Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

PROFILS: Latvijas Karatē federācija

PREZIDENTS LEONĪDS VASIĻJEVS

Dzimis 1962. gada 23. jūnijā Rīgā. Izglītība: Rīgas 72. vidusskola, Transporta un sakaru institūts. No 1991. gada Latvijas Šotokan karatē federācijas prezidents, kopš 1998. gada Latvijas Karatē federācijas prezidents. Ar karatē nodarbojas kopš 1979. gada 9. septembra, kad Latvijas PSR tika veidotas pirmās oficiālās treniņgrupas.

SPORTA VEIDI

Federācija apvieno gan tradicionālā, gan sporta karatē biedrības. Karatē ir daudz novirzienu, piemēram, šotokan vien ap 300 veidu. Latvijā populāri ir šotokan, godžju-rju, šito-rju. Sporta karatē organizē sacensības pēc dažādiem noteikumiem. Galvenie ir Pasaules Karatē federācijas (World Karate Federation) sacensību noteikumi, pēc kuriem notiks arī olimpisko medaļu izcīņa.

KĀPĒC KARATĒ SPORTS

Karatē jeb tukšā roka ir XV gadsimtā Okinavas salā radusies cīņas māksla, kurā kā ierocis tiek izmantots viss ķermenis — dūres, kāju pēdas, elkoņi, ceļgali u. tml. Karatē attīsta cilvēku fiziski un garīgi, palīdzot veidot noturīgus pasaules uzskatus. Treniņos iespējams iegūt nepieciešamās iemaņas pašaizsardzībai, kas dzīvē var lieti noderēt.

Karatē sportisti sacenšas cīņā ar pretinieku, ko dēvē par kumitē. Paņēmienu kompleksa demonstrācija ir katas. Zīmīgi, ka olimpiskajās spēlēs karatē debitēs 2020. gadā savā dzimtenē Japānā, Tokijā. Olimpiskais turnīrs dāmām un kungiem risināsies trijās svara kategorijās kumitē, demonstrējot katas.

Juridiskie biedri: 25

Reģistrētie sportisti: 3836

Sportisti līdz 18 gadu vecumam: 3327

Treneru skaits: 44

Izplatība: Ogre, Baldone, Madona, Jēkabpils, Aglona, Ludza, Dagda, Rēzekne, Ilūkste, Daugavpils, Talsi, Dobele, Tukums, Iecava, Bauska, Aizkraukle, Piņķi, Ikšķile, Ozolnieki, Salaspils, Cēsis, Pļaviņas, Valmiera, Sigulda, Jelgava, Jūrmala, Rīga

LIELĀKIE SASNIEGUMI

Padomju laikā

Par karatē dzimšanas dienu Latvijā uzskata 1979. gada 9. septembri, kad notika pirmā uzņemšana karatē treniņu grupās. PSRS ilgu laiku bija aizliegts nodarboties ar karatē. To uzskatīja par kaujas mākslu, ko drīkst pārvaldīt tikai armijas un speciālo dienestu īpašo uzdevumu vienības.

Pēc neatkarības atjaunošanas

2007. gada pasaules junioru un kadetu karatē čempionātā sudraba medaļas savās vecuma grupās izcīnīja Kalvis Kalniņš un Ruslans Sadikovs. 2009. gadā Kalniņš kļuva par pasaules vicečempionu, bet 2010. gadā izcīnīja 3. vietu. 2011. gadā pasaules čempionāta sudraba medaļu izcīnīja Nikolajs Bodrovs.

2011. gadā EČ 2. vietu savā grupā izcīnīja Viktorija Rezajeva. 2012. gadā EČ 1. vietu savā grupā ieguva Dāvis Spriņģis, 2. vietu — Sadikovs, bet 3. vietu — Kalniņš. 2013. gadā par Eiropas čempioni kļuva Rezajeva, bet 3. vietu izcīnīja Kalniņš.

TUVĀKIE MĒRĶI

Ņemot vērā, ka karatē iekļauts 2020. gada olimpisko spēļu programmā, jādara viss, lai Latvijas labākie karatē sportisti varētu kvalificēties olimpiskajām spēlēm un gūt tajās atzīstamus rezultātus. Šobrīd dalībai Tokijas spēlēs var kandidēt četri sportisti. Tāpat Latvijā jāturpina organizēt Latvia Open starptautiskās sacensības, lai mūsu sportisti savās mājās varētu mēroties spēkiem ar citu valstu karatistiem.

NĀKOTNES VĪZIJA

Visaugstākā līmeņa karatē sacensības Latvijā. Latvijas sportisti uz olimpisko spēļu goda pjedestāla.

Kontakti: Mājaslapa: karate.lv; Tālrunis.: +371 29559237

Autori: Toms Markss