Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ceļš līdz cīņai

Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus Raimonds Pabrieža iet pa tukšās rokas ceļu. Tik poētisks ir japāņu cīņas mākslas nosaukuma karatē atšifrējums. Gandrīz visu šo laiku uzņēmējs un bijušais Ogres mērs centies būt arī skolotājs. Tā šajā sporta veidā godā trenerus.

„Karatē ir dzīvesveids,” uz īpašām tradīcijām un metodēm, kas fizisko pilnveidošanos vieno ar garīgo izaugsmi, norāda Raimonds Pabrieža. „Tulkojumā tas nozīmē — tukšās rokas ceļš. Tātad cīņa risinās bez ieroča, bet runa nav tikai par to, tā ir arī atbilstoša domāšana, uztvere, prāta stāvoklis. Ir teiciens — ja ūdens neviļņojas, tad atspulgs ir labāks.” Raimonda Pabrieža talantīgākā audzēkne Kristīne Kasprova jau kļuvusi par Latvijas čempioni, tagad Pabrieža Ogrē izveidojis treniņgrupu visjaunākajiem censoņiem.

„Latvijā karatē radās 1979. gadā, kad Kalngalē jūrmalas priedēs tika organizētas pirmās nodarbības. Tajā laikā tam pievērsos arī es. Latvijas karatē pamats cēlies no sene skolas. Sene nozīmē — visu mūžu,” stāsta ogrēnietis. „Pēc tam Padomju Savienībā nodarbošanās ar karatē kādu laiku tika aizliegta. Tolaik jau trenēju karatē, bet kāds nostučījamani, un par to saņēmu Latvijas Universitātes rektora rājienu. Par laimi, jau studēju piektajā kursā, bija notikusi jauno speciālistu valsts sadale, tāpēc stingrāku sodu nepiemēroja. Savulaik Latvijas čempionātā esmu izcīnījis otro un trešo vietu, jau 1981. gadā arī pats sāku vadīt nodarbības.”

BĒRNUDĀRZS UN EKSĀMENI

Pasaulē ir pazīstami daudzi un dažādi austrumu cīņu veidi, arī karatē ir vairāki stili. „Mēs pārstāvam šotokan stilu, kas ir viens no klasiskajiem. Tulkojumā no japāņu valodas tas nozīmē viļņojošās priedes,” stāsta Raimonds Pabrieža. „Vienā stilā varbūt ir vairāk cīņas, mešanas elementu, otrā — savukārt dominē sitieni, bet principi jau visos ir vienādi. Sporta karatē ir vairākas federācijas ar zināmām atšķirībām noteikumos. Nevar pateikt, ka viena ir labāka vai otra sliktāka. Labāks meistars būs tas, kurš varēs darboties dažādos veidos, nevis tikai vienā.”

Vai tik sarežģīts un filozofisks sporta veids piemērots arī maziem bērniem?

„Karatē trenēties var sākt gandrīz jebkurā vecumā,” uzsver Pabrieža. ”Vislabāk — piecu sešu gadu vecumā. Zinu, ka ir vecāki, kuri gribētu vest trenēties četrgadīgus bērnus. Arī tas ir iespējams, tikai tad jāveido atsevišķa grupa, kurā galvenais ir rotaļas, koordinācijas vingrinājumi. Esmu trenējis bērnus bērnudārzā. Mūsu princips — ja no ģimenes trenējas divi, tad otram jāmaksā stipri mazāk. Ja abi vecāki ir bezdarbnieki, bet bērns tiešām vēlas trenēties, tad to var darīt par velti. Tikai tad ir arī jāstrādā, nevis — uz vienu treniņu nāk, uz otru nenāk. Savulaik Ogrē bez maksas trenēju arī policistus, zemessargus. Man tas ir dzīvesveids, nevis bizness. Tāpēc neesmu pārāk meklējis audzēkņus — ja ir gribētāji, tad esmu gatavs trenēt. Ar varu jau nevienu neiemācīsi. Tagad man ir stimuls, jo trenējas arī jaunākais no četriem dēliem — Patriks.”

