Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Laiks atgriezties olimpiskajā ringā

 

Gatis Ķīsis

Pēdējoreiz Latvijas bokss olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēts pirms 11 gadiem Atlantā. Nākamie divi olimpiskie cikli finišēja bez mūsējiem. Šoruden pasaules čempionātā notiks cīņa par ceļazīmēm uz Pekinu. Tā beigsies nākamgad, kad būs zināmi labākie kontinentālajos čempionātos. Tie būs arī Latvijas bokseru cerību starti.

Nesen Rīgā notikušajam valsts čempionātam vajadzēja rast skaidrību, kurus bokserus iekļaut Latvijas izlases pamatsastāvā un kuriem atstāt cerības pacīnīties par vietu zem saules. Kā pirms sacensībām informēja Latvijas Boksa federācijas ģenerālsekretārs Genadijs Glazkovs, pirmajā izlases ešelonā tiks iekļauti valsts čempioni katrā svara kategorijā, kā arī sportisti, kuri nevarēs piedalīties savainojumu vai slimības dēļ.

Bokss atbilstoši gadalaikam

Cīņas ringā ritēja spraigi, taču boksa gardēžiem tās īstu prieku nesagādāja, jo palika iespaids, ka cimdoto dūru meistari rādīja visai pavasarīgu sniegumu gan priekšsacīkstēs, gan pusfinālā un finālā.  Ar ko tas izskaidrojams? Manuprāt, līderi pie čempionu tituliem mēģināja tikt spēku taupības režimā, kas viņiem arī izdevās. Nu labi, tas patlaban būtu pieļaujami, bet šadas taktikas sekas varētu izpausties negatīvi starptautiskajos turnīros, kur valdīs tempa bokss un cīņas taktiskā izpratne. Tiesības piedalīties šajos turnīros būs bokseriem, kas sacensību priekšvakarā būs vislabāk sagatavoti, tā liekot būt modriem arī mūsu līderiem.

Aktīvāku cīņu ringā gaidījām no olainieša Valentīna Morozova, taču viņa uzvara finālā pret Denisu Žabinu nepārliecināja. Septīto gadu pēc kārtas par valsts čempionu kategorijā līdz 60 kilogramiem kļuva Andrejs Ahmedovs, kurš tagad pārstāv boksa kluba Sidneja – 2000 krāsas, taču viņam joprojām līdz galam nav nokārtotas pilsonības lietas. Tāpat kā supersmagsvaram Adamam Daurbekovam, kuram tikpat daudz titulu. Tikai viena no 11 finālcīņām pieaugušajiem beidzās ar negaidītu iznākumu. Svarā līdz 91 kg Vladislavs Belousovs piekāpās Raitim Atvaram, kurš sacensību ringā izgāja pēc piecu gadu pārtraukuma, tomēr bija saglabājis visas agrāk iekrātās dūru cīņas iemaņas.

Apbalvošana notika pēc finālcīņas katrā svara kategorijā. Īpaši zīmīga tā bija divās procedūrās, kad zelta medaļas pasniedza liepājniekam Germanam Grekovam (līdz 64 kg)  un rīdziniekam Dmitrijam Šostakam ( 69 kg). Viņi saņēma gan zelta medaļas, gan arī Latvijas sporta meistaru nozīmītes par iepriekš paveikto lielajā ringā. Cerams, ka viņi šo atzinību līdz rudenim attaisnos.

Par vienu no daudzsološākajiem fināliem tika prognozēta ventspilnieka Nikolaja Grišuņina un ragaciemieša Arņa Ritenieka finālcīņa kategorijā līdz 81 kg. Arnis trenēja un gatavoja savu jaunāko brāli Raiti pasaules čempionātam, kas pirms trim gadiem risinājās Taizemē, kur Raitis izcīnīja augsto piekto vietu  svarā līdz 91 kg. Šoreiz Arnis boksēja itin sparīgi, bet tiesneši par labāko šajā duelī tomēr atzina Eiropas Savienības čempionu Grišuņinu.

Boksā sākušās politiskas spēles

Sākot sarunu ar Latvijas Boksa federācijas Goda prezidentu Nilu Žuravļovu, kurš ir arī EABA (EIropas Amatieru boksa asociācija) izpildkomitejas loceklis un  juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, vaicāju, kas jāpaveic, lai bokseris iegūtu olimpisko ceļazīmi Pekinai. Pieredzējušais speciālists atbildēja, ka pēdējā laikā pasaules boksa virsotnēs aizsākusies tāda jezga, ka vēl nav īsti skaidrs, kurā valstī šoruden septembrī notiks pasaules čempionāts. Varu vien pateikt, ka no šīm sacensībām Pekinai kvalificēsies astoņi labākie katrā svara kategorijā. Arī no Eiropas čempionāta par pekiniešiem kļūs astoņi labākie katrā svarā. Turklāt jākrāj bonusi starptautiskajos turnīros, jākrāj reitinga punkti. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas bokseriem.

Kādas problēmas skārušas pasaules amatieru boksu? " Maskavai jau sen bija piešķirtas tiesības rīkot 2007. gada planētas meistarsacīkstes, par ko jau oficiāli bija nobalsots AIBA (Startautiskā amatieru boksa asociācija) izpildkomitejas sēdē, turpina informēt EABA amatpersona Nils Žuravļovs. " Taču viss izmainījās pēc AIBA kongresa, kas notika Dominikānas republikā, kur tika ievēlēts jaunais AIBA prezidents. Pakistānieša Čaudri vietā jaunajā amatā stājās korejietis Vu. Tūdaļ arī zobus parādīja asociācijas birokrātiskais aparāts, meklējot iespēju, kā Maskavai atņemt tiesības rīkot pasaules čempionātu. Motīvs tūdaļ tika sameklēts — Krievija esot nokavējusi kaut kādas saistības. Tādējādi uzreiz tika piedāvāts cits risinājums — čempionāta rīkošana jāuztic Dienvidkorejai, pat neraugoties uz to, ka Maskava sola sarīkot visburvīgāko čempionātu. Taču pati Koreja bokseriem debesmannu nesola. Vismaz pagaidām. Eiropā uzskata, ka tas nebūtu godīgi, ja PČ jau trešo reizi pēc kārtas rīkotu Āzijā. Pret jaunā prezidenta visatļautību iestājušās Eiropas valstis. No AIBA viceprezidenta amata atbrīvots Krievijas pārstāvis Eduards Husainovs, toties jaunajā asociācijas sastāvā nav pārstāvēta boksa lielvalsts Kuba, toties iebalsots ierēdnis no Kuka salām.

Pirms Lieldienām Belgradā pulcējās EABA locekļi, izpildkomitejas sēdē pieņemot lēmumu nosūtīt argumentētu vēstuli AIBA prezidentam, lai pasaules šī gada čempionāta norises vieta un termiņi netiktu mainīti — no 15. līdz 30. septembrim Maskavā."

Aprīļa beigās visas samilzušās lietas tiks izskatītas AIBA izpildkomitejas sēdē, kur tiks apstiprināts starptautiskais kalendārs nākamajam gadam, ieskaitot Eiropas čempionāta norises vietu.

Eiropieši būs sarūgtināti, ja piepildīsies mistera Vu programma. Ceļaizdevumi ievērojami palielināsies ne tikai latviešiem, kas uz atlasi Korejā nevarēs doties tik kuplā skaitā, kā tas būtu Maskavā.

Gatis ĶĪSIS