Piektā olimpiāde?

Novembra pēdējā svētdienā 9. Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs aizstāvēs
savu pasaules čempiona titulu. Olimpiskajās sezonās svarcelšanā čempionāti
nenotiek, un uz pasaules meistarsacīkstēm Dienvidkorejas pilsētā Gojanā tāpat kā
pērn uz spēlēm Pekinā Viktors dodas ar 2007. gadā paceltā zelta spīdumu. Vēl
nesen četru spēļu dalībnieks, olimpiskā sudraba un bronzas laureāts domāja, ka
šis būs viņa pēdējais pasaules čempionāts. Tagad situāciju mainījusies.

Tikai
pirms mēneša kļuva skaidrs, ka šāgada pasaules čempionāts, kurš jau
šoceturtdien ar sacensībām vieglajās svara kategorijās sākās Dienvidkorejā,
tomēr nebūs pirmais atlases posms cīņā par ceļazīmēm uz 2112. gada olimpiskajām
spēlēm. Pirmos kvalifikācijas punktus Londonai sāks skaitīt tikai nākamruden,
kad pasaules meistarsacīkstes risināsies Turcijas pilsētā Antaljā, bet pabeigs
vēl pēc gada čempionātā Somijā.

Viktors
Ščerbatihs bija izlēmis gatavoties tikai pirmajam pasaules čempionātam pēc
Pekinas spēlēm, lai Gojanā Latvijas izlasei izcīnītu iespējami vairāk punktu
olimpiskās kvalifikācijas vērtējumā. Veicot šo uzdevumu, no lielā sporta varētu
arī atvadīties. Tālāk, tā teikt, lai pūlās mūsu jaunā paaudze, kas jau nopietni
klauvē pie lielās svarcelšanas durvīm. Galu galā Viktors ar šo sporta veidu
nodarbojas jau 24 gadus no vietas!

Muskuļi un konkurenti

Kad
Starptautiskā Svarcelšanas federācija (IWF)
mainīja olimpiskās kvalifikācijas noteikumus, Viktors, apspriežoties ar savu
treneri Eduardu Andruškeviču, nolēma svarcēlāja karjeru turpināt, kamēr vien
veselība ļaus. Iespējams, mūsu spēkavīram sākusies piektā olimpiāde (četru gadu
cikls, kas beidzas ar olimiskajām spēlēm).

"Nebija
viegli izšķirties, jo pēc olimpiskajām spēlēm ļoti ilgi nevarēju atjaunot
spēkus, atgūt svaigumu," atzīst mūsu supersmagsvars (svara kategorija virs
105 kg). "Muskuļi šķita kā aizsnaudušies. Turklāt vēl celis sāka sāpēt. Pamazām jau ķermenis atguvās.

Lai
atkal sajustu sacensību garšu, vasarā piedalījos Baltijas jūras valstu
čempionātā Somijas pilsētā Pori. Uzvarai pietika ar 424 kilogramiem divcīņā.
Atrādījos arī ventspilniekiem, uzraujot 200 kilogramus."

Ir
dzirdēts, ka arī citi pasaules supersmagsvari šogad nav cēluši daudz vairāk.
Pat olimpiskajam čempionam vācietim Matiasam Šteineram pakļāvušies tikai 430
kilogrami. Turklāt izplatīts paziņojums, ka vācietis šajā čempionātā nemaz
nestartēšot, jo gūts savainojums. Toties būs Pekinas vicečempions Čigiševs,
kurš šogad nav piedalījies Krievijas čempionātā. Nopietni konkurenti būs
ukrainis Simočko, kā arī Ķīnas un Dienvidkorejas pirmie numuri. Leģendārais
pasaules rekordists Rezazade tagad audzina irāņu jauno paaudzi.

Ventspilī pēc Korejas laika

"Kopš
oktobra Saeimas darbā nepiedalos, jo dabūju atvaļinājumu, lai sagatavotos šim
čempionātam," turpina Ščerbatihs. "Treniņos nostiprināju fizisko
bāzi, rūpīgi pastrādājām, lai uzlabotu raušanas un grūšanas tehniku."

Āzijas
valstīs Viktors startējis daudzkārt, kopā ar treneri Eduardu Andruškeviču
izstrādājis optimālu aklimatizācijas kalendāru, pārkārtojis dienas režīmu
atbilstoši Korejas laikam. "Kad mans rokaspulkstenis Ventspils olimpiskajā
centrā rāda deviņi no rīta, sākam pirmo treniņu, jo tad Korejā jau ir
pēcpusdiena, kad notiks sacensības. Radinu organismu intensīvi strādāt tieši
šajā laikā. Loģiski, ka arī gulēt eju daudz agrāk." "Pulksteņus
atbilstoši Korejas laikam sākām pārregulēt jau oktobrī," audzēkņa teikto
papildina treneris. "Turklāt to darījām pakāpeniski, vispirms rādītāju
pagriežot uz priekšu par stundu, tad – par divām, trim, četrām, un pēdējā treniņu nedēļā mums
Ventspilī rīts ausa septiņas stundas agrāk – tāpat kā Korejā."

Aizmirstais rūgtums

Ilgus
gadus vērojot Viktoru sacensībās, radies iespaids, ka viņš ir cilvēks bez
emocijām. Vislielākais pārdzīvojums bija pērn Pekinas olimpiskajās spēlēs, kad
Ščerbatiham gāja garām otrais piegājiens grūšanā, jo treneris kādu sekundi
nokavēja ar nākamā svara pieteikumu. Tas bija smags psiholoģiskais trieciens
gan sportistam, gan viņa trenerim. Lai iegūtu olimpisko zeltu, izšķirošajā
mēģinājumā vajadzēja uzgrūst tik lielu svaru, kāds līdz šim bija pakļāvies
tikai treniņā. Veiksmei pietrūka pavisam maz. Man šķiet, ka tikai tāpēc Viktors
cerētās zelta medaļas vietā no Pekinas kopā ar bronzas godalgu pārveda arī
pirmo sirmo matu šķipsnu.

Gan
dzīvē, gan sportā Ščerbatiham pozitīvo emociju tomēr ir daudz vairāk nekā
negatīvo. Viktors ir radis būt kolektīva cilvēks. Ar savu labestīgo raksturu
viņš ātri iemanto uzticību. Atzīstami, ka Viktors trenējas kopā ar Latvijas
izlases jauno maiņu, daloties ar viņiem savos meistara noslēpumos.

Supersmagsvari
(+105 kg) par medaļām sacentīsies čempionāta pēdējās dienas – 29. novembra –
novakarē. Vispirms B grupa, kurā iekļauti pasaules otrā astoņnieka atlēti, pēc
tam A grupa (lielais fināls). Viktoram Ščerbatiham sacensības sāksies pulksten
16 pēc vietējā laika, kad Rīgā būs deviņi no rīta.

Latviju
Dienvidkorejā pārstāvēs arī ogrēnietis Dmitrijs Usovskis (līdz 94 kg), kuram
vēl nav lielu panākumu starptautiskajā arēnā. Viņam uz paaugstinājumu būs
jādodas 27. novembrī. Ir cerības uz vietu otrā desmita beigās.

Gatis
ĶĪSIS