Tātad noteikumi tomēr ir stingri? „Viens bērns varbūt grib tikai atnākt izspēlēties un izdauzīties — arī tas ir vajadzīgs,” treneris kļūst pielaidīgāks. „Cits vēlas iegūt melno jostu un piedalīties sacensībās. Ja nebūs spēļu, eksāmenu vai sacensību, tad bērniem nebūs interesanti, bet nevar arī pārforsēt ar sacensībām vai arī tikai ar eksāmeniem, kad, piemēram, kāds jau ir dabūjis nezin kādu melno jostu, lai gan, godīgi sakot, neko daudz neprot. Man vienmēr ir paticis pats cīņas moments, jo uzskatu, ka visi pārējie vingrinājumi būtībā ir ceļš līdz cīņai. Cita lieta, ka treniņu metodiku ir daudz un tās irdažādas. Skaidrs, ka trijos treniņos par meistaru nekļūsi. Padomju laikā gan arī pārspīlēja, liekot parakstīties, ka esi ierocis.”

MEISTARĪBA NEKAUTIES

Pabrieža uzskata, ka karatē var savienot arī ar citiem sporta veidiem. Viņš pats spēlējis basketbolu un futbolu, piedaloties dažādos turnīros.

„Karatē var iegūt pamata bāzi, kas noder citos sporta veidos — reakciju, pareizu elpošanu, lokanību, prasmi iesildīt ķermeni. Karatē ir daudz jogas elementu. Piemēram, elpošanas vingrinājumi. Man jaunībā gribēja veikt muguras operāciju, bet visu atrisināju tikai ar vingrošanu,” stāsta Raimonds Pabrieža. „Kā teicis Brūss Lī, kaušanās meistara lielākā meistarība ir tad, kad vairs negribi kauties. Varu pastāstīt vienu teiku. Meistars iedod audzēknim plācenīšus, lai aiznes tos uz kaimiņu ciemu. Audzēknis dodas ceļā, bet pretī nāk četri vīri, kuri pieprasa mantu atdot. Jauneklis plācenīšus arī atdod. Pēc tam skolotājs audzēknim vaicā, vai aiznesis plācenīšus? Audzēknis pastāsta, kas noticis, bet skolotājs jautā, vai viņš varēja vainīgos piekaut. Audzēknis atbild, ka mierīgi varējis, un skolotājs viņu paslavē, ka rīkojies pareizi. Bieži konflikti notiek tieši tāpēc, ka neesi pārliecināts par sevi. Karatē iemāca cieņu — pret treneri, pret skolu, skolotāju un vietu, kur trenējies. Saproti, ka nevari melot, un ir jātur savs vārds. Kad ieiet zālē, tai pāri nedrīkst skriet, ir jāiet apkārt. Sākot cīņu vai vingrinājumu, partneris vispirms ir jāpasveicina, tāpat jārīkojas, vingrinājumu beidzot. Mēs cenšamies, lai nodarbības nebūtu tikai tehnisku paņēmienu apgūšana.”

 

Raimonds PABRIEŽA

Karatē treneris, 3. dans

Dzimis: 1959. gada 27. decembrī Priekulē

Sportā: kopš 1979. gada nodarbojas ar karatē

Lielākais sasniegums: Latvijas vicečempions karatē (1992. g.)

Izglītība: Priekules vidusskola, Ogres 1. vidusskola, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte

Darba gaitas: milicijas kriminālizmeklētājs, kolhoza Suntaži juriskonsultants, uzņēmējs (1987. g. izveidojis firmu Monta), ilggadējs Ogres novada deputāts, 2002. gadā Ogres mērs

Ģimenes stāvoklis:  precējies, piecu bērnu tēvs