Neparastā dzīves formula

LSPA otrā kursa
studente, Latvijas sambo un džudo izlases dalībniece Evija Puķīte ir guvusi
teicamus panākumus Eiropas un pasaules čempionātos un nav atmetusi cerības
piedalīties Londonas olimpisko spēļu džudo turnīrā.Uz pirmo džudo treniņu
Ādažos piecgadīgā Evija aizgāja pēc brāļa Jāņa pamudinājuma. Viņu savā grupā
pieņēma vispusīgais bērnu treneris Leonīds Kuzņecovs. Pati Evija gan atzīst: „Esmu džudiste un dejotāja, pēdējos četros
gados esmu pievērsusies arī sambo." Ideālās dienas aizgulēšanās„Mana ideālā diena bija Sanktpēterburgā, kad kļuvu
par pasaules čempioni sambo. Tiesa, no rīta gan aizgulējos. Pamodos pēc Rīgas
laika pulksten astoņos, kaut vajadzēja būt kājās jau agrāk. Ierasto rīta dušošanos,
spoguļošanos un ģērbšanos vajadzēja sasteigt, nepaspēju izveidot tādu frizūru,
kādu vēlējos. Gandrīz pat nokavēju pēdējo autobusu uz sporta halli. Arēnā
ierados ar patukšu vēderu, brokastis iznāca paplānas – gaļas maizīte ar
salātlapu un tomātu. Bet, iespējams, ka tieši izsalkums uzdzina asinis – visas
cīņas aizvadīju diezgan nikni. Pirms finālcīņas gan palūdzu Latvijas Sambo
federācijas prezidentam Andrejam Birjukovam naudu pusdienām. Notiesāju porciju
boršča un gabaliņu vistas ar rīsiem," rīta cēlienu komentē Evija. „Ļoti gribēju kļūt par pasaules čempioni. Koncentrējos
cīņai ar krievieti Marinu Baranovu – viņa pirmajās cīņu kārtās lauza un lieca
pretinieces. Ar mani tas īsti neizdevās. Lai arī man tika savainots deguns,
jutu savu pārspēku. Kad līdz beigu signālam vēl bija palikusu pusotra minūte,
sapratu, ka uzvarēšu. Zināju, kā nosargāt minimālo pārsvaru punktos. Latvijas
himna atskanēja pulksten pusastoņos vakarā. Zelta medaļa bija ļoti skaista un
smaga, skaists arī kauss. Vienīgi žēl, ka medaļu nesaņēma treneris. Vēlāk kopā
ar Rumānijas kolēģiem viesnīcas restorānā iemalkojām šampanieti un steidzāmies
uz vilcienu mājup." 

Izstrādātais dienas režīms

„Kad nav jābrauc uz sacensībām ārzemēs, dienas
režīms ir nelokāms. Mostos astoņos. Tiesa, gadās pirmo lekciju LSPA nogulēt –
neatkarīgi no spraigā darba cēliena miegam tomēr ziedoju deviņas stundas. Pārējās
15 ir gana piesātinātas. Lekcijas sākas deviņos. Līdz tam duša un brokastis.
Noteikti ieēdu šokolādīti Geisha. Tas
man ir tas pats, kas pīpmanim cigarete pēc maltītes. Labprāt ēdu arī marinētas
sēnītes, gurķus un tomātus etiķī. Lekcijas parasti beidzas pustrijos. Tad dodos
pie vecākiem Juglā pusdienās. Tās parasti gatavo mana māmiņa Dagnija –
aerobikas trenere un fizioterapeite. Dažkārt arī pati stājos pie plīts. Pēc
maltītes braucu uz treniņu džudo klubā Lido,
Ziepniekkalnā. Tur mani un pārējos sportistus gaida viens no Krievijas jauno
džudistu spējīgākajiem audzinātājiem Jevgēņijs Ļvovs. Līdz tam diezgan bieži
iegriežos akadēmijā, lai patusētu ar draugiem. Svētdienā mēs dodamies uz klubu
padejot."

