Šteinbuks sāk rakstīt biogrāfiju
Kas
viņš ir?
Šteinbuks sāk rakstīt
biogrāfiju
Vēl
pirms gada tādu tīņu džudistu, par kādu varēja uzskatīt arī Mihailu, mūsu
valstī netrūka. Piecu gadu vecumā Miša ieguva džudo dzelteno jostu, vēl pēc
gada oranžo. Tā bija pavisam ierasta lieta. Taču nu puisis ir nopietni sācis
trenēties pie bijušā Krievijas junioru izlases trenera Jevgēņija Ļvova un Oļega
Baskina un sasniedzis pirmos vērā ņemamos rezultātus. Pagājušomēnes Mihails Tamperē
kļuva par Eiropas jauniešu olimpiādes vicečempionu svara kategorijā līdz 55 kg.
Pie šī panākuma pieskaitāmi vēl daži
zīmīgi fakti – pirmā uzvara kadetu starptautiskajā turnīrā Kijevā un piektā
vieta Eiropas kadetu čempionātā Slovēnijā. Divas reizes Mihails izpildījis sporta
meistara normatīvus. Arī viņa tēvam Germanam Šteinbukam ir šāds tituls, tiesa,
vēl PSRS laikos iegūts.
Tēvs meistars un dēls meistars
"Uz
pirmo džudo treniņu pie sava agrākā trenera Genādija Mihailova mani aizveda
tēvs. Biju veikls, ātrs un ļoti kustīgs, tāpēc kūleņošana uz tatami man
sagādāja prieku. Viss, ko treniņā darījām, bija džudo priekšspēle – prasme
krist, akrobātika, atsperīgums pirms lēciena," savā 10 gadu džudista
pieredzē dalās Miša. "Manu sportisko izaugsmi veicinājuši visi treneri –
Genādijs Mihailovs ielika spēcīgus pamatus, viņa darbu turpināja Viktors
Kuzmins, tagad pēc jaunākās treniņu metodikas ar mani strādā Jevgēņijs Ļvovs un
Oļegs Baskins. Baskins atzinīgi novērtēja manu cienīgo sniegumu cīņā ar fiziski
spēcīgākiem un gados vecākajiem konkurentiem Slovēnijā – gruzīnu Čhvimiani un
turku Ahmetu Sahinu Kabu. Apzinos, ka man vēl daudz jāmācās. Treniņos esmu apguvis
dažādus paņēmienus, metienus, pretpaņēmienus, bet sacensībās joprojām baidos
tos pielietot – ja nu neiznāk, treneris dusmosies. Taču ceru tam drīz tikt
pāri."
Ābols un ābele
Mēdz teikt,
ka ābols no ābeles tālu nekrīt. To pilnībā var attiecināt uz Germanu un Mihailu
Šteinbukiem. Mišam sportiskā dzirksts un kustīgums ir no tēva Tēvs augumā ir ražens
– ar saviem 1,86 metriem viņš ir viens no garākajiem IJF (Starptautiskā Džudo
federācija) A kategorijas arbitriem. Izskatās, ka dēls tēvu pēc gadiem pieciem
pāraugs. Par to, vai tas jaunajam džudistam būs ieguvums konkurencē ar citiem
vienaudžiem, Miša prāto: "Pretinieki ir dažāda kaluma un miesas uzbūves. Svarā
līdz 55 kg esmu viens no slaidākajiem, taču tas man nedod nekādus bonusus cīņā
ar fiziski spēcīgo turku Ahmetu Kabu. Turklāt viņš ir arī gana veikls. Man ar
viņu kadetos būs jācīnās vēl pāris gadu un pēc tam arī junioros. Treneri jau
ķīmiķo pretpaņēmienu taktiku. Pats vēl nezinu, cik garš izaugšu, bet par
basketbola centra uzbrucēju gan nevēlos kļūt. Varbūt treneri liks uzēst lielāku
būdu. Nezinu. Nākotne vēl miglā tīta."
Ārpus tatami kvadrāta
Kad
Miša sāka trenēties džudo, viņa svars bija 26 kilogrami. Pilnīgi normāli
piecgadīgam puišelim. Šajā kategorijā 2000. gadā viņš aizvadīja savu pirmo
oficiālo cīņu sacensībās Baltais paklājs un
ieguva pirmo uzvaru. Tagad viņš kļuvis divtik brangāks un trenējas klubā Maccabi. Mācībās puisis turas vidēji uz
septiņi. Mūzika viņu nesaista, pēc futbola viņš neģībst, toties nežēlo laiku,
lai palasītu krievu detektīvliteratūru, aizietu uz mežu pasēņot un pēc tam pats
pagatavotu kādu sēņu ēdienu.
Gatis
ĶĪSIS
Mihails Šteinbuks
džudists
Dzimis: 1994. gada 24. aprīlī Rīgā
Džudo: kopš piecu gadu vecuma
Treneri: Genādijs Mihailovs, Viktors
Kuzmins, Jevgēņijs Ļvovs un Oļegs Baskins
Klubs: Maccabi
Panākumi sportā: Eiropas jauniešu olimpiādes
vicečempions (2009.g.), Eiropas kadetu meistarsacīkstēs 5. vieta (2009.g.),
starptautiskajā kadetu turnīrā Kijevā 1. vieta, Latvijas čempions U-13 un U-15
(divas reizes), U-18 un U-20 (2009.g.)
Izglītība: Rīgas Ebreju privātskola, 9.
klase
Vaļasprieki: makšķerēšana, sēņošana un
kulinārija, grāmatas
