Pretendentu kvartets
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā, kopš svarcelšanā ieviesta kvalifikācijas sistēma olimpiskajām spēlēm, uz startu olimpiādē reāli pretendē četri Latvijas smagatlēti — Artūrs Plēsnieks, Rebeka Koha, Ritvars Suharevs un Vadims Koževņikovs.
Zīmīgi, ka visi četri svarcēlāji ir Eduarda Andruškeviča audzēkņi. Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents Viktors Ščerbatihs, vērtējot izredzes kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm, norāda, ka lielāka pārliecība ir par diviem sportistiem. “Koha un Plēsnieks ar saviem rezultātiem šobrīd ir Pasaules Svarcelšanas federācijas (IWF) pasaules rangā TOP6 — reāli pretendenti startam Tokijā. Savukārt Suhareva un Koževņikova izredzes ir 50 pret 50 — Ritvaram ar plusa zīmi, bet Vadima situācijā — ar mīnusa zīmi,” norāda Ščerbatihs.
Tāpat olimpiskais medaļnieks norāda, ka pašreizējā kvalifikācijas sistēma ir labāka un godīga nekā viņa olimpiskās debijas laikā. 1996. gadā Atlantas olimpiādē Latvija bija pārstāvēta ar pieciem sportistiem, jo augstus rezultātus pirms tam sasniedza Ščerbatihs un Bergmanis, divatā nodrošinot piecas ceļazīmes. “Tagad brauc tikai tie, kas paši paceļ,” uzsver Ščerbatihs. Kopš Sidnejas olimpiskajām spēlēm Latvija olimpiādē bijusi pārstāvēta — maksimums — ar diviem svarcēlājiem.
Svarcelšanas lielvalstis ceļazīmes uz Tokiju izcīnīs arī komandu ieskaitē, bet Latvijas sportistu gadījumā, lai kvalificētos olimpiādei, regulāri jāturpina piedalīties sacensībās un jāvāc reitinga punkti. Kvalifikācijas periods sākās jau 2018. gada novembrī — tas ir sadalīts trīs laika nogriežņos, kur sportistiem ir jāpiedalās katrā ciklā vismaz vienās un līdz sešām IWF atzītajām zelta, sudraba vai bronzas līmeņa sacensībām (jo augstāks sacensību līmenis, jo vairāk reitinga punktu var iegūt). Katrā no trim cikliem vērā tiks ņemti sportista labākie rezultāti, kā arī kopumā vislabākais rezultāts.
Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanā pavisam sacentīsies 196 atlēti, septiņās svara kategorijās vīriešiem un septiņās svara kategorijās — sievietēm. Katrā svara kategorijā sacentīsies 14 atlēti, no kuriem labākos astoņus katrā kategorijā noteiks pēc IWF pasaules ranga 2020. gada 30. aprīlī, ņemot vērā arī valstu kvotas un komandu ieskaiti, kas mūsu situācijā var dot tikai priekšrocības.
MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1924. – 2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS
1924. Parīze
5. vieta Kārlis Leilands virs 82,5 kg; 497,5 kg (pieccīņā)
1928. Amsterdama
4. vieta Kārlis Leilands virs 82,5 kg; 355 kg (trīscīņā)
1956. Melburna
2. vieta Vasilijs Stepanovs 82,5 kg; 427,5 kg (trīscīņā)
1992. Barselona
14. vieta Raimonds Bergmanis virs 110 kg; 362,5 kg (divcīņā)
14. vieta Aleksandrs Žerebkovs līdz 75 kg; 325 kg
1996. Atlanta
9. vieta Raimonds Bergmanis virs 108 kg; 402,5 kg
2000. Sidneja
18. vieta Sergejs Lazovskis līdz 94 kg; 355 kg
2004. Atēnas
2. vieta Viktors Ščerbatihs virs 105 kg; 455 kg
2008. Pekina
3. vieta Viktors Ščerbatihs virs 105 kg; 448 kg
2012. Londona
7. vieta Artūrs Plēsnieks līdz 105 kg; 310 kg
2016. Riodežaneiro
4. vieta Rebeka Koha līdz 53 kg; 197 kg
8. vieta Artūrs Plēsnieks līdz 105 kg; 399 kg
