Čempiona cīņa par Tokiju

2020. gadā Tokijā pirmo reizi olimpisko spēļu programmā būs iekļauts karatē. Pastāv cerības, ka starp dalībniekiem būs vismaz viens Latvijas pārstāvis — pasaules un Eiropas čempions Kalvis Kalniņš, kurš startē visvieglākajā svara kategorijā līdz 60 kg, kādas gan spēlēs nebūs…

Kalvis pāris gadus bija pārtraucis aktīvās sporta gaitas, taču sīkstais jelgavnieks veiksmīgi atgriezās sportā, kļūstot par 2017. gada Eiropas čempionu un šogad papildinot medaļu kolekciju ar vēl vienu kontinenta čempionāta bronzu. Ceļš uz olimpisko Tokijas sapni Kalvim jau ir sācies, taču pasaules ranga 8. numuram tas solās būt sarežģītāks, nekā varētu padomāt. Septembrī Kalvis ar premjerlīgas mačiem Berlīnē sāk jauno sezonu, un, iespējams, novembrī Madridē gaidāmais pasaules čempionāts viesīs lielāku skaidrību par latvieša potenciālu.

Tokijas spēlēs ierastās piecas karatē svara kategorijas tiks apvienotas trijās, kas nozīmē, ka latvietim jākļūst gatavam cīnīties ar spēcīgākiem pretiniekiem — svara kategorijā līdz 67 kg.

— Kalvi, pavasarī Eiropas čempionātā Serbijas pilsētā Novisadā parūpējies par priecīgu notikumu Latvijas karatē vēsturē un izcīnīji bronzas godalgu. Kā tev nāca šī medaļa?

— Tas ir smaga un nopietna darba rezultāts. Diemžēl izloze nebija veiksmīga, jo manā grupā trāpījās divi divkārtējie Eiropas čempioni — turks un spānis. Pirms cīņas ar mani viņi spēkiem mērojās savā starpā.

— Pirmā kārta bija brīva, bet otrajā ar rezultātu 5:2 pārspēji ukraini Oļegu Filipoviču. Kas bija panākuma atslēga?

— Cīņa ar Oļegu ritēja pēc plāna. Ātri guvu pirmo punktu un nedevu iespējas būt pārākam.

— Turpinājumā ceturtdaļfinālā vēl pārliecinošāk ar  3:0 sakāvi titulēto spāni Matiasu Gomesu Garsiju, kurš pirms tam bija pieveicis turku.

— Jā, cīnījos pret Matiasu, kurš ir divkārtējs Eiropas čempions, ar kuru vienmēr cīņas ir saspringtas, tā bija arī šoreiz. Sanāca spāni pārsteigt, jo izmantoju savam cīņas stilam netipiskus paņēmienus.

— Savukārt pusfinālā ar 2:5 piekāpies Maķedonijas sportistam Emīlam Pavlovam. Kas notika?

— Emīls man ir stipri neparocīgs pretinieks. Cīņa bija saspringta. Viņš sāka labāk, bet sanāca izlīdzināt rezultātu — 2:2. Tad vēlme viņu uzvarēt ņēma virsroku un zaudēju pacietību — to arī Emīlam cīņas beigās sanāca veiksmīgi izmantot.

— Toties cīņā par bronzas godalgu ar rezultātu 2:0 pārspēji slovāku Dominiku Imriču. Vai nebija grūti pēc zaudējuma noskaņoties izšķirošajam duelim?

 — Cīņa pret Dominiku bija pārliecinoša. Jutos drošs un gribēju Eiropas čempionātu noslēgt ar uzvaru un medaļu.

— Kas nāca grūtāk — bronza Eiropas čempionātā šogad Serbijā vai zelts pērn Turcijā?

— Abas medaļas ir smagu cīņu rezultāts. Katra cīņa ir individuāla un vērtējama atsevišķi. Atzīšu — pagājušajā gadā katrs duelis bija īpaši grūts: visu cīņu rezultātus izšķīra viens punkts. Veiksme bija manā pusē.

—Liki par sevi runāt jau junioru vecumā un 19 gados pieaugušo konkurencē pamanījies izsist bronzu pasaules čempionātā. Kāda ir atšķirība starp Kalvi Kalniņu, kurš pirms astoņiem gadiemar blīkšķi atspēra vaļā karatē elites durvis, un starp to Kalvi Kalniņu, kurš pēdējos divos gados veiksmīgi startējis Eiropas čempionātā?

— Savos 19 sanāca pārsteigt arī pašam sevi. Tas Kalvis ar pilnu jaudu gāja uzbrukumā, nedomājot par sekām un aizsardzību, bet šodien pētu savus pretiniekus, esmu nosvērtāks, pieredzējis, attīstījis aizsardzību un palicis viltīgāks.

— Papētot tavu dosjē, acīs krīt robs no 2014. līdz 2016. gadam — trīs gadus izpalikuši panākumi, kādi tev starptautiskā līmenī regulāri bijuši kopš kadetu vecuma. Likumsakarība vai sakritība?

— 2015. gadā personīgu iemeslu dēļ sportu bijis pametis un visu atstājis novārtā. 2016. gadā atgriezos ar pilnu atdevi, jo karatē iekļāva olimpisko spēļu programmā. Man kļuva pieejams Olimpiskās vienības atbalsts, parādījās arī sponsoru interese. Pagāja laiks, kamēr atguvu sportisko formu.

