Sīkstais zemgalietis

Kad 19 gadus vecais jelgavnieks Kalvis Kalniņš Belgradā cīņā par bronzas medaļu pārliecinoši ar 5:0 pieveica ungāru Oto Horvātu, nodrošinot trešo vietu un Latvijai pirmo medaļu pasaules karatē čempionātu vēsturē, mūsu valsts sportisti no sāncenšiem saņēma daudz apsveikumu un laba vēlējumu. Kalvis šajās sacensībās bija visjaunākais godalgoto vietu ieguvējs.

Latvija, kuru pārstāvēja tikai trīs sportisti, 88 valstu konkurencē kopā ar Šveici, Lielbritāniju, Ungāriju, Krieviju, Ungāriju un Maķedoniju dalīja 20.—26. vietu. Kalvim tā bija debija pasaules pieaugušo čempionātā. Iegūto medaļu vērtējumā labākās sekmes Serbijai 3–0–1, Itālijai 2–4–1, Japānai 2–2–3 un Venecuēlai 2–0–0.

Tāds un citāds vīrietis
„Kaut arī debitēju pieaugušo konkurencē, vairākus favorītus pazinu, biju ar viņiem cīnījies arī agrāk, startējot vēl junioros un U-21 vecuma grupā šogad,” pēc Belgradas atzina Kalvis. „Manā svara kategorijā līdz 60 kg bija pieteikti 58 karatisti. Dažos svaros bija pat vairāk. Konkurence milzīga. Sacensību formula smaga un nogurdinoša. Pirmajā cīņu dienā priekšsacīkstes apakšgrupās, otrajā, kas bija arī pēdējā — pusfināli un fināli. Pēc uzvaras pirmajā kārtā, atelpai nākamajai cīņai tika atvēlētas tikai 15 minūtes. Pirmajā dienā man bija četras cīņas, otrajā — divas.”
Daudzi ievērojuši, cik nopietni Kalvis gatavojas katrai cīņai. Maksimāla koncentrēšanās, skatiens vērsts tikai vienā, sev zināmā punktā. Vai tā tiek pārvarēta baiļu izjūta? „Varbūt kāds mani uzskata par lecīgu, bet Belgradā nebaidījos ne no viena konkurenta,” atzīst Kalvis. „Ja izrādi nedrošības pazīmes, tad nav vērts iziet uz paklāja.”
Sporta karatē vīriešiem ir tikai piecas svara kategorijas. Vīru saimē sportisti iekļaujas, sasnieguši 18 gadu vecumu. Pirms tam viņi cīnās kadetos (līdz 15 gadiem) un junioros (līdz 17 gadiem, ieskaitot). Lai kaut nedaudz izlīdzinātu jauno sportistu iespējas cīņās ar jau krietni pieredzējušākiem un fiziski rūdītākiem vīriem, ieviesta vēl viena vecuma grupa — U-21. Protams, lielāks svars un prestižs ir jau sen par tradicionālu apstiprinātais iedalījums — par pieaugušajiem uzskata sportistus, kas ir vismaz 18 gadus veci. Tāds ir arī Kalvis Kalniņš.
Kalvis gandrīz visu sezonu aizvadīja, startējot sev jaunā, lielākā, svara kategorijā — līdz 67 kg, šo svaru ierakstot arī iepriekšējā pieteikumā pasaules čempionātam. Taču pēdējā brīdī nolēma atgriezties agrākajā kategorijā — sešdesmitniekā.

Pamatota staigāšana
Kāpēc tāda lēkāšana? „Kopā ar savu jauno treneri Maksimu Ivančikovu izpētījām, ka Belgradā daudzu valstu vadošie karatisti rīkojušies tāpat, proti, pēc ilgstošiem treniņiem un sacensībām smagākā kategorijā tomēr pārgājuši uz vieglāku. Skaidrs, ka sapratām, kādas būs sekas — zaudēsim spēku, bet paliksim kustīgāki, ātrāki, kas mūsu sporta veidā ir vissvarīgākais,” staigāšanu komentē Kalvis Kalniņš. „Ar to, ko izdevās paveikt jaunajā svarā līdz startam Belgradā, esmu apmierināts. Protams, biju smagāks nekā pērn, taču līdz 67 kg limitam trūka vēl padaudz, tāpēc varēju saglabāt ātrumu. Sacensībās Budapeštā man papildlaikā izdevās pārspēt divkārtējo Eiropas vicečempionu Adamu Kovāču, kuram pagājušajā pasaules čempionātā Tokijā biju nolīgts par sparingpartneri, tā palīdzot ungāram izcīnīt medaļu. Pats Japānā vēl nedrīkstēju startēt, jo nebiju sasniedzis 18 gadu vecumu. Somijas atklātajā čempionātā uzvarēju, pasaules U-21 čempionātā Marokā tiku pie sudraba, finālā zaudējot Francijas pārstāvim Ičhari, kurš dzimis Alžīrijā, un kuru man izdevās pieveikt Somijas Open. Pēdējā spēku pārbaude pirms Belgradas bija dalība Austrijas Open, kas notika trīs nedēļas pirms pasaules čempionāta. Četras uzvaras un viens zaudējums (slovēnim) — tāda bija mana bilance.
Vēl bija treniņnometne Latvijā un svara dzīšanas procedūra, ko pārlaidu diezgan mierīgi.”
Kopā ar Kalvi Kalniņu Belgradā Latviju pārstāvēja arī Ruslans Sadikovs (Baltijas karatē klubs), kurš izcīnīja devīto vietu svarā līdz 75 kg, un Andrejs Ozerovs (TAN), kurš zaudēja jau ievadcīņā. Kalniņš pārstāv Jelgavas klubu Milons. Visu sagatavošanas posmu vadīja Ivančikovs, tajā nevarēja izmantot Baltkrievijas speciālista Viktora Griņeviča pakalpojumus, jo viņš bija aizņemts darbā ar savas valsts komandu. „Kā jau parasti — arī Belgradā par mums īkšķi turēja un padomus sniedza spāņu karatē metrs Antonio Oliva Seba, bet mūsu veselību uzmanīja Visvaldis Bebrišs,” piebilst pasaules čemionāta medaļnieks.

