Ščerbatihs nepaliks pēdējais
Iespējams, ka nākamā
sezona Viktora Ščerbatiha sportista karjerā būs pēdējā. Tomēr svarcelšana
Latvijā ir gatava dzīvei arī bez lielā Viktora. Turklāt pēc četriem gadiem
olimpiskajās spēlēs Londonā jau iecerēts startēt ar trim atlētiem.„Tas nav viegls uzdevums, jo pirmā atlase būs
jau pasaules 2009. gada čempionātā novembrī Dienvidkorejā," situāciju skaidro
Latvijas svarcēlāju izlases galvenais treneris Eduards Andruškevičs. „Galvenais vērtību mērs būs Latvijas izlases izcīnītā
vieta valstu vērtējumā jeb Nāciju kausā. Ne tikai Korejā, bet arī 2010. un
2011. gada planētas meistarsacīkstēs. Ne vienu no šiem čempionātiem nedrīkstam
izlaist, lai arī cik tālu no mājām būs jābrauc un cik dārgi tas maksās. Un
nebūs vairs tā, kā bija agrāk. Aizbrauca tikai Ščerbatihs un visu nokārtoja,
lai pats ierakstītos olimpiešos. Viņš savu vietu zem saules izcīnīja,
pateicoties augstajai vietai pasaules un Eiropas rangā. Taizemes pilsētā
Čanmajā viņš kļuva par pasaules čempionu, iegūstot Latvijas komandai gandrīz
maksimālo punktu skaitu. Vēl pāris punktu pieplusoja Iļja Meņšikovs, taču ar to
bija par maz, lai Latvija Nāciju kausā iekļūtu 30 labāko valstu skaitā un mūsu
komanda iegūtu trīs kvotas Pekinai. Ja arī iegūtu, tad mums vienalga pietrūktu
vēl divu labi sagatavotu atlētu, kas spētu godam pārstāvēt mūsu valsti
olimpiskajā svarcēlāju turnīrā. Pašlaik situācija sāk uzlaboties, jaunieši un
juniori arvien vairāk nobriest un viņiem laika pietiek, lai starts Londonā no
sapņa pārvērstos par realitāti."Deputāta pēdējais dzelžu gads?Pekinas spēļu
laureāts Viktors Ščerbatihs izteicies, ka svarcelšanā palikšot vēl gadu, ka
esot nolēmis nopietni sagatavoties pasaules nākamā gada čempionātam tālajā
Dienvidkorejā. Skaidrs, ka viņš pirmajā Londonas spēļu kvalifikācijā Latvijas
komandai dos ļoti daudz punktu Nāciju kausa ieskaitē.Eduards Andruškevičs
augstu vērtē mūsu līdera lēmumu: „Tas
ir lieliski, jo treniņos mūsu jaunie talanti dzelžus cels plecu pie pleca ar
savu elku Viktoru. Psiholoģisks lādiņš būs neatsverams. Taču elka līdzās bieži
vien var arī nebūt, jo Viktoram izstrādājām individuālo gatavošanās plānu
Dienvidkorejai, maksimālo slodzi paredzot tikai nākamvasar. Pagaidām treniņi
rit saudzējošā režīmā, jo jāatsāk pildīt arī deputāta pienākumi Saeimā. Viktors
pirmoreiz pēc ilgāka pārtraukuma laidīs secen Eiropas čempionātu aprīļa sākumā
Bukarestē. Līdz ar to visa gatavošanās pakļauta vienam mērķim – labam startam
pasaules meistarsacīkstēs Dienvidkorejas pilsētā Guajanā. Tomēr, lai nezaudētu
sacensību garšu, Viktoram augustā plānojam piedalīšanos Baltijas jūras valstu
čempionātā Somijā."
Visi spēka zari Dobelē
Daugavpilī nule
notika trenera Valērija Petrova kausa izcīņas sacensības junioriem un
pieaugušajiem, piedaloties gandrīz visiem labākajiem Latvijas svarcēlājiem
(izņemot Viktoru Ščerbatihu un Denisu Žuļinu) un viessportistiem no Lietuvas.
Svara kategorijā virs 94 kg četrreiz Latvijas U-17 rekordus laboja 16 gadus
vecais ventspilnieks Artūrs Plēsnieks. Viņš vispirms uzgrūda 185 kg smagu
stieni, labojot pirmo pašam piederošo rekordu, bet, pieplusojot uzrautos 150 kg,
summā sanāca otrs rekords – 335 kg. Kad trešajā uznācienā Artūram pakļāvās arī
190 kg, summa palielinājās vēl par pieciem kilogramiem un sasniedza 340.
