Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Smagsvara deputāts

  Juris Bērziņš – Soms

Latvijas svarcelšanas čempionāta skatītāju rindās viņu nevarēja nepamanīt. Liels, spēcīgs un varens. Mūsu titulētākais svarcēlājs, trīskārtējais Eiropas čempions Viktors  Ščerbatihs.

Cikos jūsu starts?

 –Nē, es šoreiz nepiedalos.

— Kāpēc, trūkst pretinieku?

— Pretinieks ir vienmēr – svaru stienis. Vienkārši gatavojos Eiropas čempionātam un sacensības tagad nav manos plānos.Lai taču vinnē kāds cits. Varbūt būs lielāks stimuls.

— Ja runājam par Latvijas meistarsacīkstēm, vai ir kāds daudz maz cerīgs atlēts ?

–Nu, šobrīd par to grūti runāt, jo manā līmenī neviens nestrādā. Ir vairāki jaunie, arī meitenes, kas varētu, bet…

–Kas trūkst? Apņēmība?

— Iespējas. Svarcēlšana ir liels un monotons darbs, kas prasa līdzekļus. Pagaidām to nav tik daudz, lai trenētos profesionāli – tas ir ziedotu sevi tikai sportam.

— Bet jūsu Dobelē taču ir attu klubs un jūs – dzīvs piemērs!

— Jā, nāk jaunie uz mūsu klubu,bet konkurence ir liela, un citi sporta veidi paņem labākos. Kas tad nāk pie mums? Tie šķībākie, vārgākie, kas citur neder. Pie mums trenēties var par velti un tāpēc nāk tie, kas naudas dēļ nav varējuši nekur tikt.

— Jūs tagad esat Saeimas deputāts, arī sporta komisijā, vai ir iespējams ko mainīt?

— Cik varu, tik cenšos palīdzēt. Mums lieli plāni saistās ar Ventspili – iespējams, ka tur būs tāds kā sporta internāts, kur pilnīgā apgādībā trenēsie labākie un perspektīvākie svarcēlāji. Tad varēsim prasīt rezultātus. Izskatās, ka tas izdosies.

— Ja runājam par darbu Saeimā – vai to maz ir iespējams apvienot ar lielo sportu?

— Eh, grūti, ļoti grūti. Vissmagākā diena man ir ceturtdiena, kad Saeimā esmu pilnu darba dienu. Tā tagad ir mana vienīgā brīvdiena kā sportistam. Vēl esmu divās komisijās – sporta un cilvēktiesību, kur tiekamies otrdienās un trešdienās.Tur vēl kautko varu sarunāt, bet vienmēr kavēt arī nevar.

— Kā ar treniņnometnēm, sacensībām?

— Tik viegli kā agrāk jau nav. Lai kaut kur aizbrauktu patrenēties(piemēram,pie draugiem uz Lietuvu), ir jāņem atvaļinājuma dienas.

Vispār manas dienas tagad paiet uz riteņiem – Ventspils, kur trenējos no piektdienas līdz otrdienai, Dobele un Rīga. Tā kā maršruta taksis.

— Agrāk jūs startējāt Vācijas komercmačos, tagad tas ir iespējams?

— Varētu, bet es pēc likuma nedrīkstu par to saņemt naudu. Kāda tur vairs komercija… Saku vāciešiem, ka būšu pēc  kāda laika. Viņi brīnās, ka svarcēlājs ir tādā amatā…

— Eiropas čempionāts ir aprīļa beigās. Vai izdosies aizstāvēt čempiona titulu?

— Vai es kāds zīlnieks? Skaidrs, ka darīšu visu. Bet pretinieki aug visās malās.

— Vai ar sportisko formu ir kādas problēmas?

— Cik tad mums to problēmu? Spēks un tehnika. Domāju, ka būs labi, ja viss ies pēc mana un trenera plāna.

— Lai veicas, bet nevar nepajautāt, – kā ar citiem jūsu mērķiem, arī personiskajiem?

— Ha, ha, jūs par to precēšanos?! Nu, apprecēšos kādreiz, bet tagad, pats redziet, — pa kuru laiku es to sievu atradīšu? Mamma jau meklē…

Juris Bērziņš-Soms