Elites sabiedrībā
Kalvja tēvs Druvis Kalniņš Belgradā ieradās agrāk, lai būtu klāt visos karstākajos brīžos saistībā ar čempionāta norises lietām. Piedalījās arī izlozē, un vēlāk, analizējot tās rezultātus, secināja, ka Kalvis iekļuvis tā dēvētajā nāves apakšgrupā, kur vajadzēs cīnīties ar krietnu duci augstiem tituliem bagātiem sāncenšiem, bet nedaudz vieglāka šķita otra grupa, kur zvaigžņu bija mazāk. Taisnības labad jāatzīst, ka karatē līmenis pasaulē izlīdzinās un medaļniekos iekļūst arī to valstu pārstāvji, kuru temperaments teorētiski neatbilst šā sporta veida ugunīgajam raksturam.
„Čempionāta priekšvakarā tēvs man vaicāja, vai gribot uzzināt izlozes rezultātus, tomēr, ne mirkli nešauboties, atteicu, uzskatot, ka šie uzvārdi traucēs izgulēties,” atceras Kalvis, piebilstot, ka galvenie favorīti zināmi tāpat, vien cīņu kārtība būšot cita. Galvenais bija mobilizēties katrai cīņai kā izšķirošajai. Un tas arī izdevās. Tiesa, vajadzēja arī panervozēt. Jau otrajā kārtā, kad pretī stājās horvāts Doms Džoni, kuram šogad maijā papildlaikā zaudēts Eiropas čempionāta pirmajā cīņā. Belgradā izdevās revanšēties.
Ar turku Demiru, kurš bija nākamais pretinieks, Kalvis pirmoreiz tikās pirms diviem gadiem Azerbaidžānas prezidenta kausa izcīņā, būdams vēl juniors. Toreiz sūrs zaudējums ar 2:3. Tagad pārliecinošs revanšs ar 3:0. Ceturtajā cīņā cerētā vieglā uzvara pret alžīrieti Baumarju pārvērtās par minimālu pārsvaru papildlaikā — 1:0. Pusfinālā jācīkstās ar Eiropas tā brīža čempionu itāli Džuliāni — 0:0 arī pēc papildlaika. Tiesnešu konsilijs par uzvarētāju atzina itālieti.
Atlika vien gaidīt, kurš vinnēs gandarījuma turnīrā. Tas arī būs Kalvja pretinieks cīņā par bronzu. Par tādu kļuva Latvijas trenera Andra Vasiļjeva audzēknis Horvāts. Kalniņš bronzu Latvijai izkala pārliecinoši, uzvarot ar 6:0. Lielajā finālā brazīlietis Brose, kurš pērn bija trešais, pieveica Džuliāni. Otra bronzas medaļa spānim Gomesam. Interesanti, ka šogad Nīderlandes Open Kalniņš Brosi pārspēja ar 6:0. Tas kārtējo reizi apliecina, ka cīņu iznākumu grūti paredzēt pat tad, ja favorīti tiekas ar pasaules ranga otrā un trešā desmita karatistiem. Tagad gan varam apgalvot, ka Klāvs Kalniņš nostiprinājies pasaules elitē arī pieaugušo konkurencē. Tāpat, kā tas bija pirms gadiem, kad viņš vēl cīnījās jauniešu un junioru grupās.
Gatis ĶĪSIS

Kalvis KALNIŅŠ
Karatists
Dzimis: 1991. gada 17. februārī
Karatē: kopš 5 gadu vecuma
Svara kategorija: līdz 60 kg
Sporta klubs: Milons
Izglītība: Jelgavas privātskola Punktiņš
Treneri: Sergejs Mankevičs, Andris Vasiļjevs, Antonio Oliva Seba, Viktors Griņevičs, Maksims Ivančikovs
Lielākie panākumi sportā: sudrabs pasaules čempionātā kadetiem 2007. gadā un Eiropas bronza 2008. gadā, zelts EČ junioriem un pasaules U 21 čempionātā, sudrabs pasaules junioru čempionātā (2009. gadā), bronza pasaules čempionātā pieaugušajiem 2010. gadā