Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pa kērlinga jauno olimpisko ceļu

2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs vīriešu izlases septīto reizi, bet sieviešu valstsvienības sesto reizi cīnīsies par čempionu tituliem. Pirmo reizi kērlingā tiks izspēlēts arī trešais medaļu komplekts, uz kuru pretendēs astoņu valstu jauktie dueti. Dienvidkoreja kā spēļu saimniece jau garantējusi dalību, bet 42 valstu pārstāvji aprīlī Zviedrijā notiekošajā pasaules čempionātā sāks cīņu par olimpiskajiem kvalifikācijas punktiem. Dalībnieku pulkā būs arī Latvijas jaunie čempioni Ieva Rudzīte un Artis Zentelis.

Sākot no 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm, gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē sacenšas pa desmit valstu izlasēm. Jaukto duetu pievienošana olimpisko disciplīnu saimei ievērojami nepalielinās sporta veida īpatsvaru olimpiešu saimē, jo startēs tikai 16 kērlingisti — astoņu valstu pāri. Olimpisko kvalifikācijas punktu krāšana notiks divos nākamajos pasaules čempionātos — 2016. gadā Zviedrijā un 2017. gadā Kanādā. Katra čempionāta 12 labākās izlases saņems punktus, kuri pēc Kanādas tiks summēti. Septiņas labākās izlases brauks uz Phjončhanu. Ja šajā pulkā būs arī Dienvidkoreja, tad ceļazīmi saņems arī astotās vietas ieguvēja.

NO PIRMĀ PASAULES ČEMPIONĀTA

„Latvijas čempionāti jauktajiem pāriem notiek jau kopš 2007. gada, un Latvija bija pārstāvēta arī pirmajā pasaules čempionātā, kas 2008. gadā notika Somijā. Toreiz arī tika sasniegts mūsu valstij augstākais rezultāts, jo Iveta Staša-Šaršūne un Roberts Krusts izcīnīja septīto vietu,” sarunā ar žurnālu Sports stāsta Artis Zentelis. „Tad vēl nebija pat nekādu domu par šīs disciplīnas iekļaušanu olimpisko spēļu programmā. Šis lēmums tika pieņemts 2015. gada aprīlī — pēc Sočos notikušā pasaules čempionāta. Skaidrs, ka 2018. gada olimpiskajās spēlēs Phjončhanā startēs astoņu valstu pārstāvji, bet par turpmākajām jaukto pāru formāta olimpiskajām perspektīvām tiks lemts pēc debijas izvērtēšanas.”

— Kā jaukto pāru sacensību iekļaušana ietekmēja interesi par šo disciplīnu Latvijā?

Artis: — Protams, pat šāda teorētiska iespēja tikt uz olimpiskajām spēlēm palīdzēja palielināt Latvijas čempionāta dalībnieku skaitu, atkārtojot 2014. gada rekordu — 13 dueti. Pieteicās ne mazums debitantu, mūs ieskaitot. Līdz šim vienīgo reizi jaukto pāru kērlingu bijām spēlējuši pirms gada, kļūstot par sparingpartneriem iepriekšējiem valsts čempioniem. Galvenā gatavošanās arī šosezon notika vīriešu vai sieviešu komandu ietvaros pirms Latvijas čempionāta. Sportiskā forma jau tika saglabāta arī uz jaukto pāru turnīru, un lielākās problēmas pirmajās spēlēs radās tieši ar atšķirīgo noteikumu nianšu pārzināšanu. Čempionātu iesākām ar diviem zaudējumiem, bet pamazām uzlabojām sniegumu, savstarpējo sadarbību, un turpmāk rezultāti neizpalika.

DISCIPLĪNA VĒL TURPINA PILNVEIDOTIES

— Jaukto pāru kērlingā noteikts, ka pirmo un piekto metienu izpilda viens no spēlētājiem, bet pārējos trīs — otrs.

Ieva: — Mēs esam izvēlējušies šādu taktiku — es izpildu pirmo un piekto metienu, bet Artis — otro, trešo un ceturto. Par nekādām izmaiņām neesam domājuši. Nereti enda vidū, lai uzlabotu akmeņu pozīcijas, nepieciešams izpildīt arī spēcīgus metienus, tādēļ tie tiek atvēlēti Artim. Viņš sagatavo pozīciju, lai es ar piekto metienu varu pabeigt endu mūsu labā. Šo lomu sadalījumam starp vīrieti un sievieti nav izteiktas modes tendences, jo ir arī dueti, kuri pat vienas spēles laikā maina šo metienu izdarītāju secību.

Artis: — Šī kērlinga disciplīna ir salīdzinoši jauna, tādēļ vēl tādi stingri kanoni nav noteikti. Tiek mainīti arī noteikumi, jo tikai no šīs sezonas metiena izpildītāja pārinieks var jau no paša sākuma piedalīties beršanā. Iepriekš pāriniekam bija jāatrodas laukumā otrajā galā un jākoriģē metiena mērķis, un tikai pēc metiena izpildīšanas brīža varēja steigties palīgā berzt. Ne mazums duetu, kuriem ir lielāka pieredze šajā disciplīnā, gan turpina izmantot veco taktiku. Mēs gan spēlējam pa jaunam. Ja rezultāts tiek sasniegts, tad tā arī turpināsim darboties!

DZIMUMU VIENLĪDZĪBA

— Uzzinot par šādu jaukto pāru kērlinga disciplīnu, pirmais vērtējums noteikti būtu atbilstoši dzimumu stereotipam par to, ka vīrietim noteikti ir svarīgākā loma spēles veidošanā.

Ieva: — Labas un sliktas spēles var būt gan man, gan Artim. Ir bijuši endi, kad Artis ar saviem metieniem jau nodrošinājis mums labvēlīgu iznākumu, bet citreiz atkal man tieši ar pēdējo metienu ir bijis jāglābj situāciju. Jaukto pāru sacensībās nevar būt viens meistars, bet otrs spēlētājs tikai kā statists.

Artis: — Kērlingu spēlēju jau sen, un neslēpšu, ka vienmēr esmu bijis diezgan skeptisks pret šo jaukto pāru disciplīnu. Spēles noteikumi ir atšķirīgi no klasiskā kērlinga enda izspēles. Jaukto pāru kērlingā tomēr daudz vairāk izpaužas tieši individuālā meistarība, jo ar beršanu var paspēt veikt tikai nelielas korekcijas. Komandu kērlingā ļoti daudz nosaka spēlētāju saspēlētība, savstarpējā komunikācija spēles laikā. Protams, arī tas, ka rezultāts atkarīgs no četru spēlētāju paveiktā. Varētu pat teikt, ka Starptautiskā Kērlinga federācija, redzot pludmales volejbola popularitātes milzīgo pieaugumu līdzās klasiskā volejbola attīstībai, jaukto pāru kērlingu redz attīstāmies gandrīz kā atsevišķu sporta veidu. Lai jaukto pāru kērlingu padarītu dinamiskāku, tiek mainīts arī sākotnējais akmeņu izvietojums, radot daudz vairāk pozīcijas attīstības variantu. Lai arī kērlingā ir gan sieviešu, gan vīriešu duetu disciplīnas, taču līdzīgi kā biatlonā izvēle kritusi uz jauktajiem pāriem. Ja līdzjutējiem un televīzijas skatītājiem klasiskā kērlinga spēles šķiet pārāk ilgas, tad varbūt šī disciplīna palīdzēs pieaugt interesei par kērlinga vērošanu?

— Kura no kērlinga disciplīnām — komandu vai jaukto pāru spēles — ir fiziski smagāka?

Ieva: — Man noteikti ir lielāka fiziskā slodze, jo sieviešu komandā esmu skips, kura lielākoties metienu izpildē stāv laukumā galā, bļauj uz komandas biedrenēm, nevis piedalās beršanā. Pāru kērlingā arī man pašai jāpiedalās beršanā, taču arī to esmu pietiekami apguvusi sieviešu komandas kopīgajos treniņos. Nogurums gan lielāks ir pēc komandu spēlēm, jo tās ir ilgākas, — kopumā tiek izspēlēts divreiz vairāk akmeņu.

— Vai kāds no vīriešiem ir parādījis pašpārliecinātību situācijā, kad enda likteni jāizšķir cīņā ar sievieti?

Ieva: — Latvijā šādu nievājošu attieksmi no vīriešu puses neesmu sastapusi. Treniņspēlēs ar mūsu sieviešu komandu esam uzvarējušas arī vīriešus, tādēļ meistarības atšķirība nav tik pamanāma, lai uz sievietēm automātiski skatītos kā uz vājākām spēlētājām. Varbūt tikai beršanas ziņā sievietes nedaudz zaudē tieši fiziskā spēka ziņā.

Artis: — Atšķirību varētu redzēt tikai situācijās, kad ar vienu metienu nepieciešams uzreiz izsist trīs vai pat četrus akmeņus. Arī beršana.

BEZ ATBILDĪBAS SLOGA

— Raksturojot Latvijas čempionāta galaiznākumu, neslēpāt, ka pašiem šīs zelta medaļas bija liels pārsteigums?