Autoprieks

Evija dzīvo Ādažos,
dažkārt mitinas pie vecākiem Juglā, mācās 
LSPA un trenējas Ziepniekkalnā. Iznāk liela braukāšana. „Uz Ziepniekkalnu dodos ar mammas vai tēta
mašīnu. Viņi man uzticas, autovadītājas apliecību ieguvu jau pirms diviem
gadiem. Stingri ievēroju noteikumus, līdz šim mani neviens ceļu policists nav
apstādinājis. Ārpus Rīgas gan braucu ātri, bet prāts tomēr ņem virsroku.
Nākamgad iegādāšos savu mašīnu – gribu melnu 2005. gada BMW ar ādas apdari
salonā. Vecāki palīdzēs, tūkstoš latu stipendiju, ko man ik gadu piešķir
Latvijas Sporta federāciju padome, drīkst izmantot tikai sporta un mācību
vajadzībām. Šķiet, esmu dzimusi laimes krekliņā, jo LSPA mani uzņēma budžeta
grupā, jo togad biju kļuvusi par Eiropas junioru čempioni. Nejūtos nevienam
parādā, kas izcīnīts, tas arī pašas nopelnīts."

Pēc tusēšanās

Vakariņās pēc treniņa
Evija labprāt ēd kaut ko skābu, marinētu un pikantu, obligāti jābūt šokolādei.
Pēc vakariņām vajadzētu arī pārcilāt kādu mācību grāmatu vai lekciju
pierakstus. Taču Evijai to nevajag. Viņa mācību vielai pārskrien pāri turpat
akadēmijā. Sportistei ir laba atmiņa. Viņai padodas valodas – Evija var
saprasties ar grieķiem, gruzīniem, bez grūtībām runā angliski un vāciski. Evija
ir paškritiska: „Esmu diezgan
cimperlīga, kā jau Auns pēc horoskopa, bet arī mācos no savām kļūdām. Uzskatu,
ka viss, kas notiek ar mani, nāk tikai par labu. Cenšos visā saskatīt tikai
labu. Kad zaudēju pasaules junioru čempionātā, nepārdzīvoju, jo palika iespēja
zaudēt arī nākamajā cīņā. Pati izvēlos ceļu, kādu iet, un esmu apmierināta ar
to, ko daru. Ceļš turpinās. Beidzu Ādažu mākslas skolu, mācījos Jāņa Anmaņa
studijā turpat, bet man vēl Ādažos ir 
laba kaimiņiene Diāna, kuras studijā mācīšos mākslinieciskajā gudrībā. Bet
mans tuvākais un lielākais mērķis ir labi startēt Londonas olimpiskajā džudo
turnīrā.  

Gatis ĶĪSIS

Evija Puķīte

džudiste un sambiste

Dzimusi         1988. gada 16.
aprīlī Rīgā

Džudo           kopš 6 gadu vecuma

Kvalifikācija džudo            brūnā
josta, 1. kju

Sambo           kopš 2005. gada

Svara kategorija     līdz
68 kg

Pirmais treneris      Leonīds
Kuzņecovs (Rīgas rajona BJSS) gan džudo, gan sambo, pēdējos divos gados džudo
kluba Lido treneris Jevgēņijs Ļvovs

Izglītība         Ādažu vidusskola,
LSPA otrā kursa studente

Lielākie panākumi  sambo:
pasaules čempione un bronzas medaļas ieguvēja, Pasaules spēlēs neolimpiskajos
sporta veidos Korejā sudraba medaļa, trīskārtēja Eiropas meistarsacīkšu bronzas
medaļu ieguvēja juniorēm un dāmām, arī čempiones titula īpašniece, džudo:
Eiropas čempionātā kadetēm 5. vieta, daudzkārtēja Lietuvas open čempione (Latvijā šādu turnīru konkurences trūkuma dēļ nav)

Ģimenes stāvoklis neprecējusies,
ir draugs

Vaļasprieks  modernās un tautiskās
dejas, joga, rokdarbi (izņemot tamborēšanu un adīšanu), iepirkšanās, tusiņi ar
draugiem, frizūru veidošana, braukšana ar auto, svešvalodas