Iļja Meņšikovs šoreiz
cīnījās kategorijā virs 105 kg, tikai par pāris kilogramiem pārsniedzot šī
svara robežu. Viņam izdevās uzspodrināt Latvijas U-20 rekordu grūšanā – 198 kg,
bet raušanā vajadzēja samierināties ar 155 kg. Labu gatavību rādīja arī
daugavpilietis Leonīds Perminovs (kategorija līdz 69 kg), kurš tagad mācās
Ventspilī un trenējas Ventspils olimpiskajā centrā. Vides maiņa viņam nākusi
par labu, jo puisis triju mēnešu laikā personiskos rekordus raušanā un grūšanā
uzspodrinājis par 10 kg. Viņa rezultāts Daugavpils turnīrā ir 240 kg (110 un
130). Labu sniegumu rādīja arī ventspilnieks Toms Tomčiks (līdz 77 kg),
daugavpilieši Artjoms Žerebkovs (līdz 56 kg) un Vadims Sļesarevs (līdz 62 kg), kā
arī ventspilnieks Vitālijs Kovtuns (līdz 85 kg), kurš svarā līdz 85 kg summā
pacēla 324 kg (142 un 182).
Jāspiež uz bremzēm
Nākamā gada
starptautisko sacensību sakarā arvien biežāk tiek minēts Artūra Plēsnieka vārds.
Par to, vai pārāk daudz neekspluatējam jauno sportistu, vai redzēsim viņu
izlasē arī ilgtermiņā, treneris Eduards stāsta: „Viņš ir šī brīža Latvijas svarcelšanas jaunais spīdeklis. Nopietni
strādājam, darbā iesaistot LOV mediķus. Viņš ir nemitīgi uzraudzībā. Nedomājam
par bulgāru brīnumbērna Suleimanova agrīnajiem superrekordiem, bet darbojamies
tā, lai jaunais organisms neciestu no pārslodzes. Tāpēc procesā iekļāvām LOV fizioterapeitu
Mareku Osovski. Man ar Artūru nav viegli strādāt, jo viņš tagad, tīņa gados,
grib celt maksimumu. Mazliet manipulējam ar viņa svaru, piesakot sportistu
sacensībām. Piemēram, Daugavpilī viņš spēkojās ar vīriem, kuru maksimālais
svars bija 105 kg, lai gan pats svēra par krietniem 10 kg mazāk. Artūrs nākamgad
startēs sezonas galvenajos mačos gan junioriem, gan jauniešiem (pēdējo gadu),
gan pieaugušajiem. Viņš ir mūsu svarcelšanas tīrradnis. Artūram ir laba galva,
jo, mācoties Ventspils vidusskolas 9. klasē, viņš visu paspēj. Plēsnieks svarus
sāka celt deviņu gadu vecumā, kad svēra tik tikko 40 kilogramu.
Ščerbatihs svarcelšanas gaitu rītausmā svēra tikai par četriem kilogramiem
vairāk, kad pašam bija 11 gadu. Iļja Meņšikovs ar dzelžiem sāka nodarboties 13
gadu vecumā, kad svēra 64 kilogramus. Šo vecuma un svara atšķirību dēļ dažāda
bija arī jauno atlētu trenēšanas programma. Visam jānotiek pakāpeniski un
profesionāli."
Cita pieredze
„Neatzīstu slavenā Krievijas trenera Davida Rigerta darba metodes,"
turpina Andruškevičs. „Viņš visus
galvenos kandidātus pulcē uz nemitīgiem koptreniņiem, atraujot no mācībām un
studijām, par galveno uzskatot rezultātu lielajā sportā. Neattaisnojas arī viņa
stratēģija uz koptreniņiem uzaicināt attiecīgo mācību priekšmetu skolotājus,
kuri tad treniņu bāzē puišiem ieliek vajadzīgās atzīmes. Bet viņam ir arī
veiksmes, jo talantu pārbagātība Krievijā ir neapstrīdama.
Man bieži vaicā
kolēģi no citām valstīm, sak, kad beidzot atvērsies potenciālie Ščerbatiha
tradīciju turpinātāji, kad par Latviju sāks runāt kā par svarcēlāju valsti.
Parasti atbildu, ka negatavojam komētas, bet sportistus, kas kā zvaigznes
varētu ilgi mirdzēt. Man, protams, nav iebildumu pret Kazahstānas atlēta Iļļina
spožajiem panākumiem Pekinā, bet zinu, ka tas viss panākts forsējot, pat bez
stimulatoriem. Apmēram tāpat bija ar Latvijas sportistu Andreju Rapoportu,
kuram PSRS sporta vadība tikai pēdējā brīdī liedza līdzdalību Seulas
olimpiskajās spēlēs, jo lielajā izlasē vajadzēja arī kādu maskavieti.
Uzskatu, ka nedrīkst
gatavot tikai dzelžu celšanas automātus, topošajam meistaram jāiegūst arī laba
izglītība, kas vēlāk dzīvē noderēs. Tāpēc bija svarīgi paralēli Dobeles
svarcēlāju sagatavošanas bāzei izveidot arī jaunu Ventspils olimpiskajā centrā.
Tas nu izdarīts. No Latvijas izlases dalībniekiem Ventspils Augstskolā studē
Ulvis Bērzons un Iļja Meņšikovs, liela
daļa junioru un jauniešu turpina izglītoties Ventspils vidējās mācību iestādēs –
Leonīds Perminovs, Toms Tomčiks, Artūrs Plēsnieks, Valts Grauss. Jauniešu
izlases kandidāti turpina skoloties un trenēties savos reģionos, bet regulāri
kopā ar treneriem tiek uzaicināti uz koptreniņiem Dobelē vai Ventspilī. Tā tas
parasti notiek skolēnu brīvdienās vai pirms došanās uz sezonas galvenajiem
starptautiskajiem turnīriem."
Katram sava pieeja
Gandrīz vai neticami,
ka tagad Latvijas jaunatnes svarcelšanā radusies konkurence, ka sportists, kurš
vairākus gadus savā svarā bijis līderis, vairs nav drošs par vietu pamatsastāvā.
Tas priecē un reizē sapurina arī līderu panāksniekus. Eiropas junioru
čempionātos mums jau ir medaļas un augstas vietas. Viņvasar Albānijā Plēsnieks
kļuva par Eiropas junioru čempionāta sudraba laureātu, Iļja Meņšikovs finišēja
sestais. Bija vairākas vietas arī otrā desmita sākumā, kas valstu vērtējumā
Latvijai nodrošināja 12. vietu 28 izlašu konkurencē. Lielāka salīdzināšana
nebija iespējama, jo Latvijas izlase uz pasaules junioru čempionātu Kolumbijā
neaizbrauca – par dārgu un par tālu. Taču nākamā gada kalendārs mūsu jaunajiem
atlētiem būs labvēlīgs.
Pienākumu sadale
Ar pieagušajiem
valsts izlasē darbosies galvenais treneris Eduards Andruškevičs, viņa brālis
Jurijs Andruškevičs, kā arī Igors Očkurovs, šī pati trijotne apsaimniekos arī
juniorus, paliek spēkā arī iepriekšējā vienošanās, ka dāmu svarcelšanā galvenie
noteicēji būs Igors Afanasjevs un Jurijs Andruškevičs, akcentējot, ka
sportistes, kas joprojām cilā svaru stieni, diezin vai spēs pretendēt uz
starptautiskā sporta virsotnēm. Tāpēc diži mērķi nav paredzēti.
Kur brauksim, kur celsim
Eiropas čempionāti
U-17 – vasarā Eladā
(Izraēla)
U-20 – jūlijā Landskrūnā
(Zviedrija)
U-23 – oktobrī Vladislavovā
(Polija)
Eiropas Savienības valstu čempionāts martā
Cehanovā (Polija)
EČ pieaugušajiem no 4. aprīļa Bukarestē
(Runānija)
Baltijas jūras valstu čempionāts augustā
Somijā
Pasaules čempionāti
Junioriem Konstancā
(Rumānija)
Pieaugušajiem novembrī Guajanā (Dienvidkoreja)
Latvijas čempionāts pieaugušajiem
Ventspilī (22.-24.
februāris)
Trīs Latvijas izlases virknējumi
Nākamgad mūsu
jauniešiem, junioriem un pieaugušajiem būs plašs starptautisko sacensību
kalendārs, ieskaitot pasaules un Eiropas čempionātus attiecīgajās vecuma grupās
Jauniešu izlase – Artūrs Plēsnieks (Ventspils, dz. 1992. g.,
līdz 94 kg), Artjoms Žerebkovs (Daugavpils, dz. 1992. g., līdz 56 kg), Edijs
Oplucāns (Balvi, dz. 1991. g., līdz 69 kg), Vladimirs Rutkovskis (Ludza, dz.
1992. g., līdz 69 kg), Kristiāns Andžāns (Saldus, dz. 1992. g., līdz 62 kg),
Valts Grauss (dz.1993. g., līdz 77 vai 85 kg)
Junioru izlase – Artūrs Plēsnieks, Iļja Meņšikovs, Vitālijs
Kovtuns (visi Ventspils OC), Toms Tomčiks, Leonīds Perminovs, Vadims Sļesarevs
(Daugavpils, 62 kg). Durvis vaļā uz junioru izlasi, protams, arī spējīgākajiem
jauniešiem.
Pieaugušo izlase – Viktors Ščerbatihs (Ventspils, virs 105
kg), Artūrs Plēsnieks, Iļja Meņšikovs, Vitālijs Kovtuns, Deniss Žuļins, Toms
Tomčiks, Dmitrijs Usovskis (Ogre, dz. 1981. g., līdz 94 kg), daugavpilietis
Valērijs Kņaževs (dz. 1986), Ulvis Bērzons (Dobele, dz. 1989.g.).
Gatis ĶĪSIS