Artis: — Sākām ar diviem zaudējumiem. Pēc spēles nianšu apgūšanas viss izdevās arvien labāk, parādījās pārliecība par saviem spēkiem. Arī finālā sāncenšiem bija iespēja uzvarēt, jo pēc pirmajiem diviem endiem bijām iedzinējos ar 0:3. Tomēr mēs pratām atgūties, jo nebija atbildības sloga, kas varētu kaitēt mūsu spēlei. Saglabājām mieru, turpinot demonstrēt maksimāli labāko spēli. Šādu psiholoģisko līdzsvaru mums vajadzētu saglabāt arī pasaules čempionāta mačos Zviedrijā.

— Kāds mērķis būs pasaules čempionātā Zviedrijā?

Artis: — Līdz startam pasaules čempionātā paspēsim piedalīties starptautiskā turnīrā Ungārijā, kā arī sacensībās Latvijā. Ar to noteikti būs pietiekami, lai papildus iegūtu laba līmeņa spēļu pieredzi. Pasaules čempionātā startēsim vienā apakšgrupā ar divkārtējiem pasaules čempioniem, ungāriem, kā arī ar bijušo pasaules čempionvienību, Šveici, kas gan ieradīsies mainītā sastāvā. Protams, grūti prognozēt reālo spēku samēru, jo tomēr katru valsti pārstāvošie spēlētāji diezgan bieži mainās. Olimpiskās perspektīvas noteikti ir krietni mainījušas valstu attieksmi pret šo disciplīnu. Konkurence kļūs arvien lielāka.

 

Ieva RUDZĪTE

Latvijas jaukto pāru čempione kērlingā

Dzimusi: 1989. gada 15. augustā Rīgā

Augums: 160 cm

Kērlingā: kopš 2008. gada

Treneris: Artis Zentelis

Inventārs: Performance slota, Balance Plus kurpes

Lielākie panākumi: 2011. un 2014. gada Eiropas čempionātā Latvijas sieviešu izlases sastāvā 9. vieta

Nodarbošanās: juriste

Ģimene: neprecējusies

 

Artis ZENTELIS

Latvijas jaukto pāru čempions kērlingā

Dzimis: 1979. gada 6. aprīlī Rīgā

Augums: 176 cm

Kērlingā: kopš 2002. gada

Inventārs: Asham slota un kurpes

Lielākie panākumi: 2006. gada Eiropas čempionātā Latvijas jauktās izlases sastāvā 9. vieta; 2006. gada Eiropas čempionātā Latvijas vīriešu izlases sastāvā 17. vieta

Nodarbošanās: Latvijas Kērlinga asociācijas ģenerālsekretārs

Ģimene: šķīries

Citi sporta veidi: teniss, skriešana

 

PASAULES JAUKTO PĀRU ČEMPIONĀTS

2016. gada 16.—23. aprīlis. Karlštade (Zviedrija)

A grupa:Beļģija, Bulgārija, Ungārija, Latvija, Polija, Šveice, Slovākija

B grupa:Austrija, Somija, Vācija, Dienvidkoreja, Lietuva, Slovēnija, Zviedrija

C grupa: Anglija, Japāna, Kazahstāna, Luksemburga, Norvēģija, Rumānija, Turcija

D grupa: Austrālija, Kanāda, Ķīna, Francija, Īrija, Itālija, Serbija

E grupa: Baltkrievija, Dānija, Spānija, Izraēla, Nīderlande, Jaunzēlande, ASV

F grupa: Brazīlija, Čehija, Igaunija, Katara, Krievija, Skotija, Velsa

Katras grupas ietvaros tiek aizvadīts apļa turnīrs. Katras grupas divas labākās komandas un četras labākās trešo vietu īpašnieces iegūs ceļazīmes uz astotdaļfinālu. Turpmāk cīņa pēc klasiskās izslēgšanas turnīra sistēmas.

 

PASAULES JAUKTO PĀRU ČEMPIONĀTU VISI LAUREĀTI

Gads (valsts), 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta

2008. (Somija), Šveice, Somija, Zviedrija

2009. (Itālija), Šveice, Ungārija, Kanāda

2010. (Krievija), Krievija, Jaunzēlande, Ķīna

2011. (ASV), Šveice, Krievija, Francija

2012. (Turcija), Šveice, Zviedrija, Austrija

2013. (Kanāda), Ungārija, Zviedrija, Čehija

2014. (Skotija), Šveice, Zviedrija, Spānija

2015. (Krievija), Ungārija, Zviedrija, Norvēģija

 

Latvijas jaukto pāru visi čempioni

2007. Iveta Staša/Roberts Krusts

2008. Iveta Staša-Šaršūne/Roberts Krusts

2009. Dace Regža/Ansis Regža

2010. Līga Caune/Gints Caune

2011. Vineta Smilga/Kārlis Smilga

2012. Evita Regža/Renārs Freidensons

2014. Dace Regža/Ansis Regža

2015. Iluta Linde/Arnis Veidemanis

2016. Ieva Rudzīte/Artis Zentelis