tad der aizbraukt paskatīties tos mačus. Tiešām! Tur, izbaudot to gaisotni, varu uzlādēties. Pēc tam esmu gatavs turpināt strādāt, ieguldīt savas zināšanas, prasmes, savu spēku un enerģiju, arī savus līdzekļus, lai paceltu regbiju Latvijā nebijušā līmenī. Lai Dievs dod mums svētību šajā darbā!”
Aivars PILENIEKS
Bijušais regbists, Regbija attīstības asociācijas vadītājs
Dzimis: 1956. gada 22. janvārī Rīgā
Regbijā: no 17 gadu vecuma
Spēlējis: Rīgas VEF un Jelgavas RAF
Profesija: inženiermehāniķis
Pēctecība: dēls Arvis — ilggadējs Latvijas regbija izlases spēlētājs
