Šķēpmetējs pēc būtības
Tik ierasti un saprotami – sudraba medaļa
šķēpmešanā. To Tamperē paveica inteliģenta izskata puisis no Siguldas –
Arnolds Strenga -, raidot 700 g smago šķēpu 69,73 m tālu, zaudējot vienīgi
pasaules jaunatnes rekordistam krievam Valērijam Jordanam (rekords 83,04 m),
kura rezultāts šoreiz ir 75,59 metri. Taču tas nebija tik viegli, kā
izskatījās…
Arnolda treneris Murjāņu
sporta ģimnāzijā Andrejs Vaivads (starp citu, trenējis skolas gados arī
olimpisko vicečempionu Aināru Kovalu), bijis pārsteigts, iepriecināts un
pārliecināts, ka Arnolds veicis varoņdarbu. Sacensību rītā viņi ar LOV ārsti
Līgu Cīruli vēl nebija izlēmuši, vai puisim ir vērts startēt, jo Arnolds visai
mistiski jau četras nedēļas cīnījās ar temperatūru (līdz 39 grādiem). Tās dēļ
pat neaizbrauca uz pasaules jauniešu meistarsacīkstēm. Tomēr zāles un paša
Arnolda apņēmība viņus pārliecināja – metīsim.
Arnolds visai
nelabvēlīgajā vējā sāka pieticīgi – 61,96 m, mazliet vēlāk – 65,75 m, un
fināla astoņnieks nodrošināts. Pat nespeciālists varēja redzēt, ka mūsējais
visu dara pareizi, bet izmetienā nedaudz pietrūkst spēka. Kā stāsta treneris,
Arnolds nopietni šķēpu nebija metis teju mēnesi. Tomēr ar milzu gribu un māku
koncentrēties latvietis pēdējos mēģinājumos par nieka tiesu atpalika no sava
oficiālā rekorda (70,17 m) – 69,73 metri. Par to sudrabs pienācās pārliecinoši.
Pēc sacensībām
Arnolds izskatījās noguris, bet apmierināts, jo noteikti bija izdarījis vairāk,
nekā bija iespējams.
Treneris Andrejs
Vaivads atzīst, ka Arnoldu sācis trenēt, tikai nojautas vadīts. Lieta tāda, ka puisis
šķēpu sācis mest tikai… pērn. Līdz tam nopietni mācījies klavierspēli Siguldas
mūzikas skolā, kuru pērn beidzis (izturējis arī noklausīšanos Jēkaba Mediņa
mūzikas vidusskolā). Trenējies vieglatlētika pie treneres Ainas Ziediņas,
skrējis vidējās un garās distances, bet viss beidzies ar treneres Ziediņas
zvanu uz Murjāņiem – man te ir puisis, kurš ķerts uz šķēpmešanu, bet es neko
daudz tur nesaprotu, varbūt paskatīsities? Andrejs atzīst, ka siguldieši (Arnolda
vecākus ieskaitot) sākumā šķībi skatījušies uz daudzsološā pianista klavieru
vāka aizvēršanu, bet puiša talants šķēpmešanā bijis acīm redzams, un
profesionālam trenerim tādu dimantu neklājas neapstrādāt.
Treneris domā, ka,
lielā mērā pateicoties tieši mūzikai, viss tik strauji veidojies, jo Arnolds
garajās stundās pie klavierēm iemācījies patstāvību, prasmi domāt pašam.
Pieredzējušais treneris teic, ka viņam bijis daudz audzēkņu, bet tāds kā
Arnolds ir pirmais. Viņš ļoti daudz interesējas par savu disciplīnu, pēta videomateriālus,
statistiku, uzdod daudz jautājumu, piedāvā dažādus savus risinājumus. Galvenais,
ka viņam ir ļoti laba ritam izjūta, bez kuras šķēpu mest ir grūti, jo –
cik nav vīru kā Herkulesu, bet rīks viņiem nelido. Arnolds (augums 1,82 m,
svars 78 kg) pagaidām ieskrienas no samērā īsa attāluma, bet viss ir racionāli –
ar kāpjošu tempu un pareizu izmetienu -, tāpēc tāds progress tik īsā
brīdī. Jāatzīst arī Arnolda mērķtiecība un darbaspējas. Pērn, tikko sācis
trenēties, Arnolds pēc smaga darba (bruģēšana, smilšu kravu pārvietošana) vakaros
braucis trenēties uz Murjāņiem un pāris mēnešos savam rezultātam pielicis 12
metrus.
Šķēpmetējs pēc
būtības un sūtības – tā savu audzēkni vērtē Andrejs Vaivods un cer, ka briestošie
mākoņi virs jaunatnes sporta (arī Murjāņiem) izklīdīs un mūsu šķēpmešanas tradīcijas
turpināsies. Jo ir, kam to darīt.