— Tagad gatavojies pasaules čempionātam, kas rudenī 6.—11. novembrim notiks Madridē. Ar kādu rezultātu būsi apmierināts?

— Līdz pasaules čempionātam plānoju sasniegt sportiskās formas pīķi. Vēl ir gaidāmas dažas oficiālās sacensības pirms čempionāta, kuras dos iespēju izvērtēt gatavību un to, kas ir uzlabojams līdz pasaules čempionātam. Būšu apmierināts, ja katrā cīņā uz paklāja iziešu maksimāli spēcīgs un gatavs cīnīties nekļūdīgi. Viennozīmīgi vēlos aizcīnīties līdz medaļām.

— 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kontekstā tevi uzlūko kā cerību. Turklāt, šķiet, šī tev ir labi pazīstama pilsēta, jo kādreiz Tokijā biji Adama Kovāča sparinga partneris, palīdzot viņam sagatavoties pasaules čempionātam. Kā tu pats raugies uz Tokijas olimpiskajām spēlēm?

— Jau vasaras vidū sākās kvalifikācija olimpiskajām spēlēm. Septembrī būs mans pirmais kvalifikācijas turnīrs, kur iespējams iegūt pirmos punktus ceļā uz olimpiādi. Kvalifikācijas ceļš būs grūts, jo no manas kategorijas pēc reitinga olimpiādē nokļūs tikai divi sportisti… Tāpēc šobrīd aizrit intensīva gatavošanās.

— Esi teicis: “Ja izrādi nedrošības pazīmes, tad nav vērts iziet uz paklāja.” Vai tev ir kādi rituāli, kas palīdz pārvarēt bailes un mobilizēties katrai cīņai?

— Ar rituāliem neesmu aizrāvies, bet pirms katras cīņas esmu maksimāli noskaņojies uzvarai un uzticos sev. Runāju ar sevi, bet saturu neatklāšu.

— Ko tu nekad nedari sacensību dienā?

— Sacensību dienā nevienam neļauju ietekmēt savu garīgo stāvokli. Cenšos būt vienatnē, lai cīņā būtu maksimāla eksplozivitāte.

— Vai tev ir kāds moto, pie kura ikdienā pieturies?

— Lai vienmēr virzītos dzīvē uz priekšu un neapstātos, man tuvākā ir paruna: neapstājies, kamēr nebūsi sasniedzis savu mērķi.

— Kas ir tavas galvenās vērtības dzīvē?

— Viennozīmīgi ģimene un ģimenes atbalsts. Patiesums.

Ja sit, tad trāpa

Ruslands Sadikovs,

viens no Latvijas labākajiem karatistiem

Kalvja tehnikas spektrs nav tik plašs, cik efektīvs – viņš ir meistars darbam konkrētā virzienā ar konkrētiem sitieniem: viņam ir divas vai trīs sitienu kombinācijas, kuras viņš trenē līdz ideālam stāvoklim – ja sit, tad trāpa. Kalvis zina, kas ir nepieciešams, lai uzvarētu augsta līmeņa karatē sacensībās. Tehnikas un kombināciju daudzveidība svarīga ir bērnu un jauniešu sacensībās, kurās var eksperimentēt.

Kalvim ir milzīga sacensību pieredze – viņš karatē ir visu savu dzīvi un, neskatoties uz visām grūtībām, mūsu galvenais pretendents startam Tokijas olimpiskajās spēlēs. Vājās vietas? Zinu tikai to, ka mīnus ir Kalvja svars – viņš startē svara kategorijā līdz 60 kg, bet paša reālais svars ir 67- 68 kg, dažreiz pat 70 kg. Ir ļoti grūti pirms katra turnīra – reizi mēnesī – liekos kilogramus nomest. Nav viegli pēc tam cīnīties pret pasaules stiprākajiem sportistiem šajā kategorijā. Ir jābūt ārkārtīgi stipram garam, spēcīgai fiziskajai kondīcijai un mērķtiecībai, lai tā varētu, taču Kalvja plusi kompensē viņa vienīgo mīnusiņu.

Ja Kalvis tiks uz Tokiju, viņš izcīnīs medaļu. Galvenais ir kvalificēties spēlēm, tad viņš savāksies, uztrenēsies un izdarīs visu iespējamo, lai sevi un Latviju visai pasaulei parādītu no labākās puses. Mēs kopā ar viņa treneri un tuviniekiem strādājam, lai to īstenotu. Kalvis ir Latvijas stiprākais karatists, un mēs vēlam viņam veiksmi!

Kalvis KALNIŅŠ

Karatists

Dzimis: 1991. gada 17. februārī  Jelgavā

Izglītība: Jelgavas privātskola Punktiņš

Karatēkopš: 5 gadu vecuma

Svara kategorija: līdz 60 kg

Pirmais treneris: Andris Vasiļjevs

Lielākie panākumi sportā: 1. vieta 2017. g. PČ, 3. vieta 2010. g. PČ, 2. vieta 2012. g. EČ, 3. vieta 2018. g. EČ, 3. vieta 2013. g. EČ , 1. vieta 2008. g. PJČ un EJČ, 2. vieta 2009. g. PJČ, 2. vieta 2007. g. PČ kadetiem, 3. vieta 2008. g. EČ kadetiem

Citi sporta veidi: nav

Vaļasprieki: ceļot kopā ar ģimeni

Grāmata, ko citiem iesaki: Yes man

Filma: Tagadnes